Court dismissed complaint against public procurement decision regarding tender rules and arbitration clauses.

Lietas Nr. A420137715

Lietas arhīva Nr. A42-01377-15

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2015. gada 3. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente K.Brokane, tiesneses S.Blūma un S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējam /pers. E/ un

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes –VAS „Latvijas Valsts meži” pārstāvēm /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. E/ pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas

komisijas 2014. gada 27. novembra lēmuma Nr. 4-1.2/14-343 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs, uzskatot, ka VAS „Latvijas Valsts meži” (turpmāk – Pasūtītājs) rīkoto iepirkumu „Jaunaudžu kopšana Ziemeļkurzemes

mežsaimniecībā 2015. – 2019. gadā” (identifikācijas Nr. AS LVM ZK_2014_506_) (turpmāk – Iepirkums Nr. 1), „Jaunaudžu kopšana

Dienvidkurzemes mežsaimniecībā 2015. – 2019. gadā” (identifikācijas Nr. AS LVM DK_2014_499_) (turpmāk – Iepirkums Nr. 2) un „Jaunaudžu

kopšana Zemgales mežsaimniecībā 2015. – 2019. gadā” (identifikācijas Nr. AS LVM Z_2014_498_) (turpmāk – Iepirkums Nr. 3) nolikumi ir nepilnīgi

un pretlikumīgi, iesniedza sūdzības (lietas 1. sējuma 20.-31. lapa) Iepirkumu uzraudzības birojam (turpmāk – Birojs). Sūdzībās lūgts apturēt minēto

iepirkumu procesu un uzdot Pasūtītājam izstrādāt jaunu tehnisko spēju noteikšanas metodiku, kas būtu objektīva un atbilstu Publisko iepirkumu likuma

mērķiem, kā arī izņemt no iepirkumu līgumu projektiem 1.7. un 1.8. punktu, bet no līgumu projektu 10. punkta izņemt klauzulu par Baltijas Starptautisko

šķīrējtiesu.

[2] 2014. gada 27. novembrī Biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņēma lēmumu Nr. 4-1.2/14-343 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atļāva

Pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumus Iepirkumos Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 un atstāt spēkā iepirkumu dokumentos noteiktās prasības (lietas 1. sējuma 7.-

14. lapa).

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējs rakstveidā atsauca iesniegumu daļā, kurā apstrīdēja Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 nolikumu 7. pielikuma „Uzņēmuma līgums

par jaunaudžu kopšanas pakalpojumu sniegšanu” 10. punktu, līdz ar to iesniegumi šajā daļā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 84. panta

3.1 daļā noteikto, netiks izskatīti un administratīvais process šajā daļā uzskatāms par izbeigtu.

[2.2] Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 nolikumu 5. pielikumā prasītā informācija (darbu veicēju personas datu norādīšana) pasūtītājam ir

nepieciešama, lai spētu identificēt darbu veicējus un līdz ar to arī pārbaudīt to pieredzi un kvalifikāciju, kas savukārt nepieciešama pretendenta

piedāvājuma novērtēšanai saskaņā ar nolikumā noteikto piedāvājumu izvēles kritēriju un darbu apjomu piešķiršanai. Prasība pati par sevi nav uzskatāma

par neatbilstošu Publisko iepirkumu likuma regulējumam, diskriminējošu, vai kā citādāk ierobežojošu, turklāt ir arī pamatota ar objektīvu Pasūtītāja

nepieciešamību un samērīga, līdz ar to nav pamata uzdot pasūtītājam izstrādāt jaunu tehnisko spēju noteikšanas metodiku.

[2.3] Nav nepieciešams Pasūtītājam uzdot veikt grozījumus Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 nolikumu 9.3.5. punktā, aizstājot vārdu „tiesības” ar

„pienākums”. Saskaņā ar minēto punktu komisijai ir tiesības pārbaudīt pretendentu atlasei, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudei nepieciešamo

informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publisko pieejamos avotos, kā arī pārbaudīt atsauksmē norādīto informāciju,

sazinoties ar atsauksmes devēju un/vai apsekojot atsauksmē norādītās platības. Tādējādi Pasūtītājs nav ierobežots pārbaudīt pretendentu piedāvājumos

minēto informāciju, vienlaikus neuzliekot par pienākumu veikt attiecīgu pārbaudi situācijās, kad Pasūtītājam nav pamata apšaubīt piedāvājumā ietvertās

informācijas patiesumu.

[2.4] Nav konstatējams, ka Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 līguma projekta 1.7. un 1.8. punktā ietvertais regulējums būtu neatbilstošs Publisko

iepirkumu likuma regulējumam. Strīdus regulējums tiek iekļauts līgumos, kas slēgti uz termiņu, kas garāki par vienu gadu, tādējādi būtībā tiek paredzēts

novērsts situācijas, ka noslēgtais iepirkuma līgums dēļ ekonomiskās situācijas valstī kādai no līgumslēdzējpusēm kļūst pārlieku neizdevīgs. Līguma

projekta 1.7. un 1.8. punkts nav diskriminējošs un nerada papildu priekšrocības kādam no pretendentiem, jo jebkuram, iesniedzot piedāvājumu

iepirkumos, ir jārēķinās, ka iestājoties līguma projekta 1.7.punktā minētajiem apstākļiem, attiecīgās cenas tiks pārskatītas.

[2.5] Pieteicējs faktiski apstrīd iepirkuma līguma civiltiesiskos nosacījumus, kas attiecas uz līguma izpildi, nevis norāda uz neatbilstībām Publisko

iepirkumu likuma regulējumam. Jautājums par iepirkuma līgumā noteiktajiem civiltiesiskajiem nosacījumiem ir ārpus Publisko iepirkumu likuma tiesiskā

regulējuma darbības un līdz ar to iestādē administratīvā procesa ietvaros nav vērtējams, ja vien tas nav saistīts ar minētā likuma 2. pantā noteikto principu

vai normu pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 līguma projekta 1.7. un 1.8. punktā nav konstatējams Publisko iepirkumu

likuma normu pārkāpums, savukārt civiltiesisko atbilstību Civillikuma regulējumam Iesniegumu izskatīšanas komisija nevērtē, jo tā nav Biroja

kompetence.

[2.6] Konkrētā iepirkuma līguma priekšmets ir Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā ietvertā pakalpojuma sniegšana, uz šāda veida

iepirkumu nav pilnā mērā attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums. Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 17. marta sprieduma lietā

C-95/10 Strong Seguran?a SA pret Munic?pio de Sintra un Securitas-Servi?os e Tecnologia de Seguran?a 43. apsvērumā norādīto, secināms, ka,

ievērojot Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā ietverto pakalpojumu īpašo raksturu, pasūtītājs šo pakalpojumu iepirkumā ir tiesīgs izvirzīt

nosacījumus, kas tieši neizriet no minētā likuma regulējuma, proti, pasūtītājam ir lielāka rīcības brīvība prasību definēšanā, un tam nav arī pienākums brīvas

konkurences principu nodrošināt tādā mērā, kā iepirkuma procedūrās, kurās ir jāievēro visas Publisko iepirkumu likuma prasības.

[3] 2015. gada 8. janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[3.1] Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 nolikumi nepilda Publisko iepirkuma likuma 2. panta noteikto mērķi. Proti, Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un

Nr. 3 nolikumu 5. pielikums nesniedz reālu informāciju par pretendenta spējām. 5. pielikums ļauj iepirkumu pretendentiem norādīt nepatiesu informāciju

par darba veicējiem, savukārt Pasūtītājs atsakās pārbaudīt norādīto informāciju par darba veicējiem un to piederību pretendentam. Balstoties uz

nepārbaudītu informāciju par pretendentu spējām, Pasūtītājs slēdz ar pretendentiem iepirkuma līgumus. Pasūtītājs ar savu rīcību (bezdarbību) kropļo

iepirkumus kā tādus, savukārt Birojs to atbalsta. Pieteicējs jau deviņus gadus piedalās iepirkumos un Pasūtītājs vēl ne reizi nav veicis darbu veicēju

identitātes un legalitātes pārbaudi, līdz ar to nav informācijas un pierādījumu par Lēmumā norādīto, ka Pasūtītājs iepriekšējo gadu iepirkumu izpildes laikā

ir pārbaudījis darba veicējus.

[3.2] Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 līgumu projektu 1.7. un 1.8. punkts paredz vienpusēju iepirkumu cenu samazinājumu, kas ir pretrunā ar

Publisko iepirkumu likuma 1. panta 9. punktu un Iepirkumu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 nolikumu 13.5. punktu. Ja līgumcenu samazinājums vai palielinājuma

apmērs būtu ietverts iepirkumu nolikumos, iepirkuma pretendentam būtu iespēja tās ietvert savos iepirkuma piedāvājumos. Iepirkumos vienmēr ir

pastāvējuši abu pušu riski, tāpēc strauju cenu kāpumu vai kritumu gadījumā ir iespējams savstarpēji vienoties. Gadījumā, ja pasūtītājs nevēlas uzņemties

risku, ir jāveido viengadīgie iepirkumi, kā tas bija līdz 2008. gadam un jāizslēdz ilggadīgie iepirkumi. Lēmumā nav pamatota norāde uz civiltiesisko strīdu

izskatīšanas kārtību, jo pieteicējs apstrīd līguma projektu, nevis sekas, ja līgums tiktu noslēgts. Proti, pieteicējs uzskata, ka no līgumu projektiem ir

jāizņem 1.7. un 1.8. punktu, jo tie liedz iepirkuma pretendentiem aprēķināt iepirkuma cenas.

[4] Birojs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 1. sējuma 18. lapa) pieteikumu neatzīst. Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem norādīts,

ka, Biroja ieskatā, tieši Pasūtītājs ir ieinteresēts, lai darbus veiktu atbilstoši kvalificētas personas, tādējādi tieši Pasūtītājam tas būtu jākontrolē, un

atbilstoši Pasūtītāja pārstāvju Iesniegumu izskatīšanas sēdē norādītajam Pasūtītājs to arī plāno darīt. Savukārt līguma projektu 1.7. un 1.8. punktā

ietvertais regulējums ir objektīvi pamatots un tas nerada nepamatotas priekšrocības kādam no pretendentiem, līdz ar to atbilst Publisko iepirkumu

likumam.

[5] Pasūtītājs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 1. sējuma 40.-42. lapa) pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk minēto.

[5.1] Visiem iepirkumiem nolikums izstrādāts pēc vienotiem noteikumiem saskaņā ar Mežkopības direktora apstiprināto procedūru „Mežkopības

iepirkumu veikšanas kārtība” (2014. gada 22. septembra rīkojums Nr. 3.1-2.1_002v_200_14_71), tādējādi iekļaujot tajos vienādas prasības

pretendentiem, to piedāvājumiem un vienādus vērtēšanas kritērijus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei, kā arī vienādus iepirkuma līguma

noteikumus.

[5.2] Prasību izpildes apliecināšanai pretendents tehniskajā piedāvājumā norāda to darbu veicēju vārdus un uzvārdus, ar kuriem pretendents spēj

nodrošināt darbu izpildi atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām Pasūtītāja noteiktajos termiņos un kuri iepirkuma līguma noslēgšanas gadījumā tiks

iesaistīti iepirkuma līguma izpildē, kā arī norāda to darbu veicēju vārdus, uzvārdus un dzimšanas gadus, kuri apguvuši neformālās izglītības programmu

„Meža atjaunošana un kopšana” un kuri 2014. gadā apmeklējuši pasūtītāja rīkotās apmācības jaunaudžu kopšanā, lai izvērtētu pretendentu piedāvājumus

saskaņā ar nolikumu 10. punktā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – vērtēšanas kritēriju P2 – pretendenta

tehniskajā piedāvājumā norādīto darba veicēju apmācība. Par pretendenta norādīto darba veicēju apmācību Pasūtītājs pārliecinās, iegūstot informāciju no

Pasūtītāja datu sistēmas par apmācību reģistrētajiem apmeklētājiem, kā arī informāciju no neformālās izglītības programmas „Meža atjaunošana un

kopšana” realizētājiem – Ogres tehnikuma, SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” un SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centrs”. Pretendenta tehniskajā piedāvājumā ietvertā informācija par darbu veicējiem Pasūtītājam ir nepieciešama, lai spētu identificēt darbu

veicējus un pārbaudīt to kvalifikāciju, kā arī izmantot to pretendentu piedāvājuma izvērtēšanā, nosakot pretendentam piešķiramo darbu apjomu

2015. gadā saskaņā ar nolikumu 9.3.7. punktu un vērtējot pretendenta piedāvājumu, piešķirot punktus saskaņā ar nolikumu 10. punktu. Iepirkumu

nolikumos paredzētā kārtība pretendentu piedāvājumu izvērtēšanai ir pamatota ar Pasūtītāju objektīvu nepieciešamību un atbilst Publisko iepirkumu

likuma 2. pantā noteiktajiem mērķiem. Nav konstatējami Pasūtītāja riski, kuru novēršanai būtu nepieciešams ieguldīt papildu resursus ne attiecībā uz

papildus veicamām darbībām pretendentu tehnisko piedāvājumu izvērtēšanā, ne arī izstrādājot citu pretendentu tehnisko spēju novērtēšanas metodiku.

Turklāt Pasūtītājs, izstrādājot iepirkuma nolikumu, vērtē prasību piemērotību, vajadzību un samērīgumu, lai pretendentam izvirzītās prasības nepārsniegtu

iepirkuma veikšanai nepieciešamo robežu.

[5.3] Pretendentam ir pienākums sagatavot piedāvājumu atbilstoši iepirkuma nolikuma noteikumiem un sniegt patiesu informāciju, apliecinot to,

parakstot apliecinājumu. Nolikumos paredzētā kārtība pretendentu piedāvājumu izvērtēšanai ir atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam un

pamatota ar Pasūtītāja objektīvu nepieciešamību, un samērīga ar sasniedzamo mērķi. Piedāvājumu izvērtēšana tiek veikta nolikumā paredzētajā apjomā

un šaubu gadījumā Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt papildu informāciju, kā arī pārbaudīt norādīto (nolikumu 9.3.5., 14.1.4. punkts).

[5.4] Iepirkumu nolikuma 5.1. un 5.5. punktā ietvertās prasības nekādā veidā neierobežo attiecīgā darba veicēja tiesības izvēlēties darba devēju

vai uzņēmēju. Savukārt pieteicēja viedoklim par darba veicēju pārbaudi iepirkuma līguma izpildes laikā nav nozīmes, jo šis jautājums attiecas uz līguma

izpildes administrēšanu, nevis iepirkumu nolikumu noteikumiem. Turklāt pieteicēja apgalvojumi ir nepamatoti, proti, 2014. gadā Pasūtītāja struktūrvienības

„LVM Mežsaimniecība” Mežkopības virziens ir veicis 397 pārbaudes meža apsaimniekošanas darbu veicējiem darbu izpildes laikā 825,6 ha platībā, tai

skaitā četri Meža apsaimniekošanas darbu pārbaudes akti ir sastādīti līgumpartnerim – pieteicējam.

[5.5] Iepirkumu līgumu projektos 1.7. – 1.9. punktā noteikto cenu pārskatīšanas kārtība tiek izmantota, lai nevajadzētu nepamatoti prasīt

pretendentiem prognozēt un piedāvāt pakalpojumu cenas ilgstošam laika periodam, ņemot vērā mainīgo ekonomisko situāciju valstī. Patēriņa cenu

izmaiņu (inflācijas) rādītāji, kas ir objektīvi, tiek izmantoti, lai pārskatītu līguma cenas, turklāt tie ir pārskatāmi un izpildītājam saprotami. Tādējādi ilgākā

termiņa līgumos (3-gadīgos un 5-gadīgos) tiek paredzēts objektīvs un visiem pretendentiem (izpildītājiem) vienāds cenu pārskatīšanas mehānisms.

Minētais mehānisms nodrošina strauju patēriņa cenu kāpumu gadījumā pakalpojumu sniedzējiem nav jāpilda savas līgumsaistības situācijai par

neatbilstošu, zaudējumus nesošu cenu, savukārt strauju patēriņa cenu krituma gadījumā pasūtītājam nav jāmaksā tirgus situācijai neatbilstoši augstas

cenas, kā rezultātā abiem līdzējiem nav jāuzņemas risks ciest zaudējumus no tām neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to iepirkumu līgumu projektos 1.7. –

1.9. punktā ietvertie nosacījumi atbilst Publisko iepirkumu likuma 2. pantā noteiktajiem principiem un 67. panta noteikumiem, kā arī Civillikuma normām.

[5.6] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka strauju cenu svārstību gadījumā līdzējiem ir iespējams savstarpēji vienoties, jo tas ir pretrunā ar

Publisko iepirkumu likuma 67.1 pantu, kas noteic gadījumus, kuros ir pieļaujami iepirkuma līguma grozījumi. Attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi

pasūtītāja rīcības brīvību ierobežo pamattiesības un vispārējie tiesību principi, kuru konsekventa piemērošana praksē nodrošina, ka pasūtītāja rīcība ir

caurredzama un paredzama, sekojoši tiek novērsta diskriminācija, korupcija un valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana. Tādēļ

Pasūtītājam iepirkuma nolikuma projektā jau sākotnēji ir jāparedz skaidri un nepārprotami noteikumi līgumcenas pārskatīšanai – periods, kritēriji

mehānisma piemērošanai, robežas, apmēri, ievērojot publiskā iepirkuma principus un līdzekļu efektīvu izmantošanu un risku mazināšanu. Tāpēc

pretendentam, sagatavojot piedāvājumu iepirkumā, ir zināmi iepirkuma līguma noteikumi, kā arī līdzēji iepirkuma līguma izpildes gaitā vadās no noslēgtā

līguma noteikumiem.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

[7] Tiesas sēdē Pasūtītāja pārstāves pieteikumu neatzina, pamatojoties uz tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

[8] Biroja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, iepriekš saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114. panta 1.1 daļu lūdzot tiesu izskatīt lietu bez

Biroja pārstāvja klātbūtnes, kam tiesa neiebilda.

Motīvu daļa

[9] Kā tiesas sēdē apstiprināja lietas dalībnieki, Iepirkums Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 šobrīd ir noslēdzies un līgumi par darbu izpildi ir noslēgti.

Tādējādi secināms, ka Lēmums ir izpildīts un zaudējis spēku. Līdz ar to tiesa šobrīd var izvērtēt tikai Lēmuma tiesiskumu, un pieteikuma priekšmets ir

pārinterpretējams, proti, par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

[10] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar lietas dalībnieku paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir

noraidāms.

[11] Saskaņā ar Iepirkuma Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 nolikumu (lietas 1. sējuma 103.-188. lapa, 2. sējuma 14.-107., 128.-210. lapa, 3. sējuma

3.-48. lapa) (turpmāk – Nolikumi) 1.1. punktu iepirkumi tika veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8. panta septīto daļu.

Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītā daļa noteic, ja līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs

var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17. pantā, III nodaļā, 27. pantā, 30. panta pirmajā, ceturtajā un sestajā

daļā, 32. pantā, 35. panta pirmajā daļā un 67. pantā paredzētās prasības.

Saskaņā ar Nolikumu 1.3.1. apakšpunktu iepirkuma priekšmets ir jaunaudžu kopšanas pakalpojumu sniegšana konkrēti noteiktajā teritorijā un

apjomā. CPV klasifikatora kods: 77230000 – 1 (mežsaimniecībai raksturīgi pakalpojumi), pakalpojumu kategorijas Nr. 27.

Lietā nav strīda, ka iepirkumu priekšmets atbilst Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļas 27. punktā minētajiem pakalpojumiem. Tāpat

nav strīda, ka Nolikumos noteiktas vienādas prasības un nosacījumi.

Lietā ir strīds par to, vai Nolikumu 5. pielikumā noteiktās prasības un 7. pielikuma 1.7. un 1.8. punktā noteiktais atbilst Publisko iepirkumu

likumam un nav pretrunā ar citām Nolikumos noteiktajām prasībām.

[12] Vērtējot Nolikumu 5. pielikumā noteiktās prasības, tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

[12.1] Nolikumu 5. pielikumā „Tehniskais piedāvājums” noteic prasības pretendentam norādīt personālu 2015. gadā, ar kuru tiek pretendēts uz

darba apjomu, proti, jānorāda darba veicēju vārds, uzvārds, kuri strādās ar rokas darba rīkiem, kuri veiks darbu ar motorinstrumentu, kā arī darbu

veicēji, kuri apguvuši neformālās izglītības programmu „Meža atjaunošana un kopšana” un kuri 2014. gadā apmeklējuši pasūtītāja rīkotās apmācības.

Pieteicēja ieskatā, minētās prasības ļauj iepirkumu pretendentiem norādīt tehniskajā piedāvājumā nepatiesu informāciju par darba veicējiem, kuru

pasūtītājs nepārbauda. Līdz ar to tiek slēgti iepirkuma līgumu uz nepārbaudītas informācijas pamata.

Savukārt pasūtītājs paskaidro, ka pretendenta tehniskajā piedāvājumā ietvertā informācija par darbu veicējiem ir nepieciešama, lai pasūtītājs

spētu identificēt darbu veicējus un pārbaudīt to kvalifikāciju, kā arī izmantot to pretendentu piedāvājuma izvērtēšanā, nosakot pretendentam piešķiramo

darbu apjomu 2015. gadā saskaņā ar nolikumu 9.3.7. punktu un vērtējot pretendenta piedāvājumu, piešķirot punktus saskaņā ar nolikumu 10. punktu.

Saskaņā ar Nolikumu 5.2. punktu pretendenta tehniskajā piedāvājumā norādīto darbu veicēju atbilstību nolikuma 5.4. punkta prasībām

iepirkuma komisija pārbauda pasūtītāja datu sistēmās.

[12.2] Tiesa pretēji pieteicēja norādītajam neuzskata, ka izvirzītā prasība norādīt konkrētas personas, kas veiks darbus, būtu nepamatota vai

neatbilstoša.

Tiesa nepiekrīt pieteicēja viedoklim, ka šāda prasība pati par sevi ļauj pretendentiem norādīt nepatiesu informāciju un ka Pasūtītājs šādu situāciju

apzināti pieļauj.

Kā redzams no Nolikumu 5. pielikumā „Tehniskais piedāvājums” norādītā, pretendents, norādot prasīto informāciju, ar parakstu apliecina, ka

sarakstā norādītās personas ir apliecinājušas savu piekrišanu iekļaušanai pretendenta piedāvājumā un iesaistīšanai iepirkuma līguma izpildē.

Tādējādi pretendentam ir pienākums apliecināt savas sniegtās informācijas patiesumu.

Turklāt saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 3. punktu piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu,

piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar ziņām par tehnisko personālu. Tādējādi prasības uzrādīt reālos

darba veicējus nav pretrunā Publisko iepirkumu likumā noteiktajam.

Turklāt saskaņā ar Nolikumu 9.3.5. apakšpunktu Pasūtītājam ir tiesības pārbaudīt pretendentu atlasei, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudei

nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datu bāzās vai citos publiski pieejamos avotos, kā arī pārbaudīt atsauksmē norādīto

informāciju, sazinoties ar atsauksmes devēju un/vai apsekojot atsauksmē norādītās platības. Tādējādi Pasūtītājs, ja tam ir šaubas par norādītās

informācijas patiesumu, var to pārbaudīt.

Tiesa piekrīt Lēmumā izdarītajam secinājumam, ka nav lietderīgi Pasūtītāja paredzētās tiesības veikt pārbaudi noteikt kā obligātu pienākumu.

Tiesa nekonstatē loģisku pamatojumu uzlikt Pasūtītājam par pienākumu vienmēr pārbaudīt pretendentu norādīto informāciju, pat ja nav pamatotu šaubu

par tās patiesumu.

[12.3] Birojs Lēmumā ir arī izvērtējis un pamatoti atzinis, ka Nolikumu 5. pielikumā prasītā informācija, tai skaitā konkrētu darbu veicēju

norādīšana, Pasūtītājam ir nepieciešama, lai spētu šos darba veicējus identificēt un pārliecināties par to pieredzi un kvalifikāciju, kas nepieciešama arī

pretendentu piedāvājumu novērtēšanai.

Jāņem vērā, ka tiesa ir ierobežota vērtējumā, vai pasūtītāja prasības ir mazāk vai vairāk efektīvas. Šāds vērtējums ir atkarīgs no pasūtītāja

apsvērumiem. No Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un

nav diskriminējošas (sk. Augstākās tiesas 2013. gada 14. janvāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-134/2013 8. punktu).

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē, ka šādas prasības, proti, darbu veicēju norādīšana, būtu atzīstama par diskriminējošu. Šāda prasība

vienlīdz izvirzīta visiem pretendentiem, tādējādi atzīstams, ka prasība ir arī vienlīdzīga pret visiem pretendentiem.

Tiesa arī nekonstatē, ka Nolikumu 5. pielikumā noteiktās prasības būtu pretrunā Publisko iepirkumu likuma 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

Savukārt attiecībā uz to, vai Pasūtītājs pēc līgumu noslēgšanas veic pārbaudes līgumu izpildes vietās, pārbaudot vai tiešām tiek nodarbinātas

konkrētās pretendentu norādītās personas, nav šīs lietas izskatīšanas priekšmets. Šīs lietas ietvaros tiek pārbaudītas Nolikumos paredzēto prasību

atbilstība Publisko iepirkumu likuma noteikumiem. Tai pat laikā tiesai nav arī pamata apšaubīt, ka tieši Pasūtītājs ir ieinteresēts, lai līgumu izpilde notiktu

kvalitatīvi, tāpēc šādas pārbaudes noteikti ir Pasūtītāju interesēs. Jāņem vērā, ka arī pretendenti, kā jau iepriekš norādīts, ir apliecinājuši sniegtās

informācijas patiesumu.

[13] Izvērtējot Nolikumu 7. pielikuma 1.7. un 1.8. punktā noteikto, tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

[13.1] Nolikumu 7. pielikuma „Uzņēmuma līgums par jaunaudžu kopšanas pakalpojumu sniegšanu” 1.7. punkts noteic, ka līguma 1.1. punktā

noteikto cenu darbu vienībai pasūtītājs pārskata katra nākamā līguma darbības gada (2016. – 2019. gadā) janvārī atbilstoši patēriņa cenu izmaiņu

(inflācijas) rādītājiem saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem. Cenu darbu vienībai pasūtītājs pārskata

(palielina vai samazina), ja patēriņa cenu procentuālās izmaiņas no iepriekšējās cenas pārskaitīšanas dienas vai līguma noslēgšanas dienas, ja cena darbu

vienībai līdzšinējā līguma darbības laikā nav pārskatīta, ir vienādas vai lielākas par +/-3 % (trīs procentiem).

Savukārt minētā līguma 1.8. punkts noteic, ja pasūtītājs ir pārskatījis (palielinājis vai samazinājis) cenu darbu vienībai atbilstoši līguma

1.7. punktam, pasūtītājs papildus samazina cenu darbu vienībai par 0,8 % (astoņas desmitdaļas procenta).

Pieteicējs uzskata, ka līgumu projektu 1.7. un 1.8. punktā noteiktais liedz iepirkuma pretendentiem aprēķināt iepirkuma cenas.

Savukārt pasūtītājs norāda, ka minētais regulējums ir nepieciešams, lai līgumslēdzējiem nav jāuzņemas risks ciest zaudējumus no tām neatkarīgu

iemeslu dēļ.

[13.2] Tiesa nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka līgumu projektu 1.7. un 1.8. punkti liegtu pretendentam aprēķināt iepirkuma cenas.

Saskaņā ar Nolikumu 6.1. punktu pretendents finanšu piedāvājumu izstrādā, izmantojot nolikumu 6. pielikuma formu.

Nolikumu 6.2. punktā norādīts, ka pretendents finanšu piedāvājumā par katru iepirkuma daļu, uz kuru pretendē, norāda cenu par vienu darbu

apjoma vienību (euro/ha), bez PVN, katrai 2015. gada apjoma darba izpildes grūtības pakāpei un arī iespējamam papildu darbu apjomam, ja attiecīgajā

iepirkuma daļā papildu apjoms ir paredzēts, kā arī aprēķina un norāda: 1) summu (euro) par katra darba izpildes grūtības pakāpes apjomu un papildu

apjomu; 2) kopējo summu (euro) par 2015. gada apjomu un papildu apjomu; 3) pretendenta vidējo svērto piedāvājuma cenu (euro/ha) par iepirkuma

daļas 2015. gada apjomu.

Saskaņā ar Nolikumu 6.5. punktu, ja pretendents iesniedz finanšu piedāvājumu iepirkuma daļai ar 3-gadīgu un/vai 5-gadīgu līgumu, katram

nākamajam gadam (2016. – 2019. gadam) tiek piemērota 2015. gada vidējā svērtā piedāvājuma cena par vienu darba apjoma vienību (euro/ha), bez

PVN.

Līdz ar to secināms, ka Nolikumos ir noteikta kārtība finanšu piedāvājuma iesniegšanai, un tiesa nekonstatē, ka pretendentiem nebūtu iespējams

aprēķināt savu piedāvāto cenu.

Iepirkuma Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 līgumu projektu 1.7. un 1.8. punkti attiecas tikai uz līgumiem, kas tiek slēgti uz termiņu, kas garāki par vienu

gadu, turklāt minētajos līguma punktos ietvertie nosacījumi par cenu izmaiņu tiek piemēroti atbilstoši cenu izmaiņu (inflācijas) rādītājiem saskaņā ar

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem.

Tiesa ņem vērā, ka šādi līguma projekta nosacījumi ir saistoši visiem pretendentiem un ka situācijā, ja pēc iepirkuma līguma noslēgšanas tiks

piemērots līguma 1.7. punkts, tad tas vienlīdz attieksies uz visiem līguma slēdzējiem. Tādējādi Lēmumā pamatoti secināts, ka šāds līguma punkts nav ne

diskriminējošs, ne papildu priekšrocību radošs kādam no pretendentiem.

Ja pieteicēju subjektīvi neapmierina šāda Iepirkumā Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 ietverts iepriekš paredzams un zināms nosacījums, pieteicējam ir brīva

izvēle šādos iepirkumos piedalīties vai nepiedalīties, izvērtējot arī savu ekonomisko interesi.

Publiskā iepirkuma ietvaros valstij nav pienākuma rūpēties par to, lai pretendenti gūtu pēc iespējas lielāku labumu, un tai, nosakot summu, kuru tā

gatava maksāt par pakalpojumu, nav jātiecas uz iespējamo pretendentu ekonomisko interešu apmierināšanu (sk. Augstākās tiesas 2011. gada

21. novembra lēmuma Nr. SKA-1045 15. punktu).

[14] Ņemot vērā šajā spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un Birojs pamatoti atļāvis Pasūtītājam slēgt iepirkuma

līgumus Iepirkumos Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3, atstājot spēkā iepirkumu dokumentos noteiktās prasības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu un Publisko iepirkumu likuma 85. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. E/ pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2014. gada 27. novembra lēmuma Nr. 4-

1.2/14-343 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2015. gada 3. jūnijā.

Tiesnese referente

Tiesnese referente K.Brokane

Tiesnese S.Blūma

Tiesnese S.Sērdiene