C29571214 / C-0408-14 · Alūksnes rajona tiesa

Lietas Nr. C29571214

Lietas arhīva Nr. C-0408-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2014.gada 30.oktobrī

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu un

konstatēja

Prasītāja 2014.gada 12.maijā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par naudas piedziņu.

2014.gada 14.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2014.gada 26.augustā nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 25.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam, pamatojoties uz informāciju no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas,

piederot dzīvokļa īpašums /adrese/.

Starp prasītāju un atbildētāju (tā prasības pieteikumā) 30.08.2001. noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Saskaņā ar šī līguma trešo daļu atbildētājam bijis pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksu par

komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar apsaimniekošanas līguma 3.7.punktu ticis pielīgts arī līgumsods.

Prasītāja pilnā apmērā esot izpildījusi savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs neesot pilnībā norēķinājies ar prasītāju par mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Parāds veidojies no 2010.gada aprīļa, jo atbildētājs vispār neveicot maksājumus,

tādēļ sniegta prasība tiesā.

Pamatojoties uz 28.09.1995. likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku) 12.pantu un 35.pantu, 28.10.2010. likuma “Dzīvokļa īpašuma likums”

10.pantu un 13.pantu, Civillikuma 1716., 1717., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786.pantu, LR MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, LR MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.pantu, prasītāja lūdz tiesu:

1. Piedzīt no atbildētāja prasītājas labā 1652,73 EUR un tiesas izdevumus.

2. Līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) piedzīt atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2014.gada 12.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nosūtījusi atbildētājam uz viņa īpašuma adresi prasības pieteikumu un paskaidrojuma

veidlapu (lietas 24.lapa).

2014.gada 25.jūnijā sūtījums saņemts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā atpakaļ ar pasta atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks” (lietas 23.lapa).

2014.gada 17.septembrī Alūksnes rajona tiesa nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājam uz pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi tiesas paziņojumu par

to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2014.gada 29.oktobra (tiesas paziņojums 32.lapā). Dzīvesvietu

atbildētājs nav deklarējis (dati no VMIS lietas 31.lapa)

Ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2014.gada 19.septembrī (lietas 33.-35.lapa) atbildētājs Civilprocesa likuma 59.panta kārtībā

informēts, ka lietu rakstveida procesā izskatīs tiesnese A.Strupule un sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, sākot no 2014.gada 29.oktobra.

Izskaidrotas arī atbildētāja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. No publikācijas dienas līdz tiesas sēdei pagājis

vairāk kā mēnesis.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Atbildētājs līdz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas noteiktajam termiņam - 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas,

paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis. Prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējis, lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota.

No lietas 13.lapā esošās Zemesgrāmatu apliecības kopijas redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ar kadastra Nr./numurs B/reģistrētā dzīvokļa īpašuma /adrese/uz prasības celšanas brīdi, īpašnieks ir

atbildētājs.

2011.gada 05.jūlijā starp Rīgas pilsētas pašvaldību un prasītāju noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītāja

uzņēmusies pārvaldīt arī dzīvojamo māju /adrese/ (līguma kopija un pielikuma Nr.1 kopija lietas 37.-50.lapā).

No lietas 14.-19.lapā esošās 2001.gada 30.augusta dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.5378 kopijas redzams, ka tas

noslēgts starp atbildētāju un Rīgas domes Latgales priekšpilsētas namu pārvaldi “Grīziņkalns”.

Uzņēmumu reģistra izziņā (kopija lietas 20.lapā) nav ziņu par to, ka Rīgas domes Latgales priekšpilsētas namu pārvalde “Grīziņkalns” reorganizācijas

rezultātā būtu pievienota SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

No prasībai pievienotajiem dokumentiem tiesa nekonstatē, ka prasītāja būtu Rīgas domes Latgales priekšpilsētas namu pārvaldes “Grīziņkalns”

tiesību pārņēmēja.

Tādēļ tiesa atzīst, ka starp pusēm nepastāv līgumiskās, bet pastāv faktiskās tiesiskās attiecības.

Civillikuma 864.pants noteic, ka visas uz lietu gulošas nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.

Civillikuma 1071.pants paredz, ka uz kopējo lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 863.pantā paredzēts, ka tam, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās

personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi.

28.09.1995. likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 01.01.2011.) 12.panta pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos

izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Šī panta ceturtā un piektā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu un šajā pantā

minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.pants noteic, ka

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana); [..].

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju/adrese/, un piegādā dzīvokļu īpašniekiem

komunālos pakalpojumus.

Lietas 10.-11.lapā atrodas prasītājas sastādītais piedzenamās summas aprēķins par parādu 893,92 EUR periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz

2014.gada martam, kavējuma naudu 749,42 EUR periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada martam un līgumsodu 9,39 EUR par 2014.gada

martu.

2014.gada 17.martā prasītāja izrakstījusi atbildētājam rēķinu Nr.23422869/14031 par summu Ls 1161,55 (1652,73 EUR) [(ieskaitot līgumsodu

758,81 EUR), lietas 9.lapa].

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs parāda aprēķinu nav apstrīdējis, iebildumus prasībai nav

iesniedzis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par maksājumu

pamatparāda 893,92 EUR piedziņu.

Civillikuma 1720.panta 1.punktā uzsvērts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītāja par maksājumu kavējumiem aprēķinājusi kavējuma naudu (tā aprēķinā), 0,3% apmērā no nesamaksātās summas – 758,81 EUR apmērā.

Taču tā kā tiesa atzinusi, ka starp pusēm pastāv tikai faktiskās tiesiskās attiecības, tā uzskata, ka 2001.gada 30.augustā starp atbildētāju un Rīgas

domes Latgales priekšpilsētas namu pārvaldi “Grīziņkalns” noslēgtais dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.5378 pusēm nav

saistošs un tādēļ prasītājam nav tiesību aprēķināt un piedzīt no atbildētāja līgumsodu par maksājumu kavējumiem, tādēļ prasība šajā daļā par 758,81

EUR piedziņu ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Tādēļ ir pamats atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – sešus no simta gadā (Civilprocesa

likuma 1765.pants) no pamatparāda summas 893,92 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājai piespriežami tās samaksātie tiesas

izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 893,92 EUR. Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta “a” apakšpunktam un 41.panta pirmajai daļai, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 138,79 EUR:

[valsts nodeva 134,09 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (maksājumu dokumenti lietas 7., 8.lapā)].

Faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 6,05 EUR (izziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem lietas 2.lapā), tādēļ

starpība - 1,35 EUR starp prasītājas samaksātajiem 4,70 EUR, piedzenama no atbildētāja valsts labā (Civilprocesa likuma 42.pants).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Daļēji apmierināt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, dzīvesvieta nav deklarēta, pēdējā zināmā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Mārtiņa iela 7, Rīga, LV-1048)

galveno parādu 893,92 EUR (astoņi simti deviņdesmit trīs euro un 92 centus) un tiesas izdevumus 138,79 EUR (viens simts trīsdesmit astoņus euro un

79 centus), kopā 1032,71 EUR (viens tūkstotis trīsdesmit divus euro un 71 centu).

Prasību daļā par līgumsoda 758,81 EUR (septiņi simti piecdesmit astoņu euro un 81 centa) piedziņu noraidīt.

Piespriestās summas ieskaitīt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā Nr.LV83PARX0013044380019, AS

“Citadele banka”.

Atzīt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos

procentus - 6% (sešus procentus) no simta gadā - no pamatparāda summas 893,92 EUR (astoņi simti deviņdesmit trīs euro un 92 centiem).

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, dzīvesvieta nav deklarēta, pēdējā zināmā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 1,35 EUR (vienu euro un 35 centus) valsts labā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija: Mūkusalas iela 41b, Rīga; NMR 90001672316; saņēmēja

iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – (kods 21499) ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, civillietas Nr.C29571214.

Darīt zināmu /pers. B/, ka tiesas izdevumu samaksu apliecinošie dokumenti iesniedzami/atsūtāmi Alūksnes rajona tiesas kancelejai: Rūpniecības iela

Darīt zināmu /pers. B/, ka tiesas izdevumu samaksu apliecinošie dokumenti iesniedzami/atsūtāmi Alūksnes rajona tiesas kancelejai: Rūpniecības iela

8, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -2014.gada 30.oktobra var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesnese A.Strupule