Court dismisses appeal against speeding fine, ruling statutory penalty is mandatory and procedural deadlines were met.

NORAKSTS Lieta Nr.A42676307 A1598-09/23

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 11.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,

piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei Evitai Šaršunei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.D. pieteikuma par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 2007.gada 12.aprīļa lēmuma Nr.41 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 26.janvārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.Ceļu policijas biroja jaunākais inspektors sastādīja I.D. (turpmāk arī – pieteicējs) administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PB231821 par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 115.1.punkta neievērošanu – ātruma pārsniegšanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8panta devīto daļu pieteicējam tika uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā. Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) priekšnieks ar 2007.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.41 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu apstrīdēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PB231821.

[2] 2007.gada 23.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.D. pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [2.1] Iestāde nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka lēmums jāpieņem viena mēneša laikā. Tāpat arī LAPK 37.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas. [2.2] Atbildētājs Lēmumā ir norādījis, ka pieteicējs ir vienreiz administratīvi sodīts. Tomēr LAPK 38.pants nosaka, ja persona gada laikā nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu, tā uzskatāma par administratīvi nesodītu. [2.3] Pieteicējs norāda, ka atbildētājs Lēmumā nav izskaidrojis, kas ir atbildību pastiprinoši apstākļi par administratīvo pārkāpumu.

[3] 2008.gada 15.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur norādīts, ka prasību neatzīst turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Pieteicēja vaina ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PB231821, kā arī inspektoru dienesta ziņojumiem un braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces fiksēto rādījumu. [3.2] Lēmums pārrakstīšanās kļūdas dēļ tika nosūtīts pieteicējam uz nepareizu adresi, līdz ar to I.D. Lēmumu saņēma 2007.gada 25.septembrī. [3.3] Pēc informācijas sistēmas „Ceļu policijas reģistrs” datiem pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības 2006.gada 8.aprīlī par pārkāpumu ceļu satiksmē.

[4] Uz tiesas sēdi pieteicējs nav ieradies. Tiesā ir saņemts telefonisks I.D. lūgums skatīt lietu

bez viņa klātbūtnes pieteicēja slimības dēļ. Tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez pieteicēja klātbūtnes.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieka paskaidrojumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms

[7] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] 2007.gada 26.janvārī, plkst. 09:35, I.D. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB231821 par LAPK 149.8panta devītajā daļā paredzēto pārkāpumu (lietas 27.lapa). [7.2] Ar 2007.gada 26.janvāra lēmumu Nr.PB231821 pieteicējs sodīts ar naudas sodu Ls 30 apmērā (lietas 27.lapa). [7.3] 2007.gada 23.februārī pieteicējs apstrīdēja sākotnējo lēmumu Valsts policijas priekšniekam (lietas 28.lapa). [7.4] 2007.gada 12.aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes priekšnieks ar lēmumu Nr.41 atstāja negrozītu apstrīdēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PB231821 (lietas 35.-39.lapa). [7.5] 2007.gada 13.aprīlī atbildētājs Lēmumu nosūta pieteicējam uz adresi Rīgā, Valdeķu ielā 3, dzīvoklis 58, kas ir norādīta protokolā-lēmumā (lietas 41.lapa). [7.6] Lēmums pieteicējam izsniegts 2007.gada 25.septembrī (lietas 21.lapa).

[8] LAPK 149.8panta devītā daļa noteic (redakcijā, kas bija spēkā protokola-lēmuma pieņemšanas laikā), ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 115.1.punktu ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un autobusiem – 90 km/h. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.4pantam noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.

[9] No minētā tiesa secina, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicējs ir pārsniedzis pieļaujamo braukšanas ātrumu, kādi pierādījumi to apstiprina, kā arī vai atbildētājs ir pieļāvis procesuālos pārkāpumus Lēmuma pieņemšanā.

[10] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Līdz ar to par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, policijas darbinieku ziņojumi un braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi. [10.1] 2007.gada 26.janvārī, plkst. 09:35, I.D. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB231821 par to, ka pieteicējs vadījis transportlīdzekli BMW 320, ar /reģistrācijas numurs/, uz Rīgas rajona autoceļa A6 virzienā no autoceļa A4 uz Saulkalni ar ātrumu 123 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h. Ātrums fiksēts ar mērierīci „Stalker Dual” Nr.095477.

Pieļaujamā kļūda 2 km/h, iespējamais minimālais braukšanas ātrums 121 km/h (lietas 27.lapa). [10.2] 2007.gada 27.martā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.Ceļu policijas biroja jaunākais inspektors A.R. dienesta ziņojumā norāda, ka 26.janvārī strādājis Rīgas rajonā uz autoceļa A6 Rīga – Daugavpils kopā ar jaunāko inspektoru E.D. Ar dienesta automašīnu stāvējuši apmēram 25-30 metri no autoceļa Rīga – Daugavpils paralēli autoceļam un kontrolējuši transportlīdzekļu braukšanas ātrumu autoceļa virzienā A4 (Baltezers – Saulkalne) uz Saulkalni.

Ap plkst.09:35 tika fiksēts transportlīdzekļa BMW 320, ar /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātrums 123 km/h pie atļautā 90 km/h. Ieslēdzot speciālās bākugunis, transportlīdzeklis tika apturēts un tā vadītājam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ar lēmumu Nr.PB231821 (lietas 32.lapa). [10.3] 2007.gada 27.martā jaunākais inspektors E.D. dienesta ziņojumā norāda, ka 26.janvārī, pildot dienesta pienākumus, strādājis uz autoceļa A6. Pulksten 09:35 tika ievērots fiksēts transportlīdzeklis BMW 320, ar /reģistrācijas numurs/, kurš brauca pa autoceļu A6 no autoceļa A4 puses Saulkalnes virzienā ar ātrumu 123 km/h pie atļautā 90 km/h.

Pēc transportlīdzekļa apturēšanas, piegājis pie vadītāja, stādījies priekšā, izskaidrojis apturēšanas iemeslu un darījis zināmu, ka tiks sastādīts administratīvais protokols (lietas 33.lapa). [10.4] Braukšanas ātruma ievērošanas kontrole ar šim nolūkam paredzētajām mērierīcēm saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.4pantu ir ekskluzīva ceļu policijas kompetence. Tādējādi braukšanas ātruma kontroles rezultāts ir uzskatāms par leģitīmu, ja kontroli veica policijas amatpersona ar braukšanas ātruma mērīšanai derīgu ierīci.

Konkrētajā lietā pieteicēja vadītā transportlīdzekļa ātrums tika fiksēts ar ātruma mērierīci „Stalker-dual” Nr.095477. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā metroloģijas centra verificēšanas sertifikātu Nr. E0422V06, kas izsniegts 2006.gada 19.aprīlī, radars auto transporta līdzekļu ātruma kontrolei „Stalker-dual” Nr.095477 atbilst Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.

452 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.punkta prasībām. Sertifikāts derīgs līdz 2007.gada 18.aprīlim (lietas 40.lapa). Tādējādi ātruma mērierīce „Stalker-dual” Nr.095477 atbilst normatīvajos aktos noteiktajām mērierīču tehniskajām prasībām. Tāpēc tiesa šajā lietā radara „Stalker-dual” Nr.095477 mērījumus 2007.gada 26.janvārī administratīvajā protokolā-lēmumā atzīst par pieļaujamiem un ticamiem.

[11] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka fakti, uz kuru pamata pieņemts Lēmums, ir nodibināti ar administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas amatpersonu A.R. un E.D. dienesta ziņojumiem un dokumentu, kas apliecina braukšanas ātruma kontrolē izmantotās ierīces derīgumu, tas ir, dokumentiem un no tiem izrietošiem faktiem, kas atbilstoši LAPK regulējumam ir uzskatāmi par pierādījumiem lietā.

[12] LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka naudas sods Ls 30 apmērā pieteicējam piemērots ar 2007.gada 26.janvāra protokolu - lēmumu Nr.PB231821, tas ir, tajā pašā dienā, kad fiksēts administratīvais pārkāpums. Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotiem pieteicēja iebildumus, ka atbildētājs ir pārkāpis minēto normu. Protokolā-lēmumā ir norādīts, ka to pieņēmis ir Valsts policijas 3.biroja Ceļu policijas biroja jaunākais inspektors A.R.. Attiecībā uz faktu, ka Lēmumu pieteicējs ir saņēmis tikai 2007.gada 25.septembrī, gan paskaidrojumā tiesai (lietas 17.lapa), gan tiesas sēdē atbildētāja pārstāve norādīja, ka Lēmums I.D. tika nosūtīts uz nepareizu adresi /adrese/, Rīgā, pārrakstīšanās kļūdas dēļ, jo nepareizā adrese bija norādīta protokolā-lēmumā. Tiesa konstatē, ka fakts, ka pieteicējs Lēmumu saņēmis novēloti, varēja ietekmēt Lēmuma pārsūdzēšanu tiesā. Taču 2007.gada 11.decembra pieteikuma pieņemšanas lēmumā (lietas 2.lapa) tiesnese minēto faktu ir vērtējusi un atzinusi, ka pieteicējs nav nokavējis pārsūdzības termiņu, pieteikums pieņemts un ierosināta lieta.

[13] No lietas materiālos esošā informācijas sistēmas „Ceļu policijas reģistrs” administratīvo pārkāpumu protokolu saraksta (lietas 42.lapa) redzams, ka pieteicējs 2006.gada 8.aprīlī saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu ceļu satiksmē un sodīts ar naudas sodu Ls 40 apmērā. Sods samaksāts 2007.gada 5.aprīlī. Līdz ar to tiesa par nepamatotu atzīst pieteicēja iebildi, ka pēdējā gada laikā viņš administratīvi nav sodīts.

[14] Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma – LAPK 149.8panta devītā daļa noteic, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar vieglajiem automobiļiem uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tādejādi minētā norma ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība lemt par konkrēta lēmuma par naudas soda 30 latu apmērā piemērošanu, ja tiek konstatēts, ka persona ir pārkāpusi pieļaujamo ātrumu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ja likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu normu, saskaņā ar kuru ir izdodams obligātais administratīvais akts, tad likumdevējs jau sākotnēji ir izvērtējis sabiedrības un atsevišķas personas tiesiskās intereses, kā rezultātā pieņemta norma, kas noteic, ka, pastāvot konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, izdodams obligātais administratīvais akts, kas nav saistīts ar īpašu tā izdošanas vai satura lietderības apsvērumu izvērtēšanu (skat.: 2004.gada 9.marta spriedumu lietā Nr. SKA-10, skat. arī 2004.gada 19.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-176). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam, konstatējot, ka ir izdarīts Ceļu satiksmes noteikumu 115.1.punkta pārkāpums, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 149.8panta devīto daļu, bija jāizdod administratīvs akts par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības.

[15] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums pieņemts, ievērojot procesuālos priekšnoteikumus, un atbilst materiālo tiesību normām, tāpēc atstājams spēkā, bet pieteicēja pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

noraidīt I.D. pieteikuma par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 2007.gada 12.aprīļa lēmuma Nr.41 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese ( paraksts) R.Migla

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________ R.Migla Rīgā, 2009.gada 11.jūnijā