Court convicted defendant of malicious disobedience to police for refusing to comply with lawful orders while intoxicated.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of malicious disobedience to a police officer's lawful order and imposed a 30 EUR fine. The defendant failed to appear at the hearing without notifying the court, leading to a trial held in his absence. The court found the defendant guilty based on the police report, medical evidence of intoxication, and the defendant's own statement admitting to the incident.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta un Likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 1. punkta un 22. panta pirmās daļas: Malicious disobedience to a law enforcement officer's lawful order constitutes an administrative offense punishable by fine, particularly when the offender is intoxicated and refuses to comply with immediate cessation of disruptive behavior.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0622-17/17
ECLI:LV:RVPT:2017:1101.130062217.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 1.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri L.Kāpostu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Aprakstošā daļa
2017.gada 30.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona
(turpmāk – VP RRP KPP PPP PPB) jaunākais inspektors O.Kaugars sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ (turpmāk –
Protokols), par to, ka 2017.gada 30.septembrī plkst. 00.39 Rīgā, Brīvības gatvē 249 /pers. A/, būdams alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti, agresīvi,
centās izraisīt kautiņu, pēc kā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam pārtraukt savas nelikumīgās darbības un doties uz
dienesta automašīnu.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas nozīmēta 2017.gada 26.oktobrī neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.
Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268. 1panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu
neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, tiesa secina, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas
izskatīšanā, tādēļ nolēma lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās.
Lietā atrodas /pers. A/ paskaidrojums, kurā norādītīts, ka 2017.gada 30.septembrī ap plkst. 00.30 atpūtās bārā „Ēlande” Brīvības 249.
Kompānija pie blakus galdiņa izraisīja konfliktu, /pers. A/ atbildēja, kāds izsauca policiju. Policija atbrauca, saslēdza /pers. A/ rokudzelžos un atveda uz
Brasas iecirkni. Detaļas paskaidrot nevēlas.
Motīvu daļa
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo
darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma
protokolā fiksējusi amatpersona.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un
viņa vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:
Protokolā fiksēto;
VP RRP KPP PPP PPB 7.rotas kārtībnieka V.Korņijenko ziņojumā norādīto, ka 2017.gada 30.septembrī patrulējot pa Brasas iecirkņa teritoriju,
kopā ar jaunāko inspektoru O.Kaugaru, saņēma izsaukumu, ka Brīvības gatvē 249 kafejnīcā “ELANDE” notiek kautiņš. Policijas darbinieki ierodoties
norādītāja vietā, pamanīja vīrieti, kurš būdams alkohola reibuma stāvoklī (streipuļoja, neadekvāti uzvedās, nesakarīgi runāja, izplatīja alkoholam
raksturīgu smaku), traucēja sabiedrisko mieru un kārtību, traucēja apkārtējiem cilvēkiem, izradīja necieņu pret sabiedrību, bezkaunīgi uzvedās, ignorējot
vispārpieņemtas uzvedības normas (sadauzīja keramisku puķu podu un samina dekoratīvos apstādījumus), skaļi bļaustījās, lamājas necenzētiem vārdiem,
policijas darbinieku klātbūtnē uzvedās agresīvi un izaicinoši, kliedza un izteica pretenzijas pret policijas darbiniekiem, neko paskaidrot nevēlējās, plātījās
ar rokām. Vīrietis bļaustījās, ka viņš sakāvās un dabūja pa seju. Vīrietis nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajam prasībām pārtraukt lamāties ar
necenzētiem vārdiem, nomierināties, kā arī atteicās pamest iestādes teritoriju. Draudēja ar fiziskam darbībām, mēģināja turēties pie formas. Vīrietim
vairākas reizes tika lūgts nomierināties un doties uz mājam, tika paskaidrots, ja viņš nenomierināsies, tad viņš tiks nogādāts policijas iecirknī. Vīrietim tika
izskaidrots, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš devis, visām personām ir obligāti jāizpilda. Policijas
darbinieka goda aizkaršana, pretošanās viņam, kā arī rīcība, kas traucē pildot dienesta pienākumus, ir sodāma. Vīrietis nevelējas pārtraukt savu
prettiesisko uzvedību, nesekoja uz policijas dienesta automašīnu, pretojās aizturēšanai, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām
pildot dienesta pienākumus. Vīrietis tika brīdināts, ja viņš turpinās savas prettiesiskas darbības, pret viņu tiks pielietots fizisks spēks un speclīdzekļi. Uz
ko vīrietis pagrūda policijas darbinieku un norāva viņam formastērpa uzšuvi. Lai vīrieti nomierinātu un nepieļautu, lai viņš nenodara fizisku kaitējumu
apkārtējiem un policijas darbiniekiem, tika nolemts vīrietim uzlikt roku dzelžus. Saskaņā ar likuma „Par policiju” 13.panta pirmās daļas 5. un 6. punktu un
2011 .gada 18.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.55 „Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un
robežsargi” tika pielietots fizisks spēks, uzlikti rokudzelži. Vīrietis tika aizturēts plkst. 00.35 un nogādāts Brasas iecirknī personu datu noskaidrošanai.
Iecirknī tika noskaidroti vīrieša dati - /pers. A/. /pers. A/ tika nogādāts ANPREN. Braukšanas laikā /pers. A/ uzvedas agresīvi, draudēja ar fizisku
izrēķināšanos, spļaudījās, spārdīja ar kājām automašīnas aizturēto vietu restes un sienu un ar galvu sitās pret restēm;
VP RRP KPP PPP PPB 7.rotas jaunākā inspektora O.Kaugara ziņojumā norādīto, kas pēc satura ir identisks VP RRP KPP PPP PPB 7.rotas
kārtībnieka seržanta V.Korņijenko ziņojumā norādītajam;
/pers. G/ 2017.gada 30.septembra paskaidrojumos norādīto, ka 2017.gada 30.septembrī, Brīvības ielā 249, restorānā „Ēlande”, /pers. G/ redzēja
kā savā starpā konfliktēja vairākas personas, kā rezultātā izvērtās kautiņš un tika izsaukta Valsts policija. Viens no kautiņa dalībniekiem, agresīvas
uzvedības rezultātā sadauzīja keramiku – puķu podu un samina dekoratīvos apstādījumus, persona traucēja strādāt personālam. Notikums notika ap
00.30.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret
likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Izvērtējot Protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku
likumīgajām prasībām – nepārtrauca agresīvu uzvešanos, provocēja uz kaušanos, pēc kā nedevās uz dienesta automašīnu, tiesa uzskata, ka šādas /pers.
A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības
sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie
dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu
atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā, ko apliecina 2017.gada 30.septembra Medicīniskās
pārbaudes protokols Nr. 5380, saskaņā ar kuru /pers. A/ klīniski konstatēts alkohola reibums.
Rezolutīvā daļa
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,
274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma
par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - /numurs/). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 1.novembrī.
Tiesnese I.Millere