Court imposes fine for failure to appear at police control location during restricted hours.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to appear at his designated residence during a mandatory police control period. Although the defendant did not attend the hearing, the court proceeded without him because proper notice was given and no valid excuse was provided. Consequently, the court imposed a €25 fine, balancing aggravating factors like prior criminal record against mitigating circumstances such as admitting guilt.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 289.6.pants; LAPK 289.16.pants: Failure to appear at a designated location during a court-ordered police control period constitutes an administrative offense punishable by a fine, even if the person does not attend the subsequent hearing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 126034615
1-0016-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē
2016.gada 7.janvārī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Zutis,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,
Aprakstošā daļa:
[1] /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu turpmāk norādītos apstākļos:
/pers. A/ 2015.gada 24.novembrī plkst.23.40 neatradās savā norādītajā dzīvesvietā /adrese/ ar ko pārkāpa Rēzeknes tiesas 2015.gada 24.augusta spriedumu, kurā viņam
noteikta policijas kontrole uz 1 gadu, kuras laikā ir noteikts ierobežojums - aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00. Viņš pārkāpa Rēzeknes tiesas 2015.gada
24.augusta spriedumu un Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktu.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa:
[2] Uz tiesas sēdi neieradās persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/. /pers. A/ pavēste nosūtīta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu,
kuru viņš saņēma 2015.gada 16.decembrī. Viņš nav paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar to tiesa atzīst /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi
par neattaisnojošu.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknim par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi, bet iestādes pārstāvis nav izmantojis likumā noteiktās tiesības un nav ieradies
uz tiesas sēdi.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ un iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo viņiem likumā noteiktā kārtībā paziņots
par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.
[3] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi:
1) ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC167532 (lietas 2.lapa);
2) ar /pers. A/ paskaidrojumu, kurā viņš norāda, ka 2015.gada 24.novembrī policijas pārbaudes laikā neatradās mājās, jo bija pie vecmammas, nokavēja maršruta autobusu
un palika pie vecmammas. Savu vainu atzīst, apņemas turpmāk nepārkāpt nosacījumus (lietas 3.-4.lapa);
3) ar 2015.gada 24.novembra pārbaudes aktu, kurā norādīts, ka 2015.gada 24.novembrī plkst.23.40 pēc adreses /adrese A//adrese/, pārbaudes laikā /pers. A/ mājās
neatradās. /pers. C/, kura dzīvo norādītajā adresē, paskaidroja, ka /pers. A/ aizbraucis pie otras vecmātes, bet tieši uz kurieni, nezina (lietas 5.lapa);
4) ar Ieslodzījumu vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietuma 2015.gada 23.oktobra pavadvēstules, 2015.gada 15.oktobra paziņojuma un 2015.gada 22.oktobra raksturojuma
kopijām, no kurām izriet, ka /pers. A/ atbrīvosies pēc soda izciešanas 2015.gada 4.novembrī. /pers. A/ par savu dzīvesvietu norādīja /adrese/ (lietas 6.-8.lapa);
5) ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 24.augusta sprieduma kopiju, ar kuru /pers. A/ par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem un policijas kontroli uz 1 gadu (lietas 9.-12.lapa);
6) ar izziņas kopiju, kurā norādīts, ka /pers. A/ atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas 2015.gada 4.novembrī (lietas 13.lapa);
7) ar 2015.gada 6.novembra lēmuma kopiju par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemēroti ierobežojumi, tai skaitā, aizliegts atstāt dzīvesvietu
/adrese//adrese/ laika periodā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00. Ar šo lēmumu /pers. A/ iepazinās 2015.gada 6.novembrī, apstiprinot to ar savu parakstu (lietas 14.lapa);
8) ar izdrukas kopiju par papildsoda – policijas kontrole noteikumiem un atbildību par to neievērošanu, ar kuru /pers. A/ iepazinās 2015.gada 6.novembrī, apstiprinot to ar
savu parakstu (lietas 15.lapa);
9) ar izdruku no IeM informācijas centra, no kuras konstatējams, ka /pers. A/ pēdējo reizi notiesāts ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 24.augusta spriedumu par Krimināllikuma
15.panta ceturtajā daļā un 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem un policijas kontroli uz 1 gadu, spriedums stājies
spēkā 2015.gada 4.septembrī, atbrīvots pēc soda izciešanas 2015.gada 4.novembrī (lietas 16.-19.lapa).
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – Pārejas noteikumi) 24.punkta 1. un 2.apakšpunkts nosaka, ka papildsoda - policijas kontroles laikā
personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, un, lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos
ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā. No Pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunkta izriet, ka policijas kontroles īstenošanai
piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 „Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.479). Savukārt
Noteikumu Nr.479 18.punktā norādīts, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir pienākums novērst
iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās
personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles
noteikumu pārkāpumu. No minētām tiesību normām izriet, ja persona, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole un noteikts ierobežojums noteiktā laikā atrasties dzīvesvietā,
policijas darbinieku pārbaudes laikā nav atradusies norādītajā dzīvesvietā ierobežojumu noteiktajā laikā, tas uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš apstiprināja ar savu parakstu 2015.gada 6.novembra lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu un izdrukā par papildsoda – policijas kontrole noteikumiem un atbildību par to neievērošanu. Līdz ar to /pers. A/ neatrašanās dzīvesvietā 2015.gada
24.novembrī plkst.23.40 atzīstama par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos pierādījumus, norādītās tiesību normas un /pers. A/ sniegto paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās, tas ir, 2015.gada 24.novembrī
plkst.23.40, pārbaudes laikā neatrodoties dzīvesvietā /adrese//adrese/, ir konstatējamas visas LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.
[4] Saskaņā ar LAPK 32.pantu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus.
/pers. A/ no brīvības atņemšanas iestādes raksturojas viduvēji (lietas 8.lapa), neprecējies, apgādībā 1 persona, nestrādā, ienākumu nav.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu atzina un vaļsirdīgi nožēlo izdarīto (lietas
3.lapa).
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka administratīvo pārkāpumu izdarīja /pers. A/, kurš agrāk bija izdarījis
noziegumu, par ko viņš tika notiesāts un sodāmība viņam nav dzēsta (lietas 9.-12., 16.-19.lapa).
Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot /pers. A/ personību – nav precējies, apgādībā 1 persona, nestrādā, ienākumu nav, izdarītā pārkāpuma raksturu - izdarīja administratīvo
pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildē un pārvaldes kārtību, tiesa uzskata, ka par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu
ir piemērojams naudas sods, kas paredzēts minētā panta sankcijā. Tā kā tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli, tad viņam nav piemērojams naudas sods LAPK
177.panta minimālās sankcijas robežās, taču, nosakot sodu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli.
Rezolutīvā daļā:
Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6 panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 25 euro (divdesmit pieci euro) apmērā.
Naudas sodu samaksāt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs: Valsts Kase, reģ.Nr.
90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma numuru Nr.126034615. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama
Rēzeknes tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas.
Tiesnesis A.Zutis