Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's debt collection claim for 603.79 EUR in simplified procedure.

Lieta Nr.C29478621

Lietas arhīva Nr.C-3216-22/82

ECLI:LV:RPT:2022:1013.C29478621.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 13. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Sanita Rūtenberga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu vienkāršotajā procedūrā OÜ “Aktiva Finants” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā (pirms reorganizācijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa) saņemts prasītāja Igaunijā reģistrētā uzņēmuma OÜ

“Aktiva Finants” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. A/ par naudas

piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādot, ka parāda piedziņa izriet no SIA “VIA SMS” un atbildētājas 2019. gada 2. martā noslēgtā kredītlīnijas līguma

“Elastīgais aizdevums” Nr.1090715 par aizdevuma 350 EUR izsniegšanu atbildētājai, saistību neizpildes, ko prasītājs ieguvis, pamatojoties uz 2019. gada

16. decembrī noslēgto Cesijas līgumu. Atbildētāja nav atmaksājusi aizdevumu 350 EUR līgumā atrunātajā termiņā un procentus par aizdevuma

izmantošanu 78,87 EUR, t.i., 0,25 % dienā par periodu no 02.03.2019. līdz 06.01.2020. (310 dienas). Par maksājumu kavējumu aprēķināti likumiskie

nokavējuma procenti 39,41 EUR, t.i., no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 350 EUR par periodu no 06.01.2020. līdz 22.11.2021. par 685

kavētām dienām (350*685*0,01644/100 = 39,41). Par 20 kavētām dienām par periodu no 17.12.2019. līdz 06.01.2020. aprēķināts līgumsods

35 EUR, kas nepārsniedz 10 % no kavētās aizdevuma pamatsummas. Kā arī piedzenami parāda atgūšanas izdevumi 17 EUR.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934. un

1943.pantu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 367 EUR, nolīgtos un likumiskos procentus 118,28 EUR, līgumsodu 35 EUR, kopsummā

520,28 EUR, visus tiesas izdevumus - valsts nodevu 78,04 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR. Noteikt tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas arī ir reģistrēta kā deklarētā dzīvesvieta,

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa

likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Atbildētājas paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa

likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem Civilprocesa likuma

noteiktā kārtībā ir savlaicīgi paziņots, nosūtot paziņojumu prasītājam uz elektroniskā pasta adresi un atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu ar pasta

sūtījumu.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 250.25 panta pirmo daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes

uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[5] Civillikuma 1402. un 1425. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Katra

saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Minētā likuma 1934. un

1943. pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā

daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: [..] 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Civillikuma 1798. pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi

prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un

nedroši.

Civillikuma 1800. pants nosaka, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Civillikuma 1801. un 1806. pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Cesionārs

gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Civillikuma 1589. pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Civillikuma 1828. un 1832. pants noteic - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts

pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Ievērojot minētās likuma normas prasība apmierināma par neatmaksātā parāda 350 EUR piedziņu.

[6] Civillikuma 1756. un 1757. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844. p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1764. pants nosaka, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, [..] ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā. Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un

godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Civillikuma 1946. pants noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu, savukārt Civillikuma 1759. panta 1. punkta noteikumi noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minētās likuma normas apmierināma prasība daļā par nolīgto un likumisko procentu 118,28 EUR piedziņu no atbildētāja.

[7] Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). [..] Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Minētā likuma 1717. un 1720. pants noteic, ka līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam

godīgai darījumu praksei. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda 35 EUR (350 euro x 20 dienas (no 17.12.2019. līdz 06.01.2020.) x 0,5 %) piedziņu, kas nepārsniedz

10 % no kavētās aizdevuma pamatsummas, ir apmierināma.

[8] Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem,

kuri nav atlīdzināmi” 2. punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus

parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā

sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka

faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai

papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda

atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par ārpustiesas parāda piedziņas izdevumu 17,00 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Parādu

ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

[9] Ievērojot Civillikuma 1756. un 1757. pantā, kā arī 1765. panta pirmajā daļā noteikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, tiesa

nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzītās summas par laiku no

sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva

78,04 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 EUR, kopsummā piedzenami 83,51 EUR.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 96., 194., 195., 204.1, 206., 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt Igaunijā reģistrētā uzņēmuma OÜ “Aktiva Finants”, kuru pārstāv pilnvarotais pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija”, prasību

vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu OÜ “Aktiva Finants”, reģistrācijas Nr.10746479 Igaunijā, kuru pārstāv pilnvarotais

pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 350 EUR, nolīgtos aizdevuma lietošanas

procentus 78,87 EUR par periodu no 02.03.2019. līdz 06.01.2020., likumiskos nokavējuma procentus 39,41 EUR par periodu no 06.01.2020. līdz

22.11.2021., līgumsodu 35 EUR par periodu no 17.12.2019. līdz 06.01.2020., parāda atgūšanas izdevumus 17 EUR un tiesas izdevumus

83,51 EUR, kopā piedzenot 603,79 EUR (seši simti trīs euro un 79 centi).

Noteikt OÜ “Aktiva Finants” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās piedzītās summas,

par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta pirmās daļas 1. punktā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzītās naudas samaksa veicama uz OÜ “Aktiva Finants”, reģistrācijas Nr.10746479, pārstāvja SIA ”Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas

Nr.40003717522, kontu LV61HABA0551008868793, AS ”Swedbank”.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2022. gada 13. oktobra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2022. gada 14. novembrī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.