Supreme Court dismisses appeal as it repeats lower court arguments without new legal grounds.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings, rejecting the defense's request to overturn the appeal court's sentencing decision. The defense argued that the lower court failed to consider the defendant's health status and potential inhuman conditions in prison, but the Supreme Court found these were merely factual disputes already resolved by the appeal court. The court determined that the appeal was inadmissible because it repeated arguments based on factual evaluation rather than raising new legal issues required for cassation.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings may not be initiated if the appeal merely repeats arguments from lower instances regarding factual evaluation without raising new legal grounds.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2026:0316.19410180123.6.L
Lieta Nr. 19410180123, SKK-193/2026
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2026. gada 16. martā
Senāts šādā sastāvā: senatori Māris Leja, Irīna Jansone, Sandra Kaija,
iepazinies ar apsūdzētā /Persona A/ aizstāvja zvērināta advokāta Arņa Cimbuļa kasācijas sūdzību par Vidzemes
apgabaltiesas 2025. gada 2. decembra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Aizstāvis kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un
nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, norādot, ka tiesa: 1) nepareizi piemērojusi
Krimināllikuma 46. panta otro daļu, jo nav ņēmusi vērā ziņas par viņa veselības stāvokli, proti, iegūto traumu,
kuras dēļ /Persona A/ nepieciešama ārstēšana; 2) nav izvērtējusi, vai apsūdzētais, atrodoties brīvības atņemšanas
vietā, netiks pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas
sūdzība vai protests neatbilst šā likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas
protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš
vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ.
Saskaņā ar šī panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Senāts konstatē, ka aizstāvis kasācijas sūdzībā atkārtojis apsūdzētā apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, kurus
apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa,
nosakot apsūdzētajam brīvības atņemšanu par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā un 253. panta otrajā daļā
paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, ir ņēmusi vērā Krimināllikuma 46. pantā paredzētos soda noteikšanas
vispārīgos principus un Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi.
Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietas materiālos esošās ziņas par
apsūdzētā veselības stāvokli, tajā skaitā ņēmusi vērā traumas rezultātā gūtos miesas bojājumus. Vienlaikus tiesa nav
konstatējusi, ka apsūdzētajam būtu tādi veselības traucējumi, lai uzskatītu, ka, atrodoties brīvības atņemšanas
iestādē, viņš tiks pakļauts ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni. Turklāt tiesai
nav radušās šaubas, ka nepieciešamības gadījumā veselības aprūpe un medicīniskie pakalpojumi ieslodzījuma vietā
tiks nodrošināti atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 276 „Apcietināto un notiesāto
personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība”.
Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka personu ar veselības problēmām ievietošana ieslodzījumā pati par sevi nerada
cilvēktiesību pārkāpumu, ja vien netiek konstatēts, ka, atrodoties ieslodzījumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām
ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni (Senāta 2018. gada 11. septembra lēmums
lietā Nr. SKK-255/2018, ECLI:LV:AT:2018:0911.11400001716.3.L).
Ņemot vērā minēto, Senāts atzīst, ka aizstāvja A. Cimbuļa kasācijas sūdzības argumenti ir pamatoti ar viņa
subjektīvo viedokli par sodu ietekmējošo apstākļu vērtējumu, faktiski pauž neapmierinātību ar tiem secinājumiem,
kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas
instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa
likuma 569. panta pirmo daļu.
Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo
daļu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
M. Leja I. Jansone S. Kaija