Court orders payment of debt, contract penalty, and court costs to Latvijas Pasts against El Prod.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of Latvijas Pasts, ordering El Prod to pay the outstanding debt, a contractual penalty, and court costs. Although the defendant partially admitted the debt during a prior warning procedure, the court found no valid defense to the claim. Consequently, the judgment established the obligation to pay the full amount including interest and penalties.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189., 192., 193., 195., 204.1. panti; When a defendant partially admits a debt but fails to pay the full amount or validly contest the claim, the court may rule in favor of the plaintiff for the full claimed sum including contractual penalties and court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26135216
Lietas arhīva Nr. C-1352-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā 2016.gada 17.novembrī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inta Marnauza, ar sekretāri Tatjanu Žurzdinu, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu valsts akciju sabiedrības
„Latvijas Pasts”, reģistrācijas Nr.40003052790, prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “El Prod”, reģistrācijas Nr.42403026113, par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 18.februārī valsts akciju sabiedrība (turpmāk – VAS) „Latvijas Pasts” (turpmāk tekstā – prasītāja) iesniedza tiesā prasības pieteikumu
pret SIA “El Prod” (turpmāk tekstā – atbildētāja) par naudas piedziņu 2868.99 euro apmērā.
Prasībā prasītāja norādīja, ka 2014.gada 1.jūlijā starp VAS “Latvijas Pasts” kā pārvadātāju un SIA „El Prod” kā pasūtītāju tika noslēgts līgums
Nr.8-13.05/942/2014 par kravu pārvadājumiem.
Saskaņā ar noslēgto līgumu pārvadātājs (t.i. prasītāja) apņēmās sniegt pasūtītājam (t.i. atbildētājai) kravu pārvadājumu pakalpojumus ar saviem
transporta līdzekļiem Latvijas Republikas teritorijā.
Laika periodā no 2014.gada decembra līdz 2015.gada martam atbildētāja izmantoja prasītājas sniegtos kravu pārvadājumu pakalpojumus, par ko
atbildētājai tika izrakstīti un nosūtīti rēķini par kopējo summu 2608.19 euro.
Saskaņā ar līguma 4.2.apakšpunktu pasūtītājs veic samaksu 20 (divdesmit) kalendāro dienu laikā no dienas, kad pārvadātājs izsūtījis rēķinu.
Atbildētāja nav veikusi rēķinu apmaksu un pamatparāda summa ir 2608.19 euro.
Saskaņā ar līguma 5.7.apakšpunktu par rēķina apmaksas kavējumu pasūtītājs maksā pārvadātājam līgumsodu 0,2% (nulle komats divi procenti)
apmērā no kavētā maksājuma summas par katru kavēto dienu, sākot no 25. (divdesmit piektās) dienas pēc rēķina nosūtīšanas, bet ne vairāk kā 10%
(desmit procenti) no kopējās maksājuma summas. Ievērojot to, ka parāda apmaksa nav veikta, aprēķinātais līgumsods ir 260.80 euro, kas ir ne vairāk
kā 10% no kopējās maksājuma summas.
Rēķinu apmaksa netika veikta, tāpēc atbildētājai tika nosūtīta 2015.gada 27.aprīļa pretenzijas vēstule Nr.8-5.1/531 par steidzamu parāda un
līgumsoda apmaksu. Sūtījums tika izsniegts pret parakstu 2015.gada 7.maijā.
Ņemot vērā, ka parāda saistības netika nokārtotas, prasītāja iesniedza Rēzeknes tiesas Zemesgrāmatu nodaļā 2015.gada 27.oktobra pieteikumu
par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tiesa 2015.gada 27.novembrī saņēmusi parādnieka (atbildētājas) atbildi uz brīdinājumu, ka saistību
atzīst daļēji, līdz ar to 2015.gada 17.decembrī tiesa nolēma tiesvedību izbeigt.
Pie apstākļiem, kad atbildētāja ir atzinusi pieteikumā norādītās saistības daļā, tas ir, galveno parādu, prasītāja secina, ka atbildētājai, atbilstoši
līgumam un Civillikuma 1716., 1717., 1720.pantos noteiktajam, ir pienākums maksāt arī līgumsodu.
Prasītājas ieskatā, atbildētāja apzināti izvairās no parāda un līgumsoda samaksas; uz prasības iesniegšanas brīdi parādsaistības nav nokārtotas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 33.panta otrās daļas pirmo un trešo punktu, 34.pantu, 39.panta pirmās daļas piekto punktu,
41.pantu, 406.8 panta trešo daļu, Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1756., 1759., 1765., 1779.pantu, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no
atbildētājas prasītājas labā pamatparādu 2608.19 euro, līgumsodu 260.80 euro, visus tiesas izdevumus, atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei
saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no piedzītām summām.
Tiesā 2016.gada 16.martā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kur tiek norādīts, ka atbildētāja prasību atzīst daļēji, t.i., 2563.42 euro apmērā, jo
šāds parādsaistību apjoms uz 2016.gada 14.martu ir saskaņā ar atbildētājas grāmatvedības datiem (lietas 36.lapa).
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā. Papildus paskaidroja, ka prasītājas ieskatā atbildētāja faktiski atzīst prasību, proti,
no Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2015.gada 17.decembra lēmuma redzams, ka parādnieks norādīja, ka galveno parādu 2608.19 euro
apmērā atzīst, tobrīd atbildētāja neatzina līgumsodu, kā dēļ tiesvedība lietā izbeigta. Prasītājas pārstāve norādīja, ka nav izskaidrojuma, kāpēc atbildētāja
atzīst prasību 2563.42 euro apmērā nevis 2608.19 euro apmērā kā tas patiesībā ir; tā var būt vienīgi atbildētājas kļūdīšanās, jo atbildētāja nav veikusi
nevienu maksājumu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis nav ieradies. Ir saņemts iesniegums ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar atbildētājas pārstāvju aizņemtību,
vienlaikus norādot, ka atbildētāja neatsakās no parāda samaksas, lai gan parādu atzīst daļēji.
Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209., 210.pantā paredzētos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus un uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu
bez atbildētājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. Tostarp tiesa nekonstatē, ka prasītājas pārstāvis tiesas sēdē neieradās tāda iemesla dēļ, kuru tiesa
varētu atzīt pat attaisnojošu; lūgumam par tiesas sēdes atlikšanu attiecīgi pierādījumi par apstākļiem, uz kuriem lūgums pamatots, nav pievienoti, tiesa ņem
vērā to, ka atbildētāja ir juridiska persona un tai nav objektīvu šķēršļu norīkot citu pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, ja to kaut kādu iemeslu pēc nespēj
sākotnēji izvēlētais.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Autopārvadājumu likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka kravas pārvadājuma līgumu var noslēgt mutvārdos vai rakstveidā atsevišķas kravas
pārvadāšanai vai kravas pārvadājumu veikšanai noteiktā laika posmā. Autopārvadājumu likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesiskās attiecības, kas
veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, reglamentē šis likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi,
kuri ir saistoši Latvijai.
2014.gada 1.jūlijā puses noslēdza Līgumu par kravu pārvadājumiem Nr.8-13.05/942/2014., ar līguma nosacījumiem atbildētāja ir iepazinusies,
apliecinot to ar savu parakstu (lietas 13.lapa).
Civillikuma 2230.pantā noteikts, ka ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunātu maksu no vienas
vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam. Pārvadājuma līgumam, kā uzņēmuma līguma veidam, piemērojami pēdējam paredzētie noteikumi
(III apakšnodaļa), ciktāl tie nerunā pretim šīs (IV) apakšnodaļas noteikumiem.
Civillikuma 2212.pants nosaka, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm
kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt Civillikuma 2223.pants nosaka, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par
labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa.
Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 24.pantu, norēķinus par kravas pārvadājumiem kārto nosūtītājs vai saņēmējs saskaņā ar līgumu, pamatojoties
uz pārvadātāja rēķiniem.
Saskaņā ar pušu starp noslēgtā pārvadājuma līguma 41. un 4.2.punktu, maksa par pasūtījumu tiek noteikta saskaņā ar līguma pielikumu Nr.2
(“Cenu piedāvājums vietējām piegādēm Latvijas teritorijā”); pasūtītājs, t.i., atbildētāja veic samaksu divdesmit kalendāro dienu laikā no dienas, kas
pārvadātājs, t.i., prasītāja, izsūtījis rēķinu.
Lietā noskaidrots un par to nepastāv strīds, kas izriet arī no atbildētājas paskaidrojuma par parādsaistību 2563.42 euro apmērā atzīšanu, ka
prasītāja atbildētājai sniedza autotransporta pakalpojumus atbilstoši pušu starpā noslēgtajam līgumam, par ko kopumā tika izrakstīti divpadsmit rēķini par
kopējo summu 2608.19 euro (lietas 17.-28.lapa): attiecīgi 7.01.2015. rēķins par summu 462.83 euro ar apmaksas termiņu līdz 17.02.2015.,
16.01.2015. rēķins par summu 278.91 euro ar apmaksas termiņu līdz 26.02.2015., 23.01.2015. rēķins par summu 119.79 euro ar apmaksas termiņu
līdz 05.03.2015., 28.01.2015. rēķins par summu 143.39 euro ar apmaksas termiņu līdz 28.02.2015., 4.02.2015. rēķins par summu 110.11 euro ar
apmaksas termiņu līdz 07.03.2015., 18.02.2015. rēķins par summu 288.59 euro ar apmaksas termiņu līdz 21.03.2015., 26.02.2015. rēķins par summu
186.95 euro ar apmaksas termiņu līdz 29.03.2015., 05.03.2015. rēķins par summu 110.11 euro ar apmaksas termiņu līdz 05.04.2015., 11.03.2015.
rēķins par summu 226.88 euro ar apmaksas termiņu līdz 11.04.2015., 24.03.2015. rēķins par summu 477.95 euro ar apmaksas termiņu līdz
24.04.2015., 24.03.2015. rēķins par summu 68.37 euro ar apmaksas termiņu līdz 24.04.2015., 09.04.2015. rēķins par summu 134.31 euro ar
apmaksas termiņu līdz 10.05.2015.
Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Tostarp,
2015.gada 27.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju, kurā lūdza veikt samaksu pēc izrakstītiem rēķiniem (lietas 30.-31.lapa).
Prasītāja sniedza pakalpojumus atbildētājai, atbildētāja saņēma šos pakalpojumus un viņai ir jānorēķinās par tiem.
Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja nebūtu sniegusi autotransporta pakalpojumus, vai ka šie pakalpojumi būtu bijuši atzīti par nepienācīgi
izpildītiem. Parāda apmēram atbildētāja piekritusi 2563.42 euro apmērā, lai gan nav paskaidrojusi sava parāda aprēķinu, tostarp, atbildot uz prasītājas
pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atbildētāja paskaidrojumā tiesai norādīja, ka atzīst galveno parādu 2608.19 euro
apmērā (lietas 32.lapa). Tiesa uzskata par pieradītu, ka prasītāja veica autotransporta pakalpojumus atbildētājai prasītājas norādītajā apjomā; saskaņā
ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav arī pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu apmaksājusi sniegtos pakalpojumus vismaz daļēji, tostarp, Civillikuma 1838.pants nosaka, ka
tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo; pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku
apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.
Līdz ar ko no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 2608.19 euro par sniegtajiem pakalpojumiem.
Prasītāja aprēķināja un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 260.80 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. No lietas materiāliem pievienotā pušu starpā noslēgtā līguma
redzams, ka saskaņā ar līguma 5.7.punktu atbildētāja ar līgumu ir uzņēmusies maksāt līgumsodu 0.2% apmērā no nesavlaicīgi apmaksātās summas par
katru nokavēto dienu, sākot no 25.dienas pēc rēķina nosūtīšanas, bet ne vairāk kā 10% no kopējās maksājuma summas (lietas 12.lapa). Prasītājas
lūgtais līgumsoda apmērs atbilst Civillikuma 1716.panta trešās daļas regulējumam par līgumsoda aprobežojumu līdz 10% no pamatparāda, tādējādi no
atbildētājas par labu prasītājai piedzenams līgumsods prasītājas lūgtajā apmērā, t.i., 260.80 euro.
Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par
pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā [..].
Tā kā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās
refinansēšanas operācijās, no 2016.gada 1.janvāra ir 0,05%, atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai un trešajai daļai un Civilprocesa likuma
195.pantam, ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 8,05% gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma
pilnīgai izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Prasītājai ir radušies tiesas izdevumi - valsts nodeva 349.50 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro apmērā (lietas 8.-
10.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, tāpēc no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kopā
354.20 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms maksimālais desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Atbildētājas iesniegumā norādītais lūgums par
maksājumu terminētu sadalīšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 206.pantu ir ar sprieduma izpildi saistīts jautājums, ko nav pamata apspriest sprieduma
taisīšanas stadijā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 192., 193., 195., 204.1pantu, tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “El Prod”, reģistrācijas Nr. 42403026113, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts”, reģistrācijas
Nr. 40003052790, labā pamatparādu 2608.19 euro apmērā, līgumsodu 260.80 euro apmērā, tiesas izdevumus 354.20 euro, kopā 3223.19 euro (trīs
tūkstoši divi simti divdesmit trīs euro 19 centi).
Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 8,05%
procentus gadā no pamatparāda summas 2608.19 euro, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma aprobežojumus.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā pasludināšanas dienas - 2016.gada 17.novembra var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales
apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā Ludzā.
Tiesnese I.Marnauza