Riga City Court dismissed tenant eviction and rent claims against private individuals for unpaid municipal fees.

Lietas arhīva Nr. C-01081-23/3

ECLI:LV:RPT:2023:0314.C30381122.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2023. gada 14. martā

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Zute

Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un īres maksas, komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk arī tekstā arī prasītāja) pilnvarotā persona sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu

pārvaldnieks” cēla tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un īres maksas, komunālo maksājumu parāda piedziņu.

[1.1] Prasītāja lūdz tiesu izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu ar /pers. A/, izlikt /pers. A/ un /pers. B/ no dzīvojamās telpas Nr. /numurs/

/adrese/ ar visām viņiem piederošām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[1.2] Piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2004. gada 26. jūlija līdz

2021. gada 30. aprīlim, kas sastāv no parāda par pārvaldīšanas darbībām EUR 2266,73, no parāda par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem EUR 5157,55, parāda par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā EUR 635,18, likumiskajiem procentiem

EUR 1015,48 par laiku no 2004. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. martam, kopā EUR 9074,94.

Piedzīt no /pers. A/ par labu prasītājai parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2021. gada 1. maija līdz 2021. gada

31. oktobrim, kas sastāv no parāda par pārvaldīšanas darbībām EUR 121,32, no parāda par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem

EUR 220,12, parāda par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā EUR 41,40, kopā EUR 382,54.

Piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai parādu par zemes nomu par laiku no 2012. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim

EUR 918,22, likumiskos procentus EUR 191,13 par laiku no 2012. gada 21. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam, kopā EUR 1109,35. Piedzīt no

atbildētājiem par labu prasītājai samaksāto valsts nodevu EUR 653,78, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,57, nosakot prasītājai tiesības

saņemt līdz sprieduma izpildei 6 % likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas. Lūdz piedzīt visus tiesāšanās izdevumus no atbildētājiem, kas

radīsies ar lietas izskatīšanu pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33., 41. pantu.

[1.3] Prasības pieteikumā norādīti turpmākie apstākļi, prasītājas īpašumā atrodas dzīvojamā telpa dzīvojamās telpas /adrese/.

Pamatojoties uz 2016. gada 8. jūlija Pilnvarojuma līgumu par dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to

administrēšanu Nr. DMV-16-198-1T, 3.7., 3.7.2. apakšpunktu Rīgas pilsētas pašvaldība pilnvaro sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu

pārvaldnieks” pārstāvēt Rīgas pilsētas pašvaldību tiesu iestādēs, tajā skaitā celt tiesā prasības par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, vienlaicīgi

pieprasot zaudējumu vai parāda piedziņu no tiem.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā, saskaņā ar 2016. gada 8. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

līgumu atrodas māja Rīgā, /adrese/.

/datums/pamatojoties uz /datums/Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu un Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu

pārvaldes rekomendāciju, starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi “Purvciems”, tika noslēgts dzīvojamās telpas īres

līgums par dzīvojamo telpu Nr. /adrese/ uz nenoteiktu laiku ar /pers. A/ un lietošanas tiesības piešķirtas brālim /pers. B/.

Atbildētāji nav norēķinājušies ar par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas, komunālajiem pakalpojumiem. Rēķini tikuši izsniegti patstāvīgi.

Pamatojoties uz 2021. gada 15. aprīļa rēķinu un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu atbildētāju solidārais pamatparāds par laiku no 2004. gada

26. jūlija līdz 2021. gada 30. aprīlim, sastāda EUR 8059,46 apmērā, aprēķināti likumiskie procenti EUR 1015,48. Parāds sastāv no pārvaldīšanas

darbībām EUR 2266,73 apmērā, parāda par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem EUR 5157,55, parāda par maksājumiem dzīvokļu

īpašnieku kopības uzkrājumu fondā EUR 635,18 apmērā.

Pamatojoties uz 2021. gada 10. oktobra rēķinu, /pers. A/ parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2021. gada 1. maija līdz

2021. gada 31. oktobrim, sastāv no parāda par pārvaldīšanas darbībām EUR 121,32, no parāda par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem EUR 220,12, parāda par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā EUR 41,40, kopā EUR 382,54.

Dzīvojamai mājai par funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu ir noslēgti zemes nomas piespiedu nomas līgumi ar /pers. C/. Atbildētāju solidārais

parāds par zemes nomu par laiku no 2012. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim sastāda EUR 918,22 un aprēķināti likumiskie procenti EUR

91,13 apmērā.

[1.4] Prasītāja atsaucas uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, 17. panta pirmās daļas 4. punktu, 24. panta pirmās daļas 1. punktu un

27. panta trešās daļas 1. punktu. 2019. gada 1. martā atbildētājiem tikuši nosūtīti brīdinājumi, prasītāja 2019. gada 7. maijā publicējusi paziņojumu par

/pers. B/ laikrakstā “Latvijas vēstnesis” un 2020. gada 2. jūlijā publicējusi paziņojumu par /pers. A/ laikrakstā “Latvijas vēstnesis”. 2021. gada 24. martā

prasītāja atbildētājiem nosūtījusi pirmstiesas brīdinājumus un 2021. gada 24. novembrī /pers. A/ nosūtīts brīdinājums uz nekustamā īpašuma adresi

/adrese/.

[1.5] Prasība pamatota uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11.3., 12., 28., 28.2 pantu (kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim),

Dzīvojamo telpu īres likuma 3., 17., 19., 29., 30., 31. pantiem, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50. panta septīto daļu,

Civillikuma 863., 1587., 1759., 1651., 1652., 1662., 1765., 1779., 1828. pantu, 2006. gada 12. decembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 999

“Kārtība kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”

2., 3. punktu, kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim.

[2] Atbildētāji saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu tiesai paskaidrojumus par iesniegto prasību nav iesnieguši.

[3] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka civillietu un administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida

procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par

civillietas un administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo

lūgumu iesniegšanai.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, civillieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, par ko puses

informētas likumā noteiktā kārtībā, 2022. gada 6. decembrī nosūtot paziņojumu par rakstveida procesu prasītājai uz elektroniskā pasta adresi un

atbildētājam /pers. B/ uz deklarētās dzīvesvietas adresi (kas vienlaikus ir arī dzīvokļa adrese). Paziņojums par lietas izskatīšanu /pers. A/ nosūtīts uz

dzīvokļa adresi /adrese/, jo atbildētājam paziņojums par paskaidrojuma sniegšanu paziņots Civilprocesa likuma 56.2 pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot

paziņojumu un prasības pieteikuma norakstu uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu Lielbritānijā, tiesā ir saņemts ārvalsts kompetentās iestādes paziņojums,

ka minētos dokumentus atbildētājam nav izdevies izsniegt nepilnīgas adreses dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 un 59. pantu nosacījumiem atbildētāji ir papildus informēti par lietas izskatīšanu rakstveida procesā

2023. gada 14. martā, ar publikāciju /datums/laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. /numurs/, ko apliecina lietas materiālos esošais valsts

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” publikācijas apliecinājums.

Lietas dalībniekiem noteikts termiņš līdz 2023. gada 28. februārim izmantot procesuālās tiesības pieteikt lūgumus, noraidījumu tiesas sastāvam,

iesniegt pamatotu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā u.c. Lietas dalībnieku lūgumi tiesā nav saņemti, kā arī noraidījums tiesnesei nav

pieteikts. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā 2023. gada 14. martā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 192. pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Neskatoties uz to, ka atbildētāji lietā paskaidrojumus nav snieguši un iebildumus pret prasību nav cēluši, tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā sniegtās

atziņas, ka tiesa vispirms konstatē, vai prāvnieku (galvenā kārtā prasītāja) uzdotie apstākļi, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi, izrādījušies par patiesiem

un kādas juridiskas sekas likums saista ar noskaidrotiem apstākļiem (sk. Bukovskis V., Civīlprocesa mācības grāmata. – Rīga: Autora izdevums,

1933, 431. lpp.).

Tiesa pievienojas tiesību doktrīnā norādītajai atziņai, ka fakta neapstrīdēšana atbrīvo pusi no fakta pierādīšanas, bet nepadara šo faktu par

nodibinātu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 182. lpp.).

Tāpat tiesību doktrīnā sniegta atziņa, ka neapšaubāmi, tiesai vispirms jāpārbauda prasītāja tiesības aizskāruma esamība. Šo jautājumu

noskaidrošana nav atkarīga no atbildētāja celtajiem iebildumiem pret prasību (sk. Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna

zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 26. lpp.). Atbilstoši Civilprocesa likuma

93. panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādīšanas pienākums (lat. onus probandi – pierādījumu nasta) vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar

lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības (sk. Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis

tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 72. lpp.). Kā tiesību doktrīnā atzīmēja profesors Vladimirs Bukovskis, tad jautājumā

par patiesības noskaidrošanu tiesa nekādā ziņā nav vienaldzīga skatītāja, kas pasīvi uztver to, ko puses ceļ tai priekšā, un pie tam tādā apgaismojumā,

kādu piešķir apstākļiem viena vai otra puse. Gluži otrādi, lai gan pierādījumus iesniedz vai uz tiem atsaucas katra no pusēm, tiesai tomēr jāraugās uz tiem

kritiski, jānoskaidro to objektīvā vērtība un jācenšas noskaidrot patiesos, faktiskos apstākļus, kam galarezultātā jānoved pie patiesības (sk. Bukovskis

V., Civīlprocesa mācības grāmata. – Rīga: Autora izdevums, 1933, 332.-332. lpp.).

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 3. pants nosaka, ka katra civīltiesiska attiecība apspriešama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir īres līgums likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrā daļa (spēkā līdz 2021. gada

30. aprīlim).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos: maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

[5] No lietas materiāliem redzams, ka /datums/pamatojoties uz /datums/Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu Nr. /numurs/ un

Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr. /numurs/, starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju namu

pārvaldi “Purvciems”, kā izīrētāju un atbildētāju /pers. A/, kā īrnieku tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamo telpu Nr. /adrese/ uz

nenoteiktu laiku. Lietošanas tiesības piešķirtas arī atbildētāja brālim /pers. B/.

Saskaņā ar /datums/Dzīvojamās telpas īres līguma, reģistrācijas Nr. /numurs/ 2. punkta nosacījumiem atbildētājs apņēmās maksāt ikmēneša īres un

komunālos maksājumus pēc prasītājas piestādītajiem rēķiniem, līdz nākošā mēneša 10. datumam.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos: maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

[5.1] Tiesa atzīst, ka īres maksa par atbildētājiem izīrēto dzīvojamo telpu noteikta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.punktam un likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 11. un 11.1 panta prasībām.

[5.2] No lietai pievienotajiem rēķiniem un brīdinājumiem redzams, ka atbildētājiem par izīrētā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem

izveidojies parāds. No lietai pievienotā 2019. gada 1. marta pirmstiesas brīdinājuma redzams, ka pamatparāds uz 2019. gada 1. martu sastāda

EUR 6062,68 (pārvaldīšanas pakalpojumi EUR 5333,12 un zemes noma EUR 729,56), likumiskie procenti EUR 805,31).

[5.3] No lietas materiāliem, t.i. prasītājas parāda aprēķiniem, redzams, ka atbildētāji kavējuši rēķinu apmaksu, veicot apmaksu neregulāri un

nepilnā apmērā, pēdējais maksājums veikts 2016. gada aprīlī.

[5.4] Lietā nav strīda, ka pamatparāds par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2004. gada 26. jūlija

līdz 2021. gada 30. aprīlim sastāda EUR 8977,70 (tajā skaitā par zemes nomu par laiku no 2012. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim,

EUR 918,22 un parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2004. gada 26. jūlija līdz 2021. gada 30. aprīlim EUR 8059,48) un parāds

par laiku no 2021. gada 1. maija līdz 2021. gada 31. oktobrim EUR 382,54 apmērā, kas sastāv no EUR 121,32 apmērā par pārvaldīšanas darbībām,

mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem EUR 220,12 un par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā EUR 41,10 apmērā,

kopā EUR 9360,24.

[5.5] Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītāja nebūtu izpildījusi savas saistības, vai, ka atbildētāji nebūtu saņēmuši prasītājas sniegtos

pakalpojumus.

[5.6] Atbildētāji nav iesniegusi pierādījumus tam, ka prasītājas aprēķini par īres maksu un saņemto pakalpojumu parāds un parāds par dzīvojamai

mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabala nomu, par dzīvojamo telpu Nr. /adrese/, lietošanu norādītajā apmērā nav pamatoti un nav tos apstrīdējuši

prasības kārtībā.

Līdz ar to saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam; pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām, tiesa atzīst, ka

atbildētājiem ir tāds pats pienākums kā īrniekam – atbildētājam /pers. A/, pildīt ar prasītāju noslēgtā īres līguma nosacījumus veicot samaksu par īri un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[5.7] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāju parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo

saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[5.8] Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji ir izpildījuši no likuma izrietošo pienākumu un pilnībā ir norēķinājušies par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īri un saņemtajiem pakalpojumiem un tiesai nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka samaksa prasītājas norādītajā laika periodā

nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, līdz ar to no solidāri no atbildētājiem par

labu prasītājai piedzenams pamatparāds, kas aprēķināts uz 2021. gada 30. aprīli EUR 8977,70 apmērā un ņemot vērā 2021. gada 10. oktobra rēķinu

Nr. AU910078/21101 no atbildētāja /pers. A/ par labu prasītājai piedzenams pamatparāds par laiku no 2021. gada 1. maija līdz 2021. gada

31. oktobrim EUR 382,54 apmērā.

[5.9] Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājiem ir pienākums maksāt prasītājai maksu par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, saskaņā ar prasītājas aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem.

Civillikuma 1759. panta 1 .punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Pie tam saskaņā ar Civillikuma

1756. pantu procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, tad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no

simta gadā. Civillikuma 1946. pants noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

[6] Atbildētāji uzņemtās saistības ar dzīvojamo telpu īres līgumu un prasītājas izrakstītos rēķinos norādītajos termiņos nav izpildījuši, līdz ar to tiesai

ir pamats uzskatīt, ka ir pielaists nokavējums. Tādējādi ir pamatoti piedzīt solidāri no atbildētājiem nokavējuma procentus prasītājas pieprasītajā apmērā,

kas izriet no nokavējuma, kas pielaists pēc neatmaksātiem rēķiniem par laiku no 2004. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. martam kopējās summas

EUR 1206,61 apmērā (EUR 1015,48 + EUR 191,13).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā

ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likumā minētais formulējums “vairāk kā trīs mēnešus” tulkojams tādejādi, ka būtiska nozīme ir parāda kopsummai, nevis apstāklim, ka katru

mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu (R.Krauze. Par dzīvojamo telpu

īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums. -Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006. g., 125. lpp.)

[7] Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētāji ir veikuši neregulārus un nepilnā apmērā maksājumus par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, kopš 2016. gada aprīļa nav veikuši nevienu maksājumu, līdz ar ko parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem

pakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu. Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka

atbildētājiem, saskaņā ar noslēgto īres līgumu, bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu, kā arī saņemt komunālos pakalpojumus.

[7.1] Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta

kārtībā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka izīrētāja pienākumu pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

[7.2] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja nosūtījusi atbildētājiem 2019. gada 1. martā brīdinājumu par īres un komunālo pakalpojumu

parādu un izlikšanu, atbildētāji prasītājas sūtīto brīdinājumu nav saņēmuši, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajai daļai oficiālā

izdevuma “Latvijas Vēstnesis” /datums/laidienā Nr. /numurs/ un /datums/laidienā Nr. /numurs/ publicēts prasītājas brīdinājums atbildētājiem par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu. Papildus 2021. gada 24. martā prasītāja atbildētājiem nosūtījusi pirmstiesas

brīdinājumus, 2021. gada 24. novembrī /pers. A/ nosūtīts pirmstiesas brīdinājums uz nekustamā īpašuma adresi.

[7.3] Lietā nav strīda, ka atbildētājiem būtu liegtas tiesības vai likti šķēršļi lietot un izmantot viņu lietošanā nodoto dzīvojamo telpu vai saņemt

komunālos pakalpojumus.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izbeidzams 2004. gada 26. jūlija Dzīvojamās telpas īres līgums reģistrācijas Nr. 14470, kas noslēgts starp

Rīgas domes vārdā Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi “Purvciems” un atbildētāju /pers. A/, par dzīvojamās telpas

Nr. /adrese/, īri ar un atbildētājs /pers. A/ un ar piešķirtām lietošanas tiesības /pers. B/ ar viņiem piederošajām mantām izliekami no strīdus dzīvokļa bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[8] Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus procentus gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un ievērojot 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu,

nosakāms, ka prasītājam pienākas procenti ne vien par pamatparādu, [..] bet arī par [..] par piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Prasītājai ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus procentus gadā no kopējās ar spriedumu piedzītās summas, tas ir,

EUR 11668,28 par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

[9] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (CPL 33. panta otrā daļa).

Tā kā prasība tiek pilnībā apmierināta, no atbildētājiem par labu prasītājai ir piedzenami par prasības pieteikumu samaksātie tiesas izdevumi.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka nav pamata tiesāšanās izdevumu solidārai piedziņai no atbildētājiem, jo, kā norādīts judikatūrā, atbildētāji nav

kopparādnieki vai solidāri saistītie Civillikuma 1682. panta izpratnē attiecībā uz Civilprocesa likuma 44. pantā noteikto pienākumu atlīdzināt ar lietas

vešanu saistītos izdevumus jeb tiesāšanās izdevumus. Ne Civilprocesa likuma 44. pants, ne arī kāda cita likuma norma nenodibina solidāru tiesāšanās

izdevumu maksāšanas saistību (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 13. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-354/2016).

[9.1] Līdz ar to no atbildētājiem par labu prasītājai tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli apmierinātajai prasības daļai pret katru atbildētāju,

saskaņā ar šādiem aprēķiniem:

- prasītāja šajā lietā ir samaksājusi valsts nodevu EUR 653,78;

- par prasības apmierināto daļu aprēķināma valsts nodeva kopējās summas EUR 653,78 apmērā, līdz ar to no atbildētāja /pers. A/ par labu

prasītājai piedzenama valsts nodeva, proporcionāli apmierinātajai prasības daļai EUR 349,12 apmērā un no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai

EUR 304,66;

- prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,57, līdz ar to no katra atbildētāja par labu prasītājai

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,28.

[9.2] Ņemot vērā, ka atbildētāja /pers. A/ dzīvesvietas adrese ir Lielbritānijā, ievērojot Civilprocesa likuma 56.2 panta nosacījumus, lietā tika

tulkoti pavadraksti un pavēstes un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punkta nosacījumiem no atbildētāja piedzenami par labu

valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopējās summas EUR 43,41 apmērā.

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi sekojošos apmēros – izdevumi

sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā.

[9.3] Prasītāja pieteikusi lūgumu par izdevumu samaksas atlīdzināšanu (21.02.2022. Maksājuma uzdevums Nr. 22-02365, saskaņā ar rakstiska

teksta tulkojumu EUR 428,82 un 13.12.2021. Maksājuma uzdevums Br. 21-T10895, par dokumentu atvasinājumu iegūšanu EUR 10,27).

Ievērojot Civilprocesa likuma 44. panta otrās daļas nosacījumus un 39. panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. A/

prasītājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi kopējās summas EUR 439,09 apmērā.

[9.4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājiem nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. pantu, 15. pantu 41. panta pirmo daļu, 44., 97. pantu, 193. - 195. pantiem, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un īres maksas, komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Izbeigt /datums/Dzīvojamās telpas īres līgumu ar reģistrācijas Nr. /numurs/, kas noslēgts starp Rīgas domes vārdā Rīgas pašvaldības uzņēmumu

bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi “Purvciems” un /pers. A/ personas kods /personas kods/, par dzīvojamās telpas Nr. /adrese/, īri.

Izlikt /pers. A/ personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām viņiem piederošajām mantām no strīdus

dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai,

reģistrācijas Nr. 90011524360, īres maksas un saņemto pakalpojumu pamatparādu EUR 8977,70 (tajā skaitā par zemes nomu par laiku no 2012. gada

1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim, EUR 918,22 un parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2004. gada 26. jūlija līdz

2021. gada 30. aprīlim), likumiskos procentus par laiku no 2004. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. martam, EUR 1206,61 apmērā, kopā

EUR 10184,31 (desmit tūkstoši viens simts astoņdesmit četri euro un 31 centi).

Piedzīt no /pers. A/ personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr. 90011524360, īres maksas un

saņemto pakalpojumu pamatparādu EUR 382,54 (tajā skaitā parāds par pārvaldīšanas darbībām EUR 121,32, mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem EUR 220,12 un par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā EUR 41,10) par laiku no 2021. gada 1. maija līdz

2021. gada 31. oktobrim, tiesāšanās izdevumus kopējās summas EUR 792,49 apmērā, kopā EUR 1175,03 (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit

pieci euro un 3 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr. 90011524360, tiesāšanās

izdevumus kopējās summas EUR 308,94 apmērā (trīs simti astoņi euro un 94 centi).

Samaksa veicama prasītāja prasības pieteikumā norādītajos norēķinu kontos:

Nr. LV83PARX0013044380019, AS “Citadele banka”,

Nr. LV63RIKO0002013197596, AS “Luminor Bank” Latvijas filiāle,

Nr. LV98HABA0551030734837, AS “Swedbank”,

Nr. LV65UNLA0050017186820, AS “SEB banka”.

Atzīt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr. 90011524360, tiesības saņemt no /pers. A/ un /pers. B/, likumiskos 6% gadā no kopējās ar

spriedumu piedzītās summas EUR11668,28 par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 43,41 (četrdesmit trīs euro un 41

cents). Samaksa veicama - saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka:

Valsts kase, BIC kods TRELLV22, nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu ir iesniedzams Rīgas pilsētas tiesā

sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pierādījumi par sprieduma labprātīgu izpildi daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā iesniedzami Rīgas pilsētas tiesas kancelejā (Abrenes ielā

8, Rīgā) sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu

izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas

tiešsaistes sistēmā, 2023. gada 14. marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese A.Zute