Legislator Case Law & Legislation
130026718 / 1-0267-18 ECLI:LV:RVPT:2018:0125.130026718.1.S AI generated

Court convicts driver for drunk driving, imposes detention, fine, license ban, and vehicle return.

Case Number 130026718 / 1-0267-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of drunk driving and imposed administrative penalties including five days of detention, an €850 fine, and a two-year driving ban. The defendant argued that the police report inaccurately described the situation, claiming the vehicle was parked and unattended while he retrieved items from his home. The court rejected these claims, finding the evidence of alcohol concentration sufficient and the vehicle seized lawfully, thus upholding the conviction and sentencing.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešā daļa; Ceļu satiksmes likuma 30. panta pirmā daļa: The court may convict a driver for driving under the influence of alcohol and impose administrative detention, fines, and license revocation based on breathalyzer results and police reports.

Keywords

AI generated
drunk driving conviction administrative detention penalty driving license revocation breathalyzer test results vehicle seizure return

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešā daļa
Ceļu satiksmes likuma 30. panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10., 22.-24., 26., 29., 29.3, 31.-34. panti

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietvedības Nr. 1-0267-18/27

ECLI:LV:RVPT:2018:0125.130026718.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 25.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Mauriņu un tulci J.Trimalnieci,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešās daļas un

konstatēja

2018.gada 17.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors V.Buliņš sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC320964 attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk – /pers. A/) par to, ka 2018.gada 17.janvārī

plkst.23.07 Rīgā, Džutas ielā, pie mājas Nr.13A, automašīnu stāvlaukumā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Dacia Logan, ar valsts

reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola reibumā, izelpotajā gaisā 1,48 promiles, mērījums veikts ar mēraparātu

AlcoQuant 6020 plus Nr.A405237, verificēts līdz 07.05.2018. Protokolā tiek norādīta atsauce uz Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu,

kā arī norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par minēto pārkāpumu

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15panta trešajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289.16 panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Tiesas sēdē /pers. A/ iesniedza rakstveida iesniegumu, kurā sniegti paskaidrojumi par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, ka 2018 gada

18 janvārī tika sastādīts administratīvais protokols Nr. PC284854. Protokolā nepareizi tika aprakstīta reālā situācija, netika ņemti vērā /pers. A/

paskaidrojumi un argumenti. /pers. A/

novietoja automašīnu Dacia /reģistrācijas numurs/, Džutes ielas 13A pagalmā (jo pašreiz dzīvo kopā ar savu civilsievu /pers. B/, kas robežojas ar

Džutes ielu 13A). Plkst.22.20 palūdza kaimiņus Robertu un Juri pieskatīt mašīnu, kamēr /pers. A/ aiznes uz dzīvokli mantas. Mašīnā palika vērtīgas

mantas un dokumenti. Kaimiņi piekrita un laikā, kamēr /pers. A/ bija prom, palika automašīnā un klausījās mūziku, līdz /pers. A/ atgriezās. Automašīna

visu šo laiku bija novietota un satiksmē nepiedalījās. /pers. A/ atgriezās aptuveni plkst.22.50, lai paņemtu dokumentus un atlikušās mantas. Lai to visu

varētu vieglāk savākt, /pers. A/ apsēdās vadītāja sēdeklī. Kad /pers. A/ iekāpa automašīnā, ieraudzīja, ka pie automašīnas ir piegājusi jauna sieviete un

histēriski kliedz bez jebkāda pamata. Acīmredzot viņa domāja, ka tā ir viņas personīgā stāvvieta. Pēc tam dzirdēja troksni: automašīnas motora troksni

un neliela sitiena troksni. /pers. A/ izkāpa no automašīnas un redzēja, ka aizmugurē atrodas automašīna Passat VW, v.n.z. /reģistrācijas numurs/, kas

nedaudz pieskārās /pers. A/ automašīnas bamperim. /pers. A/ ar automašīnas Passat vadītāju neizdevās vienoties par saskaņoto protokolu. Viņa izsauca

ceļu policiju, kas ieradās notikuma vietā, sastādīja protokolu, neņemot vērā /pers. A/ paskaidrojumus un argumentus. Ceļu policija konstatēja, ka /pers.

A/ ir lietojis alkoholu, bet to viņš lietoja aptuveni 20 minūtes pēc tam, kad bija beidzis piedalīties ceļu satiksmē. Ir liecinieki, fotogrāfijas, kas apliecina, ka

automašīna ilgu laiku ir stāvējusi un nav piedalījusies satiksmē. Ņemot vērā minēto, /pers. A/ lūdz izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz

Latvijas APK 239.panu, kas nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai

tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Papildus iesniegumā norādītajam, /pers. A/ paskaidroja, ka Roberts ir kaimiņš, bet Juris ir draugs. Līdzi nēsā blašķi, kurā ir alkohols. Degvīnu

lietoja pēc tam, kad ar šo sievieti neizdevās vienoties par saskaņoto protokolu, un gaidīja policiju. Noliedz, ka, atrodoties alkohola reibumā, būtu vadījis

transportlīdzekli.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka ir pamats

/pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta trešās daļas.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 149.15panta trešās daļas ir pierādīta ar:

1. 2018.gada 17.janvārī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC320964 norādīto;

2. 2018.gada 17.janvāra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB350671 un tam pievienotajām divām izdrukām par veikto

alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā, konstatējot minimālo alkohola koncentrāciju 1,4812 promiles. /pers. A/ ir parakstījis

Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, tādā veidā apliecinot, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem;

3. Valsts policijas darbinieka J.Skujas ziņojumu, kurā norādīts, ka 2017.gada 17.janvārī plkst.13.00 sāka pildīt dienesta pienākumus kopā ar

jaunāko inspektoru V.Buliņu, ar dienesta automašīnu, postenī 5002 Rīga-Ērgļi, autoceļš P4. Ap pkst.23.15 tika saņemts izsaukums no OVB

dežuranta par to, ka notika negadījums. Ierodoties uz notikumu pēc adreses Rīga, džutas iela 13, plkst.23.57, konstatēja, ka automašīnas Dacia

Logan, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/,vadītājs uzbrauca stāvošai automašīnai VW Passat, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, to bojājot, kā arī /pers. A/ alkohola ietekmes pārbaudes izelpas gaisā, konstatēta alkohola ietekme 1,6 promiles. Saskaņā

ar augstāk minēto, /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC320964;

4. /pers. F/ paskaidrojumu, kurā par notikumu 17.01.2018. plkst.23.15 norādīts, ka ar kolēģi un kaimiņu Aleksandru sēdēja automašīnā un

runāja par ikdienas tēmām, klausījās radio un meitene lūdza novietot automašīnu citur, vismaz tā /pers. F/ dzirdēja, bet nav pārliecināts.

Aleksandrs nolēma pārvietot auto, aptuveni kādus divus metrus tālāk, un kad bija atpakaļgaita, /pers. F/ sajuta nelielu, vieglu grūdienu. Sieviete

sāka raudāt, centās sievieti nomierināt. Turpmāk sagaidīja ceļu policiju;

5. /pers. G/ paskaidrojumu, kurā par notikumu 2018.gada 17.janvārī plkst.23.04 norādīts, ka atbraucot no darba, novietoja savu automašīnu

/reģistrācijas numurs/blakus automašīnai Dacia /reģistrācijas numurs/, kurā atradās vīrietis gados un divi jaunāki vīrieši. Vecākais vīrietis, kas

atradās pie stūres, un kas bija manāmā alkohola reibumā, atvēra savas automašīnas durvis un uzrunāja /pers. G/ krievu valodā. Viņa neko

neatbildēja, jo slikti pārvalda krievu valodu. /pers. G/ aizslēdza automašīnu un devās projām. Vīrietis ar savu automašīnu (/reģistrācijas numurs/)

sāka pārvietoties un atpakaļgaitā apzināti iebrauca /pers. G/ automašīnas bamperī, kurš ir bojāts.

6. Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ348592, kurā, cita starpā, norādīts, ka vadītājam /pers. A/ ir konstatēts reibums.

Tiesa secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ konstatēts alkohola reibums. /pers. A/ noliedz

transportlīdzekļa vadīšanas faktu alkohola reibumā.

Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokolā konstatēto alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpā un administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus. Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina Latvijas APK 149. 15 panta trešajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli,

būdams alkohola reibumā un viņa izelpotā gaisā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,0 promiles, proti –1,4812 promiles.

Tiesa kritiski vērtē /pers. A/ sniegtos paskaidrojumus daļā par to, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola reibuma stāvoklī, un

nepiedod tiem ticamību, jo no /pers. G/ rakstveida paskaidrojuma izriet, ka transportlīdzekļa Dacia, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas

numurs/, piederošs /pers. A/, kas noskaidrots lietas izskatīšanas gaitā, vadītājs, braucot atpakaļgaitā, iebrauca /pers. G/ piederošajā

transportlīdzekli. No. /pers. G/ paskaidrojuma arī izriet, ka /pers. A/ bija alkohola reibumā. Tāpat, arī no /pers. F/ paskaidrojuma izriet, ka /pers.

F/, viņa kolēģis un kaimiņš Aleksandrs – /pers. A/, atradās automašīnā, klausījās mūziku, pēc meitenes –/pers. G/, iespējamā, lūguma pārvietot

automašīnu, /pers. A/ nolēma automašīnu pārvietot par dažiem metriem, un braucot atpakaļgaitā, /pers. F/ sajuta vieglu grūdienu.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/, noliedzot transportlīdzekļa vadīšanas faktu alkohola reibumā, tādējādi mēģina izvairīties no atbildības par izdarīto

administratīvo pārkāpumu.

Tiesa nekonstatē iemeslus un apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem /pers. A/

pārkāpuma izdarīšanas pierādīšanai.

Vērtējot pārējos /pers. A/ argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas ieskatā,

tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots atsaucoties arī uz

Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem.,

61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet

viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā

uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas

apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra spriedumu lietā Nr.133064413).

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzīvesvietas adrese ir /adrese/, ir pašnodarbināta persona, iepriekš nav saukts pie

administratīvās atbildības.

Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 33. un 34.pantos noteiktajam, kā arī

apstākļus, kas noteikti Latvijas APK 31.panta otrajā daļā, proti, kas būtu par pamatu tam, ka /pers. A/ nevar tikt piemērots administratīvais arests,

cita starpā, nav ziņu par to, ka personai būtu noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Atbilstoši LAPK 149.15panta trešajai daļai, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins

pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles,-transportlīdzekļa vadītājam piemēro

administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt piecdesmit līdz tūkstoš divsimt euro un atņem transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka /pers. A/ nosakāms Latvijas APK 149.15panta trešās daļas

sankcijas ietvaros paredzētais minimālais sods, un /pers. A/ uzliekams naudas sods 850 euro apmērā, piemērojams administratīvais arests uz 5

diennaktīm, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem, aizliedzot iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un

lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums [..]. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no

lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības.

Savukārt Latvijas APK 29.3pantā noteikts, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,

kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana [..]. Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

Saskaņā ar Latvijas APK 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas

jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko /pers. A/ izņemtā

transportlīdzekļa vadītāja apliecība BA086567, sprieduma izpildei daļā par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Atbilstoši Latvijas APK 299.1 pantam, pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Latvijas APK 258.pantā noteikts, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās

daļas 12.punktu, nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir

atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 2.punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam

pārbauda Valsts policijas darbinieks (...), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Ministru kabineta Nr.15, 11.punkts nosaka, ja

saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola

koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

No 2018.gada 17.janvārī Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB350671 norādītā secināms, ka minimālā alkohola koncentrācija

izelpojamā gaisā /pers. A/ konstatētas 1,4812 promiles, kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot

aizliegts vadīt transportlīdzekli. Līdz ar ko, izdevumus par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ jāieskaita institūcijas, kuras darbinieks ir

veicis viņa pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, tas ir, Valsts policijas kontā.

Latvijas APK 274.1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas

darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir izņemts transportlīdzeklis Dacia Logan, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pēc

tiesas rīcībā esošās informācijas izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. A/. Līdz ar ko minētais transportlīdzeklis pēc naudas soda samaksas

atgriežams šā transportlīdzekļa īpašniekam– /pers. A/.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 29., 29.3, 31.- 34., pantu, 149.15 panta trešo daļu, 213., 243.-

244., 258., 272., 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299., 299.1 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:

1) administratīvo arestu uz 5 ( piecām ) diennaktīm,

2) uzlikt naudas sodu EUR 850 ( astoņi simti piecdesmit euro) apmērā,

3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR

90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru - 130026718). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 3.

Izņemto transportlīdzekli Dacia Logan, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot atpakaļ šā transportlīdzekļa īpašniekam– /pers.

A/, personas kods /personas kods/, pēc naudas soda samaksas.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, izņemto vadītāja apliecību BA086567, nosūtīt iznīcināšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Noteikt, ka ar alkohola koncentrācijas veiktās pārbaudes izdevumi 15,65 euro, samaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums

stājies likumīgā spēkā, ieskaitot tos jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr.90000099040; Bankas kods:

TRELLV22; konta Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi – 17.01.2018. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols

Nr.NB350671) par ko informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas

biroju Rīgā, Gaujas ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 25.janvārī.

Tiesnese B.Horuna