Court allows declaration of sister relationship via PMLP records despite missing birth certificate due to war archive loss.

Lietas arhīva Nr. C-4433-19/23

ECLI:LV:RVPT:2019:0607.C30443319.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 7. jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa

ar sekretāri M. Bērziņu

piedaloties pieteicējas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un ieinteresētajām personām /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

2019. gada 9. maijā atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8 izskatīja civillietu /pers. E/ pieteikumā par juridiskā fakta

konstatēšanu, ar ieinteresētajām personām /pers. B/, /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. C/ un

konstatēja:

2019.gada 2. janvārī /pers. E/ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdz konstatēt

mantojuma lietas kārtošanai juridisku faktu, ka 26.04.2018 mirusī /pers. I/, personas kods /personas kods/ ir /pers. E/,

personas kods /personas kods/ māsa.

Pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 26. aprīlī nomira pieteicējas māsa /pers. I/ ( pirmslaulības uzvārds /uzvārds/).

Pieteicēja vērsās pie zvērinātas notāres Skaidrītes Krūmiņas ar iesniegumu par mantojuma pieņemšanu, mantojuma tiesību

izsludināšanu un apstiprināšanu. Lai pierādītu savu radniecību ar /pers. I/, bija nepieciešams cita starpā iesniegt notārei

mirušās māsas dzimšanas apliecību.

Tā māsa dzimusi Krievijā, pieteicēja vērsās ar lūgumu izprasīt dzimšanas apliecību no Krievijas Federācijas arhīva.

2018. gada 11. septembrī no arhīva tika saņemta atbilde, kur norādīts, ka, veicot pārbaudi par laika periodu no 01.01.1943

līdz 31.12.1943, konstatēts, ka arhīvs pa kara gadiem nav saglabājies.

Tādos apstākļos pieteicējai nav iespējams saņemt māsas /pers. I/ dzimšanas apliecību.

Tas, ka /pers. I/ bija pieteicējas māsa, apliecina PMLP izziņas, kurās sakrīt informācija par abu vecākiem.

Norāda, ka ieinteresētās personas šajā lietā varētu būt citi iespējamie mantinieki.

/pers. I/ bērnu nebija. /pers. I/, izņemot māsu /pers. E/ vēl bija brālis /pers. K/, miris /miršanas datums/, brālis /pers.

L/, miris /miršanas datums/un māsa /pers. M/, mirusi /miršanas datums/Tādējādi, brāļu un māsas bērni varētu būt mirušās

/pers. I/ tuvākie mantinieki.

Norāda, ka brālim /pers. K/ ir dēls /pers. B/ un meita /pers. C/, brālim /pers. L/ ir dēls /pers. F/ un meita /pers. D/, bet

māsai /pers. M/ ir dēls /pers. G/, kas visi ir norādīti kā ieinteresētās personas lietā.

Pieteikums pamatots ar Civilprocesa likuma 288., 289.pantu.

2019. gada 18. februārī tiesā saņemti ieinteresētās personas /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka viņa

atzīst, ka /pers. L/ ir viņas tēvs. Par pārējiem apstākļiem nav informācijas, jo tēvs un tēva ģimene, t.i. /pers. L/ un viņa

brālis un māsas pārtrauca ar /pers. D/ kontaktus aptuveni pirms 25 gadiem. Nav pietiekamas informācijas, lai pieteikumu

atzītu vai izteiktu iebildumus.

2019. gada 30. aprīlī tiesā saņemti ieinteresētās personas /pers. F/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka viņš

atzīst, ka /pers. L/ ir viņa tēvs. Par pārējiem apstākļiem nav informācijas, jo ar tēvu un tēva ģimeni nav kontaktējies 40

gadus. Nav pietiekamas informācijas, lai pieteikumu atzītu vai izteiktu iebildumus. Papildus norādīts, ka uz tiesas sēdei

darba apstākļu dēļ nevar ierasties.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja un pieteikumā norādītiem motīviem un pamatiem.

Tiesas sēdē ieinteresētā persona /pers. D/ pieteikumu atzina, paskaidroja ka viņa nepretendē uz mirušās /pers. I/

mantojumu.

Tiesas sēdē ieinteresētā persona /pers. C/ pieteikumu atzina, paskaidroja ka viņa nepretendē uz mirušās /pers. I/

mantojumu.

Tiesas sēdē ieinteresētā persona /pers. B/ pieteikumu atzina, paskaidroja ka viņa nepretendē uz mirušās /pers. I/

mantojumu.

Tiesas sēdē ieinteresētās personas /pers. F/ un /pers. G/ neieradās.

Tiesa konstatē, ka /pers. F/ savā rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka tiesas sēdē neieradīsies, savukārt, /pers. G/

tiesas dokumenti- pieteikuma noraksts uz pavēste uz tiesas sēdi tika nosūtīti uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi.

Šādos apstākļos, ievērojot to, ka par tiesas sēdes laiku vietu visiem dalībniekiem ir pienācīgā kārtā paziņots, tiesa atrod

par iespējamu izskatīt lietu ieinteresēto personu /pers. F/ un /pers. G/ prombūtnē.

Noklausoties pieteicējas un ieinteresēto personu paskaidrojumus un pārbaudot rakstveida pierādījumus,

tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Civilprocesa likuma 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā

kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un

zudusi iespēja tos atjaunot.

Civilprocesa likuma 288.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga

fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

Tiesa atzīst, ka no radniecības fakta starp pieteicēju /pers. E/ un mirušo /pers. I/ ir atkarīga /pers. E/ mantisko

tiesību rašanās, proti, juridisko faktu par radniecības attiecībām nepieciešams konstatēt, lai /pers. E/ var tikt apstiprināta

mantojuma tiesībās uz mirušās /pers. I/ ( pirmslaulības uzvārds /uzvārds/) atstāto mantojumu.

2008.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.618 “Noteikumi par mantojumu reģistra un mantojumu lietu

vešanu” 25.punkts paredz, ka mantojuma atstājēja un mantinieka radniecības faktu apliecina dzimtsarakstu iestādes izsniegta

dzimšanas apliecība. Noteikumu 27.punkts nosaka, ja dzimšanas apliecība nav pieejama, tad mantojuma lietā iesniedzami

dzimtsarakstu iestādes izsniegti noraksti, izraksti vai izziņas no civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem vai Valsts vēstures

arhīva izsniegtas radniecības faktu apliecinošas izziņas. Noteikumu 28.punkts nosaka, ka radniecības attiecību faktu

apliecina arī spēkā stājies tiesas spriedums par šā fakta konstatēšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

No lietas materiāliem izriet, ka citādā kārtībā /pers. E/ nav iespējams saņemt viņas un /pers. I/ radniecību apstiprinošus

dokumentus.

/pers. E/lūdz mantojuma lietas kārtošanai konstatēt faktu, ka /pers. I/, personas kods /personas kods/ ir viņas māsa.

Ieinteresētās personas /pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/ tiesas sēdē atzina pieteikumu un apstiprināja, ka viņi kā /pers. I/

radinieki nepretendē uz viņas atstāto mantojumu un neiebilst, ka to iegūst pieteicēja /pers. E/.

Ieinteresētā persona /pers. F/ savos paskaidrojumos faktiski pret pieteikumu neiebilst.

No /datums/izdotās miršanas apliecības izriet, ka /pers. I/, personas kods /personas kods/, dzimusi /datums/Pleskavas

apgabalā, Zaļitas ciemā, Krievijā, mirusi /miršanas datums/( lpp. 13).

No Pleskavas apgabala Galvenās valsts tieslietu pārvaldes Dokumentu apstrādes, uzglabāšanas un izsniegšanas

nodaļas 2018. gada 11. septembra paziņojuma par civilstāvokļa akta ieraksta neesamību izriet, ka par Pleskavas apgabala

Pleskavas rajona Zaļitu ciema padomi periodu no 01.01.1943 līdz 31.12.1943 arhīva fonds nav saglabāts par kara gadiem (

lpp. 14-16).

2018. gada 17. maija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa nr. 1553 apliecina, ka pieteicējas /pers. E/ tēvs bija

/pers. N/, personas kods /personas kods/, miris /miršanas datums/, bet māte /pers. O/, dzimusi /datums/, mirusi /miršanas

datums/(lpp. 17).

2018. gada 17. maija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa nr. 1552 apliecina, ka /pers. I/, personas kods

/personas kods/, dzimušas Pleskavas apgabalā, Zaļitas ciemā, tēvs bija /pers. N/, personas kods /personas kods/, miris

/miršanas datums/, bet māte /pers. O/, dzimusi /datums/, mirusi /miršanas datums/(lpp. 18).

No Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas 16.05.2018 Izziņas par laulības reģistrāciju redzams, ka /pers. P/, personas

kods /personas kods/ 1969. gada 5. jūlijā noslēgusi laulību ar /pers. R/, pieņemot uzvārdu Briede ( lpp. 19).

No Latvijas Republikas Valmieras rajona dzimtsarakstu nodaļas 19.02.1993 izziņas redzams, ka /pers. E/ m., dzimusi

/datums/. Tēvs :/pers. N/, māte: /pers. O/, dzimšana reģistrēta /datums/( lpp.22).

Laulības apliecība apstiprina, ka /pers. E/ m., dzimusi 1944. gadā, /datums/septembrī noslēdza laulību ar /pers. V/,

pēc laulības reģistrācijas sievai piešķirts uzvārds /uzvārds/( lpp. 38).

No Latviešu valodas aģentūras 08.01.2019 sniegtā skaidrojuma par personvārdiem izriet, ka sievietes priekšvārdi

Klaudija un Klavdija ir viena priekšvārda varianti, kas atšķiras ar patskaņa u un līdzskaņa v maiņu. Minētās atšķirības,

visticamāk, radušās dokumentu rakstītāju pārklausīšanās dēļ, kā arī pielāgojot priekšvārdu dažādu valodu ( latviešu un

krievu) rakstības tradīcijām. Šādā sakarā priekšvārdu rakstījums personas dokumentos latviešu valodā Klaudija, Klavdija

no valodas viedokļa ir attiecināms uz vienu un to pašu personu ( lpp. 36).

Ņemot vērā minētos pierādījumus, kā arī to, ka neviena ieinteresētā persona nav iebildusi juridiska fakta konstatēšanai

un nav norādījusi uz jebkādu strīdu, kas būtu izšķirams prasības tiesvedības kārtībā, tiesa atzīst, ka ir pietiekams pamats

atzīst un konstatēt faktu, ka /pers. E/, personas kods /personas kods/ ir /pers. I/, personas kods /personas kods/,

mirušas /datums/ māsa.

Norādāms, ka juridiskais fakts tiek konstatēts mantojuma lietas kārtošanai un vešanai.

Ņemot vērā minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97.panta tiesa

nosprieda:

Pieteikumu apmierināt.

Konstatēt juridisku faktu, ka /datums/ mirusī /pers. I/, personas kods /personas kods/ ir /pers. E/, personas kods

/personas kods/ māsa.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 ( divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas ( pasludināšanas) dienas Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S. Meliņa