Court dismissed appeal against traffic fine, ruling fixed penalty mandatory and procedural errors irrelevant.

NORAKSTS Lieta Nr.A42441506 A2494-07/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 2.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis, piedaloties pieteicējam G.G., piedaloties atbildētāja Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei Irinai Līcei,

2007.gada 12.decembrī, Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.G. pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 7.jūnija lēmuma Nr.1142 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 11.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts G.G. (turpmākpieteicējs) pieteikums (reģ. Nr. 8844), un 2006.gada 13.jūlijā tiesnese pieņēmusi lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un administratīvās lietas ierosināšanu. [2] 2006.gada 6.maijā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk-RGPP KPP) Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors A.Lagzdkalns sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PB105193 par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk-CSN) 282.1.punkta prasību neievērošanu, respektīvi, par to, ka pieteicējs 2006.gada 6.maijā, plkst.23:45, Rīgā vadīja motociklu SUZUKI GSF 1200S, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Vesetas ielas virzienā, pārkāpjot 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasībās. Par šo pārkāpumu, ir paredzēta administratīvā atbildība, kas noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-LAPK) 149.28 panta otrās daļas - par tās prasības nepildīšanu, kura noteikta ar 301.ceļa zīmi, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu Ls 40 apmērā. [3] Nepiekrītot sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam, 2006.gada 9.maijā pieteicējs iesniedza RGPP KPP iesniegumu, kurā viņš vēlējās sniegt paskaidrojumus, norādot, ka savu vainu pārkāpumā neatzīst, jo viņš brauca pa Hanzas ielu virzienā no Pulkveža Brieža ielas uz Krišjāņa Valdemāra ielu.

Nekādas brīdinošas vai aizlieguma zīmes nemanīja. Hanzas ielā, posmā starp Vesetas un Kr.Valdemāra ielu viņu apturēja policijas darbinieki un sastādīja protokolu par 301. ceļa zīmes neievērošanu. [4] Iesnieguma izskatīšanas gaitā tika pieņemti ziņojumi no inspektoriem A.Lagzkalna un K.Razina. [4.1] Inspektors A.Lagzdkalns norādīja, ka 2006.gada 6.maijā, plkst.23:45 atradās dienestā, Rīgā, Hanzas un Vesetas ielu krustojumā. Pa rāciju no RGPP KPP 2.bataljona jaunākā inspektora K.Razina saņēma informāciju, ka pa Hanzas ielu brauc divi motocikli, pārkāpjot 301.ceļa zīmes prasības.

Apturot motociklu vadītājus, RGPP KPP 2. bataljona jaunākais inspektors A.Lagzdkalns stādījās priekšā un paskaidroja apturēšanas iemeslu. Par pārkāpumiem tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Vadītājiem tika izskaidroti viņu tiesības un pienākumi. Parakstīt sastādītos protokolus abi vadītāji atteicās. [4.2] Inspektors K.Razins savā ziņojumā norādīja, ka 2006.gada 6.maijā, pildīja dienesta pienākumus un atradās dienestā Rīgā, Hanzas un Skantes ielu krustojumā. plkst.23:45 pamanīja divus motociklus, kas brauca pa Hanzas ielu no Pulkveža Brieža ielas puses Vesetas ielas virzienā, pārkāpjot 403.ceļa zīmes „Braukt pa kreisi” un 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasības.

Par pārkāpumiem RGPP KPP 2.bataljona jaunākais inspektors K.Razins pa rāciju paziņoja RGPP KPP 2.bataljona jaunākajam inspektoram A.Lagzdkalnam. [4.3] izvērtējot administratīvajā lietā savāktos materiālus, konstatēts, ka pieteicējs 2006.gada 6.maijā ir izdarījis CSN 282.1.punkta prasību pārkāpumu. Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.050/PB 105193 pieteicējam sastādīts likumīgi un pamatoti un nav likumīga pamata attiecībā pret viņu piemēroto sodu atcelt. Tādejādi 2006.gada 7.jūnijā RPGPP KPP priekšnieka vietnieks V.Vanags pieņēma lēmumu Nr.1164 (turpmākpārsūdzētais lēmums), ar kuru atstāja negrozītu 2006.gada 6.maija inspektora A.Lagzdkalna pieņemto lēmumu un pieteicēja iesniegumu noraidīja kā nepamatotu. [5] Pieteicējs uzskata pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku uz pieteikumā izklāstītiem argumentiem: [5.1] Pieteicējs posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz krustojumam nekādas brīdinošas zīmes, shēmas, apvedceļu norādes, aizliegumus nemanīja un sekoja pa priekšu braucošai automašīnai. [5.2] Pēc protokola sastādīšanas pieteicējs apsekoja notikuma vietu un ceļazīmes ielas malā (sākot no Pulkveža Brieža ielas).

Nekur ceļa posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz krustojumam ar Skanstes ielu nav neviena brīdinājuma par satiksmes ierobežojumiem vai norādījuma uz apvedceļu. Krustojumā ar Skanstes ielu uzstādītais luksofors mirgo ar dzeltenu gaismu, tātad krustojums neregulējams. Gar Hanzas ielas malu ir izbūvēts žogs, aiz kura, ir uzstādītas divas zīmes - tuvāk krustojumam, labāk redzama - rīkojuma zīme braukt pa kreisi, bet tālāk, 301. zīme, par kuras neievērošanu pieteicējam sastādīts protokols. Pēc būtības pieteicējs nav ievērojis divas zīmes.

Pie tam, rīkojuma zīmi „Braukt pa kreisi” pieteicējs nevarēja ievērot, jo uz ceļa ir spilgti balta nepārtraukta līnija. [5.3] Braucot pa Hanzas ielu hokeja čempionāta laikā, pieteicējam radās neskaidrība par to, vai Hanzas un Skanstes ielu krustojumā ir pareizi uzstādītas ceļazīmes un ir pareizi ceļu apzīmējumi, kā arī - kā pareizi rīkoties, ja vieni ceļa apzīmējumi ir pretrunā ar citiem. [5.4] Pieteikumam pievienotājos fotoattēlos ir redzams Hanzas un Skanstes ielu krustojums Rīgā, 2006.gada naktī no 6.maija uz 7.maiju plkst.00:47.

Aiz žoga (CSN žogs, kurš norobežo konkrētu blakus teritoriju, nav minēts kā ceļa daļa, un noteikti nav CSN minētā gājēju barjera), blakus teritorijā, redzamas sekojošas ceļa zīmes: 403.ceļazīme „Braukt pa kreisi” un tālāk, kokos, 301.ceļazīme „Iebraukt aizliegts”. Ceļa apzīmējumi norāda, ka no divām joslām drīkst braukt tikai taisni, bet nogriezties krustojumā pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā nav iespējams, jo uz ceļa ir svaigi krāsota, spilgti balta, nepārtraukta līnija, kuru šķērsot nedrīkst.

Pie tam, posmā no Pulkveža Brieža un Hanzas ielu krustojuma līdz Hanzas un Skanstes ielu krustojumam, nebija nevienas norādes par izmaiņām satiksmes regulēšanā, kuras varētu vadītāju brīdināt, ka pēkšņi kaut kas mainījies uz ceļa. Tātad krustojumā nav viennozīmīgi skaidrs, kā braukt, jo ceļa apzīmējumi ir pretrunīgi. [5.5] Policijas darbinieki nedrīkst sodīt vadītāju, ja uz ceļa ir uzstādīti pretrunīgi apzīmējumi un ceļazīmes, kuri nav saprotami viennozīmīgi. Pieteicējs brauca pēc noteikumiem, ievērojot ceļa apzīmējumus, savukārt, policijas darbinieks piemēro sodu, atsaucoties uz citiem ceļa apzīmējumiem, kuru pareizība ir apšaubāma. [5.6] Policijas inspektors A.Lagzdkalns, kurš sastādīja protokolu un pieņēma lēmumu par soda piemērošanu, to nedrīkstēja darīt, jo viņš pats ar savu privāto automašīnu BMW ar v/n FO7371 bija pārkāpis tos pašus noteikumu punktus.

Nav saprotams, kāpēc 301.ceļazīme attiecas uz motocikliem, bet neattiecas policistu privātajām BMW automašīnām, policijas trafaretajām automašīnām ar neieslēgtām signālugunim un neieslēgtu atbilstošu skaņas signālu, kā arī citām automašīnām, kuras var redzēt uz notikuma vietas uzņemtajām fotogrāfijām. [6] Atbildētājs – Rīgas pilsētas galvenā policijas pārvalde Kārtības policijas pārvalde – uzskata pieteicēja pieteikumu par nepamatotu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [6.1] Pārsūdzētais lēmums tika pieņemts, vadoties pēc sekojošiem faktiem, kas LAPK 243.panta izpratnē uzskatāmi par pierādījumiem un, saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem, novērtējami pēc amatpersonas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai un administratīvas lietas izbeigšanai. [6.2] Likuma „Par policiju” 2.pants nosaka, ka policijas darbinieks ir Latvijas Republikas valsts kalpotājs, kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē (apakšvienībā), kam ir speciālā dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu. Likuma „Par policiju” 10.pants nosaka, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli.

Likuma „Par policiju” 12.pants nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, piemērot likumpārkāpējiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības. [7] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz pieteikumā minētājiem motīviem. [8] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina uz lēmumā un paskaidrojumos minētājiem motīviem, papildus norādot, ka vadītājam ar pieredzi bija jāsaprot, ka žogs bija uzstādīts, lai pa brauktuves daļu nepārvietotos gājēji.

Uzskata, ka liecinieki ir ieinteresētas personas, jo viens liecinieks ir pieteicēja sieva, bet otrs – arī persona, kas tajā pašā laikā tika saukta pie administratīvās atbildības par to pašu pārkāpumu. [9] Tiesas sēdē lieciniece R.S. liecināja, ka viņa zīmi, kas aizliegtu turpināt braukt nav redzējusi. Policists nav devis iespēju uzrakstīt paskaidrojumus. Protokolu pieteicējs ir parakstījis, jo policists viņu visu laiku esot steidzinājis. [10] Tiesas sēdē liecinieks U.Ķ., kas brauca ar otru motociklu, liecināja, ka braucot pa Hanzas ielu esot redzējis policijas automašīnu, kas stāvēja ielas kreisajā pusē, bet policists nereaģēja un viņi brauca tālāk.

Aizliedzošu zīmi liecinieks nav redzējis, jo uzmanību esot novērsis policists. Viņa orientieris esot bijis priekšā braucošais pieteicējs.

Motīvu daļa

[11] Tiesa, izvērtējot pieteicēja pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumus, liecinieku liecības lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopumā, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [12] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103. pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā ar procesuālajām un materiālajām tiesību normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā procesa ievērošanu. [13] Pieteicējs ir sodīts par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk-CSN) 282.1.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka pieteicējs 2006.gada 6.maijā, plkst.23:45, Rīgā, vadīdams motociklu SUZUKI GSF 1200S, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, pa Hanzas ielu no Skanstes ielas puses Vesetas ielas virzienā, ir pārkāpis 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasībās. Par šo pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība, kas noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.28 panta otrajā daļā –

„par tās prasības nepildīšanu, kura noteikta ar 301.ceļa zīmi, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu Ls 40 apmērā”. CSN 282.1. punktā ir teikts, ka 301.zīme "Iebraukt aizliegts" aizliedz iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem. [14] CSN 4. punktā ir teikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. No minētās tiesību normas izriet jebkura transporta līdzekļa vadītāja pienākums ievērot ceļa zīmes pat tad, ja viņam rodas šaubas par attiecīgo zīmju atbilstību CSN vai to uzstādīšanas atbilstību Latvijas valsts standarta prasībām. Gadījumā, ja transporta līdzekļa vadītājam ir radušās šaubas par ceļu zīmju nozīmi, tam ir jāvadās no CSN 272. un 318. punkta noteikumiem, proti, ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, transportlīdzekļa vadītājiem jāievēro pagaidu zīmju prasības (CSN 272. punkts), un ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā ceļa apzīmējuma līnijām, vadītājam jāievēro pagaidu zīmju prasības (CSN

318. punkts). No lietā esošajām fotogrāfijām (lietas lapa 5, 14, 51) ir redzams, ka Hanzas ielas un Skanstes ielas krustojumu regulējošais luksofors darbojas brīdinošā – dzelteni mirgojošā režīmā. Tiesa var piekrist atbildētāja pārstāvim, ka pieredzējušam transporta līdzekļa vadītājam bija jāņem vērā šis luksofora darbības režīms, vismaz tam jāpievērš uzmanība. No minētajām fotogrāfijām ir redzams arī tas, ka Hanzas ielas un Skanstes ielas krustojumu regulējošajam luksoforam blakus ir uzstādīta 403.zīme ceļa zīme "Braukt pa kreisi", kas atbilstoši CSN

294. punktam norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajā virzienā. Pieteicējs ne brīdinošo luksoforu, ne minēto ceļa zīmi nav ņēmis vērā, lai gan šī ceļa zīme ir labi saskatāma no transporta līdzekļa vadītāja redzes punkta. Kā jau tika minēts iepriekš, transporta līdzekļa vadītājam jau šajā ceļa posmā vajadzēja vadīties pēc CSN 272. un 318. punkta noteikumiem un bija jānogriežas pa kreisi. No lietā esošajām fotogrāfijām (lietas lapa 5, 14, 51) ir redzams, ka pēc pārdesmit metriem aiz 403.zīme ceļa zīmes ir izvietota 301.zīme "Iebraukt aizliegts", kas arī ir labi redzama no transporta līdzekļa vadītāja skata punkta, un tiesas ieskatā to nav iespējams neievērot. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamatots pieteicēja iebildums, ka nav izprotams, kādas zīmes konkrētajā gadījumā regulēja satiksmi Hanzas ielā un Hanzas ielas un Skanstes ielas krustojumā. [15] Pieteicējs ir norādījis, ka žogs, kas ir uzstādīts gar ceļa malu ir viņu maldinājis, proti, pieteicējs ir uzskatījis, ka visas ceļa zīmes, kas atrodas aiz žoga, vairs neatrodas uz ceļa, tātad ir uzskatāmas par uzstādītām blakus teritorijā un uz to arī attiecas.

Tiesa piekrīt pieteicējam, ka žoga uzstādīšana apkārt ceļa zīmēm nav uzskatāma par veiksmīgu, tāpat jāpiekrīt pieteicējam, ka ceļu zīmju uzstādītāji nepienācīgi rūpējas par to, lai par satiksmes režīmu izmaiņām norādes būtu izvietotas jau iepriekš, tomēr, tiesai vienlaicīgi ir jāpiekrīt arī atbildētāja pārstāvim, ka pieredzējis transporta līdzekļa vadītājs var saprast izvietoto zīmju nozīmi. Tas, ka ir uzstādīts žogs un aiz tā atrodas ceļa zīmes, nevar tikt uzskatīts, ka šīs ceļa zīmes neattiecas uz ceļa satiksmi.

Ceļa zīmes, piemēram, var būt piestiprinātas pie stabiem, kas tieši neatrodas uz ceļa, vai pat pie atsevišķām ēkā, tilta estakādēm u. tml., ko arī nevar uzskatīt par ceļa daļu. Galvenais ir, lai ceļa zīmes būtu labi redzamas pa ceļu braucošajiem. Ceļa zīmēm, protams, ir jābūt izvietotām arī atbilstoši LV standartam, tomēr ieviestā standarta primārais mērķis arī ir nodrošināt ceļa zīmju redzamību, proti, ceļa zīmēm ir jābūt labi saskatāmām. Transporta līdzekļa vadītājam ir jāņem vērā CSN 11. punktā minētais, proti, var tikt noteikti arī CSN neparedzēti ceļu satiksmes ierobežojumi, kad tiek noteiktas un ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām (ceļu darbi, sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.).

Jāņem vērā fakts, ka pārkāpums tika izdarīts 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta laikā, kad pie sacensību vietām bija noteikti atsevišķi transporta kustības ierobežojumi, par kuriem ziņoja masu mēdiji. Tiesas ieskatā, transporta līdzekļa vadītājs nevar paļauties uz to, ka ierastais zīmju izvietojums noteiktā ceļa posmā ar laiku netiks mainīts, tāpēc braucot ir jāpievērš uzmanība jebkurām izmaiņām. Līdz ar to tiesa uzskata, ka pieteicējs nav pievērsis nepieciešamo vērību, kā rezultātā ir pārkāpis CSN, proti, ir izdarījis pārkāpumu aiz neuzmanības, kas tomēr pieteicēju neatbrīvo no likumā paredzētās administratīvās atbildības. [16] No pieteikuma izriet, ka pieteicējs nav sodāms par pārkāpumu, jo uzskata, ka, pirmkārt, policijas darbinieki paši ir pārkāpuši CSN prasības, iebraucot ar privātu transporta līdzekli zonā, ko regulē 301.ceļa zīme, otrkārt, pieteicēja ieskatā nav pieļaujams, ka citi transporta līdzekļi var iebraukt zonā, ko regulē 301.ceļa zīme, un netiek sodīti, lai gan pie šīs ceļa zīmes nav pievienota papildu zīme, kas norādītu uz atļauju sistēmas pastāvēšanu.

Šādam viedokli tiesa nevar piekrist, jo katrs no transporta līdzekļa vadītājiem ir personīgi atbildīgs par CSN ievērošanu. Tas apstāklis, ka citi arī pārkāpj CSN, neatbrīvo pārkāpēju no personiskās atbildības. Arī tas, ka satiksmes regulējošās zīmes nenosaka, ka tikai noteiktas kategorijas automašīnas var iebraukt ierobežotajā zonā, arī neatbrīvo no atbildības vadītāju, kas nav ievērojis ceļa zīmes. [17] Pārkāpums ir konstatēts un pierādīts ar lietā administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas lapas 43, 44), policijas darbinieku K.Razina, A.Lazdkalna, I.Līces ziņojumiem (lietas lapas 48, 49, 50), ar lietā esošām fotogrāfijām (lietas lapas 5, 14, 51), kā arī ar paša pieteicēja paskaidrojumiem un liecinieku liecībām, no kurām izriet, ka pieteicējs ir braucis zonā, ko regulē 301.ceļa zīme, bet šo zīmi nav ievērojis. [18] Tiesa, pārbaudot pierādījumus – pieteicēja iesniegtos videomateriālus, nekonstatē tādus procesuālo noteikumu pārkāpumus no policijas darbinieku puses, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai vai blakus lēmuma pieņemšanai. [19] Tiesa nevērtē pieteicēja norādes uz to, ka policijas darbinieki, apturot pieteicēju, paši ir pārkāpuši CSN, jo šie fakti neattiecas uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, tie nevar tikt uzskatīti par administratīvā procesa lietvedības pārkāpumiem, kā arī tie nekādi nevarēja ietekmēt šīs lietas iznākumu pēc būtības.

Ja persona konstatē, ka policijas darbinieki paši pārkāpj CSN vai dienesta instrukcijas, tai ir tiesības par šiem jautājumiem iesniegt sūdzību attiecīgās policijas struktūrvienības vadībai. [20] Saskaņā ar LAPK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar LAPK un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt, LAPK 32. panta otrajā daļā ir teikts, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Minētā norma nosaka iestādes, kas uzliek sodu, pienākumu izvērtēt konkrēta soda veida un apmēra piemērošanas lietderību. LAPK 149.28 panta otrās daļas sankcijā ir noteikts viens soda veids – naudas sods 40 latu apmērā. Tā kā likumdevējs par šo pārkāpumu ir noteicis konstantu soda apmēru, iestādei, konstatējot pārkāpuma faktu, ir pienākums attiecīgo panta sankcijā noteikto sodu arī piemērot, tātad iestādei attiecībā uz sodu ir jāizdod obligāta satura administratīvais akts (APL 65. panta pirmā daļa). No minētā izriet, ka iestādei nav tiesību brīvi izlemt par administratīvā akta saturu, līdz ar to iestādei nav arī tiesību vērtēt soda lietderību. [21] Pamatojieties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka pieteicējam uzliktais administratīvais sods ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 289.-

291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta pirmās daļas

1. punktu, tiesa nosprieda: G.G. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 7.jūnija lēmuma Nr.1142 atcelšanu noraidīt. Šo spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 2.janvārī.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2008.gada 2.janvārī