Court dismissed appeal against administrative fine for dog walking on beach due to minor clerical error.

Lieta Nr. 1A68029719

Nr. 1A-0114-20/19

ECLI:LV:RPPT:2020:0414.1A68029719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 14. aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese S.Groza,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas

2019. gada 24. jūlija lēmumu Nr. /numurs/.

Aprakstošā daļa

2019. gada 1. jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ un ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk –

Iestāde) 2019. gada 24. jūlija lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – Lēmums) /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzējs) saukts pie administratīvās

atbildības par Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 10. marta saistošo noteikumu Nr. 7 „Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas pilsētā”

(turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 7) 11.4. apakšpunkta prasību neievērošanu, par ko paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmajā daļā, uzliekot naudas sodu 15 EUR apmērā.

Lēmumā norādīts, ka lietā konstatēts, ka 2019. gada 1. jūlijā Sūdzības iesniedzējs kopā ar melnas krāsas suni atradās Rīgas jūras līča piekrastē,

Lielupes pludmalē, netālu no Lašu ielas, Jūrmalā, proti, vietā, kur dzīvniekam atrasties aizliegts. Līdz ar to nav ievērotas Saistošo noteikumu Nr.7 11.4.

apakšpunktā noteiktā sabiedriskā kārtība par to, ka ir aizliegta mājas (istabas) dzīvnieku atrašanās pludmalē. Savukārt šo noteikumu 4. punkts noteic, ka

noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Jūrmalas pilsētā, kuru īpašumā vai valdījumā ir mājas (istabas) dzīvnieki. Noteikumu

mērķis ir nodrošināt veselīgu un tīru vidi Jūrmalas pilsētā, lai mājas (istabas) dzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēku veselībai un drošībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 38 „Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība” 14.punktu peldvietas

apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti

pastaigā vai peldināti dzīvnieki). Šo noteikumu 1. pielikumā ir noteiktas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietas un Jūrmalā tās ir – Asari, Bulduri,

Dubulti, Dzintari, Jaunķemeri, Kauguri, Lielupe, Majori, Melluži, Pumpuri, Vaivari. Jūrmalas administratīvajā teritorijā peldvietās ar suni pastaigāties un to

peldināt ir aizliegts.

Līdz ar to ir konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Saistošo noteikumu Nr. 7 11.4. apakšpunkta prasības, par ko paredzēta

administratīvā atbildība atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmajai daļai, kas noteic, ka par dzīvnieku turēšanas,

labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 EUR.

Pārkāpuma fakts konstatēts Jūrmalā, Lielupes pludmalē 2019.gada 1.jūlijā plkst. 11.43. Atbildīgs par pārkāpumu ir /pers. A/, p.k./personas kods/.

Vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar lietā gūtajiem pierādījumiem, tostarp administratīvā pārkāpuma protokolu. Līdz ar to Sūdzības iesniedzējs

saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmajai daļai, uzliekot naudas sodu 15 EUR apmērā.

Par minēto Lēmumu Sūdzības iesniedzēja iesniegusi sūdzību un lūdz atcelt šo Lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nepiekrīt Lēmumam, jo negrasās maksāt sodu par lēmumu, kas pieņemts attiecībā par citu personu, proti, Lēmumā

ir norādīts, ka atbildīgs ir /pers. A/, personas kods /personas kods/. Šādu personu Sūdzības iesniedzējs nepazīst. Līdz ar to Lēmums ir atceļams.

Lietā iesniegti Iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Sūdzības iesniedzēja vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietā gūtajiem

pierādījumiem, tostarp administratīvā pārkāpuma protokolu, fotofiksācijām, pašvaldības policijas darbinieka ziņojumu. Sūdzības iesniedzējs uz lietas

izskatīšanu neieradās, par neierašanās iemesliem neinformēja, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu. Līdz ar to lieta tika izskatīta bez viņa klātbūtnes,

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta ceturto daļu.

Iestāde konstatē, ka Lēmuma motīvu daļā, norādot Sūdzības iesniedzēja personas kodu, ir radusies pārrakstīšanās kļūda, kas tika labota, nosūtot

Sūdzības iesniedzējam precizēto lēmumu (Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2019. gada 9. augusta vēstule Nr. /numurs/).

Lēmuma rezolutīvajā daļā ir precīzi un pareizi norādīta gan persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, gan tās personas kods, proti,

Lēmumā norādīts, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmajai daļai, /pers. A/, personas kods /personas kods/, proti,

Sūdzības iesniedzējs, tiek sodīts ar administratīvo sodu 15 EUR.

Iestāde, atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 278.1 pantu, norāda, ka precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai

tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā nosūtīšanas personai. Tas parāda, ka pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot

attiecīgu grozījumu, bet arī labot, nosūtot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu)

kļūdas, neskaidri grozījumu formulējumi, neievietoti datumi.

Lietā nepastāv šaubas par to, vai konkrētajos apstākļos Sūdzības iesniedzējs patiešām ir pieļāvis administratīvo pārkāpumu. Proti, konkrētajā lietā,

izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus, secināms, ka Sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Saistošo noteikumu Nr.7 11.4. apakšpunkta prasības un ir

pamatoti saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmajai daļai. Sūdzības iesniedzējs ir

rīkojies bezatbildīgi, pakļaujot atpūtniekus, tajā skaitā arī mazus bērnus apkārtējās vides piesārņošanas iespējām, kā arī radot draudus veselībai un

drošībai, kas varētu rasties no tā, ka suns atradās pludmalē. Administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi, pārkāpēja vaina ir pierādīta ar visiem lietā

esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā. Administratīvais sods ir piemērots pamatoti un atbilst soda mērķim.

Lietā atrodas sekojoši dokumenti: administratīvā pārkāpuma protokols, notikuma vietas fotoattēli, ziņojums, izdrukas no reģistriem, informatīvie

materiāli (paziņojumi).

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, secina, ka sūdzība ir noraidāma.

2019. gada 1. jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ par to, ka 2019.gada 1. jūlijā plkst. 11.43 Sūdzības iesniedzējs

atradās Jūrmalā, Lielupes pludmalē, netālu no /adrese/ ar melnas krāsas suni, neievērojot Saistošo noteikumu Nr. 7 11.4. apakšpunkta prasības.

Ar Iestādes 2019. gada 24. jūlija lēmumu Nr. /numurs/ Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 160. panta pirmajai daļai, uzliekot naudas sodu 15 EUR apmērā.

Tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1 3 panta trešajai daļai pievienojas Lēmumā norādītajiem apstākļiem par

pārkāpuma konstatēšanu.

Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpuma faktiskos apstākļus un argumentus

(motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi pierādījumus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panta prasībām.

Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami pierādījumi, kas kopumā pierāda, ka Sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Saistošo

noteikumu Nr. 7 11.4.apakšpunkta prasības, par ko ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 160. panta pirmajai daļai.

Lietā konstatētā administratīvā pārkāpuma esību pierāda lietā gūtie pierādījumi, tostarp administratīvā pārkāpuma protokols, notikuma vietas

fotoattēli, pašvaldības policijas darbinieka ziņojums.

Sūdzības iesniedzējs, apstrīdot Lēmumu, norādījis, ka nepiekrīt Lēmumam, jo negrasās maksāt sodu par lēmumu, kas pieņemts attiecībā par citu

personu, proti, Lēmumā ir norādīts, ka atbildīgs ir /pers. A/, personas kods /personas kods/. Šādu personu Sūdzības iesniedzējs nepazīst. Līdz ar to

Lēmums ir atceļams.

Lēmumā konstatējams, ka tā ievaddaļā un rezolutīvajā daļā ir pareizi norādīti Sūdzības iesniedzēja dati, savukārt Lēmuma motīvu daļā ir

konstatējama pārrakstīšanās kļūda, proti, ir kļūdaini norādīts /pers. A/ personas kods.

No lietas materiāliem (lietas 4.lp.) un Iestādes paskaidrojumiem izriet, ka Iestāde saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 278.1

pantu ir labojusi šo pārrakstīšanās kļūdu, par to paziņojot Sūdzības iesniedzējam ar 2019. gada 9. augusta paziņojumu Nr. /numurs/.

Minētā pārrakstīšanās kļūda neietekmē lietas pareizu izspriešanu, jo 1) no lietā esošajiem pierādījumiem nepārprotami ir konstatējams, ka lēmums

par soda piemērošanu ir pieņemts par konkrētu notikumu (pārkāpumu) un attiecināms uz Sūdzības iesniedzēju kā personu, kura tiek saukta pie

administratīvās atbildības, 2) minētās kļūdas labojums ir attiecināms uz pārrakstīšanās kļūdu, un šī kļūda būtiski un izšķiroši neietekmē lēmumā norādītā

pārkāpuma apstākļus, 3) šī kļūda attiecināma uz kļūdaini norādītu Sūdzības iesniedzēja personas kodu Lēmuma motīvu daļā, kas neietekmē ar šo

Lēmumu nolemto rezolutīvajā daļā, konstatējot, ka pie administratīvās atbildības tiek saukts Sūdzības iesniedzējs, norādot pareizus Sūdzības iesniedzēja

datus, tostarp personas kodu.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 278.1 pantam institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas,

ja tas nemaina lēmuma būtību.

Ņemot vērā tiesas judikatūrā paustās atziņas, piemērojot Administratīvā procesa likuma normas (kaut arī tas nav tieši attiecināmas uz administratīvo

pārkāpumu lietu izskatīšanu, tomēr šīs atziņas ir piemērojamas attiecībā uz vispārējo tiesību normu piemērošanu, kā kļūdas labošana), ir norādīts, ka kaut

arī Administratīvā procesa likuma 72. pants expressis verbis paredz tikai pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu, nebūtu saprātīgi

Administratīvā procesa likumā noteiktās procesuālās garantijas tulkot tādējādi, ka iestāde pati nevar labot citas kļūdas gadījumā, ja kļūdu labošana

neietekmē administratīvo aktu pēc būtības. Ir pieļaujams, ka gadījumā, ja pienākumu vai tiesību loks nemainās, iestāde izdara labojumu, papildinot

sākotnējo lēmumu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-71.

Pieejams: www.at.gov.lv/downloadlawfile/5010).

Lēmumā par administratīvā soda piemērošanu konstatētā kļūda ir vērtējama kā pārrakstīšanās kļūda un tā neietekmē pārkāpumu faktisko apstākļu

kopumu, kā arī neietekmē lietas pareizu izspriešanu, ņemot vērā to, ka visi lietā iegūtie pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto pārkāpumu, kura subjekts –

pārkāpējs ir Sūdzības iesniedzējs.

Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta judikatūrai procesuālā pārkāpuma dēļ var atcelt lēmumu tad, ka procesuālais

pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmumu pēc būtības (skat. Augstākās tiesas 2005. gada 8. novembra spriedums lietā Nr. SKA-337). Ja

kļūda ir nebūtiska un nevarēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas, tās dēļ lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības nav

atceļams (skat. Augstākās tiesas 2005. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-337 8. punktu, 2006. gada 17. augusta sprieduma lietā Nr.

SKA-386 7. punktu, 2007.gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-317 15.punktu, Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 4. oktobra

spriedumu lietā Nr. 142179111. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi).

Lēmumā konstatējamā pārrakstīšanās kļūda (Lēmuma motīvu daļā kļūdaini norādīts personas kods) neietekmē un nemaina pārkāpuma būtību, tā

juridisko kvalifikāciju, piemērotas tiesību normas un pieņemto Lēmumu, kas attiecas uz Sūdzības iesniedzēju kā personu, kura ir saukta pie

administratīvās atbildības par lietā konstatēto pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka nav konstatējami apstākļi Lēmuma atcelšanai.

Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami un ticami un pierāda pārkāpumu esību.

Par lietā konstatēto administratīvo pārkāpumu Sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 15 EUR.

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tas ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju –

ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības,

kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. un 22. pants).

Par lietā apskatāmo pārkāpumu ir noteikta diferencēta soda sankcijas robeža, prezumējot, ka, nosakot sodu pārkāpējam, tiks izvērtēti soda

uzlikšanas kritēriji. Šo kritēriju izvērtēšanai jābūt līdzsvarotai (samērīguma princips) un individualizētiem (soda individualizācijas princips), lai noteiktu

pārkāpējam taisnīgu un samērīgu sodu.

Administratīvā soda mērķis par lietā konstatēto pārkāpumu ir vērsts uz to, lai noteiktu personas disciplīnu normatīvo aktu ievērošanā. Sods

nosakāms tādā apmērā, lai tas radītu samērīgu līdzsvaru gan starp pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļiem, gan pārkāpēju raksturojošām ziņām

kopumā.

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, secināms, ka naudas sods, kas uzlikts 15 EUR apmērā, ir vērtējams kā samērīgs un

atbilst soda mērķim, proti, pilda gan sodošu funkciju, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk netiktu pieļauti šādi pārkāpumi. Konkrētajā gadījumā nav

piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. panta regulējums.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.13pantu, tiesa

nosprieda

Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2019. gada 24. jūlija lēmumu Nr. /numurs/ atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums pieejams 2020. gada 14. aprīlī.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Groza