Court dismissed farmer's appeal against subsidy reduction due to excessive soil and equipment costs.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas Nr.A420238615

Lietas arhīva Nr.A42-00464-16/42

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2016.gada 7.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējas zemnieku saimniecības “/nosaukums C/” pārstāvim zvērinātam advokātam /pers.A/ un

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvjiem /pers. D/ un /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz zemnieku saimniecības “/nosaukums C/” pieteikumu par labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu par kopējo projekta „Ilggadīgo stādījumu – lielogu krūmmelleņu dārza ierīkošana” attiecināmo izmaksu noteikšanu pilnā

apmērā, t.i. 44618,84 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja zemnieku saimniecība “/nosaukums C/” 2015.gada 15.janvārī Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – Dienests) iesniedza projekta

iesniegumu Nr.15-03-A00401-000966 “Ilggadīgo stādījumu – lielogu krūmmelleņu dārza ierīkošana” Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam 4.pasākuma “Investīcijas materiālajos aktīvos” 4.1.apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem

lauku saimniecībās” (turpmāk – Pasākums) ietvaros.

Ar Dienesta Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2015.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.03.3-11/15/727

(turpmāk – Sākotnējais lēmums) projekta iesniegums apstiprināts, samazinot publiskā finansējuma summu. Par neattiecināmām tika atzītas projekta

izmaksas par kopējo summu 24116,69 euro, proti, no dīķa izraktās grunts izlīdzināšanas un pārvešanas izmaksas 24029,90 euro; skavošanas knaibļu

izmaksas 14,76 euro un augsnes un kūdras analīžu izmaksas 72 euro.

Pieteicēja apstrīdēja Sākotnējo lēmumu daļā par publiskā finansējuma samazināšanu.

[2] Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Dienesta direktores p.i. ar 2015.gada 1.jūnija lēmumu Nr.10.5.1-15/15/447-L/510 (turpmāk – Lēmums)

atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmumā norādīja turpmāk minēto pamatojumu.

[2.1] Pieteicēja projekta iesniegumā norāda, ka 2500 divgadīgu krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai 1 ha platībā būs nepieciešams 13940 m3

kūdras. No tiem 140 m3 kūdras plānots iegādāties, bet 13800 m3 kūdras ir no dīķa izraktā kūdra, kuru pieteicēja plāno pārvest uz dārzu un izlīdzināt.

Saskaņā ar projekta iesniegumu tikai grunts kūdras pārvešanas, izstumšanas un kūdras iegādes pakalpojums, bez zemes sagatavošanas darbiem,

izmaksā 25806,50 euro. Dienesta vērtējumā pieteicējas uzrādītais kūdras daudzums ir nepamatots, kā arī pieteicējas norādītās no dīķa grunts izraktās

kūdras pārvešanas un izlīdzināšanas izmaksas divas reizes pārsniedz Dienesta konstatētās dārza ierīkošanas izmaksas.

Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētījumu “Krūmmelleņu audzēšanas ekonomiskie aspekti” 2500

divgadīgu krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai 1 ha platībā nepieciešams 200 m3 kūdras. Savukārt kopējās ierīkošanas izmaksas ir 18134,46 euro

(tostarp 11731,54 euro – ierīkošanas izmaksas un 6402,92 euro – stādu izmaksas) un 8017,88 euro žoga un pilienveida laistīšanas sistēmas izmaksas.

Līdzīgas izmaksas ir norādītas arī SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” 2014.gada bruto segumā – 2500 trīsgadīgu krūmmelleņu

stādījumu ierīkošanai 1 ha platībā izmaksas ir 29070,00 euro, tostarp lauka sagatavošana 12094 euro.

Izvērtējot citu līdzīgu projektu stādījumu ierīkošanas (augsnes sagatavošana) izmaksas, konstatējams turpmāk minētais: 1600 krūmmelleņu

stādījumu ierīkošanai 1 ha platībā izmaksas ir 4300 euro; 2400 krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai 1 ha platībā izmaksas ir EUR 5400 euro; 3200

krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai 1 ha platībā izmaksas ir 8900 euro.

[2.2] Saskaņā ar projekta pavaddokumentos iesniegto Z/S /Nosaukums A/ 2015.gada 2.janvāra piedāvājumu, zemes sagatavošanas darbos

ietilpst augsnes diskošana – frēzēšana, kūdras iestrādāšana, aršana un vagu sagatavošana, līdz var ievietot stādu stādāmbedrē, kā arī ilggadīgā zālāja

iesēšana starpvadzēs. Piedāvājuma summa 480,00 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.600 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu

projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” (turpmāk – Noteikumi Nr.600) 9.1.apakšpunktu Pasākumā atbalsta investīcijas

stādījumu ierīkošanai. Z/S /Nosaukums A/ piedāvātie plānotie zemes sagatavošanas darbi ietver sevī visus nepieciešamos ierīkošanas darbus līdz stāda

ievietošanai stādāmbedrē atbilstoši Noteikumu Nr.600 9.1.apakšpunkta nosacījumiem. No Noteikumu Nr.600 9.1.apakšpunkta satura neizriet, ka

projekta ietvaros tiek atbalstīta no dīķa grunts izraktās kūdras pārvešana un izlīdzināšana.

[2.3] Sazinoties ar Dagdas novada būvvaldi, tika noskaidrots, ka dīķis, no kura tika izrakta grunts zeme, joprojām nav nodots ekspluatācijā.

Saskaņā ar lietā esošo paskaidrojuma rakstu, būvdarbi tiks uzskatīti par pabeigtiem, kad būvvaldes atbildīgā amatpersona parakstīs paskaidrojuma

rakstu un akceptēs, ka būvei ir sakārtota teritorija. Minētais apstiprina Pārvaldes šaubas, ka dīķa izraktās kūdras pārvietošana un izlīdzināšana saistīta ar

dīķa rakšanas būvdarbu pabeigšanu. Kaut arī pieteicēja plāno izlīdzināt grunts kūdru 1 ha platībā, tas neizslēdz, ka tādā veidā tiks sakārtota teritorija arī

ap dīķi. Pasākuma ietvaros nav atbalstāma dīķa rakšanas būvdarbu pabeigšana un teritorijas labiekārtošana, pārvedot un izlīdzinot no dīķa izrakto grunti.

[2.4] Dienests piekrīt, ka Sākotnējā lēmumā ir nekorekta atsauce uz Noteikumiem Nr.550, tomēr tas nav novedis pie nepareiza lēmuma

pieņemšanas.

[2.5] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.598 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu,

administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – Noteikumi Nr.598)

64.1.apakšpunktu projektā par publiskā finansējuma līdzekļiem iegūtos pamatlīdzekļus izmanto tikai projektā paredzētajām aktivitātēm. Skavošanas

knaibles pieteicējai nepieciešamas tikai žoga skavošanai būvniecības brīdī, taču ilggadīgo stādījumu nozarē tās nebūs nepieciešamas. Proti tās netiks

izmantotas projektā paredzētajām aktivitātēm.

[2.6] Projektam pievienotais Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2015.gada 7.janvāra dokuments „Barības elementu saturs kūdrā un augsnē”

nav parakstīts. No minētā dokumenta satura nevar arī identificēt, uz kādu teritoriju attiecināmi norādītie dati. Dokumentā nav norādītas arī konkrētā

pakalpojuma izmaksas. Līdz ar to pieteicēja nav pamatojusi un pierādījusi, ka minētais dokuments attiecas uz projektu un ka par augsnes un kūdras

analīzēm ir bijušas izmaksas. Konkrētajā gadījumā augsnes un kūdras analīžu izmaksas ir neattiecināmas.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu par kopējo projekta attiecināmo

izmaksu noteikšanu pilnā apmērā, t.i. 44618,84 euro apmērā.

Pieteikumā norādīja šādus argumentus.

[3.1] Dienests kļūdaini secina, ka no dīķa izraktās kūdras pārvietošana un izlīdzināšana atbilstoši projektā sniegtajam izklāstam saistāma ar dīķa

rakšanas būvdarbu pabeigšanu. Šāds secinājums neizriet no projekta dokumentācijas. Ja no dīķa izraktās kūdras pārvietošana un izlīdzināšana būtu

saistīta ar dīķa rakšanas būvdarbu pabeigšanu, tad tā notiktu pavisam atšķirīgā tehniskajā risinājumā – grunts pārvietošana notiktu teritorijā ap dīķi, kur

izmaksas būtu minimālas. Nav iedomājams, ka nolūkā veikt izraktās dīķa grunts izlīdzināšanu, lai pabeigtu dīķa būvniecību, pieteicēja to vēlētos darīt 1 ha

platībā, papildus veidojot dobes.

[3.2] Dienests nav ņēmis vērā, ka pieteicēja saskaņā ar projektu plāno izveidot krūmmelleņu dārzu atbilstoši bioloģiskajiem audzēšanas principiem.

Šāda dārza izveidošanas prasības un izmaksas nav vienādojamas ar kādiem citiem konkrēti nenorādītiem krūmmelleņu dārziem.

Iepazīstoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētījumu „Krūmmelleņu audzēšanas ekonomiskie aspekti”, uz

kuru Lēmumā atsaucas Dienests, redzams, ka minētā pētījuma mērķis ir bijis analizēt vienas konkrētas saimniecības saimniekošanas modeli. Šajā

pētījumā norādīts, ka z/s /Nosaukums B/ 2004.gadā ticis ierīkots krūmmelleņu stādījums minerālaugsnē ar vidēji skābu augsnes reakciju – augsnes pH

KCl 5.0 - 5.5 un augsne tiks modificēta ar sfagnu kūdru, veicot augsnes modificēšanu, kā arī tikušas norādītas aptuvenās izmaksas vienam konkrētam

dārzam.

Minētais salīdzinājumam izvēlētais krūmmelleņu dārzs nav veidots tā, lai tajā īstenotu bioloģisko audzēšanas principu, tam ir atšķirīga augsne un tas

ir izveidots pirms 11 gadiem.

[3.3] Projekta izstrādes gaitā un dārza veidošanas jautājumos pieteicēja saņēma konsultācijas tieši no z/s /Nosaukums B/ koordinatores –

praktiķes /pers. K/, kura, ņemot vērā konkrēto augsnes sastāvu z/s /Nosaukums C/, pozitīvi vērtēja lēmumu konkrētā dārza ierīkošanai izmantot no dīķa

izrakto kūdru. Tādējādi tiktu nodrošināta kvalitatīva dārza augsnes izveidošana, kas būtu nepieciešama bioloģisko ogu audzēšanas principu ievērošanai,

kā arī nodrošinātu to, ka dārzā esošā augsne būtu derīga ilgstošai lietošanai bez būtiskiem papildu ieguldījumiem augsnes uzlabošanā turpmākajos gados.

Pieteicēja saņēma konsultācijas arī no z/s “/nosaukums D/” (dibināta 2003.gadā) īpašnieka /pers. L/, kurš savu kvalifikāciju krūmmelleņu

audzēšanā ilgstoši paaugstina Polijā. Z/s “/nosaukums D/” ir iekopti 15 ha lielogu krūmmeleņu dārzi, kas sekmīgi darbojas. /pers. L/ palīdzēja izstrādāt

metodiku lielogu krūmmelleņu dārza izveidei un kopšanai pieteicējas teritorijā, balstoties uz tajā veiktajām augsnes analīzēm un reģiona laika apstākļiem,

kas atbilst projekta dokumentācijai.?

[3.4] Pieteicēja saimniecībai izvēlējās labāko un lietderīgāko risinājumu lielogu krūmmelleņu dārza izveidei un izmantoja savā saimniecībā iegūtos

augsnes resursus, kur 1 m3 izmaksāja tikai 1,75 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Pieteicēja sagatavoja stādāmo krūmu saknēm platību 1,50 m no centra uz katru pusi. Ja augsne apkārt stādījuma bedrei visā sakņu platībā (1,50-2

m) nebūs atbilstoša sastāva, kāds tas ir vēlams krūmmellenēm, tad nav arī sagaidāms, ka iestādītās krūmmellenes nodrošinās labu augšanas procesu un

ražu. Krūmam izaugot no stādījuma bedres kvalitatīvi atbilstīgi sagatavotā augsnē, tiek nodrošināts ilgs dzīvības process, kas secīgi nodrošinās arī ražu,

bez kuras projektā ietverto darbu veikšanai vispār nebūtu praktiskas nozīmes. Vairākiem krūmmelleņu audzētājiem Latvijā ir bijusi neveiksmīga pieredze

tieši neatbilstīgas augsnes izveides dēļ.

Ja projektā norādītā krūmmelleņu dārza veidošanā tiktu izlietots tikai 200 m3 kūdras, kā tas tiek norādīts Lēmumā, dārzs nevarētu ilgstoši pastāvēt

un dot plānoto ražu.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Dienests neatzina pieteikumu, norādot šādus iebildumus.

[4.1] Ņemot vērā Dienestā iesniegtus citus līdzvērtīgus un salīdzināmus projektu iesniegumus, pieteicējas paredzēto izdevumu attiecināšana būtu

ekonomiski nepamatota un neatbilstoša pareizas finanšu vadības principam, kas noteikts Noteikumu Nr.598 6.4.apakšpunktā.

[4.2] Ir iespējams salīdzināt saimniecību, kas veidota 2004.gadā, un saimniecību, kas tiek veidota 2015.gadā. Šajā laika posmā var atšķirties un

sadārdzināties kūdras iegādes izmaksas, bet nevar krasi atšķirties nepieciešamās kūdras apjomi.

[4.3] Dienesta tiesības izvērtēt līdzvērtīgus projekta iesniegumus un projekta iesniegumā norādīto izmaksu pamatotību noteiktas Komisijas

2014.gada 17.jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr.809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr.1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību 48.panta

2.punkta e) apakšpunktā.

[4.4] Pieteicēja uz vienu kvadrātmetru platības paredzējusi izklāt 1,4 m3 kūdras, kas ir nesamērīgi liels daudzums. Tas gandrīz 70 reizes pārsniedz

līdzvērtīgu projektu iesniegumos norādīto nepieciešamās kūdras daudzumu.

[4.5] Pieteicēja projekta iesniegumam pievienoja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2015.gada 7.janvāra dokumentu „Barības elementu

saturs kūdrā un augsnē” (turpmāk – Atzinums), kurā norādīts, ka augsne un kūdra ir izmantojama krūmmelleņu stādījumu ierīkošanai. Dienests neapstrīd

Atzinumā norādīto, taču Atzinums nepierāda, ka krūmmelleņu dārza ierīkošanai nepieciešami tieši 13940 m3 kūdras. Turklāt Atzinums neatbilst

Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas prasībām un Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 „Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 18.punkta un tā apakšpunktu prasībām.

[4.6] Konsultāciju saņemšana no pieredzējušiem krūmmelleņu audzētājiem ir atbalstāma, taču pieteikumā nav norādes, ka /pers. K/ vai /pers. L/

ieteikuši pieteicējai izmantot tieši 13940 m3 kūdras.

[4.7] Lēmumā minētais par dīķa rakšanas būvdarbu pabeigšanu, pārvedot un izlīdzinot no dīķa izrakto grunti un kūdru, nav bijis projekta izmaksu

samazināšanas iemesls.

[4.8] Pieteicējas arguments par bioloģiskās saimniecības veidošanu neattaisno 13940 m3 kūdras pārvietošanu, izlīdzināšanu un iegādi. Pieteicēja

Dienestam nav ne skaidrojusi, ne pierādījusi, kā un kādēļ bioloģiskās saimniecības veidošana aptuveni 70 reizes paaugstina nepieciešamās kūdras

apjomu. Šāda informācija nav iesniegta arī tiesai.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto argumentu pamata. Papildus paskaidroja, ka lietā nav pierādījumu, ka

krūmmelleņu dārza 1 ha platībā izveidošanai ir nepieciešami tikai 200 m3 kūdras, kā to uzskata Dienests. Dienests nav vērtējis lietderības principu,

salīdzinot ieguldītos resursus ar iegūstamo labumu. Tāpat Dienests, apgalvojot, ka ir vērtēti līdzvērtīgi projekti, nav norādījis nevienu konkrētu salīdzināmo

projektu.

Rakstveida pierādījumi no būvvaldes liecina, ka kūdras izmantošanai nav nekādas saistības ar dīķa būvdarbu pabeigšanu.

Nosakot izmantojamās kūdras apjomu 13800 m3, pieteicēja vadījusies no nozares praktiķu ieteikumiem.

[6] Dienesta pārstāvji tiesas sēdē neatzina pieteikumu, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesā norādītajiem argumentiem.

Papildus norādīja, ka nav saprotams, kādēļ papildus dīķa kūdras izmantošanai vēl ir jāpērk papildus kūdra. Vienā bedrē var iebērt 3-4 spaiņus kūdras,

līdz ar to izmantojamais kūdras daudzums uz 1 ha varētu būt aptuveni 450 m3. Tieši projekta iesniedzējam ir jāpierāda, ka projekts ir gatavs īstenošanai

un rezultāta sasniegšanai nepieciešams tieši projektā norādītais kūdras daudzums.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietas materiālus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250.panta otro daļu tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to

pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta

izdošana.

Lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai

pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā

nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi

(sk., piem., Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu).

[9] Noteikumu Nr.598 18.3.apakšpunkts paredz, ka pēc projekta iesnieguma izvērtēšanas Dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par projekta

iesnieguma apstiprināšanu un publiskā finansējuma summas samazināšanu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.600 39.punktu attiecināmas ir izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu.

Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.598 6.4.apakšpunktu projekta iesniegumā parāda, ka plānotās projekta izmaksas atbilst gaidāmajiem

rezultātiem, ievērojot pareizas finanšu vadības principu, ko veido: 1) saimnieciskuma princips, kurš saistīts ar to, lai resursi, ko atbalsta pretendents lieto

savas darbības nodrošināšanai, būtu pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apmērā un par labāko cenu (6.4.1.apakšpunkts); 2) lietderības princips, kurš

saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu (6.4.2. apakšpunkts); 3) efektivitātes princips, kurš saistīts ar konkrētu izvirzīto

mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu (6.4.3.apakšpunkts).

Tātad, ja projekta iesniegumā norādītās izmaksas nav saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu vai neatbilst pareizas finanšu vadības

principam, cita starp neatbilst labākajai attiecībai starp izmantotajiem resursiem un rezultātu, šādas izmaksas ir neattiecināmas un finansējuma summa

attiecīgi ir samazināma.

[10] Tiesas vērtējumā Dienests pamatoti secināja, ka no dīķa izraktās grunts izlīdzināšanas un pārvešanas izmaksas, skavošanas knaibļu izmaksas

un augsnes un kūdras analīžu izmaksas nav attiecināmas.

Šos secinājumus tiesa pamato ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[11] No projekta iesnieguma izriet, ka pieteicēja plānojusi visu krūmmelleņu dārza teritoriju noklāt ar kūdras slāni 1,4 m biezumā. No iestādes

norādītajiem avotiem – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētījuma “Krūmmelleņu audzēšanas ekonomiskie aspekti” un

SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” 2014.gada bruto seguma izriet, ka šāds kūdras daudzums daudzkārt pārsniedz vidēji krūmmelleņu

dārzu ierīkošanai nepieciešamo kūdras daudzumu. Ne pieteicēja tiesai iesniegtajā pieteikumā, ne pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē nespēja izskaidrot, kādi

tieši aprēķini un speciālistu ieteikumi bijuši pamatā projektā plānotajam kūdras daudzumam. Tas nav secināms arī no tiesai iesniegtajiem dokumentiem.

Tādējādi ir pamats apšaubīt, ka projekta iesniegums šajā daļā sagatavots, ievērojot labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un plānoto rezultātu.

[12] No Noteikumu Nr.598 64.1.apakšpunkta izriet, ka tikai tādi pamatlīdzekļi ir saistīti ar projekta īstenošanu, kurus izmanto projektā

paredzētajām aktivitātēm. Dienests pamatoti secināja, ka skavošanas knaibles pieteicējai būs nepieciešamas tikai žoga būvniecības laikā, bet nebūs

nepieciešamas ilggadīgo stādījumu nozarē. Pieteicēja nenorādīja vērā ņemamus argumentus, kas dotu pamatu pretējam secinājumam.

[13] No lietas materiāliem izriet, ka, sagatavojot projektu, pieteicēja Dienestam iesniedza Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2015.gada

7.janvāra dokumentu „Barības elementu saturs kūdrā un augsnē”, kurš nebija parakstīts. Vēlāk tiesā iesniegta minētā dokumenta parakstīta kopija. Lai

gan minētais trūkums ir novērsts, tomēr, nav novērsti Dienesta norādītie trūkumi, kurus arī tiesa atzīst par būtiskiem. Proti, dokumentā nav norādītas

pakalpojuma izmaksas, kā arī no dokumenta nav iesējams noteikt, vai tajā norādītie dati attiecināmi uz pieteicējas krūmmelleņu dārzu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnīgi zemnieku saimniecības “/nosaukums C/” pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu par kopējo projekta „Ilggadīgo

stādījumu – lielogu krūmmelleņu dārza ierīkošana” attiecināmo izmaksu noteikšanu pilnā apmērā, t.i. 44618,84 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota