Court dismisses appeal against administrative fine for landlord failing to provide cold water to tenants.

Lieta Nr.A42472707

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 19.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe

piedaloties pieteicējam I.Č. (E.C.) un atbildētāja – Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajam pārstāvim Uldim Vanagam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.Č. (E.C.) (turpmāk – pieteicējs) pieteikumā par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Komisija vai atbildētājs) 2007.gada 27.februāra lēmuma Nr.D577-10 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 27.februārī Komisija pieņēma pārsūdzēto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pieteicējam. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] 2007.gada 2.februārī Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētājs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā konstatēja, ka nama Stabu ielā 102, Rīgā, iedzīvotājiem dzīvokļos Nr.7, 14, 15 ir atslēgta ūdens padeve. Tādējādi, namīpašnieks nenodrošina īrniekiem pamatpakalpojumu – auksto ūdeni, pārkāpums ir ilgstošs. [1.2] Lietas izskatīta bez pieteicēja klātbūtnes. Par lietas izskatīšanu pieteicējam paziņots, nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Lietas izskatīšanā piedalījās cietušās T.G. un J.P., kuras paskaidroja, ka pieteicējs nav brīdinājis par ūdens atslēgšanu. Īres līgumi noslēgti 2001.gada 1.novembrī uz nenoteiktu laiku, ūdens atslēgts 2006.gada 7.decembrī un nav līdz pat šim brīdim. Lietas materiāliem pievienota Valsts sanitārās inspekcijas 2007.gada 19.janvāra atbilde T.G., kurā norādīts, ka, veicot pārbaudi 2007.gada 16.janvārī, konstatēts, ka ūdens padeve atslēgta un nama īpašnieks nav nodrošinājis alternatīvu ūdens apgādi. [1.3] Konstatētais administratīvais pārkāpums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 150.3pantam.

Konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi – pārkāpums ir ilgstošs un veikts apzināti. Tādējādi, pieteicējs nav ievērojis likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

11. panta prasības. [1.3] Saskaņā ar LAPK 150.3pantu sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 400 apmērā.

[2] 2007.gada 2.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums. Pieteikumā norādīts, ka pārsūdzētais lēmums atceļams saskaņā ar turpmāk norādīto. [2.1] Ūdens padeve namā Stabu ielā 102, Rīgā, tiek nodrošināta. 2006.gada 31.decembrī beidzās īres līgumu termiņi, tie īrnieki, kuri parakstīja jaunos īres līgumus, par pakalpojumu saņemšanu nav sūdzējušies. Saskaņā ar jaunajiem īres līgumiem paaugstināta īres maksa, jo namu citādi nav iespējams uzturēt. [2.2] Nav pamatots atbildētāja apgalvojums, ka pārkāpums izdarīts apzināti. Proti, paši īrnieki rada dzīvošanai bīstamas situācijas, nodarot zaudējumus pārējiem īrniekiem.

[3] 2007.gada 2.maijā saņemti atbildētāja paskaidrojumi. Paskaidrojumos atbildētājs tiesai norāda, ka neatzīst pieteikumā norādīto pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot turpmāk minēto. [3.1] Pieteicēja argumenti ir vispārīgi un neattiecas uz izdarīto administratīvo pārkāpumu. Fakts par īres attiecību pastāvēšanu risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet kamēr nav atcelti iepriekšējie īres līgumi, tie ir spēkā esoši. [3.2] Administratīvais pārkāpums pierādīts ar administratīvā pārkāpuma protokolu, cietušo un liecinieku liecībām un citiem dokumentiem. Tādējādi, pārsūdzētais lēmums ir pamatots.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja prasījumu saskaņā ar pieteikumā minēto. Atbildētājs prasījumu neatzina saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto.

Motīvu daļa

[5] Ņemot vērā lietā esošos dokumentus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots.

[6] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[6.1] 2006.gada 28.decembrī Rīgas pilsētas Īres valdē saņemta nama Stabu ielā 102, Rīgā, īrnieku sūdzība, ka īrnieki atteikušies parakstīt jaunos īres līgumus un nama saimnieks pārtraucis dzīvokļiem 7, 9, 12, 14, 15, 16 ūdens padevi (lietas 21.lapa). [6.2] 2007.gada 16.janvārī Valsts sanitārā inspekcija sastādīja kontroles aktu objektā Stabu ielā 102, Rīgā, kurā konstatēja, ka T.G. īrētajā dzīvoklī nav ūdens (lietas 26.lapa). [6.3] 2007.gada 26.janvārī Komisija nosūtīja lūgumu Rīgas pilsētas Īres valdei izskatīt lietu par nama Stabu ielā 102, Rīgā, apsaimniekošanu sakarā ar dzīvokļu Nr.7, 14, 15 īrnieku sūdzībām (lietas 30.lapa). 2007.gada 2.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kurā konstatēts Stabu ielā 102, Rīgā, dzīvokļos 7, 14, 15 atslēgts ūdens un netiek nodrošināts pamatpakalpojums saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta prasībām. Tādējādi, izdarīts LAPK 150.3pantā minētais administratīvais pārkāpums. Pārkāpums ir ilgstošs. Protokols sastādīts pieteicēja prombūtnē Rīgā, Jāņa sētā 5 (lietas 18.lapa). 2007.gada 29.janvārī pieteicējs nosūtījis Komisijai paskaidrojumus par sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, norādot, ka īres līgumu termiņi ir beigušies 2006.gada 31.decembrī un tiem īrniekiem, kuri līgumus pārslēguši, pamatpakalpojumi tiek nodrošināti (lietas 39.lapa).

[7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētājs, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, pamatoti piemēroja pieteicējam administratīvo sodu.

[8] LAPK 9.pants noteic, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 150.3pantu par pamatpakalpojuma nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādu pakalpojumu, uzliek naudas sodu līdz 500 latiem. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana). No minētā izriet, ka persona saucama pie administratīvās atbildības, ja tā vainojama prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā. Izīrētājam ir likumā noteikts pienākums sniegt īrniekam pamatpakalpojumus, tajā skaitā aukstā ūdens piegādi. Pienākums nodrošināt pamatpakalpojumu sniegšanu izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta.

Lai personu sodītu saskaņā ar LAPK 150.3pantu, nepieciešams noskaidrot, vai persona, kurai likumā noteikts pienākums sniegt pamatpakalpojumu, šo pienākumu nepilda. Tādējādi, tiesa secina, ka izīrētājam ir likumā noteikts pienākums nodrošināt īrniekiem pamatpakalpojumus, tajā skaitā nodrošināt ar auksto ūdeni. Konkrētajā lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir izīrētājs un viņa pienākums ir nodrošināt īrniekus ar aukstā ūdens apgādi. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs nodrošināja ar auksto ūdeni dzīvokļu 7, 14, 15 īrniekus Stabu ielā 102, Rīgā. Tādējādi, tiesai jāvērtē, vai atbildētājs ir pierādījis pieteicēja vainu.

[9] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Konkrētajā lietā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 18.lapa), saņemti pieteicēja paskaidrojumi (lietas 39.lapa), iedzīvotāju sūdzības (lietas 21.lapa). Kā izriet no nama Stabu ielā 102, Rīgā, 7., 14., 15.dzīvokļa īrnieku sūdzības Rīgas pilsētas Īres valdei, pieteicējs piedāvājis noslēgt jaunus īres līgumus, kuros būtiski paaugstināta īres maksa. Minēto dzīvokļu īrnieki atteikušies īres līgumus parakstīt un viņiem atslēgta ūdens padeve (lietas 21.lapa). Pieteicējs savā paskaidrojumā Administratīvajai komisijai norāda, ka minēto dzīvokļu īrniekiem 2006.gada 31.decembrī beidzās īres līgumu termiņš, bet viņi atsakās parakstīt jauno īres līgumu. Jaunais īres līgums paredz augstāku īres maksu, lai varētu namā veikt remontus un uzlabot īrnieku sadzīves apstākļus. Tie īrnieki, kas jaunos līgumus parakstījuši, par pamatpakalpojumu sniegšanu nesūdzas (lietas 39.lapa).

No minētā tiesa secina, ka pieteicējs nav izpratis likuma „Par dzīvojamo telpu īri” ietvertā tiesiskā regulējuma nozīmi. Proti, minētais likums noteic speciālu regulējumu privāttiesiskajām attiecībām, aizsargājot īrnieku tiesības. Tādējādi, minētajā likumā iekļauto tiesību normu mērķis ir sociāli aizsargāt īrniekus. Konkrētajā lietā nav strīda par to, ka īres līgumi noslēgti uz nenoteiktu laiku. Tomēr, tiesa norāda, ka īres līgumu nevar izbeigt vienpusējā kārtā, ja viena puse nepiekrīt īres līguma grozījumiem, otrai pusei jāceļ prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu. Ja puses nav vienojušās par īres līguma izbeigšanu un nav arī attiecīga tiesas sprieduma, īres līgums ir spēkā saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem un izīrētājam jāsniedz likumā noteiktie pamatpakalpojumi arī tad, ja to dēļ ceļas zaudējumi. Līdz ar to, izvērtējot minēto, tiesa secina, ka pieteicējs 7., 14., 15.dzīvokļu īrniekiem nav sniedzis pamatpakalpojumu, jo tie atteikušies parakstīt īres līguma grozījumus par īres maksas paaugstināšanu. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu, tiesa secina, ka tas sastādīts Rīgā, Jāņa sētā 5, par pārkāpumu, kas konstatēts Rīgā, Stabu ielā

102 (lietas 18.lapa). Vietas apskates protokols konkrētajā lietā nav sastādīts. Minētajā protokolā arī nav atsauces uz Valsts sanitārās inspekcijas veikto pārbaudi (skat.[6.2]). Tādējādi, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokolā minētais ir pierādījums tikai vērtējot to kopsakarā ar 7., 14., 15.dzīvokļu īrnieku sūdzībām un Valsts sanitārās inspekcijas veikto pārbaudi. Vērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, tiesa secina, ka pieteicēja vaina izdarītajā administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta, proti, pieteicējs tiem dzīvokļu īrniekiem, kuri nenoslēdza īres līgumus saskaņā ar jaunajiem grozījumiem par īres maksas paaugstināšanu, nenodrošināja pamatpakalpojumu – aukstā ūdens piegādi.

[10] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 150.3pantā ietvertā sankcija paredz naudas sodu līdz 500 latiem. Konkrētajā lietā pieteicējam piemērots naudas sods Ls 400. Tādējādi, tiesa secina, ka atbildētājam, piemērojot pieteicējam minēto sodu, bija jāizdara lietderības apsvērumi. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka lietā konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi – pārkāpums ir ilgstošs un izdarīts apzināti.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secina, ka lietā esošie materiāli neapstiprina pārsūdzētajā lēmumā minētos atbildību pastiprinošos apstākļus. Proti, lietā esošie pierādījumi – īrnieku sūdzība un administratīvā pārkāpuma protokols norāda, ka aukstais ūdens atslēgts kopš 2006.gada 7.decembra. Tomēr, nav sastādīts vietas apskates protokols, kas apliecinātu šādu faktu. Tiesa norāda, ka pieteicējs konstatēto administratīvo pārkāpumu nevarēja izdarīt neuzmanības dēļ. Proti, pieteicējam ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt pamatpakalpojumu – aukstā ūdens padevi un pieteicējs nevar aizbildināties ar apstākļiem, kas viņam apgrūtina likuma prasību izpildi. Tādējādi, tiesa secina, ka pamatots ir atbildētāja secinājums, ka pārkāpums izdarīts ar nodomu. Līdz ar to, tiesa secina, ka konkrētais administratīvais pārkāpums nav maznozīmīgs, jo aizskar īrnieku ar likumu aizsargātās intereses. Kā secināts iepriekš, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” tiesību normu mērķis ir sociāli aizsargāt īrnieku intereses un minētais likums uzliek papildus pienākumus izīrētājam. Tādējādi, tiesa secina, ka izdarītais pārkāpums ir būtisks īrnieku tiesību aizskārums. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka administratīvais sods pieteicējam noteikts pamatoti un ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt I.Č. (E.C.) pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2007.gada 27.februāra lēmuma Nr.D577-10 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese D.Suipe