Court fully supports landlord's claim for unpaid management fees, contract penalties, and court costs against tenant.

Lietas arhīva Nr. C-0841-17/9

ECLI:LV:RLPT:2017:1214.C29629015.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 14.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe

ar tiesas sēdes sekretāru E.Drabovicu

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 30.novembrī izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 15.septembrī prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlis prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers. A/

par parāda piedziņu.

Sākotnēja prasība papildināta, pievienojot prasības pieaugumus, saskaņā ar kuriem lūgts piedzīt no atbildētājas pamatparādu par dzīvokļa /adrese/,

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim

EUR 10394,74 apmēra un līgumsodu EUR 1039,47 apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 1.aprīlim. Tāpat lūgts piedzīt visus

tiesas izdevumus un atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma

izpildei.

Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12., 35.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.,10. un 13.pantu un Civillikuma 1402., 1587.,

1651., 1716.panta pirmo un trešo daļu, 1717., 1753., 1759.panta 1.punktu, 1762. un 1765.panta pirmo daļu.

Atbildētājas pārstāvis par celto prasību 2017.gada 29.novembrī tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, kuros noradīts, ka atbildētāja neatzīst

prasību un prasītāja izrakstītajos rēķinos iekļautie aprēķini atbildētājai neesot saprotami.

Uz tiesas sēdi atbildētājas pārstāvis neieradās, bet rakstveida paskaidrojumā lūdza lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.

Tādejādi atbildētājai par lietas izskatīšanas vietu un laiku tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesā tika saņemts prasītāja pārstāvja lūgums lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes un prasību

apmierināt.

Tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

No lietas materiāliem pievienotās Valsts zemes dienesta izsniegtās apliecības par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (lietas

34.lapa) ir konstatējams, ka 2000.gada 22.martā dzīvoklis /adrese/ ir reģistrēts atbildētājas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Saskaņā ar 2000.gada 4.aprīļa pilnvarojuma līgumu Nr.128 par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pieņemšanas- nodošanas aktu (lietas 10.-

15.lapa) dzīvojamā māja /adrese/ tika nodota apsaimniekošanā Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijai SIA “Pļavnieku nami”.

Pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3557 (lietas 16.lapa), Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA “Pļavnieku

nami” tika reorganizēta par Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”.

No lietas materiāliem pievienotās Uzņēmumu reģistra 2014.gada 4.decembra izziņas (lietas 17.lapa), konstatējams, ka Rīgas pašvaldības

SIA “Pļavnieku nami” tiesību un saistību pārņēmējs ir prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas izveidots 2010.gada 29.decembrī, apvienojot

vairākas Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tostarp, SIA “Pļavnieku nami”.

2011.gada 5.jūlija tika noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma par dzīvojamās mājas /adrese/ nodošanu apsaimniekošanā prasītajam (lietas

21.-28.lapa).

2002.gada 8.martā starp Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA “Pļavnieku nami”, kuras tiesību pārņēmējs ir prasītājs, un atbildētāju tika

noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 29.-33.lapa), kura 3.punktā atbildētāja apņēmās veikt maksājumus par

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājs norādījis, ka atbildētājas parāds veidojies jau kopš 2008.gada 1.decembra un uz 2017.gada 1.novembri pamatparāds sastāda

EUR 10394,74, ko apliecina 2017.gada 16.oktobra rēķins (lietas 97.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un sniedz atbildētājai komunālos pakalpojumus. Ik mēnesi

atbildētājai tiek izrakstīts rēķins par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācija Valsts zemes dienestā ir pielīdzināma īpašuma tiesību nostiprinājumam zemesgrāmatā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā stājās ar 2011.gada 1.janvāri) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tādejādi atbildētājai uz likuma un līguma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētājas pārstāvis par celto prasību 2017.gada 29.novembrī tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, kuros noradīts, ka atbildētāja neatzīst

prasību un prasītāja izrakstītajos rēķinos iekļautie aprēķini atbildētājai neesot saprotami. Tiesas sēdē prasītāja pārstāve paskaidroja, ka atbildētāja nekad

nav griezusies pie prasītāja ar lūgumu sniegt skaidrojumu par izrakstītajos rēķinos ietvertajām pozīcijām un aprēķiniem, kā arī nav lūgusi veikt pārrēķinu.

No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – 2017.gada 16.oktobra rēķina (lietas 97.lapa) un parāda aprēķina (lietas 37.-40., 99.lapa) ir

redzams, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies ilgstošā laika periodā un

pēdējais maksājums ir veikts tikai 2015.gada 9.septembrī EUR 70,00 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par parāda nomaksu.

No parāda aprēķiniem (lietas 37.-40., 99.lapa) ir redzams, ka ilgstoši nav veikti maksājumi nekādā apmērā. Piemēram, no 2010.gada jūlija līdz

2013.gada janvārim, kā arī no 2015.gada oktobra līdz 2017.gada 1.novembrim, kopā vairāk kā četrus gadus maksājumi nav veikti nekādā apmērā.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē izsmeļoši izskaidroja lietas materiāliem pievienotos aprēķinus. Norādīja, ka visi aprēķini ir skatāmi kopsakarā un

aprēķinos ietvertās summas tiek pārnestas uz nākamo aprēķina periodu, tādejādi aprēķinos ir iekļautas summas uz atskaites perioda sākumu. Proti, no

aprēķiniem par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2012.gada 31.jūlijam (lietas 37.-38.lapa) ir redzams, ka perioda beigās pamatparāda

kopsumma sastāda LVL 2758,75 jeb EUR 3925,34.

Pamatparāda summa EUR 3925,34 pārnesta uz parāda aprēķina par nākamo periodu pirmo pozīciju (lietas 99.lapa). No parāda aprēķina ir

redzams, ka parāda aprēķina ailē “pakalpojumi” ir norādītas ikmēneša pamatparāda summas, kas pavisam kopā par laika periodu no 2012.gada

1.augusta līdz 2017.gada 1.novembrim sastāda EUR 8040,35. Kopā aprēķins par pamatpakalpojumiem jeb kopējā izrakstīto rēķinu summa sastāda

EUR 11965,69. No parāda aprēķina ailes “samaksāts par pakalpojumiem” ir redzams, ka kopā laika periodā no 2012.gada 1.augusta līdz 2017.gada

1.novembrim samaksa veikta EUR 1570,95 apmērā. Līdz ar to neatmaksātā pamatparāda summa par periodu no 2008.gada 1.decembra līdz

2017.gada 1.novembrim sastāda EUR 10394,74 (EUR 11965,69 (kopējā izrakstīto rēķinu summa) – 1570,95 (veiktā apmaksa) = EUR 10394,74).

Uzklausot prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudot aprēķinus, tiesa atzīst, ka aprēķinos iekļautās pamatparāda summas ir pārskatāmas

un saprotamas, pretēji atbildētājas pārstāvja rakstveida paskaidrojumos norādītajiem iebildumiem.

Pat tādā gadījumā, ja atsevišķas rēķinu pozīcijas atbildētājai bija neskaidras, atbildētājai bija jāgriežas ar attiecīgiem jautājumiem pie prasītāja un tie

jānoskaidro, nepieciešamības gadījumā pieprasot prasītājam veikt pārrēķinu.

Atbildētājas rīcība - ilgstoši neveicot maksājumus nekādā apmērā pat par saņemtajiem pamatpakalpojumiem (ūdenspiegādi, apkuri u.c.), kuri

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā tiek sniegti kopējā sistēmā visai dzīvojamai mājai, liecina par atbildētājas apzinātu, prettiesisku rīcību. Neveicot

maksājumus vairāk nekā četrus gadus, faktiski prasītājs ir nodrošinājis, ka atbildētāja var ilgstoši saņemt un lietot visus komunālos pakalpojumus, lai gan

norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem neveic.

Izvērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda piedziņu EUR 10394,74 apmērā, kas izveidojies par laika

periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim, ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumsodu EUR 1039,47 apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim,

aprobežojot piedzenamā līgumsoda apmēru ar 10% no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, kā arī, ja līgumsods bija

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punktu par katru dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu kavējuma dienu

atbildētājai ir noteikts pienākums maksāt līgumsodu 0,3% apmērā no kopējas parāda summas.

Tādejādi pienākums maksāt līgumsodu maksājumu kavējuma gadījumā, noteikts starp pusēm noslēgtajā dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumā.

Atbilstoši parāda aprēķiniem (lietas 39., 99.lapa), prasītājs aprēķinājis līgumsodu kopā EUR 5197,84 apmērā, bet aprobežojis to ar 10% apmēru

no pamatparāda summas, lūdzot piedzīt līgumsodu EUR 1039,47 apmērā.

Civillikuma 1716.panta trešā daļa (likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī) noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības

apmēra.

Tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods EUR 1039,47 apmērā, proti, 10% apmērā no pamatparāda summas, atbilst Civillikuma

1716.panta trešās daļas noteikumiem un šādas tiesības prasītajam izriet no dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punkta.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā un no atbildētājas par labu prasītājam ir pamats piedzīt

pamatparādu EUR 10394,74 apmērā un līgumsodu EUR 1039,47 apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim,

kopā parādu EUR 11434,21 apmērā.

Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā norādīts, ka procentu apmērs ir cieši

jānosaka aktā vai darījumā, bet ja tas nav darīts, kā arī tad, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasītājam saskaņā ar Civillikuma1756.pantu nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos

procentus 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 657,17 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4,70 apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 657,55 apmērā.

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 17,16, ko veido izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu lietas dalībniekiem (lietas

3.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie

izdevumi EUR 12,46 apmērā valsts labā ir piedzenami no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājaI nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 41.panta pirmo daļu, 93., 97., 193. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu par

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 10394,74 apmērā, līgumsodu EUR 1039,47 apmērā un tiesas izdevumus EUR 657,55 apmērā,

kopā piedzenot EUR 12091,76 (divpadsmit tūkstoši deviņdesmit viens euro 76 centi).

Piedzītās naudas summas samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontā

Nr.LV63RIKO0002013197596, AS “DNB banka”.

Atzīt prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās pamatparāda summas (EUR 10394,74) par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 12,46 (divpadsmit euro 46 centi)

apmērā, kas iemaksājami kontā: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,

konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29629015.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas un tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošus dokumentus nekavējoties

iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt tiesai pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Sviķe