Court dismisses tenant's appeal to void a lease and delete land registry entries due to lack of procedural standing.

Lietas Nr.C30644918

Lietas arhīva Nr.CA-0677-20/4

ECLI:LV:RAT:2020:0604.C30644918.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 4.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis Juris Freimanis

tiesnese Ilze Ramane

tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. D/ un /pers. E/ prasībā pret /pers. F/ un /pers. G/ par nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu sakarā

ar /pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 25.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 29.maijā /pers. D/ un /pers. E/ cēluši prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret /pers. F/ un /pers. G/ (turpmāk abi

kopā – atbildētāji) par nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1405., 1413., 1415.pantu, 1068.panta pirmo un otro daļu, likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 5.punktu, /pers. D/ un

/pers. E/ lūguši atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2012.gada 10.decembra nomas līgumu, kas noslēgts starp atbildētājiem kā iznomātājiem no

vienas puses un /pers. H/ kā nomnieku no otras puses, dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/II daļas 1.iedaļas 1.1., 1.2.,

1.3.ierakstu un 2.1., 2.2., 2.3., 2.4.ierakstu un slēgt minēto Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu.

[2] 2018.gada 16.augustā tiesā saņemti atbildētāju paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāji prasību neatzīst.

[3] 2019.gada 22.janvārī pirmās instances tiesā iesniegti prasības pieteikuma grozījumi. Grozījumos norādīts, ka /pers. E/ zaudējis prasības tiesības,

līdz ar to vairs neuztur celto prasību pret atbildētājiem.

[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 25.oktobra spriedumu noraidīta /pers. D/ prasība pret atbildētājiem par 2012.gada

10.decembra nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izbeigta tiesvedība /pers. E/ prasībā pret atbildētājiem par nomas līguma atzīšanu par spēkā

neesošu. Tiesa nosprieda piedzīt no /pers. D/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,76 EUR.

[4.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumam /numurs/ nekustamais

īpašums /adrese A/ sastāv no zemesgabala 2 811 m2 platībā, uz kura atrodas divstāvu dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi, biroju ēka un šķūņi.

Nav strīda par to, ka nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē 2012.gada 10.decembrī ar balstu vairākumu pieņēma lēmumu daļu

nekustamajā īpašumā ietilpstošā zemesgabala 50 m2 platībā iznomāt /pers. H/ uz 10 gadiem ar mērķi uz tās esošo būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu

ierakstīt zemesgrāmatā un nodrošināt šīs būves (garāžas) apsaimniekošanu un uzturēšanu. Par minētā zemesgabala iznomāšanu noteikta nomas maksa

nekustamā īpašuma nodokļa maksas apmērā par 50 m2. Ar nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku 2012.gada 10.decembra kopsapulces lēmumu

apstiprināti arī zemes nomas līguma noteikumi. Iznomātājs ir kopīpašnieki, bet nomnieks ir /pers. H/.

[4.2] Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā 2012.gada 10.decembrī) 16.panta otrās daļas

6.punktu un 17.panta devīto daļu, tiesa secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce bija tiesīga ar balsu vairākumu, kas pārstāv vairāk nekā pusi no

visiem dzīvokļu īpašumiem pieņemt lēmumu kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā, proti, kopīpašumā esošā zemesgabala daļas nodošanu

lietošanā /pers. H/ uz zemes izvietotās būves (garāžas) uzturēšanai un apsaimniekošanai.

No dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola Nr.12/2012 izriet, ka šajā sapulcē ar trīs balsīm piedalījās arī prasītājas /pers. D/ pilnvarotais

pārstāvis /pers. J/.

Ar balsu vairākumu – piecas balsis ,,par” un trīs balsis ,,pret” – tika pieņemts lēmums daļu nekustamajā īpašumā ietilpstošā zemesgabala 50 m2

plātībā iznomāt.

Minētais dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums nav apstrīdēts vai pārsūdzēts. Sapulcē tika pārstāvēti visi dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to visi bija

informēti par pieņemto lēmumu.

[4.3] Tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka 2005.gada 23.decembrī tiks noslēgts maiņas līgums, kuru savā starpā noslēdza /pers. G/ un

/pers. H/. Atbilstoši maiņas līgumam /pers. G/ un /pers. H/ apmainīja sev piederošos nekustamos īpašumus – /pers. G/ nodeva /pers. H/ īpašumā garāžu

/adrese/, savukārt /pers. H/ nodeva /pers. G/ īpašumā garāžu /adrese A/.

1998.gada 6.augusta Rīgas Pilsētas attīstības departaments izdeva aktu Nr.98 00080 0194, pamatojoties uz kuru /pers. H/ uzbūvētā būve (garāža)

pieņemta ekspluatācijā.

Maiņas līguma noslēgšanas brīdī zemesgrāmatā nebija nostiprinātas /pers. H/ īpašuma tiesības uz garāžu /adrese A/.

Lai izpildītu maiņas līguma nosacījumus /pers. H/ bija nepieciešams sākotnēji reģistrēt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz garāžu /adrese A/,

savukārt tam bija nepieciešams noteikt, ka garāžai ir piesaistīts lietošanā nodots zemesgabals. /datums/ vērsies ar iesniegumu pie dzīvokļu īpašniekiem ar

lūgumu garāžas uzturēšanai iznomāt zemesgabalu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki ar balstu vairākumu pieņēmuši lēmumu par zemes nomas līguma noteikumiem,

līdz ar to nav pamatoti prasītājas iebildumi minētā līguma noslēgšanai un garāžas ierakstīšanai zemesgrāmatā.

[4.4] Lietas materiālos nav ziņu par to, ka /pers. H/ apstrīdējis /pers. G/ pilnvarojumu viņa vārdā parakstīt nomas līgumu, turklāt arī nostiprinājuma

lūgumu, pamatojoties uz notāra izdotas pilnvaras pamata, /pers. H/ vārdā parakstījis /pers. G/.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu 16.panta otrās daļas 6.punktu, tiesa atzinusi, ka kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā konkrētajā

situācijā regulē speciāls likums, līdz ar to pieļaujams, ka nomas līgumu nav parakstījuši visi dzīvokļu īpašnieki, bet vairākums, kas balsoja par nomas

līguma noslēgšanu ar /pers. H/. Pretējā gadījumā rastos situācija, ka dzīvokļu īpašniekiem, nebalsojot vienbalsīgi par kopīpašumā esošās daļas nodošanu

lietošanā, vispār nevarētu noslēgt nomas līgumu, kas būtu pretēji Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta devītajā daļā noteiktajam.

[4.5] Attiecībā uz prasības pieteikumā norādīto, ka prasītāji no savas puses regulāri maksā nekustamā īpašuma nodokli, tajā skaitā par /pers. H/

nomā nodoto zemesgabalu 50 m2 platībā, taču ne no /pers. H/, ne /pers. G/ un /pers. F/ nav saņemts nekustamā īpašuma nodoklis, kāds /pers. H/

jāmaksā katru mēnesi saskaņā ar nomas līgumu, tiesa norādījusi, ka strīdi par nomas līguma izpildi risināmi prasības kārtībā. Konkrētajā prasības

pieteikumā nav ietverts prasījums par saistību izpildi no atbildētāju puses, kas izrietētu no minētā nomas līguma.

Ievērojot, ka nepastāv strīds par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2012.gada 10.decembra lēmuma tiesiskumu, nav pamats atzīt par spēkā neesošu

2012.gada 10.decembra zemes nomas līgumu, minētais līgums saistošs visiem mājas /adrese A/ dzīvokļu īpašniekiem.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu prasības

pamatotību.

[4.6] Tiesā 2019.gada 22.janvārī saņemtajos prasības pieteikuma precizējumos norādīts, ka 2019.gada 2.janvārī slēgts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījums /numurs/, savukārt 2019.gada 16.janvārī slēgts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums/numurs/ un izbeigtas prasītāja /pers.

E/ īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem /adrese A/.

Prasības pieteikuma grozījumos norādīts, ka prasītājs /pers. E/ zaudējis nekustamā īpašuma kopīpašnieka statusu, kā arī zaudējis prasības tiesības

minētajā civillietā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktam tiesa izbeigusi tiesvedību /pers. E/ prasībā pret atbildētājaim par nomas

līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

[5] Prasītāja /pers. D/ iesniegusi apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to daļā, ar kuru noraidīta prasītājas prasība par nomas līguma

atzīšanu par spēkā neesošu un no prasītājas par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

[5.1] Lietas materiālos esošais 2012.gada 10.decembra nomas līgums apstiprina, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopības

(prasītāji un atbildētāji) vietā to parakstījuši tikai atbildētāji, nodibinot saistības visiem nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašniekiem. Atbildētāji par

minēto faktu iebildumus nav cēluši.

Atsaucoties uz Civillikuma 2112., 1404., 1511.-1634.pantu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi – ja nomas līgumu slēdz nevis iznomātājs

personīgi, bet viņa vietnieks, tad vietniekam ir tiesības to noslēgt iznomātāja vietā uz likuma vai pilnvarojuma pamata.

Ievērojot Civillikuma 1067.pantā noteikto, zemesgabals 2 811 m2 /adrese A/ atradās prasītājas un atbildētāju kopīpašumā. Tiesības iznomāt lietu

piemīt šīs lietas īpašniekam, kas izriet no Civillikuma 927.panta. Līdz ar to tiesības noslēgt nomas līgumu bija visiem nekustamā īpašuma /adrese A/

zemesgabala īpašniekiem, savukārt nomas līgumu parakstījuši tikai daļa no kopīpašniekiem – atbildētāji.

[5.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība tiesīga pieņemt lēmumu par

pilnvarojuma došanu vai atsaukšanu. Lai pieņemtu iepriekš minēto lēmumu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta septītajai daļai nepieciešams, lai

,,par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Ne Civillikums, ne Dzīvokļa īpašuma likums vai citi normatīvie akti neparedz tiesības vienam kopīpašniekam (vai daļai kopīpašnieku) visu

kopīpašnieku vārdā noslēgt nomas līgumu, to parakstot un nododot kopīpašumā esošo lietu lietošanā citai personai. Līdz ar to tiesisks pamats šādai

atsevišķu kopīpašnieku darbībai var būt tikai visu kopīpašnieku dots pilnvarojums rīkoties atsevišķi visu kopīpašnieku vietā. Pilnvarojuma došanu lemj

dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu.

Lietas materiālos atrodas nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku 2012.gada 10.decembra kopsapulces protokols Nr.12/2012, taču no

tā neizriet, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieki būtu Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktā kārtībā pieņēmuši šā likuma 16.panta otrās daļas

4.punktā minēto lēmumu par pilnvarojuma došanu atbildētājiem visu dzīvokļu īpašnieku vietā noslēgt nomas līgumu, to parakstot un veicot nepieciešamās

procesuālās darbības, kas saistītas ar ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Citu nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku pieņemtu lēmumu, no kura

šāds pilnvarojums izrietētu, lietas materiālos nav.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītie apstākļi atzīstami par trūkumiem nomas līguma noslēgšanai saskaņā ar Civillikuma un Dzīvokļa īpašuma

likumu.

[5.3] Apstāklis, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku 2012.gada 10.decembra lēmums nav pārsūdzēts Dzīvokļa īpašuma likumā

noteiktā kārtībā un termiņā, nedod pamatu secināt, ka uz šī lēmuma pamata noslēgtais nomas līgums ir spēkā esošs.

[5.4] Pirmās instances tiesa spriedumā atsaukusies uz 2005.gada 23.decembra maiņas līgumu un konstatējusi, ka atbilstoši minētajam līgumam

/pers. H/un viens no nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašniekiem /pers. G/ apmainīja īpašumus. Tomēr tiesa nav vērtējusi, kā pie šādiem

apstākļiem varēja noslēgt nomas līgumu par zemesgabala nodošanu lietošanā /pers. H/ un ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja uz nomas līguma

noslēgšanas brīdi, proti, 2012.gada 10.decembri, ēka vairs nepiederēja /pers. H/, bet jau vienam no nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašniekiem

– /pers. G/. Apelācijas sūdzības iesniedzējai par minēto faktu nebija zināms. Ievērojot, ka ēka vairs nepiederēja /pers. H/, nebija pamats daļu

zemesgabala nodot lietošanā konkrētajai personai.

[5.5] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.panta trešo daļu, 190. un 193.pantu, apelācijas sūdzības iesniedzēja

norādījusi, ka tiesa, izskatot lietu, nav ievērojusi prasījuma robežas, kā arī nav noskaidrojusi strīda izšķiršanai nepieciešamos faktiskos apstākļus.

[6] Pamatojoties uz likuma ,,Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 4.pantu, 2020.gada 11.maijā

lietas dalībniekiem nosūtīti tiesas paziņojums par /pers. D/ apelācijas sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 4.jūnijā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība noraidāma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru izbeigta tiesvedība /pers. E/ prasībā pret atbildētājiem par

2012.gada 10.decembra nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nav pārsūdzēts un stājies likumīgā spēkā.

Ievērojot, ka /pers. D/ pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu daļā, ar kuru noraidīta /pers. D/ prasība pret atbildētājiem par 2012.gada

10.decembra nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tai pārbaudāmi visi /pers. D/ prasībā un apelācijas sūdzībā

norādītie apstākļi un to pamatojums.

[9] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Civillietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma

argumentācijai.

[10] Lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās

instances tiesas nodibinātais, kas norādīts sprieduma 4.1.punktā.

[11] Ar nekustamā īpašuma /adrese A/ 2012.gada 10.decembra Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.12/2012 (lietas 24-27.lapa)

apstiprinās, ka, piedaloties visiem dzīvokļu īpašniekiem, nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieki nolēmuši nodot /pers. H/ lietošanā uz 10

gadiem zemesgabalu, kas atrodas /adrese A/ (ar platību 50 m2) uz zemes izvietotās būves (garāžas) ierakstīšanai zemesgrāmatā kā patstāvīgu ēku un

būvju īpašumu un uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī apstiprināt zemes nomas līguma noteikumus,

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolā norādītā redakcija, par kuru nobalsojis vairākums dzīvokļu

īpašnieku, atbilst 2012.gada 10.decembrī noslēgtajam zemes nomas līgumam (lietas 29.lapa), kuru kā iznomātāji parakstījuši atbildētāji, bet kā

nomnieks – /pers. H/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvējis /pers. G/.

[11.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no

dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas

dienas.

Lietā nav strīda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, ar kuru nolemts noslēgt zemes nomas līgumu ar /pers. H/, nav apstrīdēts. Ievērojot minēto,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāji, 2012.gada 10.decembrī noslēdzot zemes nomas līgumu ar /pers. H/, rīkojušies, pamatojoties uz nekustamā

īpašuma /adrese A/ 2012.gada 10.decembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu pamata. Prasītāja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē balsojusi

pret minētā zemes nomas līguma noslēgšanu, līdz ar to no prasītājas puses minētais nomas līgums nav parakstīts.

Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 17.panta devītajai daļai, lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 6., 7., 8., 9. un 10.punktā

minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai ,,par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ņemot vērā

,,par” minēto priekšlikumu izteikuši vairāk nekā puse no viesiem dzīvokļu īpašniekiem (pieci ,,par” un trīs ,,pret”), tad dzīvokļu īpašnieku kopība izteikusi

gribu nodot /pers. H/ lietošanā zemes nomas līgumā norādīto zemesgabala daļu, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē pamatu Civillikuma

1405.panta vai 1068.panta piemērošanai.

Prasītāja apelācijas sūdzībā izvirza iebildumu par to, ka atbildētājiem netika izsniegts pilnvarojums minētā nomas līguma noslēgšanai, tomēr

ievērojot, ka kopsapulcē nolemts apstiprināt nomas līgumu konkrētajā redakcijā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka kopsapulcē lemts par visām nomas

līguma sastāvdaļām, par kurām nobalsojusi dzīvokļu īpašnieki.

Tiesību doktrīnā uzsvērts, ka prasības pieteikumā norādītais prasības pamats dod atbildētājam iespēju saprast, ko tieši prasītājs ar tiesas

starpniecību vēlas panākt, un tādējādi pēc iespējas labāk sagatavoties celtas prasības atspēkošanai. Tāpat šis pamats ļauj tiesai identificēt tās apstrīdētās

vai aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kuru aizsardzības labad persona vērsusies tiesā un kuru tiesiskais novērtējums tiesai ir jāsniedz.

Prasības pamatu nepieciešams formulēt precīzi, lai to varētu atšķirt no ikvienas citas prasības, kas jau izspriesta vai vēl pastāv, vai nākotnē iespējama

starp tām pašām pusēm, bet uz cita pamata (sk. sal. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, autora izdevums, 1933, 303.lpp.).

Lai gan Civilprocesa likums prasītāju prasības pieteikumā neierobežo prasības priekšmeta un pamata formulējuma izvēlē, taču prasības priekšmeta

un pamata izklāstam jābūt tādam, lai otrai pusei un tiesai ir saprotams un skaidrs, ko īsti prasītājs prasa.

Ņemot vērā minēto un lietā nodibinātos apstākļus, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā prasītājas prasība vērsta uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

protokola apstrīdēšanu, iebilstot atbildētāju tālākai rīcība, par dzīvokļu īpašnieku pieņēmuši lēmumu 2012.gada 10.decembra kopsapulcē.

[11.2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdruku (lietas 42.lapa)

apstiprinās, ka ar 2005.gada 23.decembra maiņas līgumu par būves (garāžas) īpašnieku kļuvis /pers. G/.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav izteikusi iebildumus par pirmās instances tiesā

nodibinātajiem apstākļiem par to, ka maiņas līguma noslēgšanas brīdī zemesgrāmatā nebija nostiprinātas /pers. H/ īpašuma tiesības uz garāžu /adrese A/.

Lai izpildītu maiņas līguma nosacījumus /pers. H/ bija nepieciešams sākotnēji reģistrēt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz garāžu /adrese A/,

savukārt tam bija nepieciešams noteikt, ka garāžai ir piesaistīts lietošanā nodots zemesgabals, tādējādi 2012.gada 14.novembrī /pers. H/ vērsies ar

iesniegumu pie dzīvokļu īpašniekiem ar lūgumu garāžas uzturēšanai iznomāt zemesgabalu.

Zemesgrāmatu izdruka apliecina, ka ar zemesgrāmatas tiesneša 2013.gada 28.februāra un 2013.gada 19.marta lēmumu ierakstā Nr.1.2 un 2.4.

gan /pers. H/, gan /pers. G/ īpašuma tiesības nostiprinātas uz zemes nomas laiku līdz 2022.gada 10.decembrim.

Tāpat Civillietu tiesas kolēģija no lietas materiāliem nekonstatē, prasītājas tiesību aizskārumu saistībā ar minētajiem zemesgrāmatu ierakstiem, kurus

prasītāja lūgusi dzēst un slēgt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu /numurs/. Prasītājas iebildumi par zemes nomas nepilnīgu izpildi no atbildētāju vai

/pers. H/puses risināmi prasības kārtībā. Konkrētajā prasībā nav ietverts prasījums par saistību izpildi, kas izrietētu no 2012.gada 10.decembrī noslēgtā

nomas līguma.

[11.3] Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā prasītājas prasībā un apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nav guvuši

apstiprinājumu, līdz ar to /pers. D/ prasība par zemes nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā noraidāma kā

nepamatota.

[12] Izskatot lietu pirmās instances tiesā, radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 16,16 EUR (lietas 2.lapa) un, izskatot apelācijas kārtībā,

radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,40 EUR (1,08 EUR x 5).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu un 33.panta otro daļu, no prasītājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 15,16 EUR (16,16 EUR + 5,40 EUR – 6,40 EUR (prasītājas samaksātie izdevumi, ceļot prasību tiesā)).

[13] Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 16.panta trešo

daļu tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, var to noteikt ne garāku

par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Ievērojot norādīto, Civillietu tiesas kolēģija nosaka prasītājai 60 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

[14] Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi un vispusīgi novērtējusi apstākļus un pierādījumus lietā, prasītājas prasību

noraidot pilnībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt /pers. D/ prasību pret /pers. F/ un /pers. G/ par nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,16 EUR (piecpadsmit euro un

sešpadsmit centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Valsts kases kontā Nr.LV51TREL2190458019000 un samaksu apliecinoši dokumenti

sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Noteikt /pers. D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) J.Freimanis

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Ramane

Tiesnese (personiskais paraksts) Dz.Zvaigznekalna-Žagare