Court dismissed compensation claim for lost wages and lost profits but terminated moral damages portion due to procedural error.

NORAKSTS Lieta Nr.A42482608 A04538-10/35 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Liepājā, 2010.gada 28.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

atklātā tiesas sēdē 2010.gada 5.februārī un 9.martā, bet 2010.gada 20.maijā turpinot izskatīšanu rakstveida procesā, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.P. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atlīdzināti zaudējumi – darba samaksa Ls 140 apmērā, izdevumi par juridiskās palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā, negūtie ienākumi (peļņa) Ls 350 apmērā un morālais kaitējums Ls 500 apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ģenerālprokuratūras (turpmāk arī – atbildētāja) Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurores 2008.gada 28.janvāra lēmumu (turpmāk arī – Lēmums) nolemts noraidīt A.P. (turpmāk arī – pieteicējs) iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai. Lēmumā norādīts, ka kriminālprocess daļā pret pieteicēju izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.daļu, tādējādi atzīstams, ka tas izbeigts reabilitējošo apstākļu dēļ un līdz ar to ir konstatējums likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu” (turpmāk – Likums) 2.panta 2.punktā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats. Likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka atlīdzināma ir nesaņemtā darba samaksa, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu. Lēmumā norādīts, ka netika konstatēts, ka aizturēšanas brīdī 2006.gada 3.augustā, pieteicējam ar darba līgumu būtu bijušas nodibinātas darba tiesiskās attiecības un līdz ar to pieteicēja iesniegums daļā par nesaņemtās darba samaksas Ls 140 apmērā atlīdzināšanu ir noraidāms. Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 8.punktu atlīdzināmi negūtie ienākumi (peļņa) .. . Lietā konstatēts, ka 2006.gada 4.jūlijā pieteicējs noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Lappuse 1 no 8 SIA „/Nosaukums/” par meliorācijas sistēmu un pļavu attīrīšanu, apņemoties darbus veikt

15 kalendāro dienu laikā no līguma parakstīšanas brīža. Pieteicējs uzdevumu veicis termiņā -līdz 2006.gada 19.jūlijam. Citi uzņēmuma līgumi vai likumīga saimnieciskā darbība laikā no 2006.gada 3.augusta līdz 4.augustam, kas būtu par pamatu lemt jautājumu par negūtajiem ienākumiem (peļņu) no uzņēmuma līgumiem un citas saimnieciskās darbības, nav konstatēti, tādējādi arī daļā par negūto ienākumu Ls 350 apmērā atlīdzināšanu pieteicēja iesniegums ir noraidīts. Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 7.punktu atlīdzināmi izdevumi par juridisko palīdzību, ko sniedzis advokāts .. . Lietā konstatēts, ka izdevumus, kas saistīti ar 2006.gada 4.augustā pieteicējam sniegto juridisko palīdzību, segusi valsts. Tādējādi pieteicēja iesniegums daļā par izdevumu juridisko palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā atlīdzināšanu ir noraidīts. Lēmumā norādīts, ka prasību par morālā kaitējuma atlīdzību pieteicējam saskaņā ar likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu” 5.panta trešo daļu ir tiesības iesniegt tiesā.

[2] A.P. (turpmāk arī – pieteicējs) 2008.gada 12.februārī Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu par Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurores 2008.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteicējs pieteikumā norāda, ka Lēmums nav pietiekami motivēts daļā par darba līgumu – izdarīts secinājums, ka, noslēdzot darba līgumu ar izpildes laiku 15 dienas un uzsākot darbu 4.jūlijā, darbs pabeigts 19.jūlijā. Pieteicējs norāda, ka tas bija tikai pirmais posms darbam ar šo firmu un aizturēšana 2006.gada 3.augustā notikusi, kas pieteicējam vajadzējis pabeigt otro posmu un uzsākt trešo.

[3] Atbildētāja savos paskaidrojumos tiesai pieteikumu uzskata par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu uz tajā norādītajiem apsvērumiem. Pieteicējs piekrita Lēmumam daļā, ar kuru atteikts atlīdzināt izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu, un, ka prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir izskatāma civilprasības kārtībā.

Lappuse 2 no 8 [5] Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[6] Taisot nolēmumu 2010.gada 9.martā izskatītajā lietā, tiesa atzina par nepieciešamu pārbaudīt lietā jaunus pierādījumus un nolēma atsākt administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības. 2010.gada 13.aprīlī tiesā saņemtajā iesniegumā (lietas 73.lapa) pieteicējs norādījis, ka piekrīt turpmākai lietas izskatīšanai rakstveida procesā, līdz ar to, atbilstoši APL 114.pantam lieta izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] No pieteikuma izriet, ka tas ir vērsts uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu – lēmuma pieņemšanu par zaudējumu atlīdzību – darba samaksu Ls 140 apmērā, izdevumu par juridiskās palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā, negūto ienākumu (peļņu) Ls 350 apmērā, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 10.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-100/2008 ir norādījis, ka “izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. Senāta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14/2007 17.punktu). Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk. Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Senāta 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.SKA-84/2007 9.1.punktu).

Lappuse 3 no 8 Ievērojot iepriekš minēto, tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīva akta izdošanai par zaudējumu atlīdzību – darba samaksu Ls 140 apmērā, izdevumu par juridiskās palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā, negūto ienākumu (peļņu) Ls 350 apmērā, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

[8] Tiesa lietā konstatē sekojošus faktiskos apstākļus. [8.1] 2006.gada 4.jūlijā pieteicējs ar SIA „/Nosaukums/” noslēdzis vienošanos par meliorācijas grāvju un pļavu attīrīšanas darbu veikšanu. Darbs veicams 15 kalendāro dienu laikā no vienošanās parakstīšanas brīža (lietas 18. – 19.lapa). SIA „/Nosaukums/” direktors apliecinājis, ka darbs paveikts noteiktajā termiņā (lietas 21.lapa). [8.2] 2006.gada 4.augustā sastādīts akts Nr.8/augusts, no kura izriet, ka „izpildītājs” ir nocirtis un „pasūtītājs” ir pieņēmis 0,5 ha krūmus un kokus, no pļavām un meliorācijas sistēmām /adrese/ par summu Ls 85 (lietas 26.lapa). [8.3] No SIA „/Nosaukums/” konta pārskata redzams, ka 2006.gada 7.augustā pieteicējam pārskaitīta naudas summa Ls 85 apmērā par padarīto darbu saskaņā ar vienošanos un aktu 8/08 (lietas 27.-28.lapa). [8.4] 2006.gada 14.augustā Ventspils PRPP Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas inspektore, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, pieņēma lēmumu par pret pieteicēju uzsāktā kriminālprocesa, izbeigšanu daļā (lietas 24.lapa). [8.5] 2007.gada 14.decembrī Ģenerālprokuratūrā saņemts pieteicēja iesniegums zaudējumu atlīdzības saņemšanai par kriminālprocesuālo aizturēšanu laikposmā no 2006.gada 3.augusta līdz 4.augustam. Norādītie zaudējumi – darba alga Ls 140, izdevumi par juridiskās palīdzības saņemšanu krimināllietā Ls 10 un neiegūtie ienākumi (peļņa) Ls

350 apmērā (lietas 22. – 23.lapa). [8.6] 2008.gada 11.janvārī zvērināts advokāts E.Dadzis apliecinājis, ka sniedzis juridisko palīdzību pieteicējam, darbu apmaksājusi Juridiskās palīdzības administrācija saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu, pamatojoties uz 2005.gada 27.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.727 Ls 7 apmērā (lietas 29.lapa). [8.7] 2008.gada 28.janvārī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore pieņēma Lēmumu (lietas 6. – 7.lapa). [8.8] SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 12.februāra vēstulē norāda, ka sabiedrībai 2006.gada 4.jūlijā bija noslēgta rakstiska vienošanās par meliorācijas grāvju iztīrīšanu ar

Lappuse 4 no 8 A.P. Pēc noteikto darbu veikšanas turpmāk rakstiskas vienošanās netika slēgtas, bet tikai mutiskas. Mutiskas vienošanās ir bijušas, jo naudas summas uz pieteicēja kontu ir pārskaitītas 2006.gada 4.augustā, 2006.gada 18.septembrī, 2006.gada 9.novembrī un 2006.gada 24.novembrī. 2006.gada 3. un 4.augustā pieteicējs neatradās darba attiecībās ar SIA „/Nosaukums/”, jo viņš strādāja kā pašnodarbinātais, kurš pats ir sava darba laika noteicējs (lietas 60.lapa). [8.9] No Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 23.aprīļa vēstules Nr.5.5.1-18/14287 redzams, ka A.P. 2006.gada augustā bija reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona (lietas 76.-80.lapa).

[9] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem [8]. Lietā ir strīds par to, vai pastāv priekšnosacījumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai par zaudējumu atlīdzību – darba samaksu Ls 140 apmērā, izdevumu par juridiskās palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā, negūto ienākumu (peļņu) Ls 350 apmērā, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Pieteicējs tiesas sēdē piekrita Lēmumā norādītajam, ka: 1) zvērināts advokāts 2006.gada 4.augustā Ventspils tiesā piedalījās kā pieteicēja aizstāvis lietā par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu, un izdevumus, kas saistīti ar sniegto juridisko palīdzību segusi valsts, tādējādi nav konstatēti iesniegumā zaudējumu atlīdzības saņemšanai norādītie zaudējumi; un 2) prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, ir izskatāma civilprasības kārtībā. Tā kā pieteicējs no prasījuma daļā nav atteicies atbilstoši Administratīvā procesa likuma 222.panta pirmajai daļai, tiesa vērtē visus pieteicēja pieteikumā ietvertos prasījumus.

[10] Likuma 2.pantā ir paredzēti tiesiskie pamati zaudējumu atlīdzināšanai. Likuma 2.panta otrais punkts noteic, ka tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ. Zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi noteikti Likuma 3.panta pirmajā daļā, kur noteikts, ka persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos: 1) tai piespriests kriminālsods un tā šo sodu izcietusi; 2) tai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums vai mājas arests; 3) tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā; 4) tai piemēroti Krimināllikumā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi; 5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecības iestādē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā; 6) kā apsūdzētais krimināllietā tā atstādināta no amata; 7) tai piemērots administratīvais sods –

Lappuse 5 no 8 administratīvais arests; 8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības izmantojusi zvērināta advokāta juridisko palīdzību. Savukārt atlīdzināmos mantiskos zaudējumus likumdevējs uzskaitījis Likuma 4.panta pirmajā daļā, kas noteic, ka ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai ir atlīdzināmi šādi zaudējumi: 1) nesaņemtā darba samaksa, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu .. 7) izdevumi par juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts, bet ne vairāk kā noteiktās takses apjomā; 8) negūtie ienākumi (peļņa) no likumīgas uzņēmējdarbības, uzņēmuma līgumiem un citas saimnieciskās darbības ... Tā kā kriminālprocess daļā pret pieteicēju izbeigts [8.4], atzīstams, ka kriminālprocess izbeigts reabilitējošu apstākļu dēļ, tādējādi ir konstatējams zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats. Savukārt no minētajām tiesību normām izriet, ka Likuma 4.panta pirmajā daļā uzskaitītie zaudējumi atlīdzināmi tikai tad, ja tie radušies šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzētajos zaudējumu atlīdzināšanas gadījumos.

[11] Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus un pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, bet tiesvedība daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir izbeidzama, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [11.1] Pieteicējs tiesas sēdē attiecībā uz prasījumu par darba samaksas Ls 140 apmērā un negūto ienākumu Ls 350 apmērā atlīdzinājumu norādīja, ka 2006.gada 3. un 4.augustā bijis nelikumīgi aizturēts un šajā laika periodā pieteicējs strādājis SIA „/Nosaukums/” un aizturēšanas dēļ darbu izpilde bijusi traucēta. Tiesa atzīst, ka atbildētāja pieteicēja iesnieguma izskatīšanas gaitā pamatoti secinājusi, ka pieteicējam 2006.gada 3.un 4.augustā ar darba līgumu darba tiesiskās attiecības nav bijušas nodibinātas. Pieteicējs tiesai šādus pierādījumus nav iesniedzis, kas apliecinātu, ka pieteicējam šajā laikā būtu bijis noslēgts darba līgums un viņš būtu atradies darba tiesiskajās attiecībās. Turklāt SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 12.februāra vēstulē [8.8] norādīts, ka 2006.gada 3. un 4.augustā pieteicējs neatradās darba attiecībās ar SIA „/Nosaukums/”. Pieteicējs tiesas sēdē paskaidroja, ka starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” bija noslēgta vienošanās, šos darbus viņš ir izpildījis un pēc 19.jūlija ir turpinājis strādāt uz mutisku vienošanos pamata, ko apliecina pieteicējam aprēķinātās naudas summas. No lietai pievienotās vienošanās par meliorācijas grāvju un pļavu attīrīšanas darbu veikšanu, kas noslēgta starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums/” [8.1], izriet, ka darbs veicams

Lappuse 6 no 8

15 kalendāro dienu laikā no vienošanās parakstīšanas brīža. No SIA „/Nosaukums/” izsniegtā raksturojuma redzams, ka darbs paveikts noteiktajā termiņā. Savukārt SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 12.februāra vēstulē [8.8] norādīts, ka 2006.gada 4.jūlijā bija noslēgta rakstiska vienošanās par meliorācijas grāvju iztīrīšanu ar A.P., bet pēc noteikto darbu veikšanas turpmāk rakstiskas vienošanās netika slēgtas, bet tikai mutiskas. Mutiskas vienošanās ir bijušas, jo naudas summas uz pieteicēja kontu ir pārskaitītas 2006.gada 4.augustā, 2006.gada 18.septembrī, 2006.gada 9.novembrī un 2006.gada 24.novembrī. 2006.gada 3. un 4.augustā pieteicējs neatradās darba attiecībās ar SIA „/Nosaukums/”, jo viņš strādāja kā pašnodarbinātais, kurš pats ir sava darba laika noteicējs.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2006.gada augustā bija reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona [8.9], kā arī secina, ka pieteicējs, iespējams, ir veicis darbu izpildi SIA „/Nosaukums/” pēc 2006.gada 19.jūlija, ko apliecina SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 12.februāra vēstulē norādītais par 2006.gada 18.septembrī, 2006.gada 9.novembrī un 2006.gada 24.novembrī pieteicējam veiktajiem pārskaitījumiem. Pašnodarbinātais ir neatkarīga persona, kas saņem samaksu no fiziskām un juridiskām personām, pamatojoties uz noslēgto līgumu par pakalpojumu veikšanu, bet lietā nav iegūti pierādījumi par to, ka pieteicējam tieši 2006.gada 3. un 4.augustā būtu bijuši spēkā kādi līgumi vai noslēgtas vienošanās, kurās noteikto darbu izpildi nav varējis veikt aizturēšanas dēļ.

Rezumējot iepriekš norādīto, secināms, ka nepastāv priekšnosacījumi pieteicēja pieprasītās darba samaksas Ls 140 apmērā un negūto ienākumu Ls 350 apmērā atlīdzināšanai. [11.2] Pieteicējs iesniegumā zaudējumu atlīdzināšanai norādījis, ka pieteicējam radušies zaudējumi Ls 10 apmērā par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietā. Kā norādīts Lēmumā un redzams no lietas materiāliem, zvērinātam advokātam par juridiskās palīdzības sniegšanu pieteicējam atlīdzību Ls 7 samaksājusi Juridiskās palīdzības administrācija [8.6].

Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējam nav radušies zaudējumi par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietā, ko arī pieteicējs neapstrīd, līdz ar to nepastāv priekšnosacījumi izdevumu par juridiskās palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā atlīdzināšanai. [11.3] Pieteicējs lūdz uzlikt par pienākumu atbildētājai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu atlīdzināti zaudējumi – darba samaksa Ls 140 apmērā, izdevumi par juridisko palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā, negūtie ienākumi (peļņa) Ls

350 apmērā, kā arī morālais kaitējums, kopā Ls 1000, šajā summā iekļaujot gan radušos zaudējumus, gan morālo kaitējumu. Tādējādi secināms, ka pieteicēja ieskatā zaudējumi par

Lappuse 7 no 8 darba samaksu, izdevumiem par juridisko palīdzību krimināllietā un negūtajiem ienākumiem (peļņu) ir Ls 500 un morālais kaitējums ir Ls 500. Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka morālais kaitējums radies saistībā ar viņa nelikumīgo aizturēšanu. Likuma 5.panta trešā daļa noteic, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasījums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 500 apmērā nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, līdz ar to tiesvedība šajā daļā izbeidzama saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu.

[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nepastāv pieteicēja pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas nosacījumi. Līdz ar to pieteicēja prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu daļā ir noraidāms, bet tiesvedība daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 500 apmērā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 282.panta 1.punktu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt A.P. pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atlīdzināti zaudējumi – darba samaksa Ls 140 apmērā, izdevumi par juridiskās palīdzību krimināllietā Ls 10 apmērā, negūtie ienākumi (peļņa) Ls 350 apmērā. Izbeigt tiesvedību lietas daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atlīdzināts morālais kaitējums Ls 500 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) S.Blūma

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Blūma Liepājā, 2010.gada 28.maijā.

Lappuse 8 no 8