Court dismisses police fine due to denial of defense rights and procedural violations under Administrative Liability Act.
Legislator summary
AI generatedThe court fully revoked the police officer's decision to fine the defendant and terminated the administrative violation proceedings. The defendant argued that his right to defense was violated because he was not informed of the charges, denied access to the decision in his language, and prevented from presenting evidence or a lawyer. The court ruled that these procedural defects were fundamental, rendering the decision ultra vires and necessitating the complete cancellation of the fine and the end of the process.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvās atbildības likuma 178. panta 1. daļa; 198. panta 4. daļa; 227. panta 1. daļa 2. punkts: When an administrative body denies a party the right to defense, fails to inform them of charges, or prevents participation in evidence gathering, the decision is void and the proceedings must be terminated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
LietaNr.16770006399925
Lietvedības Nr.1A/25/2497
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2026.gada 25.februārī
Tiesa šādā sastāvā :tiesnese K.Maike
Ar sekretāri Ž.Brokāni, tulkuD.Morozovu
Atklātā tiesas sēdē izskatīja/Persona A/ sūdzību parValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas
biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2.
Aprakstošā daļa
[1] 2025.gada 22.jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas
2.grupas vecākais inspektors sastādīja lēmumu Nr.16770006399925-1par administratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanu un soda piemērošanu, ar kuru nolēma atzīt /Persona A/ par pie administratīvās atbildības saucamo
personu un par Ceļu satiksmes likuma 53.panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu sodīt viņu ar naudas sodu
3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.
Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija
lēmumuNr.16770006399925-2 atceltslēmums Nr.16770006399925-1 un /Persona A/par Ceļu satiksmes likuma
53.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu piemērots naudas sods 3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.
[2] 2025.gada 14.augustā tiesā saņemta/Persona A/sūdzība parValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2, kurā norādīts, kalēmumu
uzskata par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā. Norāda, ka lietā ir pārkāptas viņa kā pie administratīvās
atbildības saucamās personas tiesības uz aizstāvību. Sūdzības iesniedzējam netika paziņots par ko viņu apsūdz.
Netika izskaidrotas visas tiesības un to īstenošanas kārtība. Neskatoties uz četriem lūgumiem, sūdzības
iesniedzējam netika paziņots lēmums par naudas soda un citu lietas materiālu piemērošanu viņam saprotamā
valodā. Sūdzības iesniedzējam tika liegtas iespējas sniegt paskaidrojumus, iesniegt pierā’dijumus, piedalīties
pierādījumu izpētē. Lēmums pieņemts iestādē bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Tika liegtas tiesības uz aizstāvi.
Uzskata, ka iepriekš minētie procesuālie pārkāpumi ir būtiski, tādēļ lēmums ir atceļam un lieta izbeidzama.
Pamatojoties uz minēto lūdz atcelt lēmumu pilnībā un izbeigt lietu Nr.16770006399925-2.
[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 21.augustāValsts policijas
Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Birojam un /Persona A/nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu,
izskaidrojot Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt
paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus
līdz 2026.gada 20.janvārim, vienlaikus paziņots, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida procesā 2026.gada
11.februārī.
[3.1.]Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 21.augusta lēmumā noteiktajam termiņam – 2026.gada
20.janvārim, ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
[3.2.]Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2026.gada 6.janvāra lēmumu rezolūciju, pamatojoties uz sūdzības
iesniedzēja lūgumu, mainīts procesa veids, nosakot lietas izskatīšanu mutvārdu procesā 2026.gada 11.februārī.
[3.3.] Procesa dalībniekiem par 2026.gada 11.februāra tiesas sēdes vietu un laiku paziņots 2026.gada 6.janvārī
Administratīvās atbildības likuma 79., 198., 199.pantā noteiktajā kārtībā.
[3.4.] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sūdzību uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem un
apsvērumiem, lūdza pārsūdzēto lēmumu atcelt un administratīvā pārkāpuma procesu izbeigt.
[3.5.] Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdz
lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.
[3.6.] Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē Administratīvās atbildības likuma 220.panta pirmajā un otrajā daļā
norādītos iemeslus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšanai, kā dēļ tiesa atzīst par iespējamu
administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt bez Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
klātbūtnes.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, noklausījusies sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos
materiālus, atzīst, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka
2025.gada 18.jūlija lēmumsNr.16770006399925-2 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma process izbeidzams,
turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[4.1.] Administratīvās atbildības likumamērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās
intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt
efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 48.pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa kontrolē
administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtā nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, savukārt šī likuma
47.pants noteic, ka augstāka amatpersona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt
administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli.
Tas nepārprotami nozīmē, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtam lēmumam jābūt tiesiskam un
pamatotam.
Tiesiskuma princips no formālā aspekta paredz, ka amatpersonas iestādē drīkst rīkoties tikai tiesību normās dotā
pilnvarojuma ietvaros, proti, katrs publisko tiesību subjekts rīkojas tikai atbilstoši savai kompetencei, kas ir
noteikta tiesību normās, turklāt atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Savukārt tiesiskuma princips no
materiāltiesiskā aspekta paredz, ka amatpersonu rīcībai jāatbilst tiesību normām pēc būtības, proti, pieņemtajiem
nolēmumiem jāatbilst tiesību normām, tostarp, arī vispārējiem tiesību principiem un Satversmes tiesas atziņām.
[5] Administratīvās atbildības likuma 30.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot
nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt
pierādījumus. Savukārt, Administratīvās atbildības likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka pie atbildības saucamajai
personai ir tiesības uz aizstāvību, proti, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās un izvēlēties savu
aizstāvības pozīciju. Minētas tiesības arī noteiktas Administratīvās atbildības likuma 41.pantā.
Tiesības uz aizstāvību ietver divus elementus – personas tiesības sevi aizstāvēt un personas tiesības realizēt
aizstāvību. Pirmais elements attiecībā uz informāciju par izdarīto pārkāpumu aptver personas tiesības pēc iespējas
ātrāk saņemt pilnu informāciju par administratīvo pārkāpumu, kura izdarīšanā to tur aizdomās. Šajā gadījumā ar to
saprot informācijas faktisku saņemšanu, nevis prezumpciju par saņemšanu. Turklāt svarīgi ir ņemt vērā, ka personai
informācija ir jāsaņem tai saprotamā valodā. Ar pilnu informāciju šajā gadījumā ir saprotami visi lietas materiāli,
izņemot, ja kāda daļa no lietā esošās informācijas ir īpaši aizsargājama. Savukārt, tiesības izvēlēties savu
aizstāvības pozīciju aptver ne tikai pietiekamu laiku, lai iepazītos ar visiem lietas materiāliem, bet arī adekvātas
iespējas iepazīties ar lietu un sagatavoties aizstāvībai(sk. Autoru kolektīvs. E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā
redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2020, 162.-163.lpp.).
[5.1.] No lietas materiāliem izriet, kaValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa
Reaģēšanas nodaļas 2.grupas vecākais inspektors sastādīja lēmumu Nr.16770006399925-1par administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, ar kuru nolēma atzīt /Persona A/ par pie administratīvās
atbildības saucamo personu un par Ceļu satiksmes likuma 53.panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu sodīt
viņu ar naudas sodu 3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.
Minēto lēmumu /Persona A/ pārsūdzēja augstākai amatpersonai, lūdzot lēmumu atcelt.
No lietas materiāliem izriet, ka augstāka amatpersona, pēc /Persona A/ sūdzības saņemšanas, ar pārsūdzēto lēmumu
Nr.16770006399925-2atcēlalēmumu Nr.16770006399925-1 un /Persona A/par Ceļu satiksmes likuma 53.panta
pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu piemēroja naudas sodu 3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.
Tādā veidā tiesa secina, ka arValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka
vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2sūdzības iesniedzējs ir sodīts par citu administratīvo
pārkāpumu, nekā bija uzsākts administratīvais process 2025.gada 22.jūnijā un pieņemts lēmums par soda
piemērošanu.
[5.1.1.] Administratīvās atbildības likuma 121.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka lēmumā par administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanu norāda lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz
atbildību par administratīvo pārkāpumu. No minētā izriet, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma uzsākšanu
konkrēti jānorāda tieši tiesību norma, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka lēmumā par procesa uzsākšanu norāda visu procesa uzsākšanas brīdī pieejamo
informāciju, tostarp administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un pārkāpuma kvalifikāciju.
Aprakstot to, kā ir izpaudies administratīvais pārkāpums, nevar aprobežoties ar tiesību normās norādītā pārkāpuma
sastāva pārrakstīšanu. Lēmumā ir jāapraksta konkrētas darbības, ko veica persona un kuras kvalificējamas kā
administratīvais pārkāpums. Administratīvā pārkāpuma aprakstam jābūt tādam, lai pie administratīvās atbildības
saucamā persona varētu saprast inkriminētā pārkāpuma būtību un apstākļus, tādejādi nodrošinot tiesības uz
aizstāvību(sk. Autoru kolektīvs E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā Administratīvo pārkāpumu tiesības.
Administratīvā atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 385.lpp.).
Administratīvās atbildības likuma 121.pantā skaidri nosakot lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanu saturu, likumdevējs ir sniedzis papildus garantijas pie administratīvās atbildības sauktajai personai jau
no paša lietvedības sākuma saņemt informāciju par to, saistībā ar kādu administratīvo pārkāpumu tā tiks saukta pie
administratīvās atbildības.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu ir kā sākotnējā
apsūdzība un tas ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma procesā.
[5.1.2.] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības
policijas biroja priekšnieka vietnieks 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2nav pārkvalificējis sūdzības
iesniedzēja lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu norādītās darbības, bet
ir piemērojis sodu par administratīvo pārkāpumu pēcCeļu satiksmes likuma 53.panta pirmo daļu, tas ir par citu
pārkāpumu, par ko sūdzības iesniedzējs pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav informēts.
No lietas materiāliem neizriet, ka pirms2025.gada 18.jūlija lēmumaNr.16770006399925-2pieņemšanasValsts
policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojsbūtu informējis sūdzības iesniedzēju un lūgusi sniegt
paskaidrojumus saistībā ar aizdomām parCeļu satiksmes likuma 53.panta pirmajā daļāparedzētā pārkāpuma
izdarīšanu.
[5.1.3.] Amatpersonai, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ir jāfiksē visi lietā nozīmīgie apstākļi, kas
konkrētajā brīdī ir zināmi. Taču nav izslēgts, ka praksē pēc lietas uzsākšanas amatpersonai var kļūt zināmi papildu
fakti lietā, kas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu vai pārkāpuma kvalifikāciju. Gadījumā, ja lietā kļūst zināmi
papildu faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nebija zināmi procesa uzsākšanas brīdī, amatpersonai ir tiesības uz šiem
apstākļiem atsaukties un tos vērtēt, pieņemot lēmumu lietā. Piemēram, procesa uzsākšanas brīdī nav iespējams
precīzi norādīt visas pārkāptās tiesību normas, tāpēc lēmumā par procesa uzsākšanu ir norādāmas pārkāptās tiesību
normas atbilstoši amatpersonas vērtējumam procesa uzsākšanas brīdī. [..] Taču svarīgi ņemt vērā, ka amatpersonai,
iegūstot papildu ziņas, ir jānodrošina pie atbildības saucamās personas savlaicīga informēšana par papildu
noskaidrotiem faktiem, lai pie atbildības saucamā persona varētu izmantot tiesības uz aizstāvību” (skat.
Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs E.Danovska
un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020. 386.lpp).
Tādējādi, tiesa konstatē, kaValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs, izskatot
administratīvo pārkāpumu lietu, pārkāpis sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību.
[5.2.] Administratīvās atbildības likuma 136.panta pirmā daļa noteic, ka ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata
tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā ievēro Administratīvās
atbildības likuma 17.nodaļā ietvertās normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiktāl, ciktāl,
tas iespējams, izskatot pārkāpumu tā izskatīšanas vietā. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 129.panta
pirmā daļa noteic, ka ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem
tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā.
Vērtējot minētās tiesību normas, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tūlīt, notikuma vietā,
tomēr ievērojot likumā noteiktas prasības, tostarp tiesības uz aizstāvību.
Administratīvās atbildības likuma 41.panta pirmās daļas 1., 6.punkts paredz pie atbildības saucamās personas
tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un izteikt lūgumus.
No lietas materiāliem pievienotā videoieraksts redzams un dzirdams, ka sūdzības iesniedzējs lūdz atlikt lietas
izskatīšanu, lai iepazītos ar lietas materiāliem un nodrošinātu sev aizstāvi. Sūdzības iesniedzējs rakstveidā sagatavo
iesniegumu, kuru policijas amatpersonas atsakās pieņemt, norādot, ka lūgumus iesniegt nevar.
Izvērtējot lietai pievienoto videoierakstu, tiesa, pretēji pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, konstatē, ka pastāvēja
Administratīvās atbildības likuma 129.panta otrās daļas 2.punktā norādītie apstākļi, kas liedza administratīvā
pārkāpuma lietu izskatīt pārkāpuma konstatēšanas vietā, proti, videoieraksts nepārprotami apliecina, ka lietas
izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā bija būtiski apgrūtināta. Tiesas ieskatā, policijas amatpersonai ir
jāpieņem iesniegtie lūgumi, jāpieņem arī rakstveida paskaidrojumi, ja tādus vēlas iesniegt pie atbildības saucamā
persona un jāizvērtē vai apstākļi pārkāpuma konstatēšanas vietā ļauj pabeigt lietas izskatīšanu piemērojot sodu.
Turklāt pretēji pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka pārkāpuma vietā sastādīts apliecinājums par saziņas veida
paziņošanu Valsts policijai, kuru sūdzības iesniedzējs ir atteicies parakstīt, tiesa konstatē, ka šādu apliecinājumu
sūdzības iesniedzējam nepiedāvāja parakstīt, amatpersonas nolieguma formā uzdotais jautājums par protokola
neparakstīšanu, nekādā veidā neapliecina, ka sūdzības iesniedzējs ir atteicies parakstīt apliecinājumu par saziņas
veida paziņošanu Valsts policijai.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā pārkāpuma
konstatēšanas vietā, nav ievērojusi Administratīvās atbildības likuma 17.nodaļā ietvertās normas attiecībā uz
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiktāl, ciktāl, tas iespējams, izskatot pārkāpumu tā izskatīšanas vietā,
tādējādi tika liegtas tiesības pieteikt lūgumus, iepazīties ar lietas materiāliem un nodrošināt aizstāvja piedalīšanos,
tādā veidā nenodrošinot Administratīvās atbildības likuma 33.panta noteiktās tiesības uz aizstāvību.
[6] Administratīvās atbildības likuma 28.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas
normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un
mērķim.
Tiesiskuma princips plašākā nozīmē izriet no Satversmes 1.panta, kas noteic, ka Latvija ir demokrātiska republika.
Demokrātiska iekārta ietver tiesiskas valsts virsprincipu. Tiesiskas valsts virsprincipa jēga ir nodrošināt tiesību
virsvadību pār (demokrātisko) politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu. Līdz ar to valsts
institucionālā sistēma ir veidota tā, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Viens no elementiem, kā to sasniegt, ir tiesiskuma
principa ievērošana valsts institūciju darbībā (sk. Autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zin. redakcijā.
Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra,
2020, 151. lpp).
Ja amatpersona vai tiesa tomēr nav rīkojusies saskaņā ar tiesību normās iekļauto pilnvarojumu vai pretēji
pilnvarojuma jēgai un mērķim, tad tas uzskatāms par tiesiskuma principa pārkāpumu. Šāda rīcība ārpus savām
pilnvarām (ultra vires) ir pietiekams pamats amatpersonas pieņemtā lēmuma atcelšanai. (sk. Autoru kolektīvs E.
Danovska un G. Kūtra zin. redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma
komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 152. lpp).
[6.1.] Pārbaudot pārsūdzētāValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka
vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumaNr.16770006399925-2tiesiskumu, konstatējot administratīvā pārkāpuma
lietas izskatīšanas laikā pieļautos pārkāpumus, kas nav atzīstami par maznozīmīgiem, to, ka lietas nodošanu
iestādei atkārtotai izskatīšanai Administratīvās atbildības likuma normas neparedz, tiesa atzīst, ka, liedzot personai
tiesības uz aizstāvību,Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka
2025.gada 18.jūlija lēmumsNr.16770006399925-2pieņemts prettiesiski un ir atceļams pilnībā, bet administratīvā
pārkāpuma process izbeidzams.
[6.2.] Sprieduma [5] punktā minētos pārkāpumus tiesa atzīst par būtiskiem, līdz ar ko tiesa nevērtē pārējos
administratīvā pārkāpuma procesā iegūtos pierādījumus un sūdzībā norādītos pārējos argumentus pēc būtības, jo
konstatētos pārkāpumus uzskata par pietiekamiem, lai lietā pieņemtu nolēmumu.Tieši šie procesuālie pārkāpumi ir
atzīstams par tik būtiskiem, ka ir pietiekams pamats lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa konstatē likumīgu pamatuatcelt pārsūdzēto 2025.gada 18.jūlija institūcijas
lēmumu par /Persona A/sodīšanu par Ceļu satiksmes likuma 53.panta pirmajā daļāparedzēto pārkāpumuun tādēļ
atbilstošiAdministratīvās atbildības likuma227.panta pirmās daļas regulējumam lēmums ir atceļams pilnībā un
administratīvā pārkāpuma process ir izbeidzams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uzAdministratīvās atbildības likuma 1.pantu, 30.pantu, 33.pantu, 41.pantu, 198.pantu,
226.pantu,227.panta pirmās daļas 2.punktu, 228.pantu,tiesa
nosprieda
Atcelt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija
lēmumuNr.16770006399925-2un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesuNr.16770006399925.
Spriedumu var pārsūdzēt Apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e-lietas portālā vai
tiesas kancelejā 2026.gada 25.februārī.
Tiesnese K.Maike
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu