Legislator Case Law & Legislation
16770006399925 / 1A/25/2497 ECLI:LV:RPT:2026:16770006399925.2.S AI generated

Court dismisses police fine due to denial of defense rights and procedural violations under Administrative Liability Act.

Case Number 16770006399925 / 1A/25/2497
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court fully revoked the police officer's decision to fine the defendant and terminated the administrative violation proceedings. The defendant argued that his right to defense was violated because he was not informed of the charges, denied access to the decision in his language, and prevented from presenting evidence or a lawyer. The court ruled that these procedural defects were fundamental, rendering the decision ultra vires and necessitating the complete cancellation of the fine and the end of the process.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvās atbildības likuma 178. panta 1. daļa; 198. panta 4. daļa; 227. panta 1. daļa 2. punkts: When an administrative body denies a party the right to defense, fails to inform them of charges, or prevents participation in evidence gathering, the decision is void and the proceedings must be terminated.

Keywords

AI generated
Administrative Liability Act Right to Defense Ultra Vires Decision Procedural Violations Termination of Proceedings Administrative Penalty Language Rights

Cited Legislation

AI generated
Administratīvās atbildības likuma 178. panta 1. daļa
Administratīvās atbildības likuma 198. panta 4. daļa
Administratīvās atbildības likuma 227. panta 1. daļa 2. punkts
Administratīvās atbildības likuma 228. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

LietaNr.16770006399925

Lietvedības Nr.1A/25/2497

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2026.gada 25.februārī

Tiesa šādā sastāvā :tiesnese K.Maike

Ar sekretāri Ž.Brokāni, tulkuD.Morozovu

Atklātā tiesas sēdē izskatīja/Persona A/ sūdzību parValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas

biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 22.jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas

2.grupas vecākais inspektors sastādīja lēmumu Nr.16770006399925-1par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu un soda piemērošanu, ar kuru nolēma atzīt /Persona A/ par pie administratīvās atbildības saucamo

personu un par Ceļu satiksmes likuma 53.panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu sodīt viņu ar naudas sodu

3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija

lēmumuNr.16770006399925-2 atceltslēmums Nr.16770006399925-1 un /Persona A/par Ceļu satiksmes likuma

53.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu piemērots naudas sods 3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.

[2] 2025.gada 14.augustā tiesā saņemta/Persona A/sūdzība parValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības

policijas biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2, kurā norādīts, kalēmumu

uzskata par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā. Norāda, ka lietā ir pārkāptas viņa kā pie administratīvās

atbildības saucamās personas tiesības uz aizstāvību. Sūdzības iesniedzējam netika paziņots par ko viņu apsūdz.

Netika izskaidrotas visas tiesības un to īstenošanas kārtība. Neskatoties uz četriem lūgumiem, sūdzības

iesniedzējam netika paziņots lēmums par naudas soda un citu lietas materiālu piemērošanu viņam saprotamā

valodā. Sūdzības iesniedzējam tika liegtas iespējas sniegt paskaidrojumus, iesniegt pierā’dijumus, piedalīties

pierādījumu izpētē. Lēmums pieņemts iestādē bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Tika liegtas tiesības uz aizstāvi.

Uzskata, ka iepriekš minētie procesuālie pārkāpumi ir būtiski, tādēļ lēmums ir atceļam un lieta izbeidzama.

Pamatojoties uz minēto lūdz atcelt lēmumu pilnībā un izbeigt lietu Nr.16770006399925-2.

[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 21.augustāValsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Birojam un /Persona A/nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu,

izskaidrojot Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus

līdz 2026.gada 20.janvārim, vienlaikus paziņots, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida procesā 2026.gada

11.februārī.

[3.1.]Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 21.augusta lēmumā noteiktajam termiņam – 2026.gada

20.janvārim, ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

[3.2.]Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2026.gada 6.janvāra lēmumu rezolūciju, pamatojoties uz sūdzības

iesniedzēja lūgumu, mainīts procesa veids, nosakot lietas izskatīšanu mutvārdu procesā 2026.gada 11.februārī.

[3.3.] Procesa dalībniekiem par 2026.gada 11.februāra tiesas sēdes vietu un laiku paziņots 2026.gada 6.janvārī

Administratīvās atbildības likuma 79., 198., 199.pantā noteiktajā kārtībā.

[3.4.] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sūdzību uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem un

apsvērumiem, lūdza pārsūdzēto lēmumu atcelt un administratīvā pārkāpuma procesu izbeigt.

[3.5.] Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdz

lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.

[3.6.] Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē Administratīvās atbildības likuma 220.panta pirmajā un otrajā daļā

norādītos iemeslus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšanai, kā dēļ tiesa atzīst par iespējamu

administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt bez Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, noklausījusies sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos

materiālus, atzīst, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka

2025.gada 18.jūlija lēmumsNr.16770006399925-2 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma process izbeidzams,

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[4.1.] Administratīvās atbildības likumamērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās

intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt

efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 48.pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa kontrolē

administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtā nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, savukārt šī likuma

47.pants noteic, ka augstāka amatpersona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli.

Tas nepārprotami nozīmē, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtam lēmumam jābūt tiesiskam un

pamatotam.

Tiesiskuma princips no formālā aspekta paredz, ka amatpersonas iestādē drīkst rīkoties tikai tiesību normās dotā

pilnvarojuma ietvaros, proti, katrs publisko tiesību subjekts rīkojas tikai atbilstoši savai kompetencei, kas ir

noteikta tiesību normās, turklāt atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Savukārt tiesiskuma princips no

materiāltiesiskā aspekta paredz, ka amatpersonu rīcībai jāatbilst tiesību normām pēc būtības, proti, pieņemtajiem

nolēmumiem jāatbilst tiesību normām, tostarp, arī vispārējiem tiesību principiem un Satversmes tiesas atziņām.

[5] Administratīvās atbildības likuma 30.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot

nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt

pierādījumus. Savukārt, Administratīvās atbildības likuma 33.panta pirmā daļa noteic, ka pie atbildības saucamajai

personai ir tiesības uz aizstāvību, proti, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās un izvēlēties savu

aizstāvības pozīciju. Minētas tiesības arī noteiktas Administratīvās atbildības likuma 41.pantā.

Tiesības uz aizstāvību ietver divus elementus – personas tiesības sevi aizstāvēt un personas tiesības realizēt

aizstāvību. Pirmais elements attiecībā uz informāciju par izdarīto pārkāpumu aptver personas tiesības pēc iespējas

ātrāk saņemt pilnu informāciju par administratīvo pārkāpumu, kura izdarīšanā to tur aizdomās. Šajā gadījumā ar to

saprot informācijas faktisku saņemšanu, nevis prezumpciju par saņemšanu. Turklāt svarīgi ir ņemt vērā, ka personai

informācija ir jāsaņem tai saprotamā valodā. Ar pilnu informāciju šajā gadījumā ir saprotami visi lietas materiāli,

izņemot, ja kāda daļa no lietā esošās informācijas ir īpaši aizsargājama. Savukārt, tiesības izvēlēties savu

aizstāvības pozīciju aptver ne tikai pietiekamu laiku, lai iepazītos ar visiem lietas materiāliem, bet arī adekvātas

iespējas iepazīties ar lietu un sagatavoties aizstāvībai(sk. Autoru kolektīvs. E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā

redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2020, 162.-163.lpp.).

[5.1.] No lietas materiāliem izriet, kaValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa

Reaģēšanas nodaļas 2.grupas vecākais inspektors sastādīja lēmumu Nr.16770006399925-1par administratīvā

pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, ar kuru nolēma atzīt /Persona A/ par pie administratīvās

atbildības saucamo personu un par Ceļu satiksmes likuma 53.panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu sodīt

viņu ar naudas sodu 3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.

Minēto lēmumu /Persona A/ pārsūdzēja augstākai amatpersonai, lūdzot lēmumu atcelt.

No lietas materiāliem izriet, ka augstāka amatpersona, pēc /Persona A/ sūdzības saņemšanas, ar pārsūdzēto lēmumu

Nr.16770006399925-2atcēlalēmumu Nr.16770006399925-1 un /Persona A/par Ceļu satiksmes likuma 53.panta

pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu piemēroja naudas sodu 3 naudas soda vienības jeb EUR 15 apmērā.

Tādā veidā tiesa secina, ka arValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka

vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2sūdzības iesniedzējs ir sodīts par citu administratīvo

pārkāpumu, nekā bija uzsākts administratīvais process 2025.gada 22.jūnijā un pieņemts lēmums par soda

piemērošanu.

[5.1.1.] Administratīvās atbildības likuma 121.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka lēmumā par administratīvā

pārkāpuma procesa uzsākšanu norāda lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz

atbildību par administratīvo pārkāpumu. No minētā izriet, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma uzsākšanu

konkrēti jānorāda tieši tiesību norma, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka lēmumā par procesa uzsākšanu norāda visu procesa uzsākšanas brīdī pieejamo

informāciju, tostarp administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un pārkāpuma kvalifikāciju.

Aprakstot to, kā ir izpaudies administratīvais pārkāpums, nevar aprobežoties ar tiesību normās norādītā pārkāpuma

sastāva pārrakstīšanu. Lēmumā ir jāapraksta konkrētas darbības, ko veica persona un kuras kvalificējamas kā

administratīvais pārkāpums. Administratīvā pārkāpuma aprakstam jābūt tādam, lai pie administratīvās atbildības

saucamā persona varētu saprast inkriminētā pārkāpuma būtību un apstākļus, tādejādi nodrošinot tiesības uz

aizstāvību(sk. Autoru kolektīvs E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā Administratīvo pārkāpumu tiesības.

Administratīvā atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 385.lpp.).

Administratīvās atbildības likuma 121.pantā skaidri nosakot lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa

uzsākšanu saturu, likumdevējs ir sniedzis papildus garantijas pie administratīvās atbildības sauktajai personai jau

no paša lietvedības sākuma saņemt informāciju par to, saistībā ar kādu administratīvo pārkāpumu tā tiks saukta pie

administratīvās atbildības.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu ir kā sākotnējā

apsūdzība un tas ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma procesā.

[5.1.2.] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības

policijas biroja priekšnieka vietnieks 2025.gada 18.jūlija lēmumuNr.16770006399925-2nav pārkvalificējis sūdzības

iesniedzēja lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu norādītās darbības, bet

ir piemērojis sodu par administratīvo pārkāpumu pēcCeļu satiksmes likuma 53.panta pirmo daļu, tas ir par citu

pārkāpumu, par ko sūdzības iesniedzējs pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav informēts.

No lietas materiāliem neizriet, ka pirms2025.gada 18.jūlija lēmumaNr.16770006399925-2pieņemšanasValsts

policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojsbūtu informējis sūdzības iesniedzēju un lūgusi sniegt

paskaidrojumus saistībā ar aizdomām parCeļu satiksmes likuma 53.panta pirmajā daļāparedzētā pārkāpuma

izdarīšanu.

[5.1.3.] Amatpersonai, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ir jāfiksē visi lietā nozīmīgie apstākļi, kas

konkrētajā brīdī ir zināmi. Taču nav izslēgts, ka praksē pēc lietas uzsākšanas amatpersonai var kļūt zināmi papildu

fakti lietā, kas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu vai pārkāpuma kvalifikāciju. Gadījumā, ja lietā kļūst zināmi

papildu faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nebija zināmi procesa uzsākšanas brīdī, amatpersonai ir tiesības uz šiem

apstākļiem atsaukties un tos vērtēt, pieņemot lēmumu lietā. Piemēram, procesa uzsākšanas brīdī nav iespējams

precīzi norādīt visas pārkāptās tiesību normas, tāpēc lēmumā par procesa uzsākšanu ir norādāmas pārkāptās tiesību

normas atbilstoši amatpersonas vērtējumam procesa uzsākšanas brīdī. [..] Taču svarīgi ņemt vērā, ka amatpersonai,

iegūstot papildu ziņas, ir jānodrošina pie atbildības saucamās personas savlaicīga informēšana par papildu

noskaidrotiem faktiem, lai pie atbildības saucamā persona varētu izmantot tiesības uz aizstāvību” (skat.

Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs E.Danovska

un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020. 386.lpp).

Tādējādi, tiesa konstatē, kaValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs, izskatot

administratīvo pārkāpumu lietu, pārkāpis sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību.

[5.2.] Administratīvās atbildības likuma 136.panta pirmā daļa noteic, ka ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata

tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā ievēro Administratīvās

atbildības likuma 17.nodaļā ietvertās normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiktāl, ciktāl,

tas iespējams, izskatot pārkāpumu tā izskatīšanas vietā. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 129.panta

pirmā daļa noteic, ka ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem

tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā.

Vērtējot minētās tiesību normas, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tūlīt, notikuma vietā,

tomēr ievērojot likumā noteiktas prasības, tostarp tiesības uz aizstāvību.

Administratīvās atbildības likuma 41.panta pirmās daļas 1., 6.punkts paredz pie atbildības saucamās personas

tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un izteikt lūgumus.

No lietas materiāliem pievienotā videoieraksts redzams un dzirdams, ka sūdzības iesniedzējs lūdz atlikt lietas

izskatīšanu, lai iepazītos ar lietas materiāliem un nodrošinātu sev aizstāvi. Sūdzības iesniedzējs rakstveidā sagatavo

iesniegumu, kuru policijas amatpersonas atsakās pieņemt, norādot, ka lūgumus iesniegt nevar.

Izvērtējot lietai pievienoto videoierakstu, tiesa, pretēji pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, konstatē, ka pastāvēja

Administratīvās atbildības likuma 129.panta otrās daļas 2.punktā norādītie apstākļi, kas liedza administratīvā

pārkāpuma lietu izskatīt pārkāpuma konstatēšanas vietā, proti, videoieraksts nepārprotami apliecina, ka lietas

izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā bija būtiski apgrūtināta. Tiesas ieskatā, policijas amatpersonai ir

jāpieņem iesniegtie lūgumi, jāpieņem arī rakstveida paskaidrojumi, ja tādus vēlas iesniegt pie atbildības saucamā

persona un jāizvērtē vai apstākļi pārkāpuma konstatēšanas vietā ļauj pabeigt lietas izskatīšanu piemērojot sodu.

Turklāt pretēji pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka pārkāpuma vietā sastādīts apliecinājums par saziņas veida

paziņošanu Valsts policijai, kuru sūdzības iesniedzējs ir atteicies parakstīt, tiesa konstatē, ka šādu apliecinājumu

sūdzības iesniedzējam nepiedāvāja parakstīt, amatpersonas nolieguma formā uzdotais jautājums par protokola

neparakstīšanu, nekādā veidā neapliecina, ka sūdzības iesniedzējs ir atteicies parakstīt apliecinājumu par saziņas

veida paziņošanu Valsts policijai.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā pārkāpuma

konstatēšanas vietā, nav ievērojusi Administratīvās atbildības likuma 17.nodaļā ietvertās normas attiecībā uz

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tiktāl, ciktāl, tas iespējams, izskatot pārkāpumu tā izskatīšanas vietā,

tādējādi tika liegtas tiesības pieteikt lūgumus, iepazīties ar lietas materiāliem un nodrošināt aizstāvja piedalīšanos,

tādā veidā nenodrošinot Administratīvās atbildības likuma 33.panta noteiktās tiesības uz aizstāvību.

[6] Administratīvās atbildības likuma 28.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas

normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un

mērķim.

Tiesiskuma princips plašākā nozīmē izriet no Satversmes 1.panta, kas noteic, ka Latvija ir demokrātiska republika.

Demokrātiska iekārta ietver tiesiskas valsts virsprincipu. Tiesiskas valsts virsprincipa jēga ir nodrošināt tiesību

virsvadību pār (demokrātisko) politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu. Līdz ar to valsts

institucionālā sistēma ir veidota tā, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Viens no elementiem, kā to sasniegt, ir tiesiskuma

principa ievērošana valsts institūciju darbībā (sk. Autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zin. redakcijā.

Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2020, 151. lpp).

Ja amatpersona vai tiesa tomēr nav rīkojusies saskaņā ar tiesību normās iekļauto pilnvarojumu vai pretēji

pilnvarojuma jēgai un mērķim, tad tas uzskatāms par tiesiskuma principa pārkāpumu. Šāda rīcība ārpus savām

pilnvarām (ultra vires) ir pietiekams pamats amatpersonas pieņemtā lēmuma atcelšanai. (sk. Autoru kolektīvs E.

Danovska un G. Kūtra zin. redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma

komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 152. lpp).

[6.1.] Pārbaudot pārsūdzētāValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka

vietnieka 2025.gada 18.jūlija lēmumaNr.16770006399925-2tiesiskumu, konstatējot administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanas laikā pieļautos pārkāpumus, kas nav atzīstami par maznozīmīgiem, to, ka lietas nodošanu

iestādei atkārtotai izskatīšanai Administratīvās atbildības likuma normas neparedz, tiesa atzīst, ka, liedzot personai

tiesības uz aizstāvību,Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka

2025.gada 18.jūlija lēmumsNr.16770006399925-2pieņemts prettiesiski un ir atceļams pilnībā, bet administratīvā

pārkāpuma process izbeidzams.

[6.2.] Sprieduma [5] punktā minētos pārkāpumus tiesa atzīst par būtiskiem, līdz ar ko tiesa nevērtē pārējos

administratīvā pārkāpuma procesā iegūtos pierādījumus un sūdzībā norādītos pārējos argumentus pēc būtības, jo

konstatētos pārkāpumus uzskata par pietiekamiem, lai lietā pieņemtu nolēmumu.Tieši šie procesuālie pārkāpumi ir

atzīstams par tik būtiskiem, ka ir pietiekams pamats lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa konstatē likumīgu pamatuatcelt pārsūdzēto 2025.gada 18.jūlija institūcijas

lēmumu par /Persona A/sodīšanu par Ceļu satiksmes likuma 53.panta pirmajā daļāparedzēto pārkāpumuun tādēļ

atbilstošiAdministratīvās atbildības likuma227.panta pirmās daļas regulējumam lēmums ir atceļams pilnībā un

administratīvā pārkāpuma process ir izbeidzams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uzAdministratīvās atbildības likuma 1.pantu, 30.pantu, 33.pantu, 41.pantu, 198.pantu,

226.pantu,227.panta pirmās daļas 2.punktu, 228.pantu,tiesa

nosprieda

Atcelt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieka 2025.gada 18.jūlija

lēmumuNr.16770006399925-2un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesuNr.16770006399925.

Spriedumu var pārsūdzēt Apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams e-lietas portālā vai

tiesas kancelejā 2026.gada 25.februārī.

Tiesnese K.Maike

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu