Appeal court dismisses building permit request due to applicant's willful violation of mandatory planning rules.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court rejected the applicant's request for a favorable administrative act to issue a building permit for a reconstruction project. The applicant had previously initiated construction without a mandatory detailed plan, violating specific zoning regulations applicable to the area. The court held that allowing the request would create unfair conditions for those who comply with planning procedures and thus dismissed the appeal.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 307, 309; Art. 329 Para. 1: When an authority must issue a mandatory administrative act, the principle of proportionality applies only if the private party acted legally; willful violation of mandatory planning rules precludes such relief to ensure equal treatment for all builders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. A420316316
Lietas arhīva Nr. AA43-0431-18/2
ECLI:LV:ADAT:2018:0214.A420316316.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2018.gada 14.februārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Valters Poķis un Ojārs Priedītis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par labvēlīga Jūrmalas pilsētas domes
būvvaldes administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Jūrmalas pilsētas domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 19.septembra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk arī – dome) izpilddirektora 2016.gada 29.septembra lēmumu Nr.1.1-39.1/754 (turpmāk –
pārsūdzētais lēmums) kā administratīvā akta galīgo noformējumu atteikts izdot būvatļauju ēkas Nr.001 /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, pārbūvei.
Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] 2009.gada 1.oktobrī dome pieņēma lēmumu Nr.731 „Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu /adrese/” (ar grozījumiem, kas
izdarīti ar domes 2012.gada 22.novembra lēmumu Nr.634 un domes 2013.gada 7.novembra lēmumu Nr.641), ar kuru noteikts /pers. B/ atļaut turpināt
dzīvojamās mājas (būves ar kadastra apzīmējumu /numurs B/) rekonstrukciju /adrese/, un līdz 2016.gada 1.oktobrim būvniecību reglamentējošo
normatīvo aktu noteiktā kārtībā domes būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) komisijā akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju.
[1.2] Zemesgabalā /adrese/ saskaņā ar domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas
plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.42) 457.1.apakšpunktu
pirms rekonstrukcijas uzsākšanas obligāti jāizstrādā detālplānojums.
[1.3] Atbilstoši 2016.gadā izstrādātajam būvprojektam minimālā sastāvā, kas iesniegts domes Pilsētplānošanas nodaļā 2016.gada 21.jūlijā,
projektā paredzēta mājas otrā stāva būvniecība (mansards), mainot esošās jumta konstrukcijas un palielinot ēkas augstumu, kas uzskatāma par pārbūvi
ar apjoma palielināšanu.
[1.4] Prasība izstrādāt detālplānojumu zemesgabalam /adrese/, lai saņemtu būvatļauju un legalizētu rekonstrukcijas procesu, ir pamatota.
[2] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga Būvvaldes akta izdošanu, ar kuru /pers. B/ tiktu izdota
būvatļauja būvniecības iecerei /adrese/. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.
[2.1] Prasība izstrādāt detālplānojumu /pers. B/ piederošajam īpašumam, lai saņemtu būvatļauju sakarā ar dzīvojamās ēkas jumta
rekonstrukciju, ir neadekvāta un nepamatota pēc būtības.
[2.2] /pers. B/ jau 2008.gadā bija uzsākusi gatavot dokumentāciju dzīvojamās ēkas /adrese/, rekonstrukcijas projekta saskaņošanai un
realizācijai, jo ēkas jumts un jumta konstrukcijas, kā arī vairākas citas sastāvdaļas bija avārijas stāvoklī ēkas vecuma un nolietojuma dēļ. Diemžēl
pieteicēja nepaguva veikt visus nepieciešamos saskaņošanas darbus un 2008.gada rudens vētrās dzīvojamās mājas jumts neizturēja un daļēji iebruka.
Sakarā ar to, ka šādā situācijā tika apdraudēta ne tikai pati ēka, bet arī tajā dzīvojošo personu manta, veselība un pat dzīvība, /pers. B/ bija spiesta
steidzami uzsākt renovācijas darbus, lai radušos situāciju novērstu.
[2.3] /pers. B/ 2012.gada 7.septembrī tika izsniegts Būvvaldes Plānošanas un arhitektūras uzdevums – lēmums Nr.1599 – dzīvojamās mājas
/adrese/, rekonstrukcijai. /pers. B/ secināja, ka tas satur virkni noteikumu un nosacījumu, kurus iesniedzēja vispār nav pieprasījusi vai kuri ir neskaidri, vai
kuri nepamatoti un nesamērīgi ierobežo /pers. B/ tiesības. Cita starpā, Plānošanas un arhitektūras uzdevums saturēja nosacījumu 1.8.punktu izstrādāt
teritorijas detālplānojumu. Nepiekrītot izvirzītajiem rekonstrukcijas priekšnoteikumiem, 2012.gada oktobrī domei tika iesniegts apstrīdēšanas iesniegums,
kurā lūgts atcelt kā nesamērīgus un nepamatotus virkni Plānošanas un arhitektūras uzdevumā ietvertos nosacījumus, t.sk. prasību izstrādāt teritorijas
detālplānojumu. Dome atteicās atcelt Plānošanas un arhitektūras uzdevumā ietverto prasību par detālplānojuma izstrādi. Saskaņā ar administratīvā
procesa noteikumiem Plānošanas un arhitektūras uzdevums nav uzskatāms par administratīvo aktu, bet gan par tā saucamo starplēmumu, tāpēc tiesā to
pārsūdzēt nebija iespējams.
[2.4] Nav saprotams, kāpēc ēkas jumta avārijas likvidēšanai, bēniņu un jumta konstrukcijas nomaiņai – rekonstrukcijai, jauna jumta seguma
uzklāšanai ir nepieciešams izstrādāt teritorijas detālplānojumu. Prasība izstrādāt detālplānojumu ir nesamērīga un neadekvāta, kas ierobežo /pers. B/ kā
īpašnieces tiesības rīkoties ar savu īpašumu, t.sk. tiesības to remontēt, uzturēt, pasargāt no bojājumiem, saglabāt un pilnvērtīgi izmantot īpašumā esošās
ēkas telpas.
[2.5] Dome, kā priekšnosacījumu būvatļaujas saņemšanai izvirzot detālplānojuma izstrādi, nepamatoti plaši piemēro minētās tiesību normas.
[2.6] Detālplānojuma izstrādes pieprasījums minētajos apstākļos un atteikums izsniegt būvatļauju jumta rekonstrukcijas veikšanai pārkāpj
Latvijas Republikas Satversmes un administratīvā procesa principus (privātpersonas tiesību ievērošanas princips, tiesību normu saprātīgas piemērošanas
princips, demokrātiskās iekārtas princips, samērīguma princips). Tas neveicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, tas neveicina
lietderīgākā un taisnīgākā rezultāta panākšanu, tas neaizsargā citu personu tiesības, demokrātisko iekārtu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību,
sabiedrība neiegūst nekādu labumu no detālplānojuma prasības izvirzīšanas un no atteikuma izsniegt būvatļauju jumta rekonstrukcijai. Vienīgais, ko
Būvvaldes rīcība veicina, ir nepamatota rekonstrukcijas procesu birokratizācija, sarežģīšana un sadārdzināšana. Pārsūdzētais lēmums nepamatoti
ierobežo īpašnieka tiesības pilnvērtīgi rīkoties ar īpašumu – to uzturēt, saglabāt un izmantot.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 19.septembra spriedumu pieteikums apmierināts un uzlikts pienākums domei viena mēneša
laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atkārtoti izvērtēt /pers. B/ būvniecības iesniegumu un izdot administratīvo aktu. Spriedums pamatots ar
turpmāk minētajiem motīviem.
[3.1] Tiesa konstatēja, ka lietā noskaidrojams, vai Būvvaldes prasība izstrādāt detālplānojumu zemesgabalam /adrese/, lai saņemtu
būvatļauju un legalizētu rekonstrukcijas procesu, ir pamatota.
[3.2] Tiesa atzina, ka no lietas materiāliem izriet, ka dzīvojamās ēkas pārbūves rezultātā palielināsies ēkas augstums, t.i., mainīsies būves
apjoms.
[3.3] Tiesa secināja, ka Būvvalde pamatoti konstatējusi, ka būvdarbi atbilst Būvniecības likuma 1.panta 9.punktā ietvertajai būves pārbūves
definīcijai, jo patvaļīgu būvdarbu rezultātā ir mainījies dzīvojamās mājas apjoms. Tātad, ja /pers. B/ veiktie būvdarbi ir atzīstami par būves pārbūvi, tad
atbilstoši saistošo noteikumu Nr.42 457.1.apakšpunktam pirms rekonstrukcijas uzsākšanas teritorijās, kas norādītas kartē „Detalizētas plānošanas
teritorijas” obligāti jāizstrādā detālplānojums.
[3.4] No minētā secināts, ka Būvvaldes prasība izstrādāt detālplānojumu zemesgabalam /adrese/, lai saņemtu būvatļauju un legalizētu
rekonstrukcijas procesu, bija atbilstoša Būvvaldes 2016.gada 16.augusta lēmuma Nr.1626 pieņemšanas brīdī spēkā esošam normatīvo aktu
regulējumam.
[3.5] Tiesa atzina, ka norādītais apstāklis pats par sevi nav pietiekams, lai tiesa atzītu, ka /pers. B/ nelabvēlīgais pārsūdzētais lēmums, ar kuru
atteikts izdot būvatļauju, ir tiesisks.
[3.6] Tiesa secināja, ka spēkā esošo domes 2016.gada 24.marta saistošo noteikumu Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma
grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.8) 2451.1.apakšpunkta tikai
gramatiska piemērošana, nevērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, privātpersonas tiesību ierobežojumu un sabiedrības labumu, ko tā iegūs no šī
ierobežojuma, rada nesamērīgu slogu /pers. B/ un liedz iespēju izpildīt ar domes 2009.gada 1.oktobra lēmumu Nr.731 uzlikto pienākumu. Tādējādi tiesa
atzina, ka pārsūdzētais lēmums ir nepamatots.
[3.7] Tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā dome kā augstāka iestāde nav ņēmusi vērā, ka konkrētajā gadījumā piemērotā materiālo tiesību
norma apstrīdēšanas stadijā ir zaudējusi spēku. Tāpat dome nav piemērojusi jaunākās tiesību normas, ņemot vērā, ka tajās prasība obligāti izstrādāt
detālplānojumu ir saistīta ar zemes vienības atrašanos Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
[3.8] Tiesa atzina, ka būvatļaujas izdošana izskatāmās lietas apstākļos ir ne tikai /pers. B/ interesēs, bet arī visas sabiedrības interesēs dzīvot
sakārtotā un drošā vidē, jo tas sekmēs patvaļīgi veikto būvdarbu legalizēšanu un to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiks nodrošināts
būvniecības procesa tiesiskums pašvaldības teritorijā.
[3.9] Tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā ir nepieciešams izdarīt lietderības apsvērumus un domei uzliekams pienākums atkārtoti izvērtēt
/pers. B/ iesniegto būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā.
[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 19.septembra spriedumu dome iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot turpmāk minētos
argumentus.
[4.1] Konkrētajā gadījumā, kā tas pareizi konstatēts spriedumā, iestāde secinājusi, ka /pers. B/ pirms rekonstrukcijas uzsākšanas obligāti
jāizstrādā detālplānojums, proti, iestāde norādījusi uz obligātu apstākli, kam, iestādes ieskatā, būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, un
attiecīgi atteikusi izdot būvatļauju būvniecības iecerei /adrese/, neanalizējot, vai iestājušies pārējie normatīvajos tiesību aktos noteiktie apstākļi attiecīgā
administratīvā akta izdošanai atbilstoši pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem.
[4.2] Pat secinot, ka izskatāmajā lietā prasība izstrādāt detālplānojumu, lai saņemtu būvatļauju dzīvojamās ēkas pārbūvei, nav samērīga,
izskatot /pers. B/ prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, atbilstoši pastāvošajai un pašas tiesas pieminētajai judikatūrai tiesai neatkarīgi no
iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma bija objektīvi jāizvērtē, vai /pers. B/ konkrētajā gadījumā ir tiesības uz attiecīgo būvatļauju.
[4.3] Būvatļaujas saņemšanai, cita starpā, būtu nepieciešama arī kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana.
[4.4] Konkrētajā gadījumā nav atrodami tādi īpaši un pārliecinoši argumenti, kas varētu būt par leģitīmu pamatu iestādei atkāpties no likumā
noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tāpat konkrētajā gadījumā detālplānojuma obligātā izstrādē nav saskatāma arī personas pamattiesību ierobežošana.
Nepareizs ir tiesas uzskats, ka par šādu tiesību doktrīnā pieminēto netipisko gadījumu un izņēmumu izskatāmo lietu padara apstāklis, ka konkrētajā
gadījumā ir runa par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Iestāde, atkāpjoties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas, veicinās patvaļīgo
būvniecību un tiesisko nihilismu.
[4.5] Pilnībā nepamatota ir tiesas norāde, ka tāda tiesību norma, kas neparedz iestādei rīcības brīvību, paredz tiesības arī izdarīt lietderības
apsvērumus. Konkrētajā gadījumā izšķiršanos jau ir izdarījis likumdevējs, nepiešķirot iestādei rīcības brīvību, bet gan nosakot obligātu detālplānojuma
izstrādes nepieciešamību konkrēti noteiktajos gadījumos. Likumdevējs, kurš, pieņemot likuma noteikumu, arī ir saistīts ar samērīguma principu, jau
samērīguma apsvērumus ir izdarījis. Šaubu gadījumā tiesa var vērsties Satversmes tiesā, lai tā pārbauda, vai likumdevējs patiešām tam saistošo
samērīguma principu ir ievērojis.
[5] /pers. B/ paskaidrojumā par domes apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, norādot turpmāk minētos argumentus.
[5.1] Būvdarbi faktiski ir veikti, un dabā arī reāli pastāv. Domei bija iespēja ne tikai teorētiski izvērtēt būvniecības dokumentus, bet arī
pārliecināties par situāciju dabā, tostarp, par to, ka veiktie būvdarbi, būves augstums, vizuālais izskats atbilst konkrētai teritorijai izvirzītajām prasībām.
Proti, vai pēc detālplānojuma izstrādes būtu nepieciešams veikt kādas izmaiņas vai arī dzīvojamā ēka varētu palikt pašreizējā stāvoklī un prasība izstrādāt
detālplānojumu kļūtu formāla. Dome nav norādījusi kādu apbūves parametru precizēšanai būtu nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.
[5.2] Dzīvojamās mājas pārbūvei 2006.gada 16.jūnijā ir saņemts saskaņojums no kaimiņu zemesgabala pilnvarotās personas /pers. F/.
[5.3] Saistošo noteikumu Nr.42 457.1.apakšpunkts nonāk pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 10.punktā ietverto.
Ēkas apjoms ir atļautajā pašvaldības apbūves noteikumos noteiktajā apjomā, ēkas novietojums ir nemainīgs, un zemesgabala infrastruktūra nav mainīta.
Līdz ar ko domes pieņemtais lēmums ar prasību izstrādāt detālplānojumu nonāk pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28.pantu.
[5.4] Dome pārkāpj Administratīvajā procesa likumā minētos principus, kas ir gan privātpersonas tiesību ievērošanas, gan tiesību normu
saprātīgas piemērošanas, gan demokrātiskās iekārtas, gan samērīguma principa prasības.
[6] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[7] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka domes apelācijas sūdzība
ir pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[8] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja ir iesniegusi pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta – būvatļaujas ēkas Nr.001 /adrese/
pārbūvei – izdošanu.
Atbilstoši judikatūrai (skat. arī Augstākās tiesas 2009.gada 11.decembra sprieduma Nr.SKA?345/2009 10.punktu un 2010.gada 2.jūlija
sprieduma Nr.SKA?302/2010 8.punktu), izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai jāpārbauda, vai pieteicējam atbilstoši lietā
konstatētajiem apstākļiem ir vai nav tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Turklāt lieta jāizskata atbilstoši lietas izskatīšanas laikā konstatētajiem
faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Tiesa nevar ar spriedumu uzlikt iestādei pienākumu piemērot spēku zaudējušas tiesību normas.
Līdz ar to labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi tiek vērtēti pēc tām materiālo un procesuālo tiesību normām, kas ir spēkā
attiecīgā nolēmuma pieņemšanas laikā.
[9] Būvniecības likuma 15.panta 1.punkts paredz, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam,
lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
Pārsūdzētajā lēmumā atzīts, ka zemesgabalā /adrese/, saskaņā ar Jūrmalas teritorijas apbūves noteikumiem pirms rekonstrukcijas uzsākšanas
obligāti jāizstrādā detālplānojums, jo tas atrodas savrupmāju apbūves teritorijā krasta kāpu aizsargjoslā un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa
teritorijā un atbilstoši saistošo noteikumu Nr.42 saistošās grafiskās daļas kartēm „Apgrūtinājumi” un „Detalizētās plānošanas teritorijas” zemesgabalam ir
šādas aizsargjoslas: krasta kāpu aizsargjosla un detalizētas plānošanas teritorija.
Apgabaltiesa pārbauda, vai normatīvie akti paredz detālplānojuma izstrādi kā priekšnoteikumu konkrētās būvniecības veikšanai.
[10] Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punkts paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās,
izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un
šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;
Saistošo noteikumu Nr.8 2451.1.apakšpunkts paredz, ka detālplānojumu obligāti izstrādā pirms jaunu zemes vienību veidošanas, jaunas
būvniecības vai pārbūves uzsākšanas teritorijās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Pieteicēja iesniedza domes Pilsētplānošanas nodaļā būvprojektu minimālā sastāvā „Viena dzīvokļa mājas pārbūve /adrese/”. Būvprojekts paredz
ēkas otrā stāva izbūvēšanu, mainot esošās jumta konstrukcijas un palielinot ēkas augstumu, jumtu veidot divslīpju (mansards) (lietas 39. lapa).
Saistošajos noteikumos Nr.8 būves pārbūves termins tika skaidrots 3.13.apakšpunktā. Tomēr saistošo noteikumu Nr.8 darbība šajā daļā ar vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2016.gada 9.septembra rīkojumu Nr.215 „Par Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošo
noteikumu Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”
darbības apturēšanu daļā” apturēta, jo ministrs atzina, ka noteikumu 3.13.apakšpunktā ietvertā termina „būves pārbūve” definīcija neatbilst Būvniecības
likuma 1.panta 9.punktā sniegtajam šī termina skaidrojumam un ka normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā
akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
No minētā apgabaltiesa secina, ka saistošajos noteikumos Nr.8 izmantotais termins atbilst Būvniecības likuma 1.panta 9.punktā iekļautajam
terminam „būves pārbūve” un tas ir: būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai
konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
No lietas materiāliem secināms un lietā nav strīda par to, ka lūgums par būvatļaujas izsniegšanu iesniegts, lai izpildītu domes 2009.gada 1.oktobra
lēmumu Nr.731 (lietas 67.-70. lapa), ar kuru pieteicējai atļauts turpināt dzīvojamās ēkas rekonstrukciju /adrese/, un saņemt būvatļauju. Lēmumā
konstatēts, ka izpildītais būvdarbu apjoms pārsniedz konservācijas projektā paredzēto.
Būvprojekts minimālā sastāvā „Viena dzīvokļa mājas pārbūve /adrese/” paredz ēkas otrā stāva izbūvēšanu, palielinot ēkas augstumu.
Ņemot vērā minēto un arī lietas dalībnieku paskaidrojumus, apgabaltiesa vērtē, ka lietā nav strīda, ka saistībā ar pieteicējas patvaļīgi veiktajiem
būvdarbiem un atbilstoši pieteicējas dokumentāri noformētajai būvniecības iecerei līdz ar ēkas augstuma palielināšanu ir mainījies būves apjoms. Savukārt
būves apjoma palielināšana atbilst terminam „būves pārbūve”.
No minētā apgabaltiesa secina, ka atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ēkas /adrese/, pārbūvei ir nepieciešams izstrādāt
detālplānojumu.
[11] Dome paskaidrojumos norādīja, ka detālplānojuma izstrāde ir nepieciešama konkrētu apbūves kritēriju precizēšanai.
Apgabaltiesas vērtējumā, normatīvo aktu prasība izstrādāt detālplānojumu būvei, kuras būvniecība jau ir pabeigta, kura iekļaujas ainavā un atbilst
konkrētās teritorijas izmantošanas prasībām, ir samērā formāla. Tomēr normatīvais regulējums pieprasa šādas prasības ievērošanu. Par šo nosacījumu
pieteicēja bija informēta jau ar domes 2009.gada 1.oktobra lēmumu Nr.731, kurā kā nosacījums atļaujai turpināt dzīvojamās ēkas rekonstrukciju
/adrese/, ir izvirzīta prasība izstrādāt detālplānojumu. Norāde, ka būvniecība tiek veikta teritorijā, kurai obligāti jāizstrādā detālplānojums, ir iekļauta arī
2012.gada 26.septembra Plānošanas un arhitektūras uzdevumā dzīvojamās ēkas rekonstrukcijai.
Pieteicēja norādīja, ka viņai bija iebildumi pret šī nosacījuma iekļaušanu 2012.gada 26.septembra Plānošanas un arhitektūras uzdevumā, bet viņa
šo pašvaldības lēmumu nav pārsūdzējusi, jo uzskatījusi, ka šis lēmums ir tā saucamais starplēmums. Apgabaltiesa norāda, ka gadījumā, ja plānošanas un
arhitektūras uzdevums satur tādus nosacījumus, kas padara turpmāku būvniecības procesu neiespējamu, tas iegūst galīgā noregulējuma statusu un ir
pārsūdzams tiesā. Tomēr šim apstāklim nebūtu izšķirošas nozīmes, jo tieši tāds pats strīds tiek risināts šajā lietā.
Apgabaltiesa no Jūrmalas pilsētas teritorijas apbūves noteikumiem laika posmā no 2009. līdz 2016.gadam nekonstatē, ka normatīvo aktu prasības
būtu grozītas tādā veidā, ka pieteicēja varēja paļauties, ka patvaļīgās būvniecības legalizācijai detālplānojums nebūs nepieciešams.
Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka pieteicēja 2008.gadā varēja ēku atjaunot iepriekšējā stāvoklī, nemainot būves apjomu un bez detālplānojuma
izstrādes, bet viņa pati izvēlējās palielināt būves apjomu, turklāt to izdarīja patvaļīgas būvniecības veidā. Līdz ar to pieteicējai ir jāpacieš visas sekas, ko
radījusi viņas prettiesiskā rīcība.
[12] Tiesību teorijā atzīts, ka tiesa var novērst likumā paredzētās obligātā administratīvā akta izdošanu netipiskos gadījumos, ja tas noved pie
samērīguma principa pārkāpuma. Šādos gadījumos var būt runa par klaji nesamērīgu rezultātu, kad likuma regulējums no taisnīguma viedokļa nav
vienkārši uzskatāms par pamatoti apšaubāmu, bet gan ir pretrunā ar sabiedrības vairākuma taisnīguma izjūtu (Levits E. Samērīguma princips un obligātais
administratīvais akts. Jurista vārds, 2007.gada 27.marts, Nr.13 (466)).
Apgabaltiesa uzskata, ka samērīguma principa izvērtēšana gadījumos, kad iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts, būtu pieļaujama
gadījumos, kad privātpersona rīkojusies tiesiski un tāpēc tai būtu pamats paļauties, ka tās tiesību aizskārums ir samērojams ar sabiedrības labumu.
Šajā gadījumā pieteicēja ir veikusi patvaļīgu būvniecību un, zinot savu tiesisko pienākumu izstrādāt detālplānojumu, apzināti izvairījusies no
normatīvā akta prasību izpildes. Šādos apstākļos apgabaltiesa neuzskata par iespējamu ļaut pieteicējai izvairīties no normatīvajos aktos noteiktās
procedūras ievērošanas. Turklāt šādas situācijas akcepts radītu nevienlīdzīgus apstākļus tām personām, kuras godprātīgi ievēro normatīvos aktus un
izpilda visus nosacījumus pirms būvniecības uzsākšanas, kā arī radītu precedentu, ka persona veic būvniecību patvaļīgi un, atsaucoties uz tiesību normas
formālo raksturu, izvairās no būvniecības procedūras ievērošanas. Apgabaltiesas vērtējumā, sabiedrības vairākuma taisnīguma izjūta prasītu vienādu
nosacījumu izvirzīšanu visiem būvniekiem.
[13] Apgabaltiesa konstatē, ka laikā, kad tika pieņemts pārsūdzētais lēmums, apbūves noteikumus Jūrmalas pilsētā regulēja saistošie noteikumi
Nr.8 (īstenojami no 2016.gada 9.septembra).
Pārsūdzētajā lēmumā ir pārbaudīts Būvvaldes 2016.gada 16.augusta lēmuma Nr.1626 tiesiskums, vērtējot saistošo noteikumu Nr.42 prasības, bet
pārsūdzētajā lēmumā nav izvērtēts, vai būvatļaujas izsniegšana ir pieļaujama atbilstoši spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem Nr.8.
Apgabaltiesa konstatē, ka saistošie noteikumi Nr.42 paredzēja, ka teritorijas, kurām ir obligāti izstrādājams detālplānojums, tiek norādītas atsevišķi
kartēs „Aizsargjoslas” un „Detalizētas plānošanas teritorijas”, kurās ir iezīmēta arī teritorija Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Savukārt saistošo
noteikumu Nr.8 2451.1.apakšpunkts precīzi paredz, ka detālplānojumu obligāti izstrādā pirms pārbūves uzsākšanas teritorijās Rīgas jūras līča krasta
kāpu aizsargjoslā.
Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka saistošo noteikumu Nr.42 un saistošo noteikumu Nr.8 regulējums attiecībā uz prasību izstrādāt detālplānojumu
pirms pārbūves uzsākšanas teritorijā Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir analogs un apgabaltiesa nekonstatē, ka pārsūdzētajā lēmumā būtu pieļauts
procesuāls pārkāpums vai nepareizi piemērotas tiesību normas.
[14] Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja nav izpildījusi nosacījumus būvprojekta apstiprināšanai un ka pieteicējas pieteikums
par labvēlīgu administratīvo aktu ir noraidāms.
[15] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums par detālplānojuma izstrādes nepieciešamību pamatā ir pareizs, bet pirmās
instances tiesa nav pareizi piemērojusi samērīguma principu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. B/ pieteikumu par labvēlīga Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes administratīvā akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova
Tiesneši V.Poķis
O.Priedītis