Court partially allowed co-ownership division by terminating joint ownership and awarding compensation instead of sale.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's request for a public auction sale while granting the defendant ownership of half the property. The court terminated the co-ownership and awarded the plaintiff monetary compensation of 33,762 euros plus court costs. This decision was made because the court found that dividing the property physically was impossible and a sale would not yield the maximum profit compared to a direct compensation award.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1074, 1075, 2075; Civil Procedure Law Section 34, 41, 93, 97, 192, 193, 204.1: When physical division of co-owned real estate is impossible and sale is not the most appropriate method, the court may terminate co-ownership and award monetary compensation to the entitled party.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0442-19/1
ECLI:LV:RIRT:2019:0627.C33598617.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 27.jūnijā
Rīgas rajona tiesa,
tiesnese Elita Stivriņa,
sekretāre Monta Muraška,
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/,
atbildētājam /pers. C/, juridiskās palīdzības sniedzējai zvērinātai advokātei Antrai Kalējai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. C/ par nekustamā īpašuma kopīpašuma dalīšanu, /pers. C/ pretprasībā par
lietošanas kārtības esamību un kopīpašuma izbeigšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 28.septembrī prasītāja /pers. D/ iesniedza prasību par nekustamā īpašuma kopīpašuma dalīšanu pret /pers. C/.
Prasītāja lūdz pārdot izsolē visu nekustamo īpašumu – dzīvojamo māju ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžu ar kadastra
apzīmējumu /numurs B/, adrese: /adrese/, kadastra Nr./numurs C/, reģistrēts Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā, Ādažu novada zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs D/; izsolē iegūto naudu, atskaitot ar sprieduma izpildi saistītos izdevumus, sadalīt vienādās daļās starp prasītāju un atbildētāju;
piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.
Prasību pamato ar šādiem argumentiem.
[1.1] Prasītājai pieder ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma, kas sastāv no dzīvojamās mājas un garāžas. Otra ½ domājamā daļa no
nekustamā īpašuma pieder atbildētājam.
[1.2] Prasītāja nevēlas palikt kopīpašumā, bet puses nevar vienoties par kopīpašuma dalīšanas veidu.
[1.3] Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir viena dzīvokļa māja un citas, iepriekš neklasificētas ēkas (garāža). Īpašuma reāla sadale faktiski
nav iespējama. Visatbilstošākais dalīšanas veids ir pārdošana atklātā izsolē, jo izsoles ceļā dalot šo nekustamo īpašumu var iegūt vislielākos ienākumus un
līdz ar to peļņu.
[1.4] Prasītāja izsaka priekšlikumu izsoles sākumcenu noteikt pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības 67 524 euro, ko veido dzīvojamās
mājas kadastrālā vērtība 65 282 euro un garāžas kadastrālā vērtība 2242 euro.
[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1074., 1075., 2075.pantu.
[2] Atbildētājs 2017.gada 16.novembrī iesniedza paskaidrojumus, kurā norāda, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumus pamato ar šādiem
argumentiem.
[2.1] Atbildētājs nekustamo īpašumu apsaimnieko un strīdus īpašuma sastāvā esošās būves celtniecību uzsāka kopā ar /pers. E/ 1980.gadā. Pēc
/pers. E/nāves strīdus īpašumu mantoja /pers. F/ – prasītājas tēvs. Pēc /pers. F/nāves ½ domājamo daļu no strīdus īpašuma mantoja prasītāja.
[2.2] Kopš 1996.gada atbildētājs īpašumā dzīvo pastāvīgi, /pers. E/ un /pers. F/ pirms nāves ciemojās strīdus īpašumā vasarās.
[2.3] Ne prasītāja, ne viņas tēvs strīdus nekustamajā īpašumā nekad pastāvīgi nav dzīvojuši, pēdējos 10 gadus nav piedalījušies tā uzturēšanā,
saglabāšanā, apsaimniekošanas izdevumu segšanā. Atbildētājs īpašuma uzturēšanā un saglabāšanā ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus.
[2.4] Atbildētājs vēlas atpirkt no prasītājas viņai piederošo ½ domājamo daļu no strīdus īpašuma par prasītājas prasībā norādīto kadastrālo
vērtību 33 762 euro.
[3] Atbildētājs iesniedza tiesā pretprasību, lūdzot viņam atzīt, ka starp nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekiem ir nodibināta ēkas lietošanas
kārtība: atbildētāja /pers. C/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 150,02 m2, un kura atbilstoši 2001.gada 15.janvāra būves tehniskās inventarizācijas
lietai sastāv no telpām Nr.1, 3, 4, 5, 6, 13-25, bet prasītājas /pers. D/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 47,6 m2, un kura atbilstoši 2001.gada
15.janvāra būves tehniskās inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.2, 9, 11, 12, bet garāža atrodas kopīpašnieku kopīgā lietošanā. Izbeigt nekustamā
īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs C/, kurš sastāv no dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, un garāžas ar kadastra
apzīmējumu /numurs B/kopīpašumu, atzīstot atbildētājam īpašuma tiesības uz prasītājai piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma un atzīstot
prasītājai tiesības saņemt kompensāciju 27 700 euro. Piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Pretprasību pamato ar šādiem argumentiem.
[3.1] Prasītājai un atbildētājam uz kopīpašuma tiesībām pieder nekustamais īpašums /adrese/, kurš sastāv no dzīvojamās mājas un garāžas.
[3.2] Prasītāja nekad nav piedalījusies nekustamā īpašuma apsaimniekošanā un nav pildījusi Civillikuma 1071.pantā noteiktos kopīpašnieka
pienākumus. Nekustamais īpašums tiek uzturēts par atbildētāja līdzekļiem, atbildētājs par saviem līdzekļiem mainīja apkures sistēmu, ierīkoja siltumsūkni,
tiek nodrošināts siltums. Ja tas netiktu izdarīts, nebūtu ko dalīt, vai īpašuma vērtība būtu zemāka.
[3.3] Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē nevar tikt atzīta par taisnīgu pušu tiesību noregulējumu. Šis īpašums ir atbildētāja vienīgā dzīvesvieta.
Atbildētāja tiesības uz vienīgo mājokli ir atzīstamas par svarīgākām kā prasītājas vēlme iegūt vieglu peļņu, iedzīvojoties uz cita kopīpašnieka veikto
ieguldījumu rēķina.
[3.4] Strīdus nekustamais īpašums atrodas uz atbildētāja meitai piederoša zemes gabala. Uzskata, ka īpašums ir atstājams vienas ģimenes
īpašumā. Atbildētāja rīcībā ir pietiekami naudas līdzekļi, lai izmaksātu prasītājai kompensāciju.
[3.5] Prasītājai piederošās domājamās daļas vērtība nevar tikt noteikta atrauti no prasītājai lietošanā nodotās nekustamā īpašuma daļas. Kaut arī
līgums par lietošanas kārtību nav noslēgts rakstveidā, lietošanas kārtība starp kopīpašniekiem tika noteikta jau būvniecības stadijā. Īpašums nav
viendzīvokļa māja, kā to norāda prasītāja. No Latvijas Būvinženieru savienības apsekošanas atzinumam pievienotajiem plāniem konstatējams, ka
projekta izmaiņas 1989.gada 25.augustā saskaņotas ar Rīgas rajona galveno arhitektu. Dzīvojamā māja izbūvēta atbilstoši projekta izmaiņām, kā divas
atsevišķi lietojamas telpu grupas ar divām atsevišķām ieejām.
[3.6] Ar kopīpašnieci /pers. E/ sākotnēji vienojās, ka atbildētājam tika nodota telpu grupa, kura apsekošanas atzinumā apzīmēta ar Nr.1,
atrodas pirmajā, otrajā un pagrabstāvā un sastāv no telpām Nr.1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25. Prasītāja lietošanas
kārtību nav apstrīdējusi.
[3.7] Atbildētājs uzskata, ka prasītājai izmaksājamās kompensācijas apmērs nosakāms nevis atbilstoši formāli reģistrētajām īpašuma domājās
daļas apmēram attiecībā pret nekustamā īpašuma vērtību, bet vadoties no prasītājai piederošās domājamās daļas tiesību satura.
Sākotnēji nekustamais īpašums tika būvēts kā individuāla dzīvojamā māja saskaņā ar Rīgas rajona arhitekta 1980.gada 11.aprīlī
apstiprinātu projektu. Pēc 1986.gada 9.oktobra lēmuma Nr.63 par apbūves gabala piešķiršanu dvīņu mājas būvniecībai, vienojoties ar /pers. E/, tika
izstrādāts jauns būvniecības projekts. 1988.gada 17.maijā ir pieņemts Rīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmums Nr.126, kurā
noteikts pēc mājas nodošanas ekspluatācijā akta adresātiem ir pienākums izdarīt ēkas notariālu sadali.
1989.gadā puses izmantojušas tām piešķirtās tiesības un, saskaņojot būvniecības projektu, vienojušas par nākotnē izveidojamā īpašuma
lietošanas kārtību. Cita lietošanas kārtība pēc faktiskajiem apstākļiem nav iespējama.
Prasītāja ir /pers. E/ saistību pārņēmēja mantošanas ceļā – tātad pārņēmusi tās pašas tiesības, kādas tās bija attiecībā uz /pers. E/ – ar to
pašu īpašuma tiesību saturu.
[3.8] Sertificēti vērtētāji atbildētāja nekustamā īpašuma domājamās daļas vērtību, ņemot vērā tās saturu, ir novērtējuši 78 500 euro vērtībā, bet
prasītājas domājamās daļas vērtību 27 700 euro vērtībā. Atbildētājs ir gatavs izmaksāt prasītājai kompensāciju 27 700 euro.
[3.9] Prasība pamatota ar Civillikuma 968., 927., 1067., 1071., 1074. un 1075.pantu.
[4] Prasītāja ir iesniegusi paskaidrojumu uz pretprasību, norādot, ka tā ir nepamatota un noraidāma. Paskaidrojumi pamatoti ar šādiem
argumentiem.
[4.1] Starp pusēm nav strīda, ka kopīpašums ir izbeidzams, bet ir strīds par dalīšanas veidu.
[4.2] Prasītājas piedāvātam kopīpašuma izbeigšanas veidam ir dodama priekšroka, jo tas izbeigtu strīdu par īpašuma vērtību, pakļaujot
risinājumu tirgus principiem. Savukārt jebkura no pusēm, ja būtu vēlme un iespējas varētu šo īpašumu iegādāties par reālu tā pārdošanas vērtību izsolē.
[4.3] Īpašums ir prasītājas dzimtas īpašums, jo tas ir piederējis atbildētājam un /pers. E/. Pēc /pers. E/nāves to mantojis /pers. F/, bet pēc viņa
nāves- prasītāja. Īslaicīgu finansiālu grūtību dēļ prasītāja bija spiesta strādāt ārzemēs, bet pēc finansiālo grūtību risināšanas ir atgriezusies Latvijā un vēlas
dzīvot dzimtas īpašumā. Prasītāja piekrīt kopīpašuma dalīšanas veidam – visu īpašumu atstājot prasītājai ar pienākumu izmaksāt atbildētājam viņa daļu
naudā. Turklāt prasītājas piedāvātā naudas summa ir ievērojami lielāka par atbildētāja pretprasības pieteikumā piedāvāto. Prasītāja vēlas īpašumu
apsaimniekot un tajā dzīvot. Ievērojot prasītājas atrašanos ārvalstīs, prasītāja īpašumu ir apsaimniekojusi periodiski, bet viņas prombūtnes laikā to ir
darījuši ģimenes locekļi.
[4.4] Gan prasītājas, gan atbildētāja īpašumā ir ½ domājamā daļa no strīdus nekustamā īpašuma. Gadījumā, ja atbildētājs uzskata, ka viņam ir
prasījuma tiesības pret prasītāju saistībā ar ieguldījumiem, šāds strīds ir risināms atsevišķas prasības tiesvedības kārtībā. Uzskata, ka atšķirīgs īpašuma
domājamo daļu novērtējums ir radīts ar mērķi pretprasības apmierināšanas gadījumā iedzīvoties uz prasītājas rēķina.
[5] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja, bet pretprasību neatzina. Paskaidroja, ka kopīpašuma dalīšanas veids ir nekustamā
īpašuma pārdošana izsolē. Prasītājas iesniegtais nekustamā īpašuma vērtējums ir veikts atbilstoši katra kopīpašnieka īpašumā esošajām domājamām
daļām, kas ierakstītas zemesgrāmatā. Atzina, ka nekustamo īpašumu ir būvējis atbildētājs kopā ar /pers. E/. Prasītāja nekustamo īpašumu ir mantojusi no
/pers. F/. Prasītāja šajā nekustamajā īpašumā ir dzīvojusi vasarā. Šobrīd prasītāja ir atgriezusies no ārzemēm un dzīvo pie brāļa, jo strīdus nekustamajā
īpašumā telpas nav piemērotas dzīvošanai. Paskaidroja, ka prasītāja ir gatava iegādāties nekustamo īpašumu par 80 000 euro. Veicot novērtēšanu, telpu
apsekošana no iekšpuses netika veikta.
[6] Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina, bet pretprasību uzturēja. Paskaidroja, ka ar /pers. E/ vienojās par mājas būvniecību - ka
atbildētājs būvēs savai ģimenei māju, bet /pers. E/ – vasaras māju. Atbildētājs, lai nopelnītu naudu strādāja divos darbos. Pastāvīgi strīdus īpašumā dzīvo
no 1996.gada. Kad taisīja inventarizācijas lietu vēl būvniecība nebija pabeigta. 1989.gadā tika izstrādāts cits projekts, kurā ir paredzēti divi atsevišķi
dzīvokļi. /pers. E/ nekustamais īpašums bija vajadzīgs tikai vasarā. Nekustamais īpašums nav nodots ekspluatācijā, jo otra daļa nav pabeigta. Zemes
gabals pieder atbildētāja meitai, zeme tika izpirkta par sertifikātiem, arī /pers. F/ daļa ir izpirkta.
Motīvu daļa
[7] Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/zemesgrāmatas apliecības kopiju
ir pierādīts, ka /pers. D/ ir reģistrētas īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs C/ /adrese/ - dzīvojamās
mājas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs B/(lietas 1.sējuma 11.lapa).
Atbildētāja/pers. C/ īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav reģistrētas. Tomēr fakts, ka atbildētājam pieder īpašuma tiesības ½ domājamās
daļas apmērā no dzīvojamās mājas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ /adrese/, ir
pierādīts ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 8.aprīļa spriedumu. Arī no Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās pārvaldes 2019.gada
23.maija kadastra informācijas par nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /numurs C/izriet, ka /pers. C/ ir tiesiskais valdītājs ½ domājamai daļai no
nekustamā īpašuma /adrese/ (lietas 2.sējuma 14.-29.lapa).
Tiesa secina, ka kaut arī atbildētājs nav reģistrējis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, atbildētāja īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no
strīdus īpašuma ir atzītas ar tiesas nolēmumu, kurš ir stājies likumīgā spēkā.
Atbilstoši Civillikuma 1067.pantā noteiktajam prasītāja un atbildētājs ir kopīpašnieki nekustamajam īpašumam /adrese/, kas sastāv no dzīvojamās
mājas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, jo gan prasītājai, gan atbildētājam pieder
īpašuma tiesība uz vienu un to pašu nedalītu lietu nevis reālās, bet domājamās daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.
Tā kā prasītāja ir cēlusi prasību par kopīpašuma izbeigšanu, bet atbildētājs ir cēlis pretprasību par kopīpašuma izbeigšanu, tad strīdus kopīpašums,
par kura izbeigšanu ir jālemj, ir nekustamais īpašums /adrese/, ar kadastra numuru /numurs C/, kura sastāvā ietilpst dzīvojamās mājas jaunbūve ar
kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūve ar kadastra apzīmējumu /numurs B/.
[8] Prasītāja lūdz izbeigt kopīpašumu, to pārdodot izsolē un iegūto naudu sadalot vienādās daļās starp kopīpašniekiem.
Savukārt atbildētājs lūdz izbeigt nekustamā īpašuma kopīpašumu, atzīstot atbildētājam īpašuma tiesības uz prasītājai piederošo ½
domājamo daļu no nekustamā īpašuma un atzīstot prasītājai tiesības saņemt kompensāciju 27 700 euro.
Civillikuma 1074.pantā noteikts, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā
tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.
Uzklausot pušu paskaidrojumus tiesa pārliecinājās, ka abas puses vēlas izbeigt kopīpašumu, tikai nevar vienoties par kopīpašuma izbeigšanas
veidu.
Civillikuma 1075.pantā ir noteikts, ja 1074.pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc
dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus
servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot,
izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas
no viņiem apmierināms ar naudu.
Tiesību doktrīnā, analizējot kopīpašuma dalīšanas juridiskos aspektus, atzīts, ka Civillikuma 1075.pantā ietverts pilnvarojums tiesai pēc sava
ieskata izraudzīties to dalīšanas veidu, kas, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir vispiemērotākais un vistaisnīgākais. Šajā ziņā tiesai, pirmkārt, jāvadās pēc
Civillikuma 5.pantā minētajiem kritērijiem, t.i., „taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem” (sk. A. Grūtups, E. Kalniņš. Civillikuma komentāri.
Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 278.lpp.)(Senāta Civillietu departamenta
2019.gada 21.februāra spriedums lieta SKC-33/2019).
Tā kā puses nevar vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, tad kopīpašuma sadali veic tiesa, kurai, nosakot kopīpašuma dalīšanas veidu, ir jāņem
vērā dalāmā priekšmeta īpašības, lietas apstākļi, taisnīgums un samērīgums.
[9] Prasītāja vēlas, lai kopīpašums tiktu izbeigts tādējādi, ka tas tiek pārdots, bet no pārdošanas iegūtā nauda tiek sadalīta vienādās daļās.
Prasītāja norāda, ka, pārdodot nekustamo īpašumu izsolē, tiek iegūta naudas summa, kādu nav iespējams iegūt piemērojot citu kopīpašuma izbeigšanas
veidu. Prasītāja neapstrīdēja atbildētāja apgalvojumu, ka viņa nedzīvo strīdus īpašumā.
Savukārt atbildētājs norāda, ka viņam tā ir vienīgā dzīves vieta un viņš vēlas saglabāt šo dzīvesvietu. Atbildētājs paskaidroja, ka viņš strīdus
būves ir būvējis par saviem līdzekļiem, strādājot divās darbavietās, ieguldot šo būvju būvniecībā ne tikai visus savus līdzekļus, bet arī brīvo laiku.
Atbildētājs norāda, ka šajā īpašumā dzīvo pastāvīgi visu gadu, dzīvojamā telpa ir labiekārtota un apdzīvota, ko apliecina zvērināta tiesu izpildītāja
sastādīts akts par fakta fiksēšanu. Prasītāja nav apstrīdējusi, ka strīdus īpašums ir atbildētāja vienīgā dzīves vieta, kā arī nav apstrīdējusi, ka atbildētājs
pats ir būvējis šīs strīdus būves.
Tiesa, uzklausot abu pušu argumentus, secina, ka atbildētājam strīdus nekustamais īpašums nav tikai mājoklis, kurā viņš ir deklarējis savu
dzīves vietu. Atbildētājam šai dzīvesvietai ir izveidojusies emocionāla piesaiste, jo viņš pats ir daudz ieguldījis, lai šo nekustamo īpašumu izbūvētu un
izveidotu par savu mājokli. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājam būtu cita dzīvesvieta.
Savukārt prasītājas emocionālo piesaisti strīdus īpašumam tiesa nekonstatē. Prasītāja šo īpašumu ir ieguvusi mantojuma ceļā, nav tajā
pastāvīgi dzīvojusi. Prasītāja ilgstoši ir dzīvojusi ārzemēs un arī šobrīd pati savā īpašuma daļā nedzīvo, jo kā paskaidroja prasītājas pārstāvis, tas šobrīd
nav piemērots dzīvošanai, tādēļ prasītāja dzīvo pie brāļa.
Prasītājas pieteiktais prasījums par kopīpašuma izbeigšanu izsoles ceļā neliecina par prasītājas vēlmi iegūt nekustamo īpašumu, kaut arī viņas
pārstāvis tiesas sēdē apgalvoja, ka prasītāja ir gatava izsoles ceļā nopirkt īpašumu par 80 000 euro. Par to, ka prasītājai īpašums nav vajadzīgs, liecina
tas apstāklis, ka prasītāja nelūdz izbeigt kopīpašumu, dalot to reālās daļās, kaut arī reāla nekustamā īpašuma sadale ir pilnībā iespējama, jo dzīvojamā
māja ir izbūvēta divos atsevišķos dzīvokļos ar atsevišķām ieejām.
No prasītājas prasības un pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka prasītājas mērķis nav dzīvot strīdus īpašumā, bet iegūt no tā pēc iespējas lielākus
naudas līdzekļus. Savukārt atbildētājam šis īpašums ir vienīgā dzīves vieta, atbildētājs šo īpašumu pats ir būvējis un izveidojis, viņam ir emocionāla
piesaiste savam mājoklim.
Tiesa secina, ka strīdus kopīpašuma atstāšana atbildētāja īpašumā būtu vispiemērotākais un vistaisnīgākais kopīpašuma izbeigšanas veids, ja
atbildētājs būtu spējīgs izmaksāt prasītājai kompensāciju par viņas daļu kopīpašumā.
[10] Atbildētājs norāda, ka kopīpašuma izbeigšanai prasītājai ir izmaksājama naudas summa 27 700 euro. Atbildētājs šo naudas summu ir
iemaksājis Tiesu administrācijas kontā, kas ir pierādīts ar 2018.gada 21.novembra maksājuma uzdevumu (lietas 1.sējuma 55.lapa).
Prasītāja norāda, ka nekustamā īpašuma vērtība ir ievērojami lielāka.
Prasītāja ir iesniegusi tiesā vērtējumu, no kura ir redzams, ka SIA “Interbaltija” vērtētājs 2019.gada 11.februārī ir noteicis nekustamā īpašuma
/adrese/, tirgus vērtību 87 000 euro apmērā, kur ½ domājamās daļas vērtība ir 43 500 euro (lietas 1.sējuma 234.lapa).
Savukārt atbildētājs ir iesniedzis tiesā SIA “Eiroeksperts” novērtējumu, kurā ir norādīts, ka /pers. C/ lietošanā esošās īpašuma daļas – telpu grupas
ar platību 150,2 kv.m, kuras veido telpas pagraba stāvā, 1.stāvā un 2.stāvā (lietošanā telpas Nr.1,3,4,5,6,13-15) iespējamā īpašā vērtība varētu būt
78 500 euro, bet prasītājai lietošanā esošās īpašuma daļas – telpu grupas ar platību 47,6 kv.m, kurā ietilpst 1.stāva telpas (lietošanā telpas
Nr.2,9,11,12) iespējamā īpašā vērtība varētu būt 27 700 euro (lietas 1.sējuma 189.lapa).
Tiesa konstatē, ka abi nekustamā īpašuma vērtējumi satur nepilnības.
Prasītājas iesniegtajā SIA “Interbaltija” 2019.gada 11.februārī nekustamā īpašuma vērtējumā ir norādīts, ka vērtēšanas objekts sastāv no
dzīvojamās mājas ar kopējo platību 84,8 kv.m un saimniecības ēkas ar kopējo platību 30,2 kv.m., kas neatbilst Valsts zemes dienesta norādītajā
2019.gada 23.maija Kadastra informācijā par nekustamo īpašumu (lietas 1.sējuma 236.lapa un 2.sējuma 14-15.lapa). Kaut arī turpmāk vērtējumā ir
norādīta korekta informācija par dzīvojamās ēkas kopējo platību- 197,8 kv.m un garāžas kopējo platību 19,7 kv.m., nav zināms, kā šis apstāklis ir
ietekmējis vērtības noteikšanu.
Vienlaikus vērā ir ņemams apstāklis, ka vērtētājam netika nodrošinātas vērtēšanas objekta iekštelpu apsekošana. Atbildētājs apliecināja, ka
prasītājas vērtētājs nav bijis un nav apsekojis atbildētāja lietošanā esošās telpas. Prasītāja neapstrīdēja, ka arī viņai pieejamās telpas vērtētāja apskatei
netika nodrošinātas. Tiesai ir pamats uzskatam, ka nekustamā īpašuma vērtība varētu būt savādāka, ja vērtētājam tiktu nodrošināta vērtēšanas objekta
iekštelpu apsekošana.
Savukārt atbildētāja iesniegtā SIA “Eiroeksperts” vērtējuma nepilnības kopīpašuma vērtības noteikšanā izpaužas tajā apstāklī, ka vērtība ir noteikta
atsevišķi dzīvojamās mājas telpu grupām, kuras lieto atbildētājs, un atsevišķi telpu grupām, kuras lieto prasītāja.
Vērtējumā ir norādīts, ka /pers. C/ lietošanā ir telpas Nr.1,3,4,5,6,13-15, bet prasītājas lietošanā telpas Nr.2,9,11,12 (lietas 1.sējuma 189.lapa).
Tiesa konstatē, ka telpa Nr.10 iekļauta telpu grupā, kuru lieto prasītāja, kaut arī no Latvijas būvinženieru savienības SIA “LBS-Konsultants” 2018.gada
novembra Apsekošanas atzinuma izriet, ka telpa Nr.10 ietilpst telpu grupā Nr.2, kuru nelieto atbildētājs. Tiesai nav zināms, kā šis apstāklis ir ietekmējis
eksperta noteikto vērtību.
Tiesa ņem vērā, ka abos nekustamā īpašuma vērtējumos eksperti nav apsekojuši prasītājas lietošanā esošās telpas, bet kā norāda prasītājas
pārstāvis, šīs telpas nav derīgas dzīvošanai. Savukārt atbildētājs ir rūpējies par to nekustamā īpašuma daļu, kuru viņš lietoja. To remontēja, labiekārtoja
un tādējādi nekustamā īpašuma vērtība palielinājās.
No atbildētāja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka viņš uzskata, ka prasītājai ir izmaksājama kompensācija tādā apmērā, cik liela ir viņas
lietošanā nodota nekustamā īpašuma vērtība – kas atbildētāja ieskatā ir 27 700 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1075.pantu atdod kopīpašumu vienam kopīpašniekam, otram kopīpašniekam ir jāmaksā viņa daļa naudā. Līdz ar to būtiski
ir konstatēt katra kopīpašnieka īpašumā esošās nekustamā īpašuma kopīpašuma daļas apmēru.
Tiesa konstatē, ka Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D//pers. D/ ir reģistrētas
īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Savukārt atbildētāja īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no strīdus nekustamā īpašuma
ir atzītas ar Augstākās tiesas 2013.gada 8.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C04239408. Minētajā spriedumā ir redzamas, ka atbildētājs bija cēlis lietā
pretprasību, kurā lūdzis atzīt viņam ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/ . Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt atbildētāja un prasītāja
īpašumā esošo nekustamā īpašuma domājamo daļu apmēru, kas ir konstatēts ar tiesas spriedumu un ierakstīts zemesgrāmatas nodalījumā.
Tas, ka atbildētājs lieto lielāku daļu no strīdus nekustamā īpašuma, nepierāda viņa īpašuma tiesības vairāk kā uz ½ domājamo daļu.
Kopīpašniekam piederošās nekustamā īpašuma domājamās daļas apmērs nemainās, ja kāds no kopīpašniekiem lieto lielāku vai mazāku nekustamā
īpašuma daļu, pirms tas nav tiesiskā kārtībā noregulēts starp pusēm un zemesgrāmatā ir izdarītas izmaiņas attiecībā uz katra kopīpašnieka domājamo daļu
apmēru.
Tiesa secina, ka prasītājai ir izmaksājama kompensācija, kas atbilst ½ domājamās daļas vērtībai no nekustamā īpašuma. Vienlaikus vērā ir
ņemams apstāklis, ka abu pušu nekustamā īpašuma vērtējumi ir ar defektiem, kas nedod pilnvērtīgu priekštatu par nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Nosakot nekustamā īpašuma kompensācijas apmēru, tāpat vērā ir ņemams apstāklis, ka prasītāja nav rūpējusies par nekustamo īpašumu, atbilstoši savai
nekustamā īpašuma domājamai daļai, viņas lietošanā esošajā īpašumā telpas nav izbūvētas, lai tās būtu derīgas dzīvošanai, nav apkures.
Iepriekš minēto apsvērumu dēļ, tiesa uzskata, ka taisnīgi un atbilstoši nekustamā īpašuma īpašībām ir noteikt kompensāciju 33 762 euro, kas ir ½
apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības 67 524 euro, kas ir noteikta 2019.gada 1.janvārī (lietas 2.sējuma 14.lapa).
[11] Atbildētājs lūdz atzīt, ka starp nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekiem ir nodibināta ēkas lietošanas kārtība: atbildētāja /pers. C/ lietošanā
atrodas telpu grupa ar platību 150,02 m2, un kura atbilstoši 2001.gada 15.janvāra būves tehniskās inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.1, 3, 4, 5,
6, 13-25, bet prasītājas /pers. D/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 47,6 m2, un kura atbilstoši 2001.gada 15.janvāra būves tehniskās
inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.2, 9, 11, 12, bet garāža atrodas kopīpašnieku kopīgā lietošanā.
Lietā nav strīda, ka starp pusēm, tostarp, starp iepriekšējiem kopīpašniekiem /pers. E/ un /pers. F/ līgums par nekustamā īpašuma
lietošanas kārtību nebija noslēgts. Atbildētājs norāda, ka nekustamā īpašuma lietošanas kārtība starp kopīpašniekiem tika noteikta būvniecības stadijā.
Ar Rīgas rajona Ādažu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1986.gada 9.oktobra lēmumu nr.63 ir pierādīts, ka ir dota
piekrišana piešķirt /pers. C/ apbūves gabalu dvīņu mājas celtniecībai kopīgi ar /pers. E/ (lietas 1.sējuma 56.lapa), savukārt ar Rīgas rajona Tautas
deputātu padomes izpildkomitejas 1988.gada lēmumu Nr.126 /pers. C/ un /pers. E/ ir piešķirtas līdzbūvētāja tiesības uz apbūves gabala Ādažu ciema,
/adrese/. Minētā lēmuma 2.punktā ir noteikts, ka pēc mājas nodošanas ekspluatācijā, izdarīt tās notariālu sadali (lietas 1.sējuma 57.lapa). 1989.gada
26.aprīlī Rīgas rajona Ādažu ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitēja izskatīja /pers. C/ un pils. Kušļa E. iesniegumu un nolēma piekrist izmainīt
projektu celtniecības gaitā Ādažu ciema /adrese/ (lietas 1.sējuma 58.lapa). Augstākās tiesas 2013.gada 8.aprīļa spriedumā ir konstatēts, ka ar Rīgas
rajona Ādažu ciema TDP IK 1989.gada 26.aprīļa lēmumu izskatīts /pers. C/ un /pers. E/ iesniegums par projekta izmaiņām viņu kopīpašumā. Projekta
izmaiņas saskaņotas 1989.gada 25.augustā (lietas 2.sējuma 24.lapa).
Tiesa konstatē, ka 2001.gada 12.janvāra Būves tehniskās inventarizācijas lietā ir noteikts, ka tā ir viena dzīvokļa māja ar kopējo platību
197,8 kv.m. ar 25 telpām (lietas 1.sējuma 73.-78.lapa). Savukārt no Latvijas būvinženieru savienības SIA “LBS-Konsultants” 2018.gada novembra
Apsekošanas atzinuma izriet, ka 1989.gadā arhitekts /pers. G/ izstrādā “Individuālās mājas projekta izmaiņas”, kurā paredzēta ēkas paplašināšana un
dzīvojamā ēka sadalīta divās telpu grupās. Katrai telpu grupai ir sava ieeja (lietas 1.sējuma 63.lapa). Telpu grupas Nr.1 eksplikācijā ir norādītas telpas
Nr.1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25. Telpu grupas Nr.2 eksplikācijā ir norādītas telpas Nr.2, 9., 10., 11., 12 (lietas
1.sējuma 63. - 69.lapa).
Lietā nav strīda, ka strīdus būves nav nodotas ekspluatācijā. Ar zvērināta tiesu izpildītāja Sanda Tomsona 2019.gada 19.marta Aktu par fakta
fiksēšanu ir konstatēts, ka dzīvojamā māja, kurai 2001.gada 12.janvārī Būves tehniskās inventarizācijas lietā piešķirts kadastra apzīmējums /numurs A/,
sastāv no divām nodalītām, nesaistītām atsevišķi lietojamām telpu grupām, ar divām atsevišķām ieejām. Viena telpu grupa izvietota dzīvojamās mājas
pirmajā stāvā un sastāv no istabas, virtuves, vannas istabas, gaiteņa, verandas, un kuras attiecīgi inventarizācijas lietā apzīmētas kā telpa Nr.2; 9; 10; 11;
12. Otra telpu grupa izvietota: 1) mājas pagrabstāvā un sastāv no pagraba telpām, priekštelpas un kāpnēm, un kuras attiecīgi inventarizācijas lietā
apzīmētas kā telpas Nr.21; 22; 23; 24; 25; 2) pirmajā stāvā un sastāv no istabas, gaiteņa, kāpņu telpas, vējtvera, tualetes un pieliekamā, un kuras
attiecīgi inventarizācijas lietā apzīmētas kā telpa Nr.1; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 3) otrajā stāvā nu sastāv no trīs istabām, saimniecības telpas, priekštelpas, istabas,
gaiteņa un kuras attiecīgi inventarizācijas lietā apzīmētas kā telpa Nr.13; 14; 15; 16; 17; 18; 19; 20 (lietas 1.sējuma 287.lapa).
Tiesa atzīst, ka neskatoties uz to, ka Būves tehniskās inventarizācijas lietā ir norādīts, ka strīdus dzīvojamā māja ir viena dzīvokļa māja, ar
Latvijas būvinženieru savienības SIA “LBS-Konsultants” 2018.gada novembra Apsekošanas atzinumu un zvērināta tiesu izpildītāja Sanda Tomsona
2019.gada 19.marta Aktu par fakta fiksēšanu ir pierādīts, ka strīdus dzīvojamā māja sastāv no divām funkcionāli atdalītām telpu grupām, kurām ir
atsevišķas ieejas.
Gan zvērināta tiesu izpildītāja Aktā par fakta fiksēšanu, gan Latvijas būvinženieru savienības SIA “LBS-Konsultants” 2018.gada novembra
Apsekošanas atzinumā ir konstatēts, ka telpu grupu Nr.1 apdzīvo /pers. C/.
Tiesa secina, ka strīdus dzīvojamā māja ir izbūvēta divās atsevišķās telpu grupās ar atbildētāja /pers. C/ un sākotnējās kopīpašnieces /pers. E/
piekrišanu. Lietā ir gūti nepārprotami pierādījumi, ka /pers. C/ lieto dzīvojamo telpu grupu Nr.1 telpas Nr.1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19,
20, 21, 22, 23, 24, 25.
Tomēr tiesai nav pamata atzīt, ka šāda lietošanas kārtība ir noteikta starp atbildētāju un prasītāju /pers. D/.
Atbilstoši Civillikuma 1477.pantam, korroborācija ir nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamo īpašumu.
Kaut arī dzīvojamā māja ir izbūvēta divās atsevišķi lietojamās telpu grupās un vienu no tām lieto atbildētājs, šāda nekustamā īpašuma lietošanas kārtība
nekur nav dokumentēta un zemesgrāmatā nav ierakstīta.
Atbildētāja pretprasība daļā, kurā lūdz atzīt, ka starp atbildētāju un prasītāju ir nodibināta atbildētāja norādītā ēkas lietošanas kārtība, ir noraidāma.
[12] Tiesa secina, ka prasība un pretprasība par kopīpašuma sadali ir apmierināma, tādējādi, ka īpašuma tiesības uz prasītājas ½ domājamo
daļu no nekustamā īpašuma /adrese/, ir atdodamas atbildētājam, bet atbildētājam ir jāizmaksā prasītājai kompensācija par viņas daļu nekustamajā
īpašumā 33 762 euro. Ir noraidāma atbildētāja pretprasība daļā, kurā lūdz atzīt, ka starp nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekiem ir nodibināta ēkas
lietošanas kārtība: atbildētāja /pers. C/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 150,02 m2, un kura atbilstoši 2001.gada 15.janvāra būves tehniskās
inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.1, 3, 4, 5, 6, 13-25, bet prasītājas /pers. D/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 47,6 m2, un kura atbilstoši
2001.gada 15.janvāra būves tehniskās inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.2, 9, 11, 12, bet garāža atrodas kopīpašnieku kopīgā lietošanā.
[13] Iesniedzot prasību prasītāja samaksāja valsts nodevu 1287,16 euro, bet atbildētājs iesniedzot pretprasību samaksāja valsts nodevu
1248,75 euro.
Tiesa konstatē, ka gan prasītāja, gan atbildētājs ir pārmaksājuši valsts nodevu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1. un
4.punktā noteiktajam valsts nodeva par kopīpašuma sadali prasītājai bija jāmaksā 71,14 euro apmērā, bet atbildētājam par prasījumu par kopīpašuma
izbeigšanu un par lietošanas kārtības esamību valsts nodeva bija jāmaksā 70 euro par katru, kopā 140 euro, jo atbildētājs prasību iesniedza 2018.gada
21.novembrī.
Tiesa ir prasību un pretprasību par kopīpašuma sadali apmierinājusi daļēji, savukārt pretprasību daļā par to, ka ir nodibināta nekustamā
īpašuma lietošanas kārtība, ir noraidījusi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.pantā noteiktajam, ja prasība ir apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.
Tā kā tiesa gan prasību, gan pretprasību par kopīpašuma sadali ir apmierinājusi daļēji, izbeidzot kopīpašumu, bet kopīpašuma dalīšanas
veidu nosakot pēc tiesas ieskata, tad no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 71,14 euro, savukārt no
prasītājas par labu atbildētājam ir piedzenama viņa samaksātā valsts nodeva 70 euro apmērā.
Prasītājai ir tiesības lūgt atmaksāt samaksāto valsts nodevu, kas pārsniedz 71,14 euro, bet atbildētājam ir tiesības lūgt atmaksāt valsts nodevu, kas
pārsniedza 140 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 37.pantā noteiktajam.
[14] Atbildētājs lūdz piedzīt lietas izskatīšanas gaitā radušos ar lietas vešanu saistītos izdevumus 363 euro un 1073 euro apmērā, kopā
1436 euro.
Ar ZAB KLOTIŅI UN SERĢIS rēķinu un maksājuma uzdevumiem ir pierādīts, ka atbildētājam ir radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1436
euro apmērā (lietas 1.sējuma 276.- 277., 2.sējuma 2., 3.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu no prasītājas par labu atbildētājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1436 euro apmērā.
[15] Atbildētājam ir nosakāms termiņš spriedums labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās, saskaņā ar Civilprocesa likuma
204. pantu, kas noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas
nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 41., 93., 97., 192., 193., 204.1pantu, tiesa
nosprieda
prasību un pretprasību apmierināt daļēji.
Izbeigt kopīpašumu nekustamajam īpašumam – dzīvojamās mājas jaunbūvei ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūvei ar
kadastra apzīmējumu /numurs B/, /adrese/, kadastra Nr./numurs C/, kas ierakstīts Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā, Ādažu novada
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/.
Atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz /pers. D/ piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma -
dzīvojamās mājas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, /adrese/, kadastra
Nr./numurs C/, kas ierakstīts Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā, Ādažu novada Zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/.
Dzēst /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma - dzīvojamās mājas
jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs A/un garāžas jaunbūves ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, /adrese/, kadastra Nr./numurs C/, kas ierakstīts
Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā, Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/.
Noraidīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, pretprasību daļā, kurā lūdz atzīt, ka starp nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniekiem ir
nodibināta ēkas lietošanas kārtība: atbildētāja /pers. C/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 150,02 m2, un kura atbilstoši 2001.gada 15.janvāra
būves tehniskās inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.1, 3, 4, 5, 6, 13-25, bet prasītājas /pers. D/ lietošanā atrodas telpu grupa ar platību 47,6 m2,
un kura atbilstoši 2001.gada 15.janvāra būves tehniskās inventarizācijas lietai sastāv no telpām Nr.2, 9, 11, 12, bet garāža atrodas kopīpašnieku kopīgā
lietošanā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, kompensāciju 33 762 euro un samaksāto
valsts nodevu 71,14 euro.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, samaksāto valsts nodevu 70 euro
un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1436 euro apmērā.
Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas samaksu un tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no 2019.gada 27.jūnija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesā.
Tiesnese E.Stivriņa