Appeal court dismissed fine appeal, ruling driver must display time info on dashboard in designated parking zones.

Lietas Nr. 142137211

Lietas arhīva Nr. AA43-1116-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 30.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente M.Osmane,

tiesneses S.Gintere un V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ (personas kods /personas

kods/) pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 27.decembra lēmuma Nr.D57/10-

6/3914 atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 16.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors 2010.gada 22.novembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu-paziņojumu Nr.108506079 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2010.gada 22.novembrī plkst.11.44, Brīvības ielā pie

111.nama, Rīgā stāvēšanai novietots transportlīdzeklis Toyota, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ (turpmāk –

Transportlīdzeklis), neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu

satiksmes noteikumi) 4.punkta un 307.17.apakšpunkta (833.papildzīme „Stāvēšanas ilgums”) prasības, par ko atbildība paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10pantaseptītajā daļā. Par izdarīto pārkāpumu Transportlīdzekļa

vadītājam uzlikts naudas sods Ls 20.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – iestāde) priekšnieka 2010.gada 27.decembra lēmumu Nr.D57/10-

6/3914 (turpmāk – Lēmums) Protokols atstāts negrozīts.

[2] 2011.gada 19.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. B/ pieteikums (sūdzība) par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] 2010.gada 22.novembrī ap plkst.11.37 /pers. B/ ar Transportlīdzekli iebrauca stāvvietā Brīvības ielā pie 111.nama, Rīgā, jo tur

viņam bija norunāta tikšanās, lai nodotu mapi ar dokumentiem. /pers. B/ no mašīnas izkāpa tikai uz 1 minūti, lai nodotu dokumentus

cilvēkam, kurš atnāca uz minēto stāvvietu apmērām plkst.11.40.

[2.2] Policijas darbinieki savos dienesta ziņojumos norāda citus lietas apstākļus, turklāt policijas darbinieks J.K.norāda informāciju,

kura viņam nebija pieejama, jo viņš atradās 15-20 metru attālumā no Transportlīdzekļa stāvēšanas vietas.

[3] 2011.gada 3.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka iestāde

pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Iestāde norāda, ka konkrētajā gadījumā Transportlīdzeklis

bija novietots stāvēšanai stāvvietā, taču Transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla nebija novietota informācija par laiku, kad

Transportlīdzeklis novietots stāvēšanai.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2012.gada 16.marta spriedumu pieteikumu (sūdzību) noraidīja.

Spriedums pamatots šādi.

[4.1] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus.

[4.1.1] Protokols, kurā konstatēts, ka 2010.gada 22.novembrī plkst.11.44 Transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai Brīvības ielā pie

111.nama, Rīgā bez laika norādes, tādējādi neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkta un 307.17.apakšpunkta (833.papildzīme

,,Stāvēšanas ilgums”) prasības, par ko saskaņā ar LAPK 149.10panta septīto daļu Transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods Ls

20. [4.1.2] Pārkāpuma fiksēšanas laikā un vietā uzņemtās fotogrāfijas, no kurām redzams, ka Brīvības ielā pie 111.nama, Rīgā 532.ceļa

zīmes „Stāvvieta” ar 833.papildzīmi „Stāvēšanas ilgums – 20 minūtes” darbības zonā stāvēšanai novietots Transportlīdzeklis bez laika

norādes. Fotogrāfijas uzņemtas laika posmā no plkst.11.39 līdz plkst.11.43.

[4.1.3] /pers. B/ apstrīdēšanas iesniegums, kurā norādīts, ka Protokolā norādītajā datumā apmēram plkst.11.37 /pers. B/ bija

iebraucis Protokolā minētajā stāvvietā, kur /pers. B/ bija noteikta tikšanās, lai nodotu mapi ar dokumentiem. Minētajā stāvvietā var

novietot automašīnu stāvēšanai bez maksas uz laiku līdz 20 minūtēm. Ap plkst.11.40 /pers. B/ izkāpa no automašīnas, lai nodotu

dokumentu mapi. /pers. B/ atradies apmēram 10 metru attālumā no automašīnas. Apmēram vienu minūti pēc tam, kad /pers. B/

izkāpis no automašīnas, pie /pers. B/ automašīnas pieskrējusi policijas darbiniece ar jau sastādītu Protokolu. /pers. B/ paziņojis, ka

tikai uz minūti izkāpis, bet policijas darbiniece pagrūdusi /pers. B/ un nofotografējusi automašīnu. /pers. B/ ieskatā, Protokols jau bija

uzrakstīts laikā, kamēr /pers. B/ vēl atradās savā automašīnā. Par notikušo /pers. B/ nekavējoties, proti, plkst.11.43, informēja iestādi.

/pers. B/ norāda, ka automašīna nebija novietota stāvēšanai, bet tika apturēta, lai izkrautu dokumentus.

[4.1.4] Policijas darbinieces A.B. 2010.gada 25.novembra ziņojumā norādīts, ka, veicot dienesta pienākumus, 2010.gada

22.novembrī ap plkst.11.44 tika sastādīts Protokols par Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkta un 307.17.apakšpunkta pārkāpumu,

proti, par Transportlīdzekļa novietošanu stāvvietā bez laika norādes pie nama Brīvības ielā 111, Rīgā. Kad ar sastādīto Protokolu

devusies pie minētās automašīnas, no pretējās ielas puses policijas darbiniecei pakaļ skrējis vīrietis un krievu valodā kliedzis

dažādus apvainojumus. Policijas darbiniece vīrietim pieklājīgi divas reizes izskaidrojusi pārkāpuma būtību, bet vīrietis nevēlējies

klausīties. Sastādīto Protokolu izrāvis policijas darbiniecei no rokām un kliedzis vēl vismaz desmit minūtes. Vīrietis sekojis policijas

darbiniecei uz policijas dienesta automašīnu un ar varu lauzis vaļā tās durvis. Arī zvanot uz iestādi, vīrietis kliedzis. Policijas

darbiniece arī paskaidro, ka, ņemot vērā, ka vīrietis ir ievērojami lielāks un spēcīgāks par policijas darbinieci, tad vīrieti pagrūst viņa

nemaz nevarētu.

[4.1.5] Policijas darbinieka J.K. 2010.gada 25.novembra ziņojumā norādīts, ka kopā ar policijas darbinieci A.B. 2010.gada

22.novembrī pildījis dienesta pienākumus un ap plkst.11.37 uzsācis pārbaudīt stāvēšanas noteikumu ievērošanu stāvvietā Brīvības

ielā pie nama 111, Rīgā, kur stāvēšanas režīmu nosaka 833.papildzīme. Policijas darbiniece A.B. fiksējusi pārkāpumus ar

fotoaparātu un sastādījusi Protokolu. Pēc tam, kad Protokols jau bijis sastādīts, no ielas otras puses pieskrējis vīrietis, kurš

paskaidrojis, ka ir Transportlīdzekļa vadītājs un sācis bļaustīties. Policijas darbinieks paskaidro, ka no konflikta vietas atradies

apmēram 20 metru attālumā, tāpēc sarunu precīzi nav dzirdējis, taču nekādas grūstīšanās nav bijis, pretējā gadījumā būtu devies

palīgā savam pāriniekam.

[4.2] /pers. B/ apstrīd, ka Transportlīdzekli būtu novietojis stāvēšanai, jo izkāpis no tā tikai uz minūti, lai nodotu dokumentu mapi,

tāpēc uzskata, ka nebija jāatstāj Transportlīdzeklī pie priekšējā stikla informācija par laiku, kad Transportlīdzeklis iebraucis šajā

stāvvietā. Savukārt iestāde norāda, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai.

Lietā ir strīds par to, vai pie konkrētajiem lietas apstākļiem /pers. B/ darbībās ir konstatējams LAPK 149.10panta septītajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[4.3] Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz LAPK 149.10panta septīto daļu, nepieciešams konstatēt, ka

persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai stāvvietā, kas apzīmēta ar 532.ceļa zīmi un 833.papildzīmi un transportlīdzekļa salonā

pie priekšējā stikla nav novietota informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis stāvvietā novietots, kādi pierādījumi lietā to pierāda un

vai tie ir pietiekami.

[4.4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, tiesa nonāk pie secinājuma, ka /pers. B/ vaina konstatētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta. Minētais tiesas secinājums ir pamatots uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[4.4.1] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.apakšpunktu apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz

piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī

vai izkraušanai no tā.

Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.apakšpunkts noteic, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar

pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī

transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai

izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

No minētajām tiesību normām arī izriet, ka transportlīdzekļa apturēšana ir atzīstama par stāvēšanu, ja ir konstatējams, ka:

1) apturēšana nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā;

2) apturēšana nav saistīta ar kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

3) apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā,

kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

/pers. B/ norādījis, ka apturējis Transportlīdzekli uz laiku, ne ilgāku par 5 minūtēm, lai nodotu dokumentu mapi citai personai, proti,

izkāpis no automašīnas uz minūti.

Lietā esošajos fotoattēlos redzams apturēts Transportlīdzeklis, taču nekādas darbības pie tā netiek veiktas, Transportlīdzekļa durvis ir

aizvērtas, pie tā neatrodas neviena persona, un nekas neliecina par darbībām, kas saistītas ar kravas izkraušanu vai iekraušanu.

Turklāt, kā tiesas sēdē paskaidroja /pers. B/, fotogrāfijās viņš nav redzams, jo atradās Brīvības ielas otrā pusē, kur satikās ar

personu, kurai nodeva dokumentus.

Tiesa atzīst, ka par kravas iekraušanu vai izkraušanu Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.apakšpunkta izpratnē būtu atzīstamas tādas

darbības saistībā ar kravas iekraušanu vai izkraušanu, kuras nav iespējams saprātīgā veidā veikt, nenovietojot transportlīdzekli tieši

pie kravas izkraušanas vai iekraušanas vietas. Turklāt kravas iekraušanas vai izkraušanas gadījumā būtu jābūt iespējai konstatēt

šādas darbības, proti, pie transportlīdzekļa, kas apturēts ar mērķi iekraut vai izkraut kravu, ir jānotiek attiecīgām kravas iekraušanas

vai izkraušanas darbībām.

Ņemot vērā minēto, /pers. B/ minētās darbības – Transportlīdzekļa apturēšana, lai nodotu dokumentu mapi citai personai, nav

atzīstamas par darbībām, kas saistītas ar kravas iekraušanu vai izkraušanu Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.apakšpunkta izpratnē.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Transportlīdzeklis fotografēts vairākas reizes laikā no plkst.11.39 līdz plkst.11.43, savukārt

Protokols sastādīts plkst.11.44. Tādējādi secināms, ka policijas darbinieki pie Transportlīdzekļa ir atradušies vismaz 5 minūtes, kuru

laikā /pers. B/ pie Transportlīdzekļa neatgriezās, kā arī nekas neliecināja, ka no Transportlīdzekļa notiek kravas izkraušana.

No minētā secināms, ka pat gadījumā, ja /pers. B/ patiešām bija izkāpis no Transportlīdzekļa, lai nodotu dokumentu mapi citai

personai, šo darbību kopējais ilgums pārsniedza 5 minūtes.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Transportlīdzeklis 2010.gada 22.novembrī Protokolā norādītajā laikā un vietā bija novietots

stāvēšanai.

[4.4.2] Ceļu satiksmes noteikumu 307.punktā noteiktas papildzīmes, kuras precizē vai ierobežo uzstādīto ceļa zīmju darbību.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 298.16.apakšpunktam norādījuma zīmes 522 „Stāvēšanas aizlieguma zona” darbības teritorijā ir

aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem un teritorijām.

No minētajām tiesību normām izriet, ka, novietojot stāvēšanai transportlīdzekli 532.ceļa zīmes darbības zonā, ir atļauta

transportlīdzekļu stāvēšana, taču šīs ceļa zīmes darbību ierobežo 833.papildzīme, nosakot, ka stāvēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt,

konkrētajā gadījumā 20 minūtes.

Tādējādi, novietojot stāvēšanai transportlīdzekli šādā stāvvietā, vadītājam tā salonā pie priekšējā stikla ir jānovieto informācija par

laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

Lietā nav strīda, ka šādas informācijas Transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla nebija. Minēto faktu tiesas sēdē atzina arī /pers.

B/.

[4.4.3] Tiesa kritiski vērtē /pers. B/ argumentu, ka viņš bija izkāpis no Transportlīdzekļa uz minūti, proti, tikai nodot dokumentu mapi.

Kā tiesas sēdē atzina /pers. B/, tad pārkāpuma fiksēšanas laikā veiktajās fotogrāfijās /pers. B/ nav redzams, jo atradies Brīvības ielas

otrā pusē, kur tikās ar cilvēku, kam nodeva dokumentu mapi. Turklāt abas brauktuves šķērsoja tieši iepretim savai automašīnai, nevis

pa netālu esošo gājēju pāreju vai krustojumā pie luksofora. Savukārt apstrīdēšanas iesniegumā /pers. B/ norādījis, ka izkāpa uz minūti

un atradās apmēram 10 metru attālumā no automašīnas.

Ievērojot minētās pretrunas /pers. B/ paskaidrojumos, tiesa tiem piešķir zemāku ticamību salīdzinājumā ar policijas darbinieku

sniegtajiem paskaidrojumiem par notikuma apstākļiem, kas norisinājušies, pildot dienesta pienākumus.

Izvērtējot /pers. B/ un policijas darbinieku sniegtos paskaidrojumus kopsakarā, tiesa secina, ka lielāka ticamība piešķirama /pers. B/

tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, jo tos apstiprina arī lietā esošie policijas darbinieku paskaidrojumi, ka /pers. B/ no ielas

otras puses skrējis pie policijas darbiniekiem, kad tie fiksējuši pārkāpumu.

Ņemot vērā, ka minētajā ceļa posmā Brīvības ielai ir divas braukšanas joslas katrā virzienā, kā arī šajā vietā no Brīvības ielas

atzarojas Cēsu iela, kurai ir viena braukšanas josla katrā virzienā, tiesa secina, ka /pers. B/, lai šķērsotu abas brauktuves vienā

virzienā, viennozīmīgi bija nepieciešamas ievērojams laiks, ņemot vērā intensīvo satiksmi pa Brīvības ielu. Tiesas ieskatā, nav

iespējams šķērsot abas brauktuves gan turp, gan atpakaļ vienas minūtes laikā, pat pie nosacījuma, ja /pers. B/ nepārmija nevienu

vārdu ar satikto cilvēku, kam nodod dokumentu mapi.

[4.4.4] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka /pers. B/ nav ievērojis 833.papildzīmes prasības, līdz ar to pamatoti saukts

pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta septītās daļas.

[4.4.5] Tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais administratīvais pārkāpums konstatēts un administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai amatpersonu kompetencei. Tiesa nekonstatē materiālo vai procesuālo tiesību normu

pārkāpumus iestādes rīcībā.

[4.5] Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā likumdevējs, nosakot konkrētu soda apmēru, jau ir izvērtējis pārkāpuma samērīgumu un ir

izdarījis lietderības apsvērumus, tādējādi lietderības apsvērumi šajā gadījumā iestādei vairs nebija jāizdara.

Ņemot vērā, ka pārkāpums izdarīts Rīgas pilsētas centrā, proti, vietā, kur ikviens nepareizi stāvēšanai novietots transportlīdzeklis

būtiski ierobežo citu satiksmes dalībnieku tiesības, /pers. B/ izdarītais pārkāpums konkrētajā gadījumā nevar tikt atzīts par

maznozīmīgu. Līdz ar to tiesa arī nesaskata pamatu saskaņā ar LAPK 21.pantu atbrīvot /pers. B/ no administratīvās atbildības un

aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 16.marta spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā

minēts, ka Ceļu satiksmes noteikumos ir noteikts, ka /pers. B/ bija tiesības apturēt automašīnu uz laiku līdz 5 minūtēm, lai izkrautu

kravu. Dokumentu nodošanas ilgums nepārsniedza 5 minūtes.

[6] Paskaidrojumos par /pers. B/ apelācijas sūdzību iestāde norādīja, ka to neatzīst un uzskata to par nepamatotu. Paskaidrojumos

norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs un pamatots.

[7] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība

nav pamatota un Lēmums atstājams negrozīts.

[9] LAPK 289.22panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā

kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām. Minētajā nodaļā ietvertā LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot

sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma

motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes lēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, kas atreferēta šā sprieduma [4] punktā, apgabaltiesa secina, ka pirmās

instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus to kopsakarā ar Lēmuma argumentāciju.

Apgabaltiesa atzīst par pareizu un pietiekamu Lēmuma argumentāciju un pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, līdz ar to tām

pievienojas un neatkārto.

[10]Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka tie nav pamatoti turpmāk norādīto apsvērumu

dēļ.

[10.1] /pers. B/ ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta septīto daļu, jo bija novietojis Transportlīdzekli

stāvēšanai Brīvības ielā pie 111.nama, Rīgā, 532.ceļa zīmes („Stāvvieta”) un 833.papildzīmes („Stāvēšanas ilgums”) darbības zonā un

automobiļa salonā pie priekšējā stikla nebija novietota informācija par laiku, kad Transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

Kā pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta septīto

daļu, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai stāvvietā, kas apzīmēta ar 532.ceļa zīmi un

833.papildzīmi, un automobiļa salonā pie priekšējā stikla nav novietota informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

[10.2] No lietā esošajām fotogrāfijām apgabaltiesa konstatē, ka vietā, kur /pers. B/ novietoja Transportlīdzekli, noteiktu ceļu

satiksmes režīmu ievieš ceļa zīme, proti, tāda, kas transportlīdzekļa vadītājam nosaka īpašu pienākumu – automobiļa salonā pie

priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā. Apgabaltiesa norāda, ka transportlīdzekļa

vadītājam ir jārēķinās ar šādu apstākli.

Apgabaltiesa secina, ka likumdevējs nav noteicis konkrētu veidu, kādā jānorāda informācija par laiku, kad transportlīdzeklis stāvvietā

ir novietots, tādējādi transportlīdzekļa vadītājs var izvēlēties jebkuru saprotamu informācijas norādes veidu par stāvēšanas laiku, lai tā

būtu saprotama, turklāt personai ir pienākums informāciju par laiku novietot automašīnas salonā pie priekšējā stikla.

Apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem (Protokolu, fotogrāfijām, policijas darbinieku ziņojumiem, /pers. B/

paskaidrojumiem) to kopumā ir pierādīts fakts, ka /pers. B/ bija novietojis Transportlīdzekli stāvēšanai stāvvietā, kas apzīmēta ar

532.ceļa zīmi un 833.papildzīmi, un Transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla nebija novietota informācija par laiku, kad tas

novietots stāvvietā. Lietā esošos pierādījumus pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi un norādījusi, kuriem pierādījumiem un

kāpēc devusi priekšroku iepretim citiem. Tāpat pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinusi, ka /pers. B/ minētās darbības –

Transportlīdzekļa apturēšana, lai nodotu dokumentu mapi citai personai, nav atzīstamas par darbībām, kas saistītas ar kravas

iekraušanu vai izkraušanu Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punkta izpratnē. Līdz ar to /pers. B/ argumentiem par Transportlīdzekļa

apturēšanas laiku lietā nav nozīmes.

[11] Papildus apgabaltiesa norāda, ka /pers. B/ izdarītais pārkāpums pats par sevi neapdraud citus satiksmes dalībniekus, kā arī nav

radījis kādus zaudējumus, līdz ar ko pēc sava rakstura būtu atzīstams par maznozīmīgu, tomēr tas apdraud ceļu satiksmes kārtību un

autovadītāju disciplīnu kopumā. Turklāt apstākli, ka /pers. B/ Transportlīdzekli stāvvietā novietojis īslaicīgi, nevar uzskatīt par tādu

apstākli, lai pilnībā attaisnotu /pers. B/ neizpildīto pienākumu novietot automobilī paziņojumu par laiku, kad tas novietots stāvvietā.

Tāpat lietā nav konstatējami kādi īpaši apstākļi, kas traucēja /pers. B/ ievērot Ceļu satiksmes noteikumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.22panta pirmo un otro daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 27.decembra lēmumu Nr.D57/10-6/3914

(2010.gada 22.novembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.108506079), bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

M.Osmane

Tiesnese referente

S.Gintere

Tiesneses

V.Zommere