Legislator Case Law & Legislation
C29364916 / C-1124-17 AI generated

Court allows small claims for unpaid credit card debt and interest under Civil Code provisions.

Case Number C29364916 / C-1124-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's small claims request for debt collection. The plaintiff, a debt collector holding assigned rights from Swedbank, sued for the principal balance and overdue interest based on a credit card contract. The court ruled that the contract was valid and binding, ordering the defendant to pay the principal, accrued interest, and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1402., 1587., 1756., 1759., 1765. un 1943. panti: A valid contract creates binding obligations where the debtor must repay the principal and statutory interest upon default, regardless of subsequent performance difficulties.

Keywords

AI generated
small claims procedure credit card debt statutory interest assignment of claims Civil Code obligations default payment court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 1402. pants
Civillikuma 1511. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1756. pants
Civillikuma 1759. pants
Civillikuma 1765. pants
Civillikuma 1934. pants
Civillikuma 1943. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29364916

Lietas arhīva Nr. C-1124-17/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 24.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, rakstveida procesā, izskatīja civillietu SIA „JULIANUS INKASSO

LATVIJA” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par galvenā parāda 469,09 euro un nokavējuma

procentu 116,22 euro piedziņu sakarā ar atbildētāja (uz līguma noslēgšanas dienu- /pers. A/) un AS „Swedbank” (uz līguma noslēgšanas dienu- AS

“Hansabanka) starpā noslēgtā Visa Classic kartes līguma neizpildi. AS „Swedbank” prasījuma tiesības cedētas prasītājai ar 2012.gada 20.decembra

cesijas līgumu. Prasība pamatota uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934. un 1943.pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav iesniedzis, kas nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

2017.gada 13.februārī pusēm Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības

datumu tiesas kancelejā 2017.gada 24.martā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai

izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt

saistību tiesību (1401.p.). Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 3.martā starp atbildētāju un AS „Swedbank” noslēgts kartes līgums (F) par maksājumu kartes Visa

Classic izsniegšanu un izmantošanu (lietas 11.-12.lapa), ar kuru banka piešķīra atbildētājam kredīta limitu 533,58 euro (Ls 375), atļaujot atbildētājam

izmantot bankas naudas līdzekļus līdz konkrētajam kredīta limitam, t.i., izsniedza aizdevumu līgumā noteiktā kredītlimita ietvaros, ar procentu likumi 20 %,

nosakot samaksas ikmēneša datumu -20.datums.

Parakstot līgumu, atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies ar bankas vispārējiem darījumu noteikumiem un karšu lietošanas noteikumiem un piekrīt

tiem. Kredīta izsniegšanas un izlietošanas faktu pierāda prasības pieteikumam pievienotais atbildētāja konta izraksts (lietas 30.-38.lapa).

Atbilstoši līguma noteikumiem līgumā noteikto maksājumu samaksa notiek aizdevējam, norakstot attiecīgu naudas summu no aizņēmēja konta.

Aizņēmējam ir jānodrošina aizņēmēja kontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs [..].

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītās informācijas, atbildētājs nepildīja savas ar līgumu uzņemtās saistības.

Ar lietas materiālos esošo bankas 2012.gada 17.decembra izziņu atbildētāja konta izrakstu apstiprinās, ka atbildētāja neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma uz 17.12.2012. bija 469,09 euro (Ls 329,68) (lietas 13. un 30.-38.lapa).

Līgums izbeigts 2011.gada 31.oktobrī (lietas 40.lapa).

Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteikts, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu no cesijas brīža cesionārs iegūst tiesības darboties ar

kreditora tiesībām. Cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā

piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši

noteikts izņēmums no šā noteikuma (Civillikuma 1806.pants).

Kā redzams no lietas materiāliem, saskaņā ar 2012.gada 20. decembra cesijas līgumu (lietas 21.lapa) un tā pielikumu Nr.1 (lietas 14.lapa) banka

cedēja prasītājam prasījuma tiesības, kas bankai radušās pret atbildētāju saskaņā ar 1.Pielikumā esošo sarakstu, kurā norādīts atbildētājs, līgums un

prasījuma summa, kas izriet no starp banku un atbildētāju noslēgto līgumu, kuram saistību izpildes termiņš ir iestājies, par galvenā parāda summu 469,09

euro apmērā, ar tiesībām prasīt līgumsodu/pielīgtos un likumiskos procentus un citus blakus prasījumus.

Lietas materiālos esošie paziņojumi par prasījuma tiesību cesiju un parādsaistībām apstiprina faktu, ka prasītāja ir paziņojusi atbildētājam par

prasījuma tiesību cesiju 2013.gada 6.martā un 2015.gada 7.oktobrī (lietas 15.-18.lapa).

No minētā izriet, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītājas labā piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 469,09 euro.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu (...). Saskaņā ar

Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumisko procentu apmērs konkrētajās tiesiskajās attiecībās ir 6 % no simta gadā.

Par samaksas nokavējumu prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada 31.oktobra līdz 2015.gada 17.decembrim

116,22 euro, kas pamatojoties uz Civillikuma 1756.un 1759.pantu no atbildētāja prasītājas labā ir jāpiedzen.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 92,50 euro, ko veido valsts nodeva 87,80 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003717522, labā parādu

469,09 euro, nokavējuma procentus par laika posmu no 2011.gada 31.oktobra līdz 2015.gada 17.decembrim 116,22 euro un tiesas izdevumus 92,50

euro, kopā 677,81 euro (Seši simti septiņdesmit septiņi euro 81 cents).

SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

procentus (seši procenti no simta gadā) no parāda summas (469,09 euro).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Samaksu jāveic SIA

„JULIANUS INKASSO LATVIJA” norēķinu kontā: LV61HABA0551008868793, AS „Swedbank”.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Jolanta Zaškina