Defendant convicted of causing death by negligence sentenced to six years imprisonment with probation.

Lietas arhīva Nr. K73-0588-18/47

ECLI:LV:ZRT:2018:1015.11390028917.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2018.gada 15.oktobrī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese R.Bruce,

piedaloties prokurorei D.Miķei,

aizstāvei I.Skaistkalnei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ tīši nodarīja smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, kuri viņa neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei.

/datums/, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /Nosaukums/ novada /adrese/, sestajā dzīvoklī, apsūdzētais /pers. B/ dusmās, ar spēku

nogrūda savu tēvu /pers. C/ uz grīdas un ne mazāk kā deviņas reizes sita /pers. C/ galvas-kakla rajonā, tāpat, ne mazāk kā piecpadsmit reizes ar kāju

spēra /pers. C/ krūšu kurvja-vēdera-iegurņa rajonā. /pers. B/ tīšu darbību rezultātā cietušajam /pers. C/ nodarīti smagi, dzīvībai bīstami miesas bojājumi:

galvas sasitums ar zemādas asinsizplūdumu pieres labās puses augšdaļā, pieres kreisajā pusē, pārejot uz kreiso deniņu rajonu, ar asinsizplūdumiem uz

galvas ādas lēvera iekšējās virsmas pieres labajā un kreisajā pusē, kreisajā deniņu rajonā, asinsizplūdumiem zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem labajā

paura daivā un kreisajā deniņu daivā; krūšu kurvja sasitums ar zemādas asinsizplūdumu kreisā pleca augšējā virsmā, pārejot uz krūšu kurvja priekšējo

virsmu, uz krūšu kurvja priekšējās virsmas, tā vidusdaļā, uz krūšu kurvja labās sānu virsmas, ar krūšu kaula lūzumu, labās puses 4.,5.,6. ribas un kreisās

puses 1.,2.ribas lūzumu, kreisās plaušas sasitums, sirds sasitums, kas bija par iemeslu /pers. C/ nāvei 2017.gada 8.maijā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Mo t īvu d a ļa

Apsūdzētā/pers. B/ vaina viņam inkriminētajās darbībās pierādīta ar sekojošiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.

SIA /Nosaukums A/ ārstes /pers. E/ izziņa apliecina, ka apskatot uzņemšanas nodaļā /pers. C/, konstatēts, ka /datums//pers. C/

piekāvis dēls. /pers. C/ konstatēta politrauma: galvas sasitums ar zemādas hematomām abu acu rajonos, zemādas plaša hematoma kakla kreisajā pusē.

Kreisā augšdelma kaula šķembains lūzums. Multiplas hematomas uz rokām. Brūce kreisās plaukstas virsmā. Krūšu kurvja sasitums ar multiplām

hematomām, labās puses ribas lūzums un krūšu kaula lūzums. Vēdera sasitums ar hematomām vēdera priekšējā sienā. Saspieduma sindroms. (lietas

6.1apa)

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona ziņojums un /pers. C/ fotogrāfijas

slimnīcā apliecina, ka /datums/plkst. 15.30 Tukuma iecirkņa OVS inspektors Valsts amatpersona paziņoja, ka Tukuma slimnīcas Uzņemšanas nodaļā

no /Nosaukums/ pilsētas nogādāts /pers. C/, kuram miesas bojājumus nodarījis dēls. (lietas 8.-9.1apa)

Ar cietušā /pers. BD/ liecību pierādīts, ka viņš ir /pers. C/ mazdēls un /pers. B/ dēls. Par vectēvam nodarītajiem miesas bojājumiem un

nāves iestāšanos uzzināja no tēva zvana, kurš lūdza finansiālu palīdzību. /pers.B/ zvanīja /datums/mēneša beigās vai maija mēneša sākumā, atklāja, ka

iekūlies lielās nepatikšanās, neko nepaskaidrojot. Atsakot tēvam palīdzību, sarunas beigās tēvs paziņoja, ka vectēvs atrodas slimnīcā saistībā ar aknu

darbības pasliktināšanos. Nojaušot kaut ko nelāgu, no radiniekiem un paziņām /Nosaukums/ pilsētā, noskaidroja, ka tēvs, svinot savu vārda dienu un

lietojot alkoholu kopā ar /pers. G/, pēc alkohola izdzeršanas pieprasījis vectēvam naudu papildus alkohola iegādei, jo pašam naudas nav bijis.

/pers.B/saņemot no vectēva atteikumu, vectēvu piekāvis. Kad pieprasīja paskaidrojumu, /pers.B/ aizbildinājās, ka neko neatceras un pieļāva iespēju, ka

pāris reizes ir iesitis vectēvam. Pēc pāris dienām zvanot uz slimnīcu, lai apjautātos par vectēva veselības stāvokli, uzzināja, ka viņš ir miris, kā arī

pastāstīja, ka vectēvam ir bijuši smagi miesas bojājumi, to starp krūškurvja lūzums. Viņam nav šaubu, ka vectēva nāvē vainojams tēvs /pers. B/, jo cik

tēvu atceras, viņš ir bijis agresīvs būdams alkohola reibumā, to arī ir stāstījuši vecvecāki un māte /pers.T/. /pers.B/pārmērīgā alkohola lietošana un

agresivitāte pret ģimenes locekļiem bija pamats tam, kāpēc māte faktiski šķīrās no tēva un pārcēlās uz dzīvi /pilsētas nosaukums/ 1997.gadā, oficiāli

nešķirot reģistrēto laulību. Līdz pārcelšanās brīdim uz /pilsētas nosaukums/dzīvoja visi kopā /pilsētas nosaukums/, vecvecāku dzīvoklī, kopā ar

vecvecākiem /pers.C/ un /pers.I/. Vecākiem šķiroties pats palika dzīvot ar vecvecākiem /pilsētas nosaukums/, līdz pabeidza l. klasi, pēc kā arī pārcēlās

uz /pilsētas nosaukums/. Dzīvojot kopā ar tēvu atceras skandālus un zilumus uz vecātēva ķermeņa. Pašu tēvu no šķiršanās brīža redzējis tikai kādas 3 līdz

4 reizes.

/pers. B/ var noraksturot tikai kā alkoholiķi un agresīvu cilvēku./pers.B/ viņa audzināšanā neiesaistījās, necentās attīstīt tēva un dēla

attiecības un māti finansiāli neatbalstīja. Pats uzturēja labas attiecības ar tēva vecākiem- vectēvu /pers.C/ un vecmāti un /pers.I/. Pēc pārcelšanās

uz /pilsētas nosaukums/ visas vasaras līdz 12 gadu vecumam pavadīja /pilsētas nosaukums/, ciemojoties pie vecvecākiem. Vecvecāki bija mīļi un gādīgi.

Vasarā ciemojoties pie vecvecākiem, /pers.B/ sastapa tikai kādas 2-3 reizes. Pēc 12 gadu vecuma ar vecvecākiem uzturēja telefonisku kontaktu, slepeni

no /pers.B/, jo vecāmāte stāstīja, ka, ja /pers.B/tika stāstīts par to, ka viņš zvanījis,/pers.B/ rīkoja skandālus. Pēdējo reizi faktiski abus vecvecākus

redzēja bija 2010. vai 2011.gadā, precīzi neatceras, pirms pārcelšanās uz patstāvīgu dzīvi Anglijā, bija aizbraucis viņus apciemot un atvadīties. Pēc

aizbraukšanas uz Angliju ar vecvecākiem uzturēja tikai telefonisku kontaktu. Dažreiz /pers.B/ rakstīja sms, no savas dzīvesbiedres telefona, lūdzot

finansiālu palīdzību. Viņam zināms, ka vectēva slimojis ar artrītu, sakarā ar ko sāpēja kauli. Nezina, vai vectēvam bija naudas iekrājumi. Kad bija dzīva

vecāmāte, viņa zvanīja un stāstīja, ka ir iekrājusi naudu viņa augstskolas izglītībai apmēram 4000 Ls. Iegūstot augstskolas izglītību par saviem līdzekļiem,

vecāmāte teica, ka nauda tāpat tiks atdota viņam. Faktiski naudu nav redzējis, nezina, cik liela summa vecvecākiem bija iekrāta un kur tā tika glabāta.

Visticamāk /pers.B/ to ir piesavinājies, jo vienā no pēdējām telefona sarunas reizēm /pers.B/ paziņoja, ka ir iegādājies automašīnu /TL marka/ A8. Uz

jautājumu, kur /pers.B/ ieguvis naudu vectēva bērēm viņš atbildēja "Nav tava darīšana!". Pats vectēva bēres nefinansēja. Pirms bērēm /pers.B/ lūdza 600

euro un paziņoja, ka naudas viņam neesot. Vectēva traģiskā nāve ir vārdiem neaprakstāmi smaga un nepieņemama, zinot, ka vectēva nāvē vainojams

paša tēvs. Vectēvs nebija pelnījis savas pēdējās dzīves dienas nodzīvot tik mokošā veidā. Kopumā pārdzīvojis lielu morālu triecienu un zaudējumu,

sakarā ar ko uztur morālo kompensāciju 25000 euro apmērā. (lietas 159.-162.lapa

Ar liecinieces /pers. J/ liecību pierādīts, ka viņa strādā Kandavas novada sociālajā dienestā par aprūpētāju un septiņus gadus divas reizes

nedēļā aprūpēja /pers. C/. Viņas pienākumos ietilpa apkopt dzīvokli, atnest pārtiku un zāles. Ar tualeti un ēst gatavošanu /pers. C/ tika galā pats. Viņa

veselības stāvoklis pasliktinājās aptuveni pusotru mēnesi pirms notikušā. Viņš praktiski nepārvietojās, tikai sēdēja uz gultas, kad kāds viņu piecēla

sēdus. Runāja raiti un saprotami, ar atmiņu nebija problēmu. No brīža, kad tēvs vairs nepārvietojās, ar viņu sāka dzīvot dēls, atgriežoties no Rīgas. Kā

ierasts devās /datums/pie /pers. C/ ap plkst. 13.00 . Dzīvokļa durvis bija aizslēgtas, atslēgas nebija. Parasti /pers.B/ dzīvokļa durvju slēdzenē atstāja

atslēgu no ārpuses, ja pats devās kur prom, bet pārsvarā /pers.B/bija mājās un tajā laikā gatavoja ēst. Konstatējot aizslēgtas durvis zvanīja /pers.B/,

bet viņš necēla klausuli. /pers.C/ nezvanīja, jo bija grūti ar viņu pa telefonu sarunāties, viņš slikti dzirdēja. Pēdējo reizi pie /pers. C/ bija /datums/ap plkst.

13.00. Viss bija kārtībā. /pers. B/ taisīja sev un tēvam ēst. /pers.C/ nesūdzējās, miesas bojājumus nenovēroja. /datums/ap plkst. 13.00 ierodoties

/pers.C/aprūpēt viņa dzīvesvietā durvis bija vaļā, atslēga atradās durvju slēdzenē. Dzīvojamā istabā uz grīdas, pie gultas, uz sāniem gulēja /pers. C/, ar

galvu uz loga pusi, viņš bija piesegts ar segu. Paceļot segu redzēja, ka /pers.C/ ir pilnīgi kails. Apciemojot /pers.C/, vienmēr viņš bija ģērbies treniņtērpā

un siltās zeķēs. Dzīvoklis bija izdemolēts, skapīši izkrāmēti, grāmatas, viņa drēbes izmētātas. Pieejot tuvāk, ieraudzīja, ka viņa seja ir sapampusi un ar

dažādām brūcēm. Uz saucieniem viņš neatsaucās, nekustējās, bet elpoja, acis bija ciet. Viņa roka bija sapampusi, zili-melna, viņš tai rokai bija gulējis

virsū. /pers.C/ gulēja uz kreisajiem sāniem uz grīdas, bija bezsamaņā, neko viņai neatbildēja. Nekavējoties zvanīja uz Kandavas Sociālo dienestu /pers.

N/, kurš uzreiz atbrauca. Viņš izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas atbrauca un nogādāja /pers.C/slimnīcā. Pie /pers.C/ apmēram mēnesi

dzīvoja viņa dēls /pers. B/. /pers.C/viņai bija stāstījis, ka dēls /pers.B/ vairākkārt prasījis naudu cigaretēm, jo pats nekur nestrādāja. Viņas klātbūtnē

nekādi konflikti starp /pers.B/ un /pers. C/ nebija. Pēdējo reizi /pers. C/ apciemoja /datums/, kad /pers.B/ alkoholu nebija lietojis, viss bija kārtībā.

Dzīvoklī bija sajaukta ierastā mantu kārtība, bija atvērti skapīši, izvandītas grāmatas un drēbes. Istabas bija nekārtīgas, lai gan parasti tās bija tīras,

jo /pers.B/ bija kārtīgs. Nauda /pers.C/ vienmēr bija, ko viņš deva gan zāļu, gan pārtikas iegādei, gan komunālo pakalpojumu apmaksai. Viņš naudu

deva no maka, kurš vienmēr atradās zem spilvena. /pers.C/ dzīvoklī bija arī /datums/, kopā ar policijas darbiniekiem. Policists atkritumos atrada tukšu

degvīna pudeli un tur bija arī viena glāzīte. Tā kā policija atslēgu no dzīvokļa no viņas nepaņēma, zvanīja /pers.B/ sievai un atslēgu atdeva viņai.

Ar liecinieka /pers. N/ liecību pierādīts, ka viņam piezvanīja /pers. C/ aprūpētāja /pers.J/. Ierodoties /pers.C/ dzīvokļi redzēja, ka /pers.C/

guļ istabā, 30-40 cm no gultas uz grīdas, ar galvu pret logu, nedaudz šķērsām, puspliks, piesegts ar segu, spilvens zem galvas./pers.C/ bija sasista,

uzpampusi seja, istaba bija izdemolēta, visas mantas samētātas. Virtuvē bija nekārtība. Varēja redzēt, ka bijusi kāda pasēdēšana, alkohola un spraita

pudeles, ēdiens. Ap galdu sagrūstīti ķebļi. /pers.C/ ar viņiem nerunāja. Viņš izsauca ātro palīdzību, tā atbrauca ātri un tad jau viņi ap /pers.C/darbojās,

iešinēja roku, aizveda uz slimnīcu.

Izziņa no Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļas apliecina, ka /pers. C/ miris /miršanas datums/. Nāves cēlonis: kreisās plaušas artērijas

trombembolija. Plaušu sasitums, saplakums. Krūšu kaula abpusēji ribu lūzumi. Trula krūšu kurvja trauma. Atrasts mājās uz grīdas ar daudziem

sasitumiem. (lietas 14.lapa)

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra /datums/ eksperta atzinumā Nr./numurs/(mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) norādīts, ka /pers.

C/ nāve ir vardarbīga. No slimnīcas medicīniskajā kartes secināms, ka /pers. C/ /datums/atveda NMPD, atvests no dzīves vietas /adrese/. Iepriekšējā

vakarā piekāvis dēls un visu šo laiku, līdz /datums/ plkst. 13.40 nogulējis uz grīdas. Atradusi aprūpētāja un izsaukusi NMPD. Nāve iestājās /datums/g.

Tukuma slimnīcā. Nāves iemesls trula galva un krūšu kurvja traumas ar asinsizplūdumu zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem, ar krūšu kaula un

abpusējiem ribu lūzumiem, sirds un kreisās plaušas sasitumu, ko pavadīja šķidruma uzkrāšanās kreisajā pleiras dobumos, kas sarežģījās ar kreisās

plaušas saplakumu, labās plaušas strutainu iekaisumu. /pers. C/ līķa izmeklēšanas laikā konstatēti šādi miesas bojājumi: galvas - kakla rajonā -

asinsizplūdumi labās un kreisās auss ārējo gliemežnīcu mīkstajos audos, labās auss traumatisks bungplēvītes plīsums ar sekojošu vidusauss iekaisumu,

zemādas asinsizplūdumi labās un kreisās orbītas rajonā, asinsizplūdums zem kreisās acs konjunktīvas, zemādas asinsizplūdumi pieres vidusdaļā, pārejot

uz labo pusi, pieres labās puses augšdaļā, pieres kreisajā pusē, pārejot uz kreiso deniņu rajonu, uz kreisā vaiga, pārejot uz zoda priekšējo - apakšējo

virsmu, uz kakla priekšējās - kreisās sānu virsmas, pārejot uz kreiso aizauss rajonu un krūšu kurvja priekšējo virsmu, ādas nobrāzums pieres labajā pusē,

asinsizplūdumi kakla mīkstajos audos, asinsizplūdumi uz galvas ādas lēvera iekšējās virsmas pieres labajā un kreisajā pusē, kreisajā deniņu rajonā,

asinsizplūdumi zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem labajā paura daivā un kreisajā deniņu daivā; krūšu kurvja - vēdera - iegurņa rajonā - zemādas

asinsizplūdums kreisā pleca augšējā virsmā, pārejot uz krūšu kurvja priekšējo virsmu, uz krūšu kurvja priekšējās virsmas, tā vidusdaļā, uz krūšu kurvja

priekšējās - kreisās sānu virsmas, uz labās pleca joslas priekšējās virsmas, pārejot uz krūšu kurvja priekšējo virsmu, uz krūšu kurvja un vēdera labās

sānu virsmas, uz labās pleca joslas mugurējās virsmas, labās lāpstiņas lejas daļā pa kreisi no krūšu skriemeļiem, uz krūšu-jostas rajona mugurējās -

kreisās sānu sienas, jostas skriemeļu rajonā un pa kreisi no tiem, sēdes lejas daļā, pārejot uz starpenes rajonu, uz vēdera priekšējās sienas, uz labās

puses iegurņa šķautnes, uz kreisās gūžas priekšējās virsmas, krūšu kaula lūzums, labās puses 4.,5.,6.ribas lūzums, kreisās puses 1. un 2.ribas lūzums,

kreisās plaušas sasitums, sirds sasitums; ekstremitāšu rajonā - zemādas asinsizplūdumi cirkulāri uz labā augšdelma, uz kreisā augšdelma priekšējās

virsmas, uz kreisā augšdelma ārējās virsmas, uz labās plaukstas mugurējās virsmas, zemādas asinsizplūdums ar brūci uz kreisās plaukstas mugurējās

virsmas, zemādas asinsizplūdums uz labā augšstilba priekšējās virsmas, uz kreisā apakšstilba priekšējās virsmas, ādas nobrāzums uz kreisā augšstilba

priekšējās - ārējās sānu virsmas, uz kreisā apakšstilba ārējās sānu virsmas, labā augšdelma kaula galviņas šķembains lūzums. Minētie miesas bojājumi

varēja rasties /datums/,g. cietu-trulu priekšmetu iedarbības rezultātā un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi SMAGIEM miesas bojājumiem, kas

bīstami dzīvībai un ir tiešā cēloniskā saistībā ar nāves iestāšanos. Visi minētie miesas bojājumi nevarēja rasties, krītot no sava auguma vai gultas augstuma.

Medicīnas dokumentos nav norādīts alkohola līmenis kādā no /pers. C/ bioloģiskām vidēm. (lietas 20.1apa)

Eksperta atzinums Nr./numurs/ papildina ka /pers. C/ līka izmeklēšanas laikā konstatētais galvas sasitums ar zemādas asinsizplūdumu labās

puses augšdaļā, pieres kreisajā pusē, pārejot uz kreiso deniņu rajonu, ar asinsizplūdumiem uz galvas ādas lēvera iekšējās virsmas pieres labajā un

kreisajā pusē, kreisajā deniņu rajonā, asinsizplūdumiem zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem labajā paura daivā un kreisajā deniņu daivā pēc sava

rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai. Krūšu kurvja sasitums ar zemādas asinsizplūdumu kreisā pleca augšējā

virsmā, pārejot uz krūšu kurvja priekšējo virsmu, uz krūšu kurvja priekšējās virsmas, tā vidusdaļā, uz krūšu kurvja labās sānu virsmas, ar krūšu kaula

lūzumu, labās puses 4., 5., 6. ribas un kreisās puses 1. un 2. ribas lūzumu, kreisās plaušas sasitums, sirds sasitumu pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi

smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai. /pers. C/ miesas bojājumi galvas-kakla rajonā radušies ne mazāk kā 9 (deviņu) traumatisku iedarbību

rezultātā. /pers. C/ miesas bojājumi krūšu kurvja-vēdera-iegurņa rajonā radušies ne mazāk kā 15 (piecpadsmit) traumatisku iedarbību rezultātā. /pers. C/

miesas bojājumi ekstremitāšu rajonā radušies ne mazāk kā 9 (deviņu) traumatisku iedarbību rezultātā. (lietas 178.lapa)

Eksperte/pers. M/ tiesas sēdē apliecināja, ka /pers. C/ miesas bojājumi ir nodarīti cieta trula priekšmeta iedarbību rezultātā. Sitieni ir

uzskaitīti par katru ķermeņa daļu atsevišķi, kopā ir ne mazāk kā 33. Visi miesas bojājumi nodarīti ar ļoti nelielu laika intervālu, nav iespējams noteikt vai

vienā laikā. Pirmatnējos medicīnas dokumentos nav minēts, ka cietušajam bijuši vecāki miesas bojājumi. Miesas bojājumi savu ārējo izskatu nemaina

vienas-divu dienu laikā, zemādas asins izplūdumi var nemainīties pat līdz 3 dienām. Miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai ir galvas un krūšu kurvja rajonā,

tie ir vairāki, un ir izslēgts, ka varēja rasties no viena kritiena. No ambulatorās kartes izraksta konstatētā diagnoze: aterosklerotiska kardioskleroze,

hroniska sirds mazspēja 2. – 3. pakāpe. /datums/Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Kuldīgas nodaļas lēmumā norādīts, ka /pers.

C/ noteikta pirmā invaliditātes grupa sakarā ar sekojošu slimību: Hroniska nieru saslimšana 4.stadija, reimatoīdā artrīta sarežģījumi, ļoti smagi funkciju

traucējumi un nepieciešama kopšana. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas konsultanta slēdzienā norādīta diagnoze - reimatoīdais poliartrīts,

sekundāra amiloidoze, hroniska nieru slimība 4, sekundāra viegla anēmija, hiperglemija. Pēdējā ģimenes ārsta apskate /datums/. Nav minēts kāds bija

veselības stāvoklis pēdējā reizē, ir izrakstīti medikamenti. Ir nozīmēts nefrologs. Mājas vizīte ir bijusi /datums/. Tajā dienā viņš nav bijis spējīgs griezties

pie ģimenes ārsta viņa praksē. Pacientam bijis nogurums, nespēks, ir bijis kontaktējams. Nav norādīts vai viņš ir bijis kopjams vai staigājošs. Norādīts,

ka ir nepieciešama aprūpe. Eksperts norādījis, ka bez vizuālas apskates grūti pateikt kādā stāvoklī viņš bija pēc galvas traumas, jo viņam konstatēja asins

izplūdumus zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem, kas ļoti bieži izpaužas kā bezsamaņas stāvoklis. Bet cik tas ir ilgstošs un vai viņš ir bijis, to nevar

pateikt. Ja ir bijis bezsamaņas stāvoklis, tad viņš nevarēja pārvietoties. Eksperts uzskata, ka /pers. C/ pēc traumu gūšanas nebija spējīgs pārvietoties, tas

vai viņš ir bijis bezsamaņā vai arī atguvis kādu brīdi samaņu, nav nosakāms. Visādā ziņā stāvoklis bijis ļoti smags. Neatliekamajai palīdzībai ir ieraksts, ka

nedaudz reaģē uz sāpju kairinājumu. Eksperts uzsvēris, ka arī apstākļos, ja kādā laika periodā ir bijuši vairāki kritieni no gultas, tādus miesas bojājumus

nevarēja radīt. Bez tam, ja šādi kritieni būtu bijuši un tas pasliktinātu stāvokli, to pamanītu kopējs. Ir grūti pateikt, kas ir bijis mēnesi pirms, jo tie miesas

bojājumi, kas parādījās medicīnas dokumentos un ekspertīzes laikā, tie visi bija radušies tajā datumā, kas minēts atzinumā. Katrā ziņā /pers. C/ tika

konstatēts krūšu kaula lūzums, labajā pusē trīs ribu lūzumi, kreisajā pusē divu ribu lūzumi, un šie miesas bojājumi nevarēja rasties, krītot no gultas uz

plaknes. Divas dienas pirms nāves iestāšanās mediķiem strutainu pneimoniju vajadzēja sadzirdēt un arī daļēju kreisās plaušas saplakumu vajadzēja

konstatēt. Bet par cik /pers. C/ konstatēts arī trombs pirmsnāves periodā, tad šis saplakums varēja rasties arī pēdējo stundu laikā. Tromba rašanos nevar

izolēt, jo katra somatiska saslimšana pasliktina traumas rezultātu. Trauma ietekmē somatiskās saslimšanas un somatiskās saslimšanas ietekmē traumas

rezultātu.

Ekspertes liecības un atzinums par traumatisko iedarbību skaitu atspējo apsūdzētā versiju, ka /pers. C/ guvis šos miesas bojājumus kritiena

rezultātā. Turklāt, gūtie miesas bojājumi personai, kura jau ir smagi slima, izsauca veselības strauju pasliktināšanos un padarīja neiespējamu cietušā

dzīvības glābšanu stacionārā.

NMP izsaukuma elektroniskā karte apstiprina, ka izsaukums uz /pers. C/ dzīve vietu saņemts /datums/12.34, izsauca sociālais darbinieks

/pers.S/. Izsaukumu apkalpoja /pers. V/ un /pers. Z/.Medicīnas darbiniekiem cietušais saka, ka piekāvis dēls, prasījis naudu, viņš neesot devis. Cietušais

esot sists, spārdīts un atstāts guļam uz grīdas. Sists /datums/ no rīta. Praktiski visa seja, kakls, krūtis, rokas hematomās. Šorīt cietušo uz grīdas atradusi

aprūpētāja. Cietušajam ir izteikts kraš sindroms. Cietušajam ir hroniska nieru saslimšana, ārstējies Rīgā, kur paziņots, ka prognoze bēdīga, atsakot abu

nieru funkcijas. Par cik cietušais ir bezpalīdzīgā stāvoklī, tad nogulējis uz grīdas gandrīz diennakti. Apreibinošas vielas cietušais nav lietojis.

Par traumas mehānismu medicīnas darbinieks norādījis uzbrukumu, norādīts, ka cietušais piekauts, sasists, saspārdīts. Piekāvis dēls, kurš

aizmucis. Aprakstot miesas bojājumus norāda, ka cietušajam ir hematomās seja, kakls, krūšu rajons. Nespēj atvērt acis, kuru plakstiņi pietūkuši, lillā

krāsā, ausis lillā krāsā, pietūkušas. Izteikts kraš kreisajā ķermeņa pusē, vairāk rokai.

Par diagnozi norādīts, ka konstatēts intrakraniāls ievainojums, t.sk. smadzeņu satricinājums, sasitums, epidurāls, subdurāls,

subbarahnoidāls asins izplūdums, difūzs smadzeņu bojājums, traumatiska smadzeņu tūska. Virspusējs krūšu kurvja ievainojums, virspusējs vēdera,

jostasvietas un iegurņa ievainojumi, tai skaitā jostasvietas, iegurņa un vēdera sienas sasitums, ārējo dzimumorgānu sasitums. ( 1. sējuma lietas 243- 244.

lapa)

Ar liecinieces /pers. Z/ liecību pierādīts, ka neatliekamās palīdzības izsaukumu uz /pers. C/ dzīvokli pieteica sociālais darbinieks /pers.S/.

Kad kopā ar kolēģi ieradās uz izsaukumu, dzīvoklī uz grīdas, pie dīvāna, stipri sasists gulēja /pers. C/, viņam bija grūtības parunāt, jo stipri sasista un

uztūkusi bija seja. Uz jautājumu, kas noticis, teica, ka dēls prasījis naudu un piekāvis. Tobrīd cietušais vēl bija pie samaņas. Pēc izskata hematomas bija

6-7 stundas vecas. Cietušais gulēja uz viena sāna un roka, uz kuras gulēja, bija atspiesta, tā saucamais “kraša” sindroms. Tādā pozā viņš bija nogulējis

vairākas stundas, pats nespēja pagriezties, nevarības dēļ. Istabā valdīja liela nekārtība, viss izvandīts, it kā kāds kaut ko būtu meklējis. Pie cietušā

neatliekamā palīdzība mēdza braukt periodiski, viņš smagi slimoja. Pēdējos mēnešus par cietušo rūpējās apsūdzētais. Iepriekš nebija konstatēts nekas

tāds, tāpēc bija ļoti izbrīnīti par apsūdzētā rīcību.

Ar liecinieces /pers. V/ liecību pierādīts, ka neatliekamās palīdzības izsaukumu uz /pers. C/ dzīvokli pieteica sociālais darbinieks Sudmalis.

Kad kopā ar kolēģi ieradās uz izsaukumu, dzīvoklī uz grīdas sasists gulēja /pers. C/, kurš teica, ka viņu piekāva dēls, ķermeņa lejas daļa bija kaila.

Cietušais gulēja uz sāniem, uz kreisās rokas. Kreisā roka bija nospriesta, jo uz tās bija nogulējis virsū gandrīz diennakti. Bija jau pūšļi. Cietušais bija

nespēcīgs, bet pie samaņas. Cietušajam bija smaga nieru kaite, viņš nebija dzērājs. Notikuma vietā bija aprūpētāja un /pers.N/. Cietušais izskatījās

briesmīgi sasists.

Ar liecinieka /pers. A0/ liecību pierādīts, ka /datums/ Tukuma slimnīcas traumatoloģijas nodaļā tika uzņemts /pers. C/ ar svaigiem miesas

bojājumiem. Pacientu uzņēma dežūrārsts /pers. AA/. Pats pacientu apskatīja nākošā dienā. /pers. C/ bija smagā veselības stāvoklī ar ribas lūzumiem,

krūšu kaulu lūzumiem, kreisās rokas augšdelma lūzumu. Galvas rajonā bija izteikta hematoma, sejas sapampums. Pacients nebija kontaktējams. Persona

tika gatavota augšdelma kaula operācijai, bet /datums/pēkšņi iestājās /pers. C/ nāve. Stacionēšanas laikā pacientu neviens neapciemoja. Par viņa veselību

interesējās tikai sociālā darbiniece.

Ar liecinieces /pers. AB/ liecību pierādīts, ka /adrese/ dzīvo /pers. C/ un pie viņa aptuveni divus mēnešus pirms apsūdzībā minēto notikumu

norises, sāka dzīvo arī viņa dēls /pers. B/. Viņas dzīvoklis ir zem /pers.C/ dzīvokļa, mājas pirmajā stāvā. Bieži no balkona dzirdēja, ka /pers. B/ lamā

savu tēvu. Pamatā konflikti viņu starpā bija par naudu, kuru /pers.B/pieprasīja no tēva. Pēdējo reizi /pers. B/ skaļu klaigāšanu, kas bija vērsta pret tēvu,

dzirdēja dienas divas pirms /pers. C/ aizvešanas uz slimnīcu. Klaigāšana bija ilgstoša. /datums/ /pers. B/ svinēja savu vārda dienu ar blakus kāpņu telpā

dzīvojošo kaimiņu /pers.G/, gāja skaļi. Naktī no /laika periods/ plkst. 4.30 viņa ar vīru tika pamodināti, kad kāds dauzījās pret viņu dzīvokļa durvīm. Kad

atvēra durvis, redzēja, ka trača cēlājs ir /pers. B/. Viņš, neko nepaskaidrojot metās abiem virsū, grūstot centās viņai un vīram iespert. /pers. B/ nebija

adekvāts, bet vizuāli neizskatījās, ka viņš tāds ir, alkohola reibuma dēļ. Viņa izlikās, ka sauc policiju un /pers. B/ atgriezās tēva dzīvoklī. Ap plkst. 9.00

/pers. B/, dodoties projām no dzīvokļa, iespēra pa viņu dzīvokļa durvīm. Pa virtuves logu redzēja, ka tas ir /pers.B/, jo viņš izgāja no kāpņu telpas un tur,

ārpusē viņu sagaida /pers.G/. Tad kopā abi aizgāja pilsētas centra virzienā. /datums/ smagā stāvoklī /pers.C/atrada sociālā darbiniece, atbrauca

neatliekamā palīdzība un /pers. C/ aizveda. No brīža, kad pie /pers. C/ sāka dzīvot viņa dēls, nav gājuši pie /pers.C/, kā arī viņš nav saucis, vai zvanījis.

Līdz tam, ja /pers.C/ bija nepieciešama palīdzība, viņš zvanīja, vai sita pret grīdu ar štoku, tad parasti kāpņu telpas kaimiņi viņu apraudzīja.

Ar liecinieka /pers. AC/ liecību pierādīts, ka liecinieces /pers. AB/ stāstītais par nakts notikumiem, atbilst patiesībai. Tas notika naktī ap 3-

4, kad apsūdzētais dauzījās pie durvīm. Kad atvēra durvis, apsūdzētais ar dūrēm metās viņiem abiem virsū, mēģināja sievai iespert, grūstījās. Aicināja

viņu iziet kāpnēs izkauties. Kad lika sievai izsaukt policiju, apsūdzētais aizgāja. Bet no rītā, ejot gar durvīm, tās spārdīja. Liecinieks novēroja apsūdzētā

dīvainu uzvedību, nevarēja saprasts vai tas ir stiprs reibums vai kas cits. No rīta pagalmā, pie durvīm viņu gaidīja /pers.BD/

Lieciniece/pers. AD/ liecinājusi, ka dzīvo kopā ar /pers. B/ divus gadus. Īrē dzīvokli Rīgā. Kandavā, dzīvoklī /adrese A/,

dzīvoja /pers.B/ tēvs /pers.c/, kurš bija pirmās grupas invalīds un pēdējos trīs vai četrus mēnešus kopjams, jo no gultas vairs necēlās. Kad /pers.C/ vēl

pats spēja pārvietoties, tad viņš pats sevi varēja aprūpēt, taču paralēli par viņu rūpējās aprūpētāja /pers.K/. Viņa pienesa nepieciešamos produktus,

medikamentus. Līdz laikam, kamēr /pers.C/pārvietojās, viņa un dēla starpā attiecības bija normālas, savu reizi bija strīdi. Viņa ar/pers.B/ dzīvoja Rīgā,

abi strādāja, arī /pers.B/ pēc ilgiem darba meklējumiem bija atradis labu darbu Rīgā veikalā /Nosaukums B/ par apsargu. Saņēma zvanu no tēva

kaimiņiem, ka /pers.C/ir ļoti slikts veselības stāvoklis, naktīs dauzot pie sienām un grīdas ar savu nūju, lai pievērstu sev uzmanību un pasauktu kādu

palīgā, jo regulāri pa naktīm bija izkritis no gultas. Tāpat, kaimiņi izteica bailes par to, ka/pers.C/ būdams tādā stāvoklī netīšām var aizdedzināt dzīvokli,

jo ļoti daudz smēķēja. /pers.B/bija spiests pamest savu tikko iegūto darbu un braukt dzīvot pie tēva. Viņiem it kā attiecības bija normālas, vienīgi /pers.B/

kādreiz teica, ka tēvs viņam pārmet par elektrības lietošanu, veļas mašīnas darbināšanu, jāmazgā veļa ar rokām. Tāpat tēvs pārmeta, ka/pers.B/nestrādā

un nemeklē sev darbu, bet tīri fiziski, /pers.B/ to nevarēja izdarīt, jo naktīs nevarēja gulēt no tā, ka tēvs četras reizes naktī viņu modina, lai nokārtotos vai

arī kliedz no sāpēm, jo viņam ar nierēm kaut kas nav kārtībā. /pers.C/ atteicās braukt uz slimnīcu, jo negribēja nevienam neko maksāt un tērēt kaut kur

naudu. Neskatoties uz to, ka /pers.B/ dzīvoja pie tēva, /pers.K/ vienalga turpināja nākt, jo viņa vislabāk zināja, kādas zāles tēvam ir jālieto. /pers.B/pa

brīvdienām brauca uz Rīgu un teica, ka ir izvests no pacietības un negrib par tēvu vairs rūpēties, ņemot vērā, ka tēvs visu laiku bija kā apsēsts ar visa

taupību. Nav novērojusi, ka /pers.C/ būtu bijis fiziski vardarbīgs pret tēvu. /pers.B/savu reizi mēdz iedzert alu. /pers.C/ mīlēja iedzert un parasti dzēra alu

vai vīnu, liķieri. No /pers.B/ teiktā dzirdējusi, ka /pers.C/ kādreiz esot sitis gan savu sievu, gan arī /pers.B/, kā arī nodzēris savu veselību.

/pers.B/uz Rīgu atbrauca /datums/, viņa to savāca no Tukuma. Viņš bija mierīgs, teica, ka gribot atrast darbu, dzīvesvietu. Par tēvu viņš

kārtējo reizi, teica, ka negrib vairs viņu vākt, teica, ka ir aprūpētāja un lai viņa tēvu arī pieskata. Viņai piezvanīja kāda paziņa no Kandavas un teica, ka

tēvs esot slimnīcā, ka tur kaut kas mājās noticis, esot bijis strīds. Aprūpētajai /pers.K/ zvanīja tajā vai nākamajā dienā, lai noskaidrotu, kāda ir situācija

ar tēvu. /pers.K/teica, ka /pers.C/ ir sasists zilumos un atrodas slimnīcā./pers.K/ teica, ka /pers.B/meklē izmeklētāji no policijas un ka viņš ir starptautiskā

meklēšanā. Pēc /pers.K/ teiktā varēja saprast, ka policijas meklē /pers.B/ saistībā ar tēvam nodarītajiem zilumiem. Pēc sarunas /pers.B/ to atstāstīja un

jautāja par tiem zilumiem, taču /pers.B/par to neko neteica, tikai to, ka aizgājis prom un viss. /pers.B/ teica, ka varbūt satraukumā pagrūdis tēvu vai tas

izkritis no gultas. Sarunas laikā /pers.B/nebija satraukts. Tā kā /pers.B/ nestrādāja telefons viņu policija nevarēja sazvanīt. /pers.B/ piezvanīja policijas

darbiniekam nosauca savu telefona numuru. Viņai policija pārmeta, ka ir slēpusi /pers.B/, tā tas nebija, viņš bija apslimis. Kādu laiku abi dzīvoja viesnīcā,

jo viņš bija slims. Kad viņa atbrauca no Rīgas, tēva dzīvoklis bija tīrs, tik vien kā netīri trauki, kas jānomazgā, bet /pers.C/ istabā nebija nekas tāds, kas

piesaistītu uzmanību un kārtot īpaši nevajadzēja, taču dzīvoklī grīdas uzmazgāja.

Tiesa nepiešķir ticamību liecinieces liecībām, jo tās ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem. Tiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka

dzīvoklī ierastā kārtība bija izjaukta, mantas izmētātas. Tāpat tiesas ieskatā, lieciniece cenšas attaisnot apsūdzētā rīcību ar smagajiem sadzīves apstākļiem,

kādi esot bijuši, kopjot tēvu. Lieciniece neizpauda tiesai to, ka arī pati ir cietusi no apsūdzētā vardarbības gadu iepriekš. Proti, /datums/izsaukusi policiju,

jo /pers. C/ kļuvis agresīvs, mētājis dzīvoklī mēbeles.

Tiesas ieskatā, lieciniece nepatiesi liecina, par laika periodu, kurā apsūdzētais ar viņu sazinājies. Zemāk izklāstītie telefona zvanu

apkopojumi apstiprina, ka saziņa starp liecinieci un apsūdzēto sevišķi intensīvi notikusi tieši pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Lietas materiāli satur sakaru operatora Tele2 ienākošo un izejošo zvanu analīzi un izdrukas tālruņa numuram /numurs/, kuru lietojis

apsūdzētais. (1. sējums, lietas 85.-90.1apa)

Lietas materiāli satur sakaru operatora Bite ienākošo un izejošo zvanu analīzi un izdrukas tālruņa ar Nr. /numurs/, kuru lietojusi apsūdzētā

faktiskā sieva /pers. AD/. (1. sējums, lietas 95.-136.lapa)

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona ziņojumā norādīts, ka

nopratināšanas laikā aizdomās turētais /pers. B/ aizturētā statusā sniedza liecību, ka pēc miesas bojājumu nodarīšanas /datums/no rīta plkst.08:30 devies

uz Tukumu ar autobusu no Kandavas autoostas. Pēc tam, kad viņam pretī no Rīgas atbrauca civilsieva /pers. AD/, abi no Tukuma braukuši uz Rīgu. Lai

pārliecinātos par liecības patiesumu un noteiktu /pers. B/ atrašanās vietu, tika pieprasīts pieprasījums elektronisko sakaru komersantam SIA "Tele2" uz

/pers. B/ norādīto telefona /numurs/ un SIA "Bite Latvija" uz /pers. AD/ norādīto telefona Nr. /numurs/ Pēc saņemtā SIA “Tele2" atbildes analīzes,

secināts, ka /pers. B/ lieto Zelta Zivtiņas nereģistrētu priekšapmaksas karti, kuru aktivizējis /datums/plkst.22:11. Laika posmā no /datums/līdz /datums/

saņēmis 23 zvanus no /pers. AD/ (/numurs/ un pats viņai zvanījis 5 reizes. Vienu reizi /pers. B/ atrodoties Rīgā zvanījis /pers. C/ aprūpētajai /pers. J/

/datums/plkst.21:32. saruna ilgusi līdz plkst.21:59.

Pēc saņemtā SIA "Bite Latvija" atbildes analīzes, secināts, ka /pers. AD/ laika posmā no /datums/līdz 10.maijam saņēmusi 5 zvanus no

/pers. B/ norādītā telefona Nr./numurs/un uz šo numuru veikusi 22 zvanus, sākot ar /datums/. Veikusi 8 zvanus /pers. C/ aprūpētajai /pers. J/ (/numurs/

no /datums/un no /pers. J/ saņēmusi 2 zvanus. Veikusi 2 zvanus uz Tukuma slimnīcu ( /numurs/) /datums/plkst.11:16 un /datums/plkst.18;48. Veikusi l

zvanu uz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kandavas iecirkni (/numurs/) /datums/plkst.15:17.

/datums/noskaidrots, ka /pers. B/ nomainījis telefona numuru un pirms /datums/lietojis mātes Nr./numurs/

No SIA "Bite Latvija" atbildes redzams, ka /pers. AD/, laika posmā no /datums/līdz /datums/ saņēmusi 32 zvanus no /pers. B/ iepriekšējā

telefona Nr./numurs/ un uz šo numuru pati zvanījusi 17 reizes.

Analizējot bāzes stacijas aptuveno atrašanās vietu, /pers. AD/ secināms, ka pēc /datums//pers. AD/ braukusi uz Tukumu no Rīgas

/datums/, nevis /datums/, kā liecībās norādījis /pers. B/.

Pēc bāzes stacijas aptuvenās atrašanās vietas izriet, ka /pers. AD/ visu /datums/dienu pavadījusi Tukumā līdz /datums/pusdienai. (1.

sējums, lietas 137.lapa)

Lietas materiāli satur sakaru operatora Tele2 ienākošo un izejošo zvanu analīzi un izdrukas. tālrunim ar Nr. /numurs/ (1. sējums, lietas 138,

142.-148.lapa)

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona ziņojumā norādīts, ka analizējot

SIA “Tele2” sniegto atbildi redzams, ka Nr. /numurs/ lietotājs ir Zelta Zivtiņas lietotājs no /datums/. /pers. C/ miesas bojājumu gūšanas laikā redzams

ilgstošs komunikācijas pārrāvums no /datums/plkst. 8:47:42 līdz /datums/plkst. 20:59:02. Pirms un pēc norādītā laika kontakti ir bijuši regulāri un bieži.(1.

sējums, lietas 149.lapa)

Ar liecinieka /pers. AJ/ liecību pierādīts, ka /pers. C/ dzīvoja /adrese B/, stāvu augstāk virs viņa dzīvokļa. /pers. C/ bija problēmas ar

veselību un, no janvāra mēneša viņš bija gulošs un ceļoties vienmēr krita ārā no gultas. Pieskatīja kaimiņu, kamēr atbrauca viņa māsa, kura kopa /pers.C/

līdz /pers. B/ atbraukšanai februārī. /pers. C/ bija arī kopēja, kura par viņa naudu pirka pārtiku un citas preces, veica komunālos maksājumus.

Pēc /pers.B/ atbraukšanas dzīvoklī reizēm bija dzirdami strīdi, jo mājas griesti plāni un gandrīz vienmēr varēja dzirdēt viņu strīdus. Pārsvarā

/pers.B/bļaustījās, ka /pers. C/ viņam dod par maz naudas. /datums/ap plkst. 16.00 netālu no savas mājas uz /ielas nosaukums/ satika /pers. B/, kurš

bija stiprā alkohola reibumā un nāca no Kandavas pilsētas centra puses. /pers.B/rupji pieprasīja piesmēķēt, pretējā gadījumā draudot ar izrēķināšanos,

pēc tam saniknojās vēl vairāk. Lai izvairītos no konflikta, aizgāja garām /pers. B/ ar līkumu. /pers.B/ devās uz mājas /adrese/ pusi. Pēc tam vairs nav

/pers. B/ saticis. (lietas 36.-37.lapa)

Lieciniece/pers. AM/ tiesas sēdē apstiprināja liecinieces /pers. AB/ liecību, par to, ka apsūdzētais bija skaļi uzvedies kāpņu telpā naktī,

varēja būt ap plkst.4.30, sita par /pers.AB/ durvīm. Dienā /pers. AB/ viņai pastāstīja, ka /pers. B/ naktī gājis par kaut ko ar viņu skaidroties un skaļi

uzvedās, sita durvis. Esot bijis stiprā reibumā. Tā, kā viņa vēlu nāk no darba, pēc 22.00, uzreiz dodas gulēt, jo no rīta agri jāceļas. Tāpēc tonakt neko

vairāk nebija dzirdējusi.

Liecinieks/pers. G/ tiesas sēdē noliedza, ka bijis /pers.C/ dzīvoklī /datums/un lietojis alkoholu. Liecināja, ka apsūdzēto pazīst, dzīvo

kaimiņos. Par /pers.B/tēva nāves apstākļiem neko nevar pastāstīt. Dzirdējis pilsētā runājam, ka /pers. B/ smagi piekāvis tēvu, kā rezultātā /pers. C/ pēc

pāris dienām nomira. /pers. B/ nejauši satika iznākam no daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpas /datums/vai /datums/ap plkst. 10.00, precīzi neatceras. Pa

ceļam abi iegāja veikalā, iegādājās vieglo alkoholu, ko izdzēra pie vecā kinoteātra. /pers.B/izskatījās negulējis, neko nestāstīja par konfliktiem ar tēvu.

Teica, ka dosies uz Rīgu darba meklējumos, kārtos tēvam aprūpētāju. /pers.B/ var raksturot kā komunikablu, pieklājīgu cilvēku. Kad iedzer, tad /pers.B/

izrāda agresivitāti, kļūst nemierīgs, viņam vajag kaut kur iet. Tajā dienā izšķīrās apmēram pēc stundas. Pats devās uz pilsētas centru, /pers.B/ teica, ka

brauks uz Rīgu.

Tiesas ieskatā liecinieks /pers. G/ slēpj patiesos lietas apstākļus, vēloties distancēties no notikušā un bailēs būt iesaistīts, ja atklāti pastāstīs

par svinībām /pers.C/ dzīvoklī, viņa vārda dienā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona ziņojumā norādīts, ka no

/datums/viņas lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr. 11390028917 par miesas bojājumu nodarīšanu /pers. C/, kas konstatēts /datums//adrese/.

/datums/veicot dzīvojamās mājas kāpņu telpas iedzīvotāju aptauju konstatēts, ka dzīvoklī Nr. 2 dzīvojošā /pers. AB/ liecināja, ka bieži bija dzirdama

/pers. B/ konfliktēšana ar tēvu, skaļi klaigājot. /datums//pers. B/ svinējis vārda dienu un /datums/ agrā rītā ap plkst. 4.30 lauzies viņas dzīvoklī un centās

uzbrukt viņai un viņas vīram, būdams agresīvs, nepaskaidrojot savu uzvedības iemeslu. Dzīvokļa Nr. 4 dzīvojošais /pers. AJ/ nopratināts kā liecinieks

liecināja, ka reizēm dzirdējis strīdus virs sava dzīvokļa dzīvoklī Nr. 6 starp /pers. B/ un /pers. C/, strīdu iemesls vienmēr bija nauda, kuru /pers. C/ nav

devis /pers.B/. Pēdējo reizi /pers. B/ redzējis /datums/ap plkst. 16.00 Kandavas pilsētā. Dzīvoklī Nr. 5 dzīvojošā /pers. AP/ neko nav dzirdējusi,

redzējusi. /pers. B/ raksturoja kā agresīvu cilvēku, no kura viņai bailes. /datums/plkst. 9.30 dodoties pakaļ laikrakstiem uz pastkastīti ievērojusi, ka

dzīvoklim Nr. 6 durvju slēdzenē no ārpuses atrodas ievietota atslēga, kura /datums/ durvju slēdzenē nav bijusi. (lietas 41.lapa)

/datums/apskates protokols dzīvoklim /adrese/, eksperta darba protokols, rada priekšstatu par istabu iedzīves izvietojumu, norāda uz to,

ka apskate veikta apsūdzētā faktiskās sievas /pers. AD/ klātbūtnē, kura atslēdza dzīvokļa durvis. Dzīvoklis ir iztīrīts, nekādi pierādījumi notikušai

vardarbībai vairs nav konstatēti. (lietas 32.-35.lapa)

Savukārt, fototabulas, kura pievienot lietai tiesas izmeklēšanas laikā un kuru kopijas pievienotas /valsts amatpersona/ ziņojumam, ( 1.

sējums 42, 216-219,220.lapa), apstiprina, ka pēc neatliekamās palīdzības aizbraukšanas, policijas darbinieks /valsts amatpersona/ vizuāli aplūkoja un

veica fotofiksāciju istabā, kurā uz grīdas gulējis cietušais. No fototabulas redzams, ka istabā valda nekārtībā, dīvānā samestas segas, asiņains spilvens,

skapja durvis atvērtas. Šī fotofiksācijas ir pretēja apskatē konstatējam, kur acīmredzams, ka dzīvoklis ir sakopts un nekārtība novērsta.

Arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona ziņojumā norādīts, ka

/datums/papildus nopratinot liecinieci /pers. J/ noskaidrots, ka /datums/, pēc nopratināšanas, pēc Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kandavas

iecirkņa inspektoru aicinājuma lieciniece piedalījusies /pers. C/ piederošā dzīvokļa apskatē. Ziņojumam pievienoti policijas darbinieka /valsts

amatpersona/ izsniegtie fotoattēli no notikuma vietas, kas veikti /datums/, no kuriem redzams, ka /pers. C/ istabā ir izjauta ierastā lietu kārtība, skapis

atvērtā stāvoklī, izmētātas mantas, gultā samestas segas, asiņains spilvens. Uz grīdas, aiz gultas, virzienā uz logu, pie galdiņa, redzami asinīm līdzīgi traipi.

(lietas 42.-44.lapa)

Liecinieks/valsts amatpersona/ tiesas sēdē apliecināja, ka kopā ar policijas darbinieku /valsts amatpersona/, klātesot lieciniecei /pers. J/,

apskatīja /pers. C/ dzīvokli, /valsts amatpersona/ veica arī fotografēšanu. Durvis atslēdza /pers. J/, kura bija /pers. C/ aprūpētāja. Liecinieks nespēj

pamatot, kāpēc dzīvoklī netika veikta apskate un izņemti pierādījumi, lai gan policijas darbiniekiem bija pamatotas ziņas, ka dzīvoklī notikusi vardarbība

pret /pers. C/. Arī pēc dzīvokļa aplūkošanas, dzīvoklis tika aizslēgts, netika nodrošināta citu personu piekļuve dzīvoklim, atslēga tika atstāta aprūpētājai.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojums apliecina, ka

veicot Kandavas pilsētas videonovērošanas kameru ierakstu pārbaudi, netika konstatēts, ka /datums/un /datums/no Kandavas autoostas ar satiksmes

autobusu aizbrauc /pers. B/. (lietas 31.lapa)

Ar protokolu par liecību pārbaudi uz vietas ( pielietojot video ierakstu) pierādīts, ka /datums/ apsūdzētais /pers. B/ nogādāts Kandavas

novada Kandavas pilsētā /adrese/, norādīja vietu un apstākļus, kādā veidā nodarīja miesas bojājumus /pers. C/. /pers.B/ dzīvoklī, izejot cauri

priekšnamam un ieejot istabā, kas atrodas taisni pretī ieejas durvīm norāda, ka ienākot istabā tēvs viņu sauca, atradās guļus stāvoklī uz grīdas pie gultas.

Tēvs lūdza, lai viņu pieceļ. Piegājis pie tēva, cēla augšā, apķerot viņu ap muguru sākumā uz kājām. Tajā brīdī /pers. C/ uzčurāja virsū /pers. B/, pēc kā

/pers. B/ aiz dusmām meta /pers. C/ uz loga pusi, palaidis rokas vaļā, nometa un /pers. C/ nokrita. Pēc tam /pers. B/ sāka spert /pers. C/, teikdams “Tas

tev par to, ka tu man dzīvi sabojāji”. Pāris reižu iespēra arī pa gūžu. Pēc tam pārkāpa /pers. C/ pāri un, tajā brīdī tēvs viņam vēl kaut ko teica, pēc kā

/pers. B/ ar vaļēju plaukstu iesita tēvam pa galvu, pāris reizes ar kreiso kāju iespēra pa ķermeni. Pēc tam no dīvāna paņēma vatēto segu, pabāza to

pilnībā /pers. C/ apakšā, galus iztaisnoja, lai būtu līdzeni, pēc tam pāri kājām pārklāja plāno segu un izgāja no istabas. /pers. B/ norādīja, ka ienākot

istabā, redzēja, ka tēvs guļ un galvas pusē ir divi nelieli asins pleķīši, kas neliecināja par to, ka kaut kas būtu ļoti sadauzīts. Uz sejas nekādas sitiena

pēdas, vai kas cits nebija, izņemot to, ka tikai uzpampusi seja, kas viņam vienmēr bijusi pēdējo divu mēnešu laikā. Tēvs runāja visu laiku ar viņu.

Uzkliedza tēvam, pagriezās, gāja ārā. Kad atradās pie durvīm, dzirdēja, ka tēvs palūdza viņam piedošanu par to, ka aizkaitinājis, vai aizvainojis.

Atskatoties atbildēja, “viss jau būs labi”, pēc kā izgāja no istabas un devās uz virtuvi gatavot vakariņas arī tēvam.

( 1.sējums, lietas 59.-64., 66.lapa)

/pers. B/ /datums/ Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī iesniedzis iesniegumu (vaļsirdīgo atzīšanos), norādot, ka

labprātīgi vēlas pieteikties izdarītajā. /datums/kopā ar tēvu izdzēra apmēram 100 gr degvīna Pusi no tā izdzēra tēvs /pers. C/. Pēc tam aizgāja uz veikalu.

Kad atgriezās ar iepirkumiem, iegāja virtuvē, tad sauca tēvs. Kad iegāja istabā, redzēja, ka tēvs guļ uz grīdas un prasīja, lai viņu pieceļ. Kad sāka viņu

celt, tajā brīdī tēvs kārtējo reizi viņu apčurāja, pēc kā viņš palika nikns, nosvieda tēvu atpakaļ uz grīdas. Īsti neatceras, bet apmēram trīs reizes iespēra

viņam. Pēc tam paklāja tēvam apakšā biezo segu, apsedza, teica, lai pārējo izlemj ar aprūpētāju un aizgāja uz virtuvi taisīt vakariņas. Līdz nākamās

dienas, /datums/ rītam iegāja pie tēva aptuveni astoņas reizes, skaļi teica, ka vairāk neaprūpēs viņu. /datums/ap plkst. 9.00-10.00 aizgāja no dzīvokļa,

tēvam teica, ka tūlīt būs aprūpētāja un pats dodas uz Rīgu darba meklējumos un atpakaļ būs pēc piecām dienām. Izdarīto ļoti nožēlo. (lietas 47.1apa)

Nopratināts kā apsūdzētais tiesas sēdē, /pers. B/ savu vainu atzina daļēji, izdarīto nožēloja. Neatzina pieteiktā morālā kaitējuma prasījumu,

jo uzskata, ka dēls ar vectēvu pēdējos gadus nav kontaktējies, nesaprot, kādā veidā viņam tika nodarīts morāls kaitējums. Liecināja, ka neatzīst

apsūdzībā norādīto sitienu skaitu. Tēvu aprūpēja vairākus mēnešus, tas bija grūts darbs, jo viņam ir problēmas ar muguru, kas liedza pilnvērtīgi izcilāt

tēvu, jo tas bija gulošs. Tēvs, turklāt, naktīs negulēja, cēlu viņu augšā, sauca. Tāpēc pēdējā laikā bija neizgulējies, nervozs, nevar izskaidrot kas ar viņu

notika konkrētajā dienā. Pēc tam, kad tēvs viņam uzčurāja virsū, nogrūda tēvu uz grīdas. Tālāko neatceras. Pēc notikušā devās uz pilsētu. Iegāja pirms

tam arī pie tēva. Tēvs gulēja uz grīdas, apakšā palika segu un tēvu apsedza. Teica tēvam, ka vairāk nevar izturēt, brauks uz Rīgu, iekārtoties darbā.

Tiesa nepiešķir ticamību apsūdzētā liecībām, jo tās ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem un arī paša apsūdzētā sniegtajā liecībām.

Tiesa secina, ka apsūdzētā sniegtās liecības ir viņa izraudzītā aizstāvības pozīcija, nolūkā izvairīties no soda un attaisnot savu prettiesisko rīcību pret sev

tuvu cilvēku.

Nopratināts kā apsūdzētais /pers. B/ savu vainu atzina, izdarīto nožēloja. Apstiprināja savas iepriekš izmeklēšanā sniegtās liecības un

papildus liecināja, ka pēc tam, kad tēvs viņam uzčurāja virsū, nogrūda tēvu uz grīdas. Tēvs viņam pateica, ka tā negribēja. Uz tēvu sakliedza par savu

sabojāto dzīvi un dusmās vienu reizi iespēra tēvam pa sānu un ar dūri, vienu reizi iesita par galvu un vienu reizi ar dūri iesita tēvam pa krūtīm. Tēvu atstāja

gulēt uz grīdas, jo nevarēja viņu iecelt gultā. Viņam,-/pers. B/ sāpēja mugura, gaidīja aprūpētāju, kura palīdzētu iecelt tēvu gultā. Tēvu apsedza ar segu un

zem tēva palika biezāku segu. Jautāja tēvam, kā viņš jūtas, tēvs par savu pašsajūtu nesūdzējās. Tēvs ar viņu runāja, teica, lai liekot viņu mierā. Tēvs neko

neēda, tika palūdza padzerties. Tēvs bija tāds pats, kā visu pēdējo laiku. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu, iepazīstoties ar

eksperta atzinuma Nr. 24 rezolutīvo daļu, /pers. B/ norādīja, ka paliek pie savām liecībām, ka vienu reizi tēvam iespēra pa sānu un ar dūri vienu reizi

iesita pa galvu, un vienu reizi ar dūri iesita pa krūtīm. Vairāk viņam nesita. /pers. B/ liecināja, ka pēc tam, kad iesita, tēvam nekādus miesas bojājumus

neredzēja. Pēdējā laikā tēvam regulāri bija asiņainas, uztūkušas lūpas, ar asins gabaliņiem, tas varēja būt viņa slimības dēļ. Regulāri ar mitru lupatiņu

slaucīja tēvam lūpas. No dzīvokļa aizgāja nākamajā dienā pēc notikušā ap 9.00, jo zināja, ka nāks aprūpētāja. Durvju atslēgu atstāja durvīs. Arī tajā

dienā, kad iesita tēvam, bija izgājis ārā, atslēga tāpat palika durvīs, nekad neņēma to līdzi. Par to ir pilnīgi drošs.

Nopratināts papildus, apsūdzētais atzina ekspertīzē norādīto sitienu skaitu. Liecināja, ka pats sitienu skaitu precīzi neatceras, jo kad sita

tēvu, bija šoka stāvoklī. Izdarīto nožēlo, nav gribējis tēva nāvi. Cietušā pieteikto morālo kompensāciju atzīst daļēji, jo uzskata, ka summa ir nepamatoti

liela (lietas 175., 180., 185.lapa).

Nopratināts kā aizturētais /pers. B/ liecināja, ka /datums/ ap plkst. 15.00 vairāk kā trīs reizes iespēra dusmu uzplūdā tēvam /pers. C/. Ap

plkst. 14.00 savā vārda dienā tēvam piedāvāja iedzert degvīnu, tēvs neatteicās, iedzēra aptuveni 50 gramus. Pēc tam pats devās uz veikalu pēc pārtikas

produktiem. Tēvs palika sēdēt uz dīvāna. Kad atgriezās, virtuvē nolika iepirkumu maisiņu. Tēvs viņu sauca. Iegājis istabā redzēja, ka tēvs guļ uz grīdas

Tā kā tēvs bija vārgs, nevarēja saviem spēkiem piecelties ne sēdus, ne stāvus. Tēvs lūdza viņu piecelt. Ievēroja, ka tēvam uz galvas bija asiņojoša

skramba pieres rajonā, uz grīdas bija divi nelieli asins traipi. Ejot pie tēva, viņš sāka skaļi uz viņu kliegt, ka apnicis viņu vākt, kopt, pārmetot, ka tēvs viņu

neklausa. Ceļot aiz padusēm no priekšpuses tēvu gultā, tas viņu apčurāja. Bija piecēlis tēvu stāvus pilnībā, bet viņš uz savām kājām nebalstījās.

Sadusmojies, ar spēku tēvu atgrūda tā, ka tēvs nokrita, ar muguru atsitoties pret grīdu. Tajā pašā mirklī ar kāju tēvam iespēra apmēram 3-4 reizes pa

dažādām vietām atrodoties tēvam pie kreisā sāna. Vienu reizi iespēra pa kājas augšstilbu, vienu reizi pa sānu vai pa krūtīm, pārējie sitieni varēja būt pa

vai pa sānu, vai pa krūtīm. Pa galvu nespēra. Vienu reizi ar atvērtu plaukstu iesita deguna, acu rajonā. Sitienu brīžos turpināja kliegt uz tēvu, ka vairāk

neaprūpēs viņu, lai izlemj ko darīt aprūpētājai. Ar pļauku beidza tēvu fiziski ietekmēt. Sitienu brīžos tēvs īpaši nebļāva un neaizsargājās, viss notika īsu

brīdi. Pēc tam nekādus miesas bojājumus tēvam neredzēja, nekas neasiņoja. Palika tēvam apakšā vatēto segu, zem galvas spilvenu un uzsedza segu. Ejot

ārā no istabas, tēvs viņam lūdza piedošanu. Tad virtuvē gatavoja vakariņas, no kā tēvs atteicās. Kaut kad pa starpu tēvam uzvilka kājās treniņbikses,

vairākas reizes iedeva padzerties. Tēvs nesūdzējās par sāpēm. Reizēm tēvs stenēja, bet tam nepievērsa uzmanību, jo tēvs katru nakti stenēja un pat

kliedza no kaulu sāpēm. /datums/ pēc tēva ietekmēšanas ejot ārā uzpīpēt, ejot gar kaimiņu dzīvokļa Nr. 2 durvīm, pa tām iespēra, pēc kā iznāca

saimnieks un iesita viņam pa seju. Tas bija apmēram ap plkst. 23.00. Kaimiņš centās viņu provocēt uz kaušanos, bet viņš aizspēra durvis un izgāja no

kāpņu telpas. Nākošā rītā bija nolēmis doties uz Rīgu, pamodās ap plkst. 8.00. Iegājis pie tēva, nekādas vizuālas pārmaiņas viņa izskatā neredzēja. Tēvs

bija ģērbies T-kreklā un treniņtērpa biksēs. Tēvs bija spējīgs bikses novilkt, ja tās apčurāja. Tēvam paziņoja, ka brauks prom un atgriezīsies pēc nedēļas.

Ejot prom dzīvokļa durvis aizslēdza, atslēgu atstāja durvju slēdzenē, aprūpētājai. Par prombraukšanu aprūpētājai nepaziņoja. /datums/no aprūpētājas

telefona zvanus nesaņēma. /datums/ zvanot aprūpētājai, uzzināja, ka tēvs ievietots slimnīcā un vēlāk uzzināja, ka viņu meklē policija. Savu vainu atzīst,

izdarīto ļoti nožēlo. (lietas 49.-50.lapa)

Nopratināts kā aizdomās turētais /pers. B/ /datums/un /datums/ liecināja, ka paliek pie iepriekš sniegtajam liecībām, ka /datums/dusmu

uzplūdumā savu tēvu /pers. C/ fiziski iespaidoja, vairākkārtēji viņam iesitot ar kāju. (lietas 53., 153.1apa)

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. B/

tīši nodarīja smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, kuri viņa neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei, tādēļ tiesa kvalificē apsūdzētā /pers.

B/ darbības pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība (..), un kā norādīts juridiskajā literatūrā, tad noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajā

pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga. 2000, 26.

lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Krimināllikuma 9. panta otrajā daļā noteic, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas

darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi

nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos.

Tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā izvērtēto apstākļu kopums un ar tiem saistītie pierādījumi un netiešie pierādījumi izslēdz jebkādas

saprātīgas šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā.

Tiesa vērtē pierādījumus, kas pretēji apsūdzētā liecībām par labo attieksmi pret /pers. C/, apstiprina faktus, ka viņš agrāk pielietojis fizisku

vardarbību pret cietušo, faktisko sievu, bijušo sievu un dēlu.

Tiesa konstatē /pers. B/ darbību atbilstību Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Smaga miesas bojājuma pazīmes norādītas likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikumā „Kritēriji

miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai” tā 2017.gada 8.jūnija likuma redakcijā, uz tām attiecinot 1) dzīvības apdraudējumu (dzīvībai bīstami

miesas bojājumi); 2) orgānu vai tā funkciju zaudējumu; 3) paliekošu veselības traucējumu (tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības

traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā); 4) grūtniecības pārtraukumu; 5) nelabojams sejas izķēmojumu; 6) psihisku traucējumu ar hronisku gaitu vai

psihisku traumu ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju.

Lai atzītu miesas bojājumu par smagu un kvalificētu to saskaņā ar KL 125.pantu, 127.–129., 131., 132.pantu, kā arī pēc kopības ar tiem

Krimināllikuma pantiem, kuros smags miesas bojājums ietverts kā smagu seku pazīme, nepieciešams un pietiekami konstatēt kaut vienu no iepriekš

minētajām pazīmēm, savukārt, konstatējot vairākas smagu miesas bojājumu raksturojošas pazīmes, tās visas inkriminējamas vainīgajai personai.

Tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā pārbaudīto tiešo un netiešo pierādījumu kopums to savstarpējā saistībā ir pietiekams, nerada šaubas, ka

/pers. C/ konstatētie miesas bojājumi radušies tieši apsūdzētā darbību, sitienu un spērienu rezultātā, starp apsūdzētā darbībām un cietušajam nodarītajiem

miesas bojājumiem pastāv tiešais cēloniskais sakars.

Tiesa atzīst, ka ir izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. C/ konstatētos smagos, dzīvībai bīstamos miesas bojājumus viņš

guvis citā veidā, tai skaitā kritienu rezultātā.

/pers. C/ konstatēto miesas bojājumu lokalizācija atbilst tiesas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

Tiesas izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi, ka apsūdzētā nodoms bijis nodarīt tieši smagus miesas bojājumus, bet faktiskās darbības –

daudzie sitieni un spērieni galvas rajonā un iegurņa rajonā, liecina, ka viņa nodoms aptvēra šāda smaguma miesas bojājumu nodarīšanas iespēju, proti,

noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi daļā par smagu, dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšanu, raksturo netiešs nodoms.

Attiecībā uz apsūdzētā darbību sekām – cietušās nāvi, tiesa secina, ka viņš /pers. C/ nāves iestāšanās iespēju nav paredzējis, nav vēlējies.

Konkrētajos apstākļos viņš nevarēja paredzēt, ka miesas bojājumu rezultātā /pers. C/ būs tādi miesas bojājumi, kas izraisīs nāvi, cietušā nāve iestājusies

apsūdzētā neuzmanības dēļ. Tiesas ieskatā, apsūdzētais visticamāk par to pat neaizdomājās.

No objektīvās puses lietā ir konstatēti visi apsūdzībā norādītie noziedzīga nodarījuma apstākļi, pietiekami precīzi un nešaubīgi ir fiksēta

notikuma vieta, laiks, miesas bojājumu izdarīšanas kopējā secība un mehānika, un no tiem cēlusies personas nāve. Mediķis speciālists, tiesu medicīnas

eksperts ir sniedzis savu vērtējumu miesas bojājumiem, kas nodarīti cietušajam, kā smagiem miesas bojājumiem, kas veikti ar aktīvu darbību, tīši sitot

cietušai personai vismaz deviņas reizes galvas-kakla rajonā, tāpat ne mazāk kā piecpadsmit reizes sperot pa krūšu kurvja vēdera- iegurņa rajonu.

Tādejādi, nāves iestāšanās ir cēloniskā sakarā ar apsūdzētā darbībām. Noziegums pabeigts ar miesas bojājumu nodarīšanu brīdi, miesas

bojājumi izdarīti tīši, izmantojot ievērojamu fizisku piepūli.

Pēc šīs pazīmes tiesa kvalificē /pers. B/ darbības pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas.

Krimināllikuma 46. pants noteic, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas

sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi.

Tiesa lietā nesaskata apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 6.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka

noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka agrāk sodīts, sodāmības dzēstas, ziņas par nodarbošanos nav, iepriekš strādājis par

apsargu SIA”/Nosaukums/ (lietas 72.-77. lapa)

Ar /datums/ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu Nr. /numurs/ pierādīts, ka apsūdzētais /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas laikā ar psihisku slimību un citiem psihiskiem traucējumiem neslimoja. /pers. B/ visā pilnībā varēja apzināties savas darbības un visā pilnībā

varēja tās vadīt, kas atbilst juridiskam kritērijam -pieskaitāms. Apsūdzētais/pers. B/ pašlaik ar psihisku slimību un citiem psihiskiem traucējumiem

neslimo. /pers. B/ nav jāpiemēro medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi. (2.sējuma lietas 36.-42.lapa)

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piektās daļas nosacījumiem, Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais

nodarījums klasificējams kā sevišķi smags tīšs nodarījums, par kuru paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem,

konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Saskaņā ar Krimināllikuma 9. panta pirmo daļu izdarītais noziedzīgais nodarījums izdarīts ar nodomu (tīši).

Saskaņā Krimināllikuma 9.panta trešo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas

darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

Izdarītais noziegums radījis neatgriežamas sekas- personas nāvi.

Nosakot soda mēru pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts ar cietsirdību,

nerēķinoties ar iespējamām sekām, bez jebkāda iemesla sitot bezpalīdzīgu, gados vecu slimu cilvēku pa tā ķermeņa neaizsargātām, dzīvību funkcijas

nodrošināšanas būtiskām daļām (galvu, vēderu, krūtīm). Turklāt cietušais nav izrādījis nekādu pretošanos. Pēc nozieguma izdarīšanas, cietušais atstāts

turpat notikuma vietā un, apsūdzētais neizrādīja nekādu interesi par tā turpmāko veselības stāvokli. Šādā veidā apsūdzētais ne tikai pauda savu attieksmi

pret sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, bet arī pret valsts noteiktajām cilvēktiesībām uz personas dzīvības un veselības neaizskaramību. Tiesa

uzsver, ka ir izdarīts bezjēdzīgs sevišķi smags noziegums, kura rezultātā ir iestājušās vissmagākās sekas – cilvēka nāve. Tiesa, nosakot taisnīgu sodu par

šo noziegumu, uzskata, ka nodarījumu apstākļi, nozieguma izdarīšanas motīvi un raksturs, tā bīstamība norāda, ka sods jānosaka ilgstošas brīvības

atņemšanas veidā.

Tāpat tiesa ņem vērā ziņas par apsūdzētā personu, lietā konstatētos atbildību pastiprinošus apstākļus un secina, ka apsūdzētajam /pers. B/

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods, ilgāks

par to, ka pieprasīja valsts apsūdzība un papildsods,- probācijas uzraudzība, jo tikai šāda soda piemērošana veicinātu soda mērķu sasniegšanu. Tiesas

ieskatā pieprasot apsūdzētajam brīvības atņemšanas sodu tuvu minimālajam prokurors nepamatoti atsaucās uz apsūdzētā grūti pildīto pienākumu ilgstoši

aprūpēt savu tēvu. Tiesas ieskatā apsūdzētajam bija atvieglota tēva aprūpe, jo tēvu regulāri nāca aprūpēt arī sociālā darbiniece. Turklāt, apsūdzētajam

bija morāls pienākums par tēvu rūpēties jebkuros apstākļos un, ja viņš ar to nespēja tikt galā, viņam bija zināms risinājums,- vērsties sociālajā dienestā un

informēt par to, ka tēvu turpmāk neaprūpēs, nevis bezpalīdzīgu cietušo piekaut, līdz no gūtajiem miesas bojājumiem iestājas cietušā nāve.

Izvērtējot piemērojamā papildsoda – probācijas uzraudzība – apmēru, tiesa ņem vērā izdarītā nozieguma smagumu, sabiedrisko bīstamību un

apsūdzētā personību.

Tiesa nepiemēro papildsodu, mantas konfiskāciju, jo atbilstoši Krimināllikuma 42.pantam konfiscējama konkrēta manta pirmstiesas procesā

apsūdzētajam nav konstatēta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanas laikā ieskaitāms apcietinājums no /datums/līdz 2017.gada

11.maijam. (lietas 38., 58.lapa)

Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa noteic, ka pamats apcietinājumam var būt tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga

nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un papildus

drošības līdzeklis-aizliegumu izbraukt no valsts, grozāms pret apcietinājumu.

Cietušais/pers. BD/ pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju 25000 euro apmērā. (lietas 159.-162.lapa), jo ņemot vērā, ka noziedzīga

nodarījuma rezultātā iestājusies viņa vectēva nāve, radīts emocionālais pārdzīvojums un garīgas ciešanas par vectēva zaudējumu, kā arī pārdzīvojums par

to, ka noziedzīgo nodarījumu veicis paša tēvs.

Tiesa atzīst, ka cietušā prasība par morālā kaitējuma atlīdzību ir pamatota un apmierināma, bet mazākā apmērā. Noziedzīgā nodarījuma

rezultātā cietušajam /pers. BD/ ir nodarītas garīgas ciešanas, sāpes, bijuši smagi emocionāli, psiholoģiski pārdzīvojumi.

Tiesa ņem vēlā Augstākās tiesas 2010./2011.gada pētījumā “Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” izteiktās

atziņas par morālā kaitējuma kompensācijas izlemšanu, kā arī šī pētījuma Pielikumu Nr. 3, kurā rekomendēts par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā

paredzēto nodarījumu noteikt morālā kaitējuma kompensāciju robežās no 4268,62 euro (Ls 3000) līdz 9960,10 euro (Ls 7000).

Lai gan Pielikumam Nr. 3 ir rekomendējošs raksturs, tas pamatots ar tiesu prakses pētījumu un attiecīgi nodrošina pēc iespējas līdzīgu

atlīdzinājumu salīdzinošos gadījumos.

Tiesa secina, ka nosakāma kompensācija par morālo kaitējumu 7000 euro apmērā, jo valsts cietušajam ir izmaksājusi 1900 euro. Tāda

summa atbilst krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Apsūdzētā materiālais stāvoklis nevar būt kritērijs cietušajam nosakāmās kompensācijas apmēram.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā un otrajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta

samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām

un mantisko zaudējumu, kompensācija ir krimināltiesisko attiecību regulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata. Saskaņā ar Kriminālprocesa 351.panta pirmo daļu, pieteikumā jāpamato mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet

kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajam ciešanām-tikai jānorāda.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kur noteikts, ka

personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmo daļu, tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto

mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un

darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, kā arī psihiskas traumas.

Kaut gan apsūdzētais nav atzinis cietušā pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, izvērtējot lietas materiālus, pārbaudot pierādījums un

uzklausot lietas dalībniekus un lieciniekus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums, kā prettiesiska rīcība, ir nodarījis

cietušajam morālu aizskārumu. Lemjot jautājumu par cietušajam radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojami arī Civillikuma 1635.panta noteikumi, kuri

paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību

cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams

pametums.

Tiesa, izvērtējot cietušā /pers. BD/ pieteikto morālo kaitējuma kompensāciju, nosakot kompensācijas apmēru, atbilstoši Kriminālprocesa likuma

352.panta pirmajai daļai, ņem vērā radīto noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu. Kā izriet

no judikatūras, nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka prioritāte, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru. (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 31.janvāra lēmumu Lietā SKK—47/2013)

Izvērtējot visus lietas materiālus to kopumā, noteiktais morālās kompensācijas apmērs ir atbilstošs morālā aizskāruma atlīdzināšanai un taisnīguma

nodibināšanai. Pienākums atlīdzināt morālo kaitējumu uz apsūdzēto gulstas neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa, bet gan no viņa vainas kaitējuma

nodarīšanā.

Kā redzams, tad lietā cietušajam /pers. BD/ ir izmaksāta Valsts garantētā kompensācija 1900 euro apmērā, saskaņā ar likumu “Par valsts

kompensāciju” un attiecīgiem Ministru kabineta 24.11.2015. noteikumiem Nr. 656. Tā kā šī kompensācija ir noteikta ar likumu un tiek aprēķināta pēc

noteikta principa – noziedzīga nodarījuma seku smagums, tad nav pamata to apšaubīt.

Minētajā likumā noteikts, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš ir atzīts par vainīgu, ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam

atmaksāto valsts kompensāciju. Šo kompensāciju izmaksājušai Juridiskās palīdzības administrācijai ir pienākums vērst piedziņu pret noziedzīga

nodarījuma izdarītāju izmaksātās kompensācijas apmērā un ir tiesības bez īpaša tiesas nolēmuma stāties cietušā vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts

kompensāciju.

Tiesa ir saņēmusi attiecīgu Juridiskās palīdzības administrācijas pieteikumu, ko atbilstoši pilnvarojumam, uzturēja prokurore. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu, Juridiskās palīdzības administrācijas interesēs, uzturēja prasību piedzīt mirušā mazdēlam izmaksāto

kompensāciju no /pers. B/ 1900 euro apmērā, valsts labā. (lietas182.-184.lapa)

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem”16.pantā paredzētas Juridiskās palīdzības administrācijas regresa tiesības pret vainīgajiem

nozieguma izdarīšanā, gadījumos, kad cietušajam izmaksāta kompensācija. Lietā pastāv likumā paredzētie apstākļi, ir likumīgs pamats kompensācijas

piedziņai no vainīgā nozieguma izdarīšanā,-/pers. B/.

Pirmstiesas procesā zvērināts advokāts G.Baraks sniedzis juridisko palīdzību apsūdzētajam un iesniedzis rēķinu par sniegtajiem

pakalpojumiem- 335 euro (lietas 55., 67., 155.lapa).

Iztiesāšanas laikā zvērināta advokāte I.Skaistkalne iesniegusi rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem 630.00 euro apmērā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4) punktam par procesuālajiem izdevumiem ir atzīstama samaksa advokātam, kad

izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo un 5.punktu procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc

norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktā kārtībā personu ir atbrīvojis no samaksas par juridisko palīdzību, sedz no valsts līdzekļiem. Lietā

nepastāv apstākļi apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas. Apsūdzētais to nav lūdzis, turklāt lietā nav pierādījumi, kas apstiprina

apsūdzētā trūcīgo stāvokli.

Tādejādi izdevumu, kas kopsummā sastāda 965.00 euro par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā samaksa valsts

labā, uzliekama apsūdzētajam /pers. B/.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512.,514., 520.,523.,524.,527., 528., 529. pantu, 530. panta trešo daļu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. B/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, ar probācijas

uzraudzību uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu /pers. B/ soda izciešanas laikā ieskaitīt apcietinājumu no /datums/līdz /datums/.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturtajai daļai, drošības līdzekli pieteikšanos noteiktā laikā policijas iestādē un papildus

drošības līdzekli-aizliegumu izbraukt no valsts /pers. B/ grozīt pret apcietinājumu, aizturot tiesas sēžu zālē.

Piedzīt no /pers.B/ /pers.BD/ labā morālā kaitējuma kompensāciju 7000 euro ( septiņus tūkstošus euro).

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā cietušajam izmaksāto valsts kaitējuma kompensāciju 1900 euro (viens tūkstotis deviņi simti euro).

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, kuru nodrošināja

aizstāvis G.Baraks 335 euro (trīs simti trīsdesmit pieci euro) apmērā un kuru nodrošināja aizstāve I.Skaistkalne,- 630 euro (seši simti trīsdesmit euro)

apmērā, kopā 965 euro( deviņi simti sešdesmit pieci euro).

Noteikt termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Procesuālie izdevumi iemaksājami-saņēmējs: Valsts

kase, reģistrācijas nr. 90000050138, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma mērķis-procesuālie izdevumi krimināllietā nr. 11390028917),

maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma sagatavošanas

dienas 2018.gada 28.novembra, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Zemgales rajona tiesas tiesnese R.Bruce