Court convicts group for illegal property seizure and imposes combined prison sentences under Criminal Law.

Lietas Nr. 12502001605

Lietas arhīva Nr. K27-0008-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 22.augustā

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa: tiesnese Una Melameda,

sekretāre Viāna Zariņa,

piedaloties prokuroram E.Bartkevičam,

advokātiem J.Tverjanovičai-Borei, S.Vārpiņam, D.Ozoliņai, E.Radziņam,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, iztiesāja krimināllietu, kurā apsūdzēti

/pers. E/, personas kods /personas kods/,

/pers. F/, personas kods /personas kods/,

pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas,

/pers. G/, personas kods /personas kods/,

/pers. H/, personas kods /personas kods/,

pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas, 195.panta otrās daļas, 218.panta otrās daļas, 275.panta otrās daļas, 219.panta trešās

daļas (visi noziedzīgi nodarījumi Krimināllikuma redakcijā uz nodarījumu izdarīšanas laiku).

Uzklausot cietušos, lieciniekus, pārbaudot krimināllietā esošos rakstveida pierādījumus un noklausoties apsūdzēto liecības, tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. E/, personas kods /personas kods/, LR pilsone, dzimusi /datums/, Rīgā, ar vidējo speciālo izglītību, precējusies, nestrādā, dzīvo /adrese A/,

agrāk netiesāta,

/pers. F/, personas kods /personas kods/, LR pilsone, dzimusi /datums/, Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, ar augstāko izglītību, neprecējusies,

strādā SIA /Nosaukums A/ par inženieri, dzīvo /adrese B/, agrāk netiesāta,

/pers. G/, personas kods /personas kods/, LR pilsonis, dzimis /datums/, Saldū, ar augstāko izglītību, neprecējies, apgādībā dēli: /pers. J/, dzimis

1997.gadā, /pers. K/, dzimis 2002.gadā, strādā SIA /Nosaukums B/, valdes loceklis, dzīvo /adrese C/, agrāk netiesāts,

/pers. H/, personas kods /personas kods/, LR pilsonis, dzimis /datums/, Lietuvā, ar augstāko izglītību, šķīries, apgādībā dēls /pers. L/, dzimis

1998.gadā, strādā SIA /Nosaukums C/, valdes loceklis, dzīvo /adrese D/, agrāk netiesāts,

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdalīja patvarīgas darbības, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, un šīs darbības tiesiskumu apstrīd

pašvaldības iestāde un citas personas, un šo darbību rezultātā radīja būtisku kaitējumu un nodarīja zaudējumu lielā apmērā;

un proti:

/pers. E/, /pers. M/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, saskaņoti veica patvarīgas darbības,

kas tika vērstas uz sveša nekustama īpašuma prettiesisku atsavināšanu mantkārīgā nolūkā pie sekojošiem apstākļiem:

/pers. E/ un /pers. M/, būdami personas, kurām ar Rīgas pilsētas Centra rajona Tautas deputātu padomes valdes 1993.gada 21.aprīļa lēmumu

Nr.344 par namīpašuma denacionalizāciju, tika atzītas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - /adrese/, katram 1/2 domājamā daļa uz zemesgabalu

platībā 883 kv.m. un 5- stāvu dzīvojamo ēku ar 40 dzīvokļiem,

1994.gada 12.augustā, atrodoties zvērinātas notāres Ingunas Bobrovskas klātbūtnē viņas prakses vietā /adrese/, /pers. E/un /pers. M/ kā pārdevēji

un Rīgas dome kā pircējs, kas izmantoja pirmpirkuma tiesības un kuras vārdā rīkojās Rīgas Centra rajona valde, parakstīja augstāk minētā nekustamā

īpašuma pirkuma- pārdevuma līgumu, ar kuru /pers. E/ un /pers. M/ atsavināja katrs 1/2 domājamo daļu no viņiem piederošā īpašuma, un parakstīja

nostiprinājuma lūgumu reģistrēt īpašumtiesības uz pircēja vārda Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā.

Pircējs par pirkumu samaksāja pirkuma cenu 120 000 ASV dolāru pilnā apmērā un pēc pārdevēju lūguma pārskaitīja to komercbankā „Olimpija”

/pers. E/ kontā 53000 ASV dolāru, /pers. M/ kontā 16000 ASV dolāru, /pers. P/ kontā 28000 ASV dolāru un /pers. F/ 23000 ASV dolāru, bet

pārdevēji 1994.gada 15.septembrī ar pieņemšanas-nodošanas aktu pārdoto nekustamo īpašumu nodeva Rīgas pilsētas Centra rajona valdes 1.namu

pārvaldei, t.i., saskaņā ar pirkuma līgumu pircējs un pārdevējs izpildīja pilnībā katrs savas saistības viens pret otru, taču īpašums netika koroborēts

zemesgrāmatā uz pircēja vārda.

2005.gada martā, tas ir, uz brīdi, kad no 1994.gada 12.augusta darījuma pagāja vairāk kā desmit gadi, /pers. E/, /pers. M/ un /pers. F/,

neapstrīdot likumā noteiktā kārtībā tiesā šī līguma tiesiskumu, rīkojas ļaunprātīgi un pretēji Civillikuma 1.pantam, kurā noteikts, ka tiesības izlietojamas un

pienākumi pildāmi pēc labas ticības, apejot Civillikuma 1732.pantā iekļauto normu par to, ka saistību tiesības, tāpat kā visas privāttiesības, aizsargājamas

tikai tiesas ceļā, ignorējot Civillikuma 1588.panta normu, kurā noteikts, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras puses pielaišanas pat arī tad, ja

pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda, kaut 1994.gada 12.augusta pirkuma-pārdevuma līgums abpusēji bija izpildīts, /pers. E/, /pers. M/ un

/pers. F/ vienpusēji lauza 1994.gada 12.augusta pirkuma-pārdevuma līgumu.

/pers. E/, /pers. M/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, darbojoties prettiesiski un grupā, aiz mantkārības, apzināti ignorēja viņiem zināmos faktus, ka

nekustamais īpašums, kuru Rīgas dome ieguva uz tiesiska pamata, nepārtraukti un netraucēti valdīja vairāk kā desmit gadus, kas saskaņā ar Civillikuma

1024.pantu ir atzīstams par iegūtu ar ieilgumu.

Bez tam, /pers. E/, /pers. M/ un /pers. F/ apzināti ignorēja faktu, ka 38 dzīvokļu īrnieki īrētos dzīvokļus privatizācijas procesā ieguva īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai un dzīvokļu īpašumi saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.8panta pirmo daļu tika

reģistrēti Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā, kas pēc juridiskām sekām ir pielīdzināms ierakstam zemesgrāmatās.

Bez tam, /pers. E/, /pers. M/ un /pers. F/ 1994.gada 12.augusta pirkuma-pārdevuma līgumu lauza arī neapstrīdot dzīvojamā ēkā dzīvokļu

privatizācijas likumību likumā noteiktā kārtībā tiesā.

Bez tam, /pers. G/ un /pers. H/, zinot, ka 1994.gada 12.augusta darījums starp /pers. E/ un /pers. M/ no vienas puses un Rīgas domi no otras

puses bija abpusēji izpildīts, ignorēja šo faktu.

Tā, /pers. E/, /pers. M/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, sadalot lomas, rīkojoties patvarīgi un ignorējot augstāk minētos faktus, nolūkā atsavināt

svešu īpašumu, 2005.gada 20.martā, svētdienā, zvērinātas notāres Agras Šeibes klātbūtnē un viņas prakses vietā /adrese/, /pers. E/ka pārdevēja un

/pers. G/ kā pircējs noslēdza darījumu, saskaņā ar kuru /pers. E/ pārdeva, bet /pers. G/ nopirka 1/2 domājamo daļu nekustamā īpašuma /adrese E/, par

280 000 ASV dolāriem, kas pēc Latvijas bankas kursa sastādīja Ls 146 720, un parakstīja nostiprinājuma lūgumu Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļai.

Nākošajā dienā, 2005.gada 21.martā, zvērinātas notāres Agras Šeibes klātbūtnē un viņas prakses vietā /adrese/, /pers. F/, kurai tēvs /pers. M/

2005.gada 3.martā pie zvērinātas notāres Diānas Tučkus, viņas prakses vietā /adrese/, izdeva pilnvaru Nr.1322 rīkoties viņa vārdā ar nekustamā

īpašuma 1/2 domājamo daļu, pārdeva, bet /pers. H/ iegādājās šo nekustamo īpašumu par 280 000 ASV dolāriem, kas pēc Latvijas bankas kursa

sastādīja Ls 147 280, un parakstīja nostiprinājuma lūgumu Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļai.

2005.gada 24.martā /pers. G/ un /pers. H/ īpašumtiesības uz iepriekš minēto īpašumu tika reģistrētas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā. Pēc

dažām dienām, 2005.gada 29.martā un 30.martā /pers. G/ un /pers. H/ pārdeva nekustamo īpašumu /pers. U/, kura īpašumtiesības uz visu iepriekš

minēto īpašumu Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā tika reģistrētas 2005.gada 4.aprīlī.

Tādā veidā, /pers. E/, /pers. M/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, ar savām darbībām izdarīja patvarību, prettiesiski atsavinot Rīgas domei

piederošo nekustamo īpašumu - zemesgabalu 883 kv.m. Ls 310000 vērtībā, kas veido lielos apmērus, kā arī namīpašuma neprivatizēto daļu, kas

sastāvēja no diviem neprivatizētiem dzīvokļiem 140,66 kv.m. platībā, komerctelpām pirmajā stāvā, komerctelpām pagrabstāvā, koplietošanas telpām un

palīgtelpām, pagraba zem pagalma, kuru kopējā vērtība sastāda Ls 478281 apmērā, kas veido lielos apmērus, un tika apdraudētas sekojošu mājas

dzīvokļu īpašnieku īpašumtiesības un liegta iespēja reģistrēt dzīvokļu īpašumu zemesgrāmatās pēc privatizācijas pabeigšanas sekojošām personām:

dzīvokļa Nr.1, kopējā platībā 52,11 kv.m, īpašniekam /pers. V/

dzīvokļa Nr.1a, kopējā platībā 84,72 kv.m, īpašniecei /pers. Z/

dzīvokļa Nr.2, kopējā platībā 76,99 kv.m, īpašniekam /pers. A0/

dzīvokļa Nr.2a, kopējā platībā 68,28 kv.m, īpašniekam /pers. AA/

dzīvokļa Nr.3a, kopējā platībā 66,97 kv.m, īpašniecei /pers. AB/

dzīvokļa Nr.4, kopējā platībā 80,04 kv.m, īpašniecei /pers. AC/

dzīvokļa Nr.4a, kopējā platībā 67,08 kv.m, īpašniecei /pers. AD/

dzīvokļa Nr.5, kopējā platībā 103,24 kv.m, īpašniecei /pers. AE/,

dzīvokļa Nr.5a, kopējā platībā 42,41 kv.m, īpašniekam /pers. AF/

dzīvokļa Nr.6, kopējā platībā 96,06 kv.m, īpašniekam /pers. AG/

dzīvokļa Nr.7, kopējā platībā 94,96 kv.m, īpašniecei /pers. AH/

dzīvokļa Nr.8, kopējā platībā 98,7 kv.m, īpašniecei /pers. AI/

dzīvokļa Nr.9, kopējā platībā 102 kv.m, īpašniekam /pers. AJ/

dzīvokļa Nr.10, kopējā platībā 68,82 kv.m, īpašniecei /pers. AK/

dzīvokļa Nr.10a, kopējā platībā 57,5 kv.m, īpašniecei /pers. AL/

dzīvokļa Nr.11, kopējā platībā 67,94 kv.m, īpašniekam /pers. AM/

dzīvokļa Nr.l2, kopējā platībā 72,64 kv.m, īpašniecei /pers. AN/

dzīvokļa Nr.13, kopējā platībā 71,31 kv.m, īpašniecei /pers. AO/

dzīvokļa Nr.l4, kopējā platībā 49,64 kv.m, īpašniekam /pers. AP/

dzīvokļa Nr.l5, kopējā platībā 70,90 kv.m, īpašniecei /pers. AR/

dzīvokļa Nr.l6, kopējā platībā 49,92 kv.m, īpašniecei /pers. AS/

dzīvokļa Nr.18, kopējā platībā 44,91 kv.m, īpašniekam /pers. AT/

dzīvokļa Nr.19, kopējā platībā 47,81 kv.m, īpašniekam /pers. AU/

dzīvokļa Nr.20, kopējā platībā 44,5 kv.m, īpašniekam /pers. AV/

dzīvokļa Nr.22, kopējā platībā 47,09 kv.m, īpašniecei /pers. AZ/

dzīvokļa Nr.23, kopējā platībā 45,99 kv.m, īpašniecei /pers. B0/

dzīvokļa Nr.24, kopējā platībā 48,85 kv.m, īpašniecei /pers. BA/

dzīvokļa Nr.25, kopējā platībā 21,54 kv.m, īpašniekam /pers. BB/

dzīvokļa Nr.26, kopējā platībā 44,91 kv.m, īpašniecei /pers. BC/

dzīvokļa Nr.27, kopējā platībā 24,11 kv.m, īpašniecei /pers. BD/

dzīvokļa Nr.28, kopējā platībā 46,14 kv.m, īpašniekam /pers. BE/

dzīvokļa Nr.29, kopējā platībā 25,04 kv.m, īpašniecei /pers. BF/

dzīvokļa Nr.30, kopējā platībā 46,33 kv.m, īpašniecei /pers. BG/

dzīvokļa Nr.31, kopējā platībā 24,01 kv.m, īpašniekam /pers. BH/

dzīvokļa Nr.32, kopējā platībā 44,45 kv.m, īpašniecei /pers. BI/

dzīvokļa Nr.33, kopējā platībā 24,37 kv.m, īpašniecei /pers. BJ/

dzīvokļa Nr.34, kopējā platībā 47,14 kv.m, īpašniecei /pers. BK/

neapdzīvotai telpai, kopējā platībā 46 kv.m, īpašniekam SIA /Nosaukums E/

neapdzīvotai telpai, kopējā platībā 100,9 kv.m, īpašniekam /pers. BL/.

Ar savām darbībām /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā.

Bez tam, /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja noziedzīgi iegūtas mantas legalizēšanu, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šīs mantas

iegūšanas noziedzīgumu, kas izdarīts lielā apmērā,

un proti:

/pers. G/ un /pers. H/, kuri 2005.gada 20.martā un 21.martā, darbojoties grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. E/, /pers. M/ un /pers. F/,

izdarīja patvaļīgas darbības - prettiesiski atsavināja Rīgas domei piederošo nekustamo īpašumu /adrese F/ - zemesgabalu, kura kadastrālā vērtība sastāda

Ls 75680 un tirgus vērtība sastāda Ls 310000, kas veido lielos apmērus, un 5-stāvu dzīvojamo ēku, kuras kadastrālā vērtība sastāda Ls 211896 un

tirgus vērtība ne mazāk kā Ls 478281, kas arī veido lielos apmērus, un reģistrēja īpašumtiesības uz sava vārda Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā,

turpinot savu rīcību nekustamā īpašuma tālākai atsavināšanai un apzinoties savu darbību noziedzīgumu, noziedzīgā ceļā iegūto īpašumu legalizēja pie

sekojošiem apstākļiem:

2005.gada 29.martā, /pers. G/ kā pārdevējs un /pers. U/ kā pircējs, atrodoties Rīgā, Brīvības ielā 144, zvērinātas notāres Ineses Kočānes prakses

vietā un viņas klātbūtnē, noslēdza pirkuma līgumu par nekustama īpašuma /adrese E/, kas sastāv no zemesgabala 883 kv.m un 5-stāvu dzīvojamās ēkas,

1/2 domājamās daļas pirkumu par USD 300000, kas pēc Latvijas bankas kursa sastāda Ls 162300, un parakstīja nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu

nodaļai.

Nākošajā dienā, 2005.gada 30.martā, atrodoties Rīgā, Brīvības ielā 144, zvērinātas notāres Ineses Kočānes prakses vietā un viņas klātbūtnē,

/pers. H/ kā pārdevējs un /pers. U/ kā pircējs noslēdza pirkuma līgumu par nekustama īpašuma /adrese E/, kas sastāv no zemesgabala 883 kv.m un 5-

stāvu dzīvojamās ēkas, 1/2 domājamās daļas pirkumu par USD 300000, kas pēc Latvijas bankas kursa sastāda Ls 163200, un parakstīja

nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai.

2005.gada 30.martā Jānis Mūsiņš Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā Rīgā, 11.Novembra krastmalā 31 iesniedza pirkuma līgumus un

nostiprinājuma lūgumus īpašumtiesību nostiprināšanai uz sava vārda. 2005.gada 4.aprīlī ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu tiesneša lēmumu īpašumtiesības

uz visu nekustamo īpašumu tika nostiprinātas /pers. U/.

Ar savām darbībām, /pers. G/ un /pers. H/, darbojoties saskaņoti, vienotā nolūkā un grupā, pārdodot /pers. U/ nedēļas laikā pēc iegādes, ko

izdevās iegūt noziedzīgu darbību rezultātā - patvarības, atbildība par kuras izdarīšanu paredzēta Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā un saskaņā ar

likuma „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 4.pantu atzīstama par noziedzīgā kārtā iegūtā īpašuma legalizēšanu, proti, tā noziedzīgas

izcelsmes slēpšanu.

Tādā veidā /pers. G/ un /pers. H/ legalizēja noziedzīgā ceļā iegūto mantu - nekustamo īpašumu /adrese F/, slēpjot īpašuma izcelsmi - īpašuma

nonākšanu viņa īpašumā smaga nozieguma izdarīšanas rezultātā un, rīkojoties tālāk ar to, radīja sabiedrībai priekšstatu par īpašuma legālo izcelsmi.

Ar savām darbībām /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā (Ar grozījumiem,

kas izdarīti ar 25.04.2002.likumu, kas stājās spēkā 23.05.2002.).

Bez tam, /pers. G/ izdarīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ienākumu slēpšanu, ar ko nodarīja zaudējumus valstij lielā apmērā,

un proti:

Saskaņā ar 1995.gada 2.februāra likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums

aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas (redakcija spēkā no 1995.gada 1.aprīļa līdz 2006.gada 31.decembrim), noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas (redakcija spēkā no 1995.gada 1.aprīļa), kā arī saskaņā ar 15.panta otro daļu „fiziskajām personām kā

nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi”: 6.punktā - normatīvajos aktos noteiktajā kartībā uzskaitīt ieņēmumus un aprēķināt nodokļus (redakcija

spēkā no 2001.gada 12.janvāra).

/pers. G/ pārkāpa augstāk minētā likuma normas, jo ir guvis būtiskus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus un 2003.gadā un

2004.gadā viņa izdevumi ir bijuši lielāki par ienākumiem, līdz ar to slēpa savus ienākumus un izvairījās no nodokļu nomaksas, ar ko nodarīja zaudējumus

valstij lielā apmēra.

2003.gadā /pers. G/ guva ienākumus no sekojošiem avotiem: Ls 134,38 - naudas atlikums A/S „Sampo banka” konta, Ls 611,46 - saņēma algu

no SIA /Nosaukums G/, Ls 6,82 - saņēma algu no SIA /Nosaukums H/, Ls 113,27 - saņēma algu no SIA /Nosaukums B/, Ls 4091,00 - saņēma

depozītieguldījumu no A/S „Sampo banka”, Ls 482,57 - saņēma aizdevumu no SIA /Nosaukums G/, tātad, 2003 .gadā /pers. G/ kopsumma saņēma

ienākumus Ls 33834,82 apmērā.

2003.gadā /pers. G/ izlietoja sekojošas naudas summas: par Ls 411,71 palielināja atlikumu A/S „Sampo banka”, atgrieza A/S „Sampo banka”

saņemto izdevumu Ls '15949,14 apmērā, izmaksāja A/S „Sampo banka” procentus par aizdevumu Ls 543,43 apmērā, izsniedza aizdevumu SIA

/Nosaukums B/ Ls 6789,00 apmērā, par Ls 1000 iegādājās SIA /Nosaukums G/ kapitāldaļas, Ls 480 ieguldīja SIA /Nosaukums B/ pamatkapitālā, Ls

1000 ieguldīja SIA /Nosaukums H/ pamatkapitālā, par Ls 8430,00 iegādājās nekustamo īpašumu -zemes gabalu /Nosaukums I/, Garkalnes pagastā,

Rīgas rajonā, par Ls 150 veica apdrošināšanas maksājumus, viņa personīgie izdevumi sastādīja Ls 12000, izdevumi par apgādībā esošajām personām

sastādīja Ls 2400, tātad, izdevumu kopsumma sastāda Ls 49153,28.

Tādā veidā, /pers. G/, kura skaidrās naudas uzkrājumi uz 2003.gada 1.janvāri ir Ls 0,00, 2003.gadā pārsniedza savus izdevumus par Ls

15318,46, ko veido slēptais apliekamais ienākums. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otro daļu „nodokļa likme, kas

jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti”. Tātad, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru /pers. G/ neaprēķināja un nesamaksāja par

2003.gadu, tas sastāda Ls 3829,62.

2004.gadā /pers. G/ guva ienākumus no sekojošiem avotiem: Ls 1727,73 - naudas atlikums A/S „Sampo banka” kontā, Ls 411,13 - naudas

atlikums A/S „Sampo banka” kontā, Ls 1290,00 - alga no SIA /Nosaukums H/, Ls 342,31 - alga no SIA /Nosaukums B/, Ls 20000 - saņemts iepriekš

izsniegtais aizdevums no SIA /Nosaukums H/, Ls 5000 - saņēma ienākumus no SIA /Nosaukums G/ kapitāldāļu pārdošanas, tātad, 2004.gadā /pers. G/

kopsumma saņēma ienākumus Ls 28771,17 apmērā.

2004.gadā /pers. G/ izlietoja sekojošas naudas summas: par Ls 7,23 palielinājās naudas summas atlikums A/S „Hansabanka”, tika atgriezts

aizdevums A/S „Sampo banka” Ls 1302,14 apmērā, Ls 1101,92 samaksāti kā procenti A/S „Sampo banka”, izsniegts aizdevums SIA /Nosaukums B/

Ls 50355,00 apmērā, izsniegts aizdevums SIA /Nosaukums H/ Ls 20000,00 apmērā, Ls 1000 ieguldīti SIA /Nosaukums H/ pamatkapitālā, par Ls 150

veikti apdrošināšanas maksājumi, Ls 12000 sastāda /pers. G/ personīgie izdevumi, izdevumi par apgādībā esošajām personām sastādīja Ls 2400, tātad,

izdevumu kopsumma sastāda Ls 88316,29.

Tādā veidā, /pers. G/, kura skaidrās naudas uzkrājumi uz 2004.gada 1.janvāri ir Ls 0,00, 2004.gadā pārsniedza savus izdevumus par Ls

59545,12, ko veido slēptais apliekamais ienākums. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otro daļu „nodokļa likme, kas

jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti”. Tātad, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru /pers. G/ neaprēķināja un nesamaksāja par

2004.gadu, sastāda Ls 14886,28, kas veido lielos apmērus.

Ar savām darbībām /pers. G/ slēpjot savus ienākumus un izvairoties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas par 2003.gadu un 2004.gadu

valstij nodarīja zaudējumus Ls 18715,9 apmērā, kas veido lielos apmērus.

Ar savām darbībām /pers. G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.

Bez tam, /pers. H/ izdarīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ienākumu slēpšanu, ar ko nodarīja zaudējumus valstij lielā apmērā,

un proti:

/pers. H/, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Rīgas reģionālās iestādes Centra rajona nodaļā, kā saimnieciskās darbības

veicējs un VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, 2003.gadā un 2004.gadā izmantoja nekustamo īpašumu Rīgā, Prūšu ielā /

Rasas ielā, gūstot ienākumus no saimnieciskās darbības veikšanas, kā arī saimnieciskās darbības ietvaros iepircis un realizējis automašīnas, kas ir ar

pievienotās vērtības nodokli apliekami darījumi.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta trešo daļu, ja fiziska persona veic ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto

pakalpojumu kopējā vērtība 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi Ls 10000, tai ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai

pārsniegšanas ir jāreģistrējas VID kā apliekamajai personai (redakcija spēkā no 01.07.1996. līdz 30.04.2004.) un saskaņā ar 2001.gada 14.augusta

Ministru kabineta noteikumu „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” Nr.374 26.punkta nosacījumiem „minētie 12

mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu” (spēkā no 06.09.2001. līdz 30.04.2004.).

/pers. H/ laika posmā no 2002.gada novembra līdz 2003.gada augustam (10 mēnešos) veikto darījumu kopējā vērtība sastādīja Ls 12326,46.

Tātad, /pers. H/ no 2003.gada 11.augusta ne vēlāk kā mēneša laikā bija jāreģistrējas VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu

reģistrā kā apliekamajai personai, taču viņš līdz 2003.gada 12.septembrim to nav izdarījis, turpināja veikt saimniecisko darbību, gūt ienākumus un

nemaksāt pievienotās vērtības nodokli par laika posmu no 2003.gada oktobra līdz 2004.gada novembrim, kā arī nemaksājot iedzīvotāju ienākuma

nodokli par 2003.gadu un par 2004.gadu, līdz ar to /pers. H/ nodarīja valstij zaudējumus Ls 22565,47 apmērā, kas saskaņā ar likuma „Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu veido lielos apmērus, pie sekojošiem apstākļiem:

1.) 2003.gada 6.oktobrī /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ (SJNBCAP10U0486057) pārdošanu

/pers. BO/ par Ls 1962.

2003.gada 25.oktobrī /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ 230 (WDB2083471F057264) pārdošanu

/pers. BP/ par Ls 5300.

/pers. H/ veiktie darījumi par 2003.gada oktobri, kuru kopējā vērtība sastāda Ls 7262, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

2.panta pirmās daļas 1.punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk -

PVN), kura likme, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2003.gada

oktobri par ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz 2003.gada 15.novembrim bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 1307,16 apmērā, ko viņš nav

izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

2.) 2004.gada 5.janvārī /pers. H/ guva ienākumus no saimnieciskās darbības, saņemot no Dzīks b/o /Nosaukums L/ nomas maksu par zemes

gabala nomu Ls 963,45 apmērā.

/pers. H/ veiktais darījums par 2004.gada janvāri saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta pirmās daļas 1.punktu, otrās un

ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekams ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta

pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2004.gada janvāri par ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz 2004.gada 15.februārim bija

jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 173,42 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

3.) 2004.gada 4.martā /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ 530 (WBADL81050GX41657)

pārdošanu SIA /Nosaukums M/ par Ls 6100.

/pers. H/ veiktais darījums par Ls 6100, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta pirmās daļas 1.punktu, otrās un ceturtās

daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekams ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu,

sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2004.gada martu par ar PVN apliekamu darījumu līdz 2004.gada 15.aprīlim bija jāaprēķina un valstij

jāsamaksā PVN Ls 1098 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

4.) 2004.gada 7.aprīlī /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību automašīnas /TL marka/ 525 (WBADL91020GW52912) pārdošanu

A/S „????? Banka” par Ls 9825. 2004.gada 23.aprīlī /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ A6

(WAUZZZ4BZWN002743) /pers. BR/ par Ls 3700 un tajā paša dienā, 2004.gada 23.aprīlī automašīnas /TL marka/ E 230 (WDB2100371AI 94475)

pārdošanu /pers. BS/ par Ls 2400.

/pers. H/ veiktie darījumi, kuru kopējā vērtība par 2004.gada aprīli sastāda Ls 15925, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

2.panta pirmās daļas 1.punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekami ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2003.gada aprīli par ar PVN apliekamajiem

darījumiem līdz 2004.gada 15.maijam bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 2866,5 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij

zaudējumus.

5.) 2004.gada 10.maijā /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ E270 (WDB2'10016'1B008720) /pers.

BT/ par Ls 4940.

2003.gada11.maijā pārdeva automašīnu /TL marka/ 525 (WBADF81050BT05119) A/S „????? Banka” par Ls 6909.

2004.gada 20.maijā pārdeva automašīnu VW /pers. BU/ (3VWCA21C5XM462377) /pers. BV/ par Ls 4190,16.

/pers. H/ veiktie darījumi, kuru kopējā vērtība par 2004.gada maiju sastāda Ls 16039,16, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

2.panta pirmās daļas 1.punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekami ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2004.gada maiju par ar PVN apliekamajiem

darījumiem līdz 2004.gada 15.jūnijam bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 2887,05 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij

zaudējumus.

6.) 2004.gada 15.jūnijā /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ TT (TRUZZZ8NZY1028831) pārdošanu

/pers. BZ/ par Ls 10311,6.

/pers. H/ veiktais darījums par 2004.gada jūniju sastāda Ls 10311,6, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta pirmās daļas 1.

punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekams ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2003.gada jūniju par ar PVN apliekamu darījumu līdz 2004.gada

15.jūlijam bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 1856,09 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

7.) 2004.gada 9.jūlijā /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ 323 (WBABM31000JH67158) pārdošanu

/pers. C0/ par Ls 9901,2. 2004.gada 19.jūlijā pārdeva automašīnu /TL marka/ 525 (WBADF81070BT02982) /pers. CA/ par Ls 6556,2. 2004.gada

20.jūlijā pārdeva automašīnu /TL marka/ (WAUZZZ4B52N022933) SIA /Nosaukums N/ par Ls 3300.

/pers. H/ veiktie darījumi par 2004.gada jūliju sastāda Ls 19757,4, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta pirmās daļas

1.punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekami ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2003.gada jūliju par ar PVN apliekamu darījumu līdz 2004.gada

15.augustam bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 3556,33 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

8.) 2004.gada 1.oktobrī /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ E270 (WDB2100161A965794) SIA

/Nosaukums O/ par Ls 12000.

/pers. H/ veiktais darījums par 2004.gada oktobri sastāda Ls 12000, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta pirmās daļas

1.punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekams ar PVN, kura likme, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda '18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2004.gada oktobri par ar PVN apliekamu darījumu līdz 2004.gada

15.novembrim bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 2160 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

9.) 2004.gada 25.novembrī /pers. H/ guva ienākumu veicot saimniecisko darbību - automašīnas /TL marka/ E220 (WDB2100061A958479) SIA

/Nosaukums O/ par Ls 5000.

/pers. H/ veiktais darījums par 2004.gada novembri sastāda Ls 5000, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta pirmās daļas

'1.punktu, otrās un ceturtās daļas un 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir apliekams ar PVN, kura likme, saskaņā atlikuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 5.panta pirmo daļu, sastāda 18% no darījuma vērtības. /pers. H/ par 2004.gada novembri par ar PVN apliekamu darījumu līdz 2004.gada

15.decembrim bija jāaprēķina un valstij jāsamaksā PVN Ls 900 apmērā, ko viņš nav izdarījis, līdz ar to nodarīja valstij zaudējumus.

Tādā veidā, /pers. H/ pārkāpa 1995.gada 9.marta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 9.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka nodokļa

taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis 11.panta 1.daļu un 12.panta 1.daļu, kur noteikts, ka apliekamai personai jāiesniedz VID nodokļa

deklarācija ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un jāiemaksā nodokli valsts budžetā par taksācijas

periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un, veicot saimniecisko darbību laika posmā no 2003.gada oktobra līdz 2004.gada novembrim,

izvairījās no PVN nomaksas, ar ko nodarīja valstij zaudējumus Ls 16804,55 apmērā, kas veido lielos apmērus.

Bez tam, /pers. H/ slēpa savus ienākumus un izvairījās no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas.

Saskaņā ar 1995.gada 2.februāra likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums

aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas (redakcija spēkā no 1995.gada 1.aprīļa līdz 2006.gada 31.decembrim), noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas (redakcija spēkā no 1995.gada 1.aprīļa), kā arī saskaņā ar 15.panta otro daļu „fiziskajām personām kā

nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi”: 5.punktā - normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu

individuālā darba veidu,kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no

saimnieciskās darbības (redakcija spēkā no 2001.gada 12.janvāra); 6.punktā - normatīvajos aktos noteiktajā kartībā uzskaitīt ieņēmumus un aprēķināt

nodokļus (redakcija spēkā no 2001.gada 12.janvāra).

/pers. H/ pārkāpa augstāk minētā likuma normas, jo ir guvis ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus no saimnieciskās darbības -

sistemātiskas automašīnu pirkšanas un pārdošanas, nekustamā īpašuma nomas un nekustamā īpašuma sadalīšanas un pārdošanas, kā arī nav veicis

saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs.

2003.gadā /pers. H/ veica saimnieciskus darījumus ar automašīnu pirkšanu, pārdošanu un nekustamo īpašumu. 2003.gadā ar automašīnu pirkšanu

un pārdošanu /pers. H/ guva ieņēmums Ls 16953, bet viņa izdevumi sastādīja Ls 18444,58, kā rezultātā viņš guva zaudējumus - Ls 1491,58 apmērā.

Savukārt no darbības ar nekustamo īpašumu guva ieņēmumus Ls 2626,46, bet izdevumi sastādīja Ls 172,65, kā rezultātā guva peļņu Ls 2453,81

apmērā. Pie šādiem apstākļiem 2003.gadā saimnieciskās darbības rezultātā /pers. H/ guva ienākumus Ls 962,23 apmērā.

Bez tam, 2003.gada 8.janvārī /pers. H/ guva ienākumu no /pers. CC/ Ls 18172 apmērā.

Tātad, 2003.gadā /pers. H/ guva ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamo ienākumu Ls 19134,23 apmērā. Aprēķinot iedzīvotāju ienākumu

nodokli, no kura nomaksas /pers. H/ izdarījās nomaksāt, ņemams vērā gada neapliekamais minimums Ls 252, kā rezultātā tiek izrēķināta summa -

ienākumi, no kuriem aprēķināms nodokli - Ls 18882,23. Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kura likme sastāda 25%, tiek aprēķināts iedzīvotāju

ienākuma nodoklis - Ls 4720,56, kas veido lielos apmērus.

2003.gadā /pers. H/ veica saimnieciskus darījumus ar automašīnu pirkšanu, pārdošanu un nekustamo īpašumu. 2004.gadā ar automašīnu pirkšanu

un pārdošanu /pers. H/ guva ieņēmums Ls 85133,16, bet viņa izdevumi sastādīja Ls 86223,2, kā rezultātā viņa zaudējumi sastāda Ls 1090,04 apmērā.

Savukārt no darbības ar nekustamo īpašumu guva ieņēmumus Ls 14573,6, bet izdevumi sastādīja Ls 9070,12, kā rezultātā guva peļņu Ls 5503,48

apmērā. Pie šādiem apstākļiem 2004.gadā saimnieciskās darbības rezultātā /pers. H/ guva ienākumus Ls 4413,44 apmērā.

Tātad, 2004.gadā /pers. H/ guva ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamo ienākumu Ls 4653,44 apmērā, kura veidojas no Ls 4413,44 un

darba algas Ls 240 apmērā. Aprēķinot iedzīvotāju ienākumu nodokli, no kura nomaksas /pers. H/ izdarījās nomaksāt, ņemams vērā gada neapliekamais

minimums Ls 252 un attaisnotie izdevumi - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 21,60 apmērā, kā rezultātā tiek izrēķināta summa - ienākumi, no

kuriem aprēķināms nodokli - Ls 4379,84. Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas sastāda 25%, tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis - Ls

1094,94 un ņemot vērā avansā samaksāto nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru /pers. H/ izvairījās nomaksāt sastāda Ls 1040,36.

Ar savām darbībām /pers. H/ slēpjot savus ienākumus un izvairoties no PVN un iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas par 2003.gadu un

2004.gadu valstij nodarīja zaudējumus Ls 22565,47 apmērā, kas sastāda lielos apmērus.

Ar savām darbībām /pers. H/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.

Bez tam, /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem viltošanu, kā arī par viltota dokumenta

izmantošanu mantkārīgā nolūkā, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, un izdarīja nepatiesu ziņu sniegšanu par ienākumu izcelsmes avotu, ja šādas

ziņas likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija, kas izdarīts, norādot nepatiesas ziņas par mantu vai citiem ienākumiem lielā

apmērā,

un proti:

/pers. H/, izmeklēšanai nenoskaidrotos apstākļos un laikā, mantkārīgā nolūkā viltoja dokumentu - 2001.gada 11.jūlija dāvinājuma līgumu, saskaņā

ar kuru viņš it kā no savas mātes /pers. CD/ kā dāvanu saņēma Ls 3’000’000 (trīs miljonu latu) ar uzlikumu - ar pienākumu nodot pusi dāvanas /pers.

G/. Apzinoties, ka dāvinājuma līgums ir viltots un naudas līdzekļus no savas mātes viņš nav saņēmis, turpinot savas darbības /pers. H/ un /pers. G/, pēc

iepriekšējās vienošanās viltoja dokumentu - aizdevuma līgumu, kas datēts ar 2001.gada 1.decembri, saskaņā ar kuru /pers. H/ it kā aizdod /pers. G/ Ls

1’500’000 lietošanā uz laiku ne mazāku par 20 gadiem.

2003.gada 17.novembrī /pers. G/, mantkārīgā nolūkā un kā attaisnojošu dokumentu saviem ienākumiem un izdevumiem, izmantoja viltotu

dokumentu - ar 2001.gada 1.decembri datētu aizdevuma līgumu, iesniedzot to Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes

9.audita daļas darbiniekiem, Rīgā, Skanstes ielā 13.

2003.gada 7.jūlijā /pers. G/ savā rakstveida paskaidrojumā Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 9.audita daļas

darbiniekam apliecināja, ka uz 2001.gada 1.janvāri viņam ir skaidrās naudas uzkrājumi Ls 1’500’030 un tie veidojas no Ls 1’500’000 aizņēmuma no

/pers. H/ sakarā ar 2001.gada 1.decembra aizdevuma līgumu un Ls 30,00 naudas pārpalikums no 2001.gada darba algas.

Tādā veidā /pers. G/ un /pers. H/, pēc iepriekšējas vienošanās un grupā, viltoja dokumentu un izmantoja viltotu dokumentu, kā arī sniedza

nepatiesas ziņas par savu ienākumu izcelsmes avotu - naudas Ls 3’000’000 apmērā, kas ir lielie apmēri, dāvinājumu, un /pers. G/ pusi no šīs summas -

Ls 1’500’000 kā skaidrās naudas uzkrājumus norādīja papildu deldarācijā par 2002.gadu, 2003.gadu, 2004.gadu.

Ar savām darbībām /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā un 219.panta

trešajā daļā.

Tiesas sēdē savu vainu apsūdzētie neatzina.

Kaut arī apsūdzētie /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ sevi par vainīgiem neatzīst, tomēr, pamatojoties uz iegūtiem pierādījumiem tiesa atzīst,

ka viņu vaina tādā apjomā, kā tas izteikts viņiem celtajās apsūdzībās, ir pierādīta ar tiem pierādījumiem, kas tika pārbaudīti tiesas izmeklēšanas laikā.

Tiesas izmeklēšanas gaitā tika pierādīts, ka /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja patvarīgas

darbības, kā rezultātā prettiesiski atsavināja Rīgas domei piederošo nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala, namīpašuma neprivatizētām daļām

un vairāku privātpersonu paātrinātas privatizācijas kārtībā privatizētajiem dzīvokļiem, t.i., atsavināja īpašumu lielā apmērā, kā arī apdraudēja 37 dzīvokļu

īpašnieku īpašumtiesības un liedza viņiem iespēju reģistrēt dzīvokļu īpašumus zemesgrāmatā, tādejādi, radīja būtisku kaitējumu.

Tāpat tiesas izmeklēšanas gaitā tika pierādīts, ka /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja noziedzīgi iegūtās mantas legalizēšanu, proti, prettiesiski atsavināja

Rīgas domei piederošu zemesgabalu /adrese/, kā arī 5-stāvu dzīvojamo ēku, t.i., mantu lielā apmērā, ko pēc tam pārdeva trešajai personai.

Turklāt ir pierādīts, ka /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, un proti: /pers. CE/ dāvinājuma līguma viltošanu un

izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī izdarīja nepatiesu ziņu sniegšanu Valsts ieņēmuma dienesta Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldei par savu

ienākumu lielā apmērā izcelsmes avotu.

Tāpat arī izmeklēšanas gaitā ir pierādīts, ka /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ienākumu slēpšanu, ar ko nodarīja

zaudējumus valstij lielā apmērā.

Apsūdzēto/pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ vaina pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas patvarības izdarīšanā, un /pers. G/ un /pers.

H/ vaina pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas noziedzīgi iegūtās mantas legalizēšanā, ir pierādīta ar cietušo un to pārstāvju liecībām:

- ar Rīgas domes pārstāvja /pers. CG/ liecībām, ar /pers. CH/, /pers. V/ un /pers. CI/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. CJ/, /pers.

CK/, /pers. AE/, /pers. AG/, /pers. CL/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. CM/, /pers. AN/, /pers. CN/, /pers. CO/, IJansona, /pers. CP/, /pers. AT/ , /pers.

AZ/, /pers. BA/, /pers. BB/, /pers. CR/, /pers. BH/, /pers. BJ/, /pers. BK/, /pers. CS/, /pers. BL/, zvērināta advokāta E.Radziņa liecībām.

No Rīgas domes pārstāvja /pers. CG/ liecībām izriet, ka apsūdzēto noziedzīgo nodarījuma rezultātā Rīgas domei tika nodarīts zaudējums lielā

apmērā, līdz ar to Rīgas dome pieteica kaitējuma kompensāciju 637 000 Latu apmērā.

Pārējie cietušie un to pārstāvi sniedza liecības, no kurām izriet, ka šīm personām apsūdzēto darbību rezultātā ir liegta iespēja reģistrēt zemesgrāmatā

īpašuma tiesības uz dzīvokļiem pēc paātrinātas privatizācijas. Līdz ar to, cietušajiem arī liegta iespēja veikt darījumus ar dzīvokļiem, kā ar savu īpašumu.

Tādejādi ir pamats uzskatīt, ka apsūdzēto patvarīgas darbības rezultātā cietušajiem tika radīts būtisks kaitējums.

Bez tam, minētie fakti ir pierādīti ar sekojošiem pierādījumiem:

- ar dokumentu kopijām no Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas par nekustamo īpašumu /adrese F/,

- ar iegūto no Rīgas domes dokumentu kopijām, no kurām izriet, ka 1993.gadā /pers. E/ un /pers. M/ denacionalizācijas kārtībā atguvuši

īpašuma tiesības uz norādīto nekustamo īpašumu; (l.sēj. l.l. 105-133, 2.sēj. l.l. 63 - 70)

- 1994.gada 12.augusta pirkuma pārdevuma līgums (2.sēj. l.l. 71-72) starp /pers. E/, /pers. M/ kā pārdēvēju un Rīgas domes Rīgas Centra

rajona valdi /pers. CR/ personā kā pircēju par 5 stāvu dzīvojamo ēku un gruntsgabalu, no kura izriet, ka /pers. E/, /pers. M/ pārdeva norādīto nelaistāmo

mantu par 120 tūkstošiem ASV dolāriem;

No liecinieka /pers. CR/ liecībām izriet, ka viņš 1994.gadā, pārstāvot Rīgas domes Rīgas Centra rajona valdi, noslēdza ar bitu /pers. CT/ un /pers.

M/ pirkuma līgumu, un tādejādi Rīgas pašvaldība realizēja pirmpirkuma tiesības. Saskaņa ar līgumu /pers. E/ un /pers. M/ tika samaksāta pilna īpašuma

cena 120 tūkstoši ASV dolāri. Rīgas pašvaldība ar attiecīgo aktu pārņēma īpašumu no pārdevējiem. Tādejādi ir pamats uzskatīt, ka pircējs - Rīgas

pašvaldība, pilnīgi izpildīja savas saistības, kas izriet no pirkuma līguma.

Lieciniece zvērināta notāre I.Bobrovska apstiprināja minēto darījumu.

- ar 1994.gada 15.septembra aktu par namīpašuma nodošanu-pieņemšanu (4.sēj. l.l. 87-88 ), no tā izriet, ka /pers. M/ un /pers. E/ nodeva, bet

Rīgas pilsētas Centra rajona valdes komisija apsekoja un pieņēma nekustamo īpašumu /adrese F/, pēc kā, saskaņā ar Rīgas domes īpašuma

departamenta dokumentiem (4.sēj. l.l. 92-111) nekustamais īpašums tika uzņemts Rīgas domes īpašuma departamenta bilancē.

No nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma (4.sēj. l.l. 16-20) izriet, ka Rīgas domes īpašuma departaments uzdeva veikt

nekustamā īpašuma /adrese F/, apsaimniekošanu pašvaldības uzņēmumam namu pārvaldei „Rīgas centrs”, un no Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra

lēmuma (4.sēj. l.l. 7-15) ar pielikumu izriet, ka pēc namu pārvaldes „Rīgas centrs” reorganizācijas nekustamais īpašums /adrese F/, tika nodots

apsaimniekošanā SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”.

No Rīgas domes īpašuma departamenta informācijas un no maksājuma uzdevuma Nr.211 (4.sēj. l.l. 30-32) izriet, ka Rīgas dome ir piešķīrusi

naudas līdzekļus valsts nodevas nomaksai, lai nekustamo īpašumu /adrese F/, ierakstītu zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda. Tāpat arī, no

Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas informācijas (5.sēj.l.l.1 - 28) izriet, ka Rīgas pašvaldība, realizējot īpašnieka tiesības,

1998.gadā noslēdza ar SIA /Nosaukums R/ līgumu par dzīvojamās mājas un tai piesaistītas zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā, un saskaņa ar līgumu SIA

/Nosaukums R/ tika nodoti materiāli, tai skaitā ari nelaistāmā īpašuma /adrese/, ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Nopratināti kā liecinieki Rīgas domes darbinieki /pers. CU/, /pers. CV/, un privatizācijas komisijas darbinieki /pers. CZ/, /pers. D0/, /pers. DA/,

/pers. DB/, /pers. DC/, /pers. DD/, /pers. DE/, /pers. DF/ apstiprināja, ka Rīgas dome veica pasākumus, lai reģistrētu zemesgrāmatā savas īpašuma

tiesības uz nelaistāmo īpašumu /adrese/.

Analoģiskas liecības sniedza arī SIA /Nosaukums R/ pārstāve lieciniece /pers. DG/.

- 1.sēj. l.l. 140-141 atrodams 2005.gada 20.marta pirkuma līgums starp /pers. E/ un /pers. G/, ar kuru /pers. E/ pārdeva bet /pers. G/ nopirka

1/2 (vienu otro) domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese E/.

- 1.sēj. l.l. 157-159 atrodams 2005.gada 21.marta pirkuma līgums starp /pers. F/ un /pers. H/, ar kuru /pers. F/ pārdeva, bet /pers. H/ nopirka

1/2 (vienu otro) domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese E/. Līgumam pievienota /pers. M/ pilnvĀra /pers. F/rīkoties ar 1/2 domājamo daļu no

norādītā nekustamā īpašuma.

No abu pirkuma lūguma 5.punkta izriet, ka pārdevējs garantē, ka 1/2 domājamā daļa nav iznomāta, izīrēta, ieķīlāta, ar parādiem un saistībām nav

apgrūtināta, kā arī strīdā un zem aizlieguma neatrodas. Ir nozīme tam, ka līgumslēdzēji izmantoja tipveida nekustama īpašuma pirkuma līgumu, tomēr no šī

līguma teksta izslēgta frāze, ar kuru pārdevējs garantē, ka nekustamais īpašums nevienam nav atsavināts. Krimināllietas 21.sējumā ir vairāki nekustamo

īpašumu pirkuma līgumi, kurus /pers. H/ noslēdza 2002.-2004.gados, un visos līgumos iekļauts pants, kurā atrunāts, ka nekustamais īpašums nevienam

nav atsavināts. Tādejādi, ir pamats secināt, ka 2005.gada 20.marta un 21.marta līgumslēdzēji - /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ - tīši izslēdza

atsaukumu par to, ka īpašums nav atsavināts, jo visiem līdzdalībniekiem bija zināms, ka 1994.gadā ir notikusi līgumu priekšmeta atsavināšana Rīgas

pašvaldībai, kas pierāda, ka visiem dalībniekiem pastāvēja nodoms uz patvarības izdarīšanu.

To, ka visiem līdzdalībniekiem bija zināms, ka 1994.gadā ir notikusi līgumu priekšmeta atsavināšana Rīgas pašvaldībai, pierāda vairāki krimināllietā

esoši pierādījumi, ja tos vērtē savstarpējā saistībā, kā vienu no tiem tiesa atzīst, ka /pers. G/ un /pers. H/ liecināja, ka par /pers. DJ/ uzzināja no juristes

/pers. DK/ 2005.gada sākumā, kura savukārt bija konsultējusi /pers. DJ/. Tieši juriste, tiesā nopratinātā lieciniece /pers. DK/ apliecināja, ka atrada /pers.

CT/ namam pircējus (/pers. G/ un /pers. H/), tādējādi gan pircēji, gan pārdevēji zināja esošo situāciju, bet tiesas vērtējumā mantkārība bija tā, kas guva

virsroku pār tiesisko apziņu, un ir skaidri saskatāms, kādu materiālu labumu no šīs darījuma guva tā dalībnieki.

Tāpat arī, gan 2005.gada 20.marta, gan 21.marta pirkuma līgumā 7.punktā norādīts, ka /pers. G/ un /pers. H/ ir atteikušies no tiesībām prasīt

zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar iespējamo attiesājumu. Arī šis apstāklis liecina par to, ka visiem darījumu dalībniekiem: /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un

/pers. H/ bija zināms par agrāk noslēgto pirkuma līgumu ar Rīgas domi un ka šo atkārtotā nekustamā īpašuma atsavināšanas tiesiskumu apstrīd Rīgas

dome un iedzīvotāji.

No Zemesgrāmatas apliecības (1.sēj. l.l.142) izriet, ka 24.03.2005. nekustama īpašuma /adrese F/ viena otrā daļa tika reģistrēta kā /pers. G/

īpašums;

No Zemesgrāmatas apliecības (1.sēj. l.l. 160) izriet, ka 24.03.2005. nekustama īpašuma /adrese F/ viena otrā daļa tika reģistrēta kā /pers. G/

īpašums;

- 1.sēj. l.l.167-168 atrodams 2005.gada 29.marta pirkuma līgums starp /pers. G/ un /pers. U/, un l.sēj. l.l.175-176 atrodams 2005.gada

30.marta pirkuma līgums starp /pers. H/ un /pers. U/, ar kuriem /pers. G/ un /pers. H/ pārdeva, bet /pers. U/ nopirka abas nekustamā īpašuma /adrese E/

domājamās daļas;

- 2.sēj. l.l.103 atrodama /pers. E/ un /pers. F/ 2005.gada 12.aprīļa paziņojums Rīgas domei, ar kuru iesniedzēji paziņoja Rīgas domei par

vēlēšanos atmaksāt atpakaļ 120 tūkstošus ASV dolārus. Tiesa atzīst par vērā ņemamu arī faktu, ka šī vēstule tika nosūtīta Rīgas domei ne tikai pēc tam,

kad /pers. E/ un /pers. F/ noslēgušas pirkuma līgumus ar /pers. G/ un /pers. H/, bet pat pēc tam, kad savukārt /pers. G/ un /pers. H/ pārdevuši īpašumu

/pers. U/.

No Rīgas centra rajona izpilddirekcijas vēstules un no SEB Unibankas konta pārskata (4.sēj.l.l.37-40) izriet, ka 2005.gada 15.jūnijā /pers. E/

ieskaitīja izpilddirekcijas kontā naudas summu 69 468 Ls, kas atbilst 120 tūkstošiem ASV dolāriem.

Minētie apstākļi liecina, ka /pers. E/ un /pers. F/ apzinājās savas rīcības pretlikumīgo raksturu, nebija pārliecinātas par to, ka viņām izdosies realizēt

savu nodomu līdz galam, un viņas nevēlējās atmaksāt naudu atpakaļ pirms netiks dabūta nauda par nekustāmā īpašuma atkārtoto pārdošanu. Šis fakts

norāda arī uz to, ka 2005.gada 20.martā un 21.martā pirkuma līgumu noslēgšanas laikā /pers. G/ un /pers. H/ rīcībā nebija nepieciešamās naudas

summas, un nepieciešamo naudas summu viņi ieguva tikai pēc tam, kad noziedzīgi iegūtais neklīstamais īpašums bija atsavināts /pers. U/.

Izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar /pers. E/ un /pers. M/ 2005.gada 3.marta iesnieguma izskatīšanu, tiesa ņem vērā, ka pirmais iesnieguma

adresāts, konstatējot, ka saņemtais iesniegums nav šīs iestādes kompetencē, pārsūtīja šo iesniegumu, par ko paziņoja iesniedzējiem /pers. E/ un /pers.

M/. Šis paziņojums pievienots lietas materiāliem.

Saskaņā ar iesniegumu likuma 4.panta 2.daļu, iesnieguma pārsūtīšanas gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu

pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

Tuvākajās dienās pēc tam, 2005.gada 10.martā /pers. F/ un /pers. M/ vērsās ar iesniegumu uz Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi ar

lūgumu izsniegt izziņu par nekustama īpašuma nodokļa samaksu. Šis apstāklis liecina, ka viņi nebija ieinteresēti atbildes saņemšanā, bet turpināja realizēt

savu nodomu. Šādos apstākļos, pirkuma-pārdošanas līgumu noslēgšana neilgā laikā pēc tam, 2005.gada 20.martā un 21.martā, liecina, ka šim

iesniegumam bija formāls raksturs, un ka apsūdzētie /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ nebija ieinteresēti šīs situācijas atrisināšanai likumiskā ceļā,

bet viņiem pastāvēja nodoms veikt patvarīgas darbības.

Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka uz nama /adrese/, sienas atradās plāksne, kurā bija norādīts, ka šis nams ir Rīgas pašvaldības īpašums.

Apsūdzētie noliedza, ka viņiem bija zināms šis fakts. Šo apsūdzēto argumentu tiesa vērtē kritiski, jo atzīst par maz ticamu pieņēmums, ka pirms pirkuma

veikšanas dažu simtu tūkstošu latu apmērā, līguma slēdzēji nav apskatījuši pirkuma objektu, nav interesējušies par tā stāvokli dabā.

Turklāt, no Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes informācijas par zemes nodokli un nekustamā īpašuma nodokli nekustamajam īpašumam

/adrese/, (4.sēj. l.l.202-206) izriet, ka līdz 2005.gadam īpašuma nodokļa ikgadējus maksājumus veica namu pārvalde „Rīgas centrs” un telpas nomnieki.

No noradītās informācijas izriet, ka /pers. E/, /pers. F/ vai /pers. M/ netika iesaistīti nodokļa nomaksāšanā. Vēl vairāk, 4.sēj. l.l.172-173 atrodams /pers.

F/ un /pers. M/ 2005.gada 10.marta iesniegums Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei ar lūgumu izsniegt izziņu par nekustama īpašuma nodokļa

samaksu. Šis iesniegums satur nepatiesu informāciju par to, ka iesniedzēji izmanto norādīto nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā. Ar 2005.gada

14.marta atbildi Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde atteicās sniegt /pers. F/ un /pers. M/ pieprasīto informāciju, motivējot ar to, ka iesniedzēji

neesot nodokļa maksātāji par minēto nelaistāmo īpašumu.

Bez tiesas ievērības nav palicis arī /pers. E/ un /pers. M/ 2005.gada 3.marta iesniegums Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirekcijai (2.sēj. l.l. 84-

85), kurā ir norādīta apzināti nepatiesa informācija par to, kā par minēto nekustamo īpašumu nav maksāti likumā noteiktie nodokļi, un šajā sakarā pie

viņiem ir griezušās finansu iestādes, izsakot lūgumu nomaksāt nodokļu parādu.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes informācija pilnībā apliecina pretējo /pers. CT/ apgalvojumiem, līdz ar ko tiesa atzīst minēto apstākli

par pierādījumu, ka /pers. DJ/ pastāvēja nodoms veikt patvarīgas darbības ar norādīto īpašumu.

Lietā esošie pierādījumi liecina par to, ka kopš 1994.gada 15.septembra nekustamais īpašums /adrese F/, atradās Rīgas pašvaldības valdījumā,

Rīgas pašvaldība organizēja nama apsaimniekošanu un nodrošināja nepieciešamo nodokļu nomaksāšanu. Šāda Rīgas domes rīcība pilnīgi atbilst

Civillikuma 1024.panta nosacījumiem, t.i. panta, kas reglamentē nekustamā īpašuma iegūšanu ar noilgumu, un pēc 10 gadiem, t.i. 2004.gada

15.septembrī Rīgas pašvaldība iegūst īpašuma tiesības uz šo īpašumu arī uz likuma pamata.

Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja patvarīgas

darbības, kā rezultātā prettiesiski atsavināja Rīgas domei piederošo nekustamo īpašumu, bet /pers. G/ un /pers. H/ vēl izdarīja noziedzīgi iegūtās mantas

legalizēšanu.

/pers. G/ un /pers. H/ vaina noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā, un 219.panta trešajā daļā, t.i.,

dokumenta - /pers. CE/ dāvinājuma līguma - viltošana un izmantošana mantkārīga nolūkā, un nepatiesu ziņu sniegšana Valsts ieņēmuma dienestā, ir

pierādīta ar sekojošiem pierādījumiem:

- ar Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes ziņojumu (18.sēj. l.l. 11-13), no kura izriet, ka 2006.gadā /pers. G/ iesniedza Valsts

ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālai iestādei papildu deklarāciju par 2002.gadu, kurā norādīja skaidrās naudas uzkrājumu 1 500 030,00 Ls apmērā, un

VID auditam iesniedza 2001.gada 1.decembra aizdevuma līguma kopiju, kurā norādīts,ka /pers. H/, pamatojoties uz 2001.gada 11.jūlija dāvinājuma

līgumu aizdod /pers. G/ 1 500 000 Ls (vienu miljonu pieci simti tūkstošu latu) uz 20 gadiem. Tāpat arī, no VĪD ziņojuma izriet, ka /pers. H/ papildus

deklarācijā par 2002.gadu uzrādīja skaidrās naudas uzkrājumu 1 500 390 Ls apmērā, kā arī iesniedza VID auditam jau norādīto 2001.gada 11.jūlija

dāvinājuma līguma kopiju;

- ar 2001.gada 11.jūlija dāvinājuma līguma kopiju (18.sēj. l.l. 14-15), no kura izriet, ka /pers. DR/ dāvina /pers. H/ naudas summu 3 000 000

(trīs miljonu latu) apmērā. Vēršu uzmanību, ka līguma tekstā dāvinātājas uzvārds tika uzrakstīts ar kļūdu, kas ļauj apšaubīt to, ka /pers. CE/ reāli bija

iesaistīta darījumā vai ņēmusi dalību teksta sagatavošanā.

- ar rokraksta ekspertīzes atzinumu, no kura izriet, ka parakstus aizdevuma līgumā, sadaļās “Aizdevējs” un “Aizņēmējs” izpildīja /pers. H/ un

/pers. G/ (19.sēj. l.l. 110-114);

- ar 2001.gada 1.decembra aizdevuma līguma ar precizējumu kopiju (18.sēj. l.l. 16-20), no kura izriet, ka /pers. H/ nodod /pers. G/ naudas

summu 1 500 000 Ls apmērā;

- ar 2008.gada 21.janvāra dokumentu tehniskas ekspertīzes atzinumu (19.sēj. l.l. 184-199), no kura izriet, ka dāvinājuma līgumā, aizdevuma

līgumā un aizdevuma līguma precizējumā dažādās parakstu un drukātā teksta krustojumu vietās ir veikta dzēšana bez satura izmaiņām;

- ar 2007.gada 10.aprīļa dokumentu tehnisko ekspertīzi, no kuras izriet, ka /pers. H/ un /pers. G/ paraksti 2001.gada 1.decembra Aizdevuma

līgumā ir izpildīti 2000.gada decembrī, 2001.gada jūnijā un janvārī. Eksperti I.Krivickis un /pers. DT/ tiesas izmeklēšanas laikā apstiprināja ekspertīzes

secinājumus. Tiesa atzīst, ka minētie eksperti ir personas neieinteresētas lietas iznākumā, kā arī tam, ka nav pietiekoša pamata apšaubīt viņu liecības un

ekspertīzes secinājumus. Tādejādi ir pamats secināt, ka apsūdzētie /pers. H/ un /pers. G/ sniedza nepatiesas liecības par līguma sastādīšanas apstākļiem

un iemesliem; bez tam šos ekspertu atzinumus tiesa vērtē kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem un liecinieku liecībām, ar /pers. CE/ vīra liecībām tiesas

sēdē, kurās viņš apliecina, ka viņa sievai nevarēja būt tāda naudas summa- 3 (trīs) miljonu latu apmērā.

- ar Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes sākumsarunas ar /pers. H/ protokolu (20.sēj. l.l. 149-156), kuras gaitā /pers. H/

paziņoja VID darbiniekam par it kā saņemto dāvinājumu 3 miljonu latu apmērā.

- ar dokumentu kopijām par /pers. CE/ mantojumu un materiālo stāvokli (20.sēj. l.l. 115-146);

- ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju (23.sēj. l.l. 88-104), no kurās izriet, ka no Lietuvas Republikas nodokļu administrācijas iegūta

informācija, ka nav konstatēti fakti, ka /pers. CE/ būtu dāvināts nekustamais īpašums, bet tika noskaidrots, ka viņa mantoja īpašumu 23 924,59 Lietuvas

litu vērtībā;

- un ar liecinieku /pers. DV/ un /pers. DZ/ liecībām.

No minētiem pierādījumiem izriet, ka 2001.gadā /pers. CE/ rīcībā varēja būt naudas summa nesamērīgi mazāka, nekā summa 3 miljonu latu

apmērā, kā izriet no viltota dāvinājuma līguma, no kā izriet, ka 2001.gada 11.jūlija dāvinājuma līgums tika viltots mantkārīgā nolūkā, lai realizētu nodomu

uz nekustama īpašuma atsavināšanu Rīgas domei.

Noziedzīgs nodarījums, kvalificēts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, kas inkriminēts /pers. G/, tika izdarīts sekojošos apstākļos:

/pers. G/ skaidrās naudas uzkrājumi uz 2003.gada 1.janvārī pārsniedza izdevumus par 15 318,46 Ls, un skaidrās naudas uzkrājumi uz 2004.gada

1.janvārī pārsniedza izdevumus par 59 545,12 Ls. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.p.2.daļu “nodokļa likme, kas jāmaksā no

gada apliekamā ienākuma, ir 25 %”, līdz ar to /pers. G/ nesamaksāja par 2003. un 2004.gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokli par summu: 18 715,90

Ls, kā rezultātā nodarīja zaudējumus lielā apmērā.

/pers. G/ vaina ir pierādīta ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārskatu Nr.211 (18.sēj. l.l. 28-59), kurā ir apkopoti /pers. G/ ienākumi un

izdevumi, un izdarīts secinājums, kaviņam papildus aprēķināms nodoklis 3829,11 Ls par 2003.gadu un 14 886,28 Ls par 2004.gadu, kas kopsummā

veido papildus nodokli 18 715,90 Ls kopsummā.

- ar VID pārstāves /pers. EA/ liecībām;

- ar VID informāciju (24.sējumā un 26.sējumā) par /pers. G/ ienākumu un izdevumu analīzi par 2002., 2003., un 2004.gadiem, ar analītisko

apskati un ar pievienotajiem dokumentiem;

- aizdevuma un aizņēmuma līgumi, kredīta līgums, ķīlas līgumi, depozītnoguldījuma līgumi, pirkuma līgums;

- /pers. G/ gada ienākumu deklarācijas, bankas konta izraksti.

Noziedzīgs nodarījums, kvalificēts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, kas inkriminēts /pers. H/, tika izdarīts sekojošos apstākļos:

2003. un 2004.gadā /pers. H/ veicot saimniecisko darbību - automašīnu pārdošanu /pers. BO/, SIA “Gulivers MG”, /pers. EB/, /pers. BT/, /pers.

BZ/, /pers. EC/ un SIA “Dikus transports”, kā arī saņēma nomas maksu no b/o “/Nosaukums/” un guva ienākumus no /pers. EE/, pārkāpa likuma “Par

pievienotas vērtības nodokli” 3.panta 3.daļas prasības, nesamaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, līdz ar ko nodarīja valstij zaudējumu 22 565,47 Ls

apmērā.

/pers. H/ vaina ir pierādīta:

- ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārskatu Nr.93 (18.sēj. l.l. 139-214), kurā ir apkopoti /pers. H/ ienākumi un izdevumi, un izdarīts

secinājums, ka viņam papildus aprēķināms nodoklis augstāk norādītajā apmērā;

- ar VID pārstāves /pers. EF/ liecībām;

- ar VED Rīgas reģionālās iestādes informāciju (23.sēj. l.l. 81-82, 22.sēj. l.l. 1-7), no kuras izriet, ka 2002., 2003. un 2004. gados /pers. H/

īpašumā bija reģistrētas automašīnas: /TL marka/, BMW 530, BMW 525, /TL marka/ E270, /TL marka/ E230, /TL marka/ E220, BMW 525, VW

/pers. BU/, Audi TT, Audi Allroad, kas norādītas /pers. H/ celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas.

- ar VAS “Latvijas valsts ceļi” informāciju par to, ka /pers. H/ ir nomaksājis transportlīdzekļu ikgadējo nodevu par augstāk norādītām

automašīnām (23.sēj. l.l. 83-86)

- ar liecinieku /pers. EK/ un /pers. EL/ liecībām, kuri, būdami Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, veica /pers. G/ un /pers. H/ saimniecisko

darbību pārbaudi un konstatēja nesamaksātu nodokli;

- ar liecinieku /pers. CC/, /pers. BZ/, /pers. BR/, /pers. BP/, /pers. EM/ un /pers. BS/ liecībām, kuri pēc būtības apstiprināja darījumu veikšanu

ar /pers. H/.

2012.gada 30.augustā Administratīvā apgabaltiesa, izskatot administratīvo lietu pēc /pers. G/ pieteikuma, nosprieda atcelt VID ģenerāldirektora

lēmumu, ar kuru nolemts atstāt negrozītu Lēmumu par audita rezultātiem.

2012.gada 14.maijā Administratīvā apgabaltiesa, izskatot administratīvo lietu pēc /pers. H/ pieteikuma, nosprieda atcelt VID ģenerāldirektora

lēmumu, ar kuru nolemts atstāt negrozītu Lēmumu par audita rezultātiem.

Norādīto spriedumu motīvu daļā noteikts, ka VID lēmumu atcelšana saistīta ar to, ka audita lietās VID ir pieļāvis būtiskus procesuālus

pārkāpumus.

Kriminālprocesā /pers. H/ un /pers. G/ apsūdzībā minētie audita materiāli tika izmantoti tikai kā viens no informācijas avotiem, bet /pers. H/ un

/pers. G/ vaina pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas ir pierādīta ar jau minētiem pierādījumiem kopumā. Šie pierādījumi tika iegūti pirmstiesas

izmeklēšanas gaitā un, atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, pārbaudīti tiesas izmeklēšanas gaitā. Tādējādi tiesa atzīst, ka /pers. H/ un /pers. G/

vaina minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pilnīgi pierādīta.

Nosakot apsūdzētajiem soda veidu un mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Piespriežot sodu, tiesa ievēro soda mērķi, kuru noteic Krimināllikuma 35.panta otrā daļa, un tas ir,- 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot

taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot sodu apsūdzētiem /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, tiesa ņem vērā sekojošo:

Apsūdzētie/pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ ir agrāk netiesāti, viņiem ir ģimenes, ir darbs un dzīvesvietas, ir nākuši uz visām tiesas sēdēm,

nav traucējuši krimināllietas iztiesāšas procesu.

Turklāt tiesa konstatē Rīgas domes amatpersonu bezatbildīgu rīcību, kas izpaudās tādējādi, ka desmit gadus pēc nekustamā īpašuma iegūšanas

netika pienācīgi organizēta un izpildīta īpašuma koroborēšana zemesgrāmatā, un šīs fakts uzskatāms par noziedzīgā nodarījuma veicinošu apstākli.

Apsūdzēto/pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ noziedzīgo darbību rezultāta pašvaldībai un vairākām fiziskām personām tika nodarīti

zaudējumi lielā apmērā, bet /pers. G/ un /pers. H/ noziedzīgo darbību rezultāta zaudējumi lielā apmērā nodarīti arī valstij.

Visi apsūdzētie savu vainu neatzina un neapzinās savas noziedzīgas darbības sabiedrisko bīstamību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu pirmās daļas 4.punktu un 11.punktu /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ atbildību pastiprinoši apstākļi,

izdarot noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā, ir tie, ka noziedzīgs nodarījums izraisījis smagas sekas un izdarīts

mantkārīgu tieksmju dēļ.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu pirmās daļas 2.punktu /pers. G/ un /pers. H/ atbildību pastiprinošs apstāklis, izdarot noziedzīgu nodarījumu,

kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā ir noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā.

/pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ noziedzīga nodarījuma rezultātā /pers. U/ īpašumā nonāca Rīgas domei piederošais nekustamais īpašums

/adrese F/. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmās daļas, 356.panta pirmās daļas un 357.panta pirmās daļas prasībām, minētais

nekustamais īpašums atzīstams par noziedzīgi iegūto mantu, un atdodams īpašniekam - Rīgas domei.

Ņemot vērā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un izdarīto noziedzīgo darbību, kaitīgumu, visiem apsūdzētiem nosakāms sods brīvības

atņemšanas veidā attiecīgo Krimināllikuma pantu un daļu sankciju ietvaros.

Nosakot sodu /pers. G/ un /pers. H/ pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas, jāpiemēro 2012.gada 27.decembra likuma „Grozījumi

Krimināllikumā” Pārējas noteikumu 6.punkta prasības, no kurām izriet, ka ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā

stāšanas dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nosakot sodu var piemērot 55.panta nosacījumus, ja nosakot sodu- brīvības atņemšana- ilgāku par trim mēnešiem,

bet ne ilgāku par pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgo personību un citus šajā

krimināllietā noskaidrotos un tiesas sēdēs pārbaudītos apstākļus, ir guvusi pārliecību, ka vainīgie, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus,

tādējādi spriedumu daļā par brīvības atņemšanu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātie attaisnos tiesas izrādīto uzticību, neizdarīs jaunu

noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību.

Kaitējuma kompensācijas šīs krimināllietas ietvaros nenoteikt, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, norādot, ka cietušajiem ir tiesības

saņemt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu- nekustamo īpašumu /adrese F/, un atdot to īpašniekam - Rīgas domei. Saskaņā ar Krimināllikuma 360.pantu,

trešajai personai, kas bija šīs mantas labticīga ieguvēja, ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu, tai skaitā pret

notiesātām personām.

Lietiskos pierādījumus- atbilstoši lietisko dokumentu sarakstam- glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.-514., 524, 527., 528., 529., 530. pantiem, tiesa

nosprieda:

/pers. E/, personas kods /personas kods/,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 279. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) gadiem.

Tā kā tiesa guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tad, saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers.

E/, personas kods /personas kods/, piespriesto sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 2 (gadiem) gadiem un spriedumu daļā par brīvības

atņemšanu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātā attaisnos tiesas izrādīto uzticību, neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps

sabiedrisko kārtību.

/pers. F/, personas kods /personas kods/,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 279. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. F/, personas kods /personas kods/, piespriesto sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 2

(gadiem) gadiem un spriedumu daļā par brīvības atņemšanu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātā attaisnos tiesas izrādīto uzticību, neizdarīs

jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību.

/pers. G/, personas kods /personas kods/,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 279. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadiem,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) gadiem bez mantas konfiskācijas,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu bez mantas konfiskācijas, neatņemot tiesības veikt komercdarbību.

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta trešajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu bez mantas konfiskācijas,

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta otro daļu, sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt, daļēji saskaitot piespriestos sodus, tādējādi

nosakot sodubrīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem bez mantas konfiskācijas, neatņemot tiesības veikt komercdarbību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. G/, personas kods /personas kods/, piespriesto sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs)

gadiem un spriedumu daļā par brīvības atņemšanu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais attaisnos tiesas izrādīto uzticību, neizdarīs jaunu

noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību.

/pers. H/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 279. panta otrajā daļā,

nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadiem,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) gadiem bez mantas konfiskācijas,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu bez mantas konfiskācijas, neatņemot tiesības veikt komercdarbību.

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu,

atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta trešajā daļā, nosakot sodu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu bez mantas konfiskācijas,

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta otro daļu, sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt, daļēji saskaitot piespriestos sodus, tādējādi

nosakot sodubrīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem bez mantas konfiskācijas, neatņemot tiesības veikt komercdarbību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. H/, personas kods /personas kods/, piespriesto sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs)

gadiem un spriedumu daļā par brīvības atņemšanu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais attaisnos tiesas izrādīto uzticību, neizdarīs jaunu

noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību.

Kaitējuma kompensācijas šīs krimināllietas ietvaros nenoteikt, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, norādot, ka cietušajiem ir tiesības

saņemt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu- nekustamo īpašumu /adrese F/, un atdot to īpašniekam- Rīgas domei. Saskaņā ar Krimināllikuma 360.pantu,

trešajai personai, kas bija šīs mantas labticīga ieguvēja, ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu, tai skaitā pret

notiesātām personām.

Lietiskos pierādījumus- atbilstoši lietisko dokumentu sarakstam- glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2014.gada 5.septembris.

Tiesnese (paraksts) U.Melameda