Court convicts defendant of administrative offense for failing to register weekly and imposes fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of an administrative offense for failing to appear for mandatory weekly registration at the police station. Although the defendant and the police agency did not attend the hearing, the court ruled that the absence indicated a waiver of their right to participate. Consequently, the court found the violation proven by documentary evidence and imposed a 35 EUR fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 289.6. panta 7. daļa; 289.11. panta 1. daļa: The court may proceed with an administrative offense trial without the presence of the accused or the agency if they have been properly notified and fail to appear, treating their absence as a waiver of participation rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107005417
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2017. gada 2. maijā
Aizkraukles rajona tiesas
tiesnese S. Daukšte
ar tiesas sēdes sekretāri D.V.
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese A/, pārkāpumu, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Aprakstošā daļa
2017. gada 30. martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona
sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC206902 par to, ka 2017. gada 24. februārī, 3. martā, 10. martā /pers. C/ nav bijis ieradies
reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī, kā viņam noteikts 2016. gada 29. februāra lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu 2. punktā (pienākums vienu reizi nedēļā, proti, piektdienās ierasties reģistrēties, uzrādot personu apliecinošu dokumentu).
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Uz tiesas sēdi nav ieradies /pers. C/ un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. /pers. C/
par tiesas sēdi informēts, 2017. gada 6. aprīlī nosūtot tiesas pavēsti uz viņa dzīvesvietas adresi, Iestāde par tiesas sēdi informēta 2017. gada 6. aprīlī
nosūtot tiesas pavēsti uz iestādes elektroniskā pasta adresi (lietas 1.,13. lapa).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pants noteic personas, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības ierasties uz lietas
izskatīšanu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties
tiesas sēdē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi
nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
289. panta kārtībā. Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tiesnese secina, ka,
neierodoties uz tiesas sēdi, lietas dalībnieki nav vēlējušies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. C/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem un administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas
mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem
pierādījumiem (..).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar
nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu
pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi
lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsoda izpildi, noteiktos
pienākumus.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru
kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”.
Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,
jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.
To, ka /pers. C/ noteikts papildsods- policijas kontrole apstiprina lietai pievienotā izdruka no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu
bāzes (lietas 9.-12. lapa).
To, ka /pers. C/ 2017. gada 24. februārī, 3. martā, 10. martā nav ieradies reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles
iecirknī apstiprina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona
2017.gada 17. marta ziņojums (lietas 4.lapa)un policijas kontroles reģistrācijas lapa (lietas 8.lapa).
No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa 2016. gada 29. februāra lēmuma par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu zināms, ka /pers. C/ uzlikts pienākums vienu reizi nedēļā, proti, piektdienās ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales
reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa dežūrdaļā. Ar minēto lēmumu un tā neievērošanas sekām /pers. C/ iepazinies 2016. gada 2. martā, ko apliecinājis
ar savu parakstu (lietas 5.-6. lapa).
2017. gada 30. martā par /pers. C/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC206902 bez viņa klātbūtnes
(lietas 2. lapa). /pers. C/ aicināts ierasties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī 2017.gada 27.martā plkst. 09.00 (lietas
7.lapa).
Minētie rakstveida pierādījumi apstiprina to, ka /pers. C/ ir noteikts papildsods policijas kontrole un viņš ir izdarījis tīšu policijas kontroles
noteikumu pārkāpšanu. /pers. C/ kā personai, kurai noteikts papildsods - policijas kontrole, neskatoties uz to, ka informēts par pienākumu vienu reizi
nedēļā, proti, piektdienās ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī, 2017. gada 24. februārī, 3. martā, 10.
martā nav ieradies reģistrēties.
Tiesnese secina, ka /pers. C/ 2017.gada 24. februārī, 3. martā, 10. martā tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams
informēts par pienākumu vienu reizi nedēļā – piektdienās ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī nav
ieradies. Tiesnese atzīst, ka viņa rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Tātad /pers. C/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma
raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka nav ziņu par /pers. C/ darba vietu, ienākumiem, apgādībā esošām personām (lietas
2.lapa).No Informācijas centra Sodu reģistra izziņas par personas administratīvajiem pārkāpumiem zināms, ka /pers. C/ agrāk vairākkārtīgi administratīvi
sodīts, tostarp trīs reizes par policijas kontroles pārkāpšanu (lietas 9.-12. lapa).
/pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka /pers. C/ gada laikā
izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau sodīts.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus. Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 177., 289.6, 289.7 , 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese
nosprieda:
atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 35,00 EUR (trīsdesmit pieci euro).
Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā- 2017. gada 2. maija var pārsūdzēt Zemgales
apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte