Court dismisses police penalty due to procedural delay exceeding statutory one-month limit after criminal case closure.

Lieta Nr. A42383306 (A2022-07/20)

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā, 2007. gada 10.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese B. Lietiņa, piedaloties: Protesta iesniedzējai – Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurorei – I.Rigastei; atbildētāja – Bauskas rajona policijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei – L. Janševskai; trešās personas – J.K. pilnvarotajai pārstāvei – I.K., atklātā tiesas sēdē Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Zemgales tiesas apgabala prokurores vecākās tieslietu padomnieces I.Rigastes protesta par Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2006.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.20/16-722. Aprakstošā daļa

[1] 2006. gada 3.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Zemgales tiesas apgabala prokurores I.Rigastes (turpmāk arī – protesta iesniedzēja) protests par Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk arī – atbildētājs) 2006.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.20/16-722 (turpmāk – arī Lēmums ), kurā lūgts tiesu atcelt minēto lēmumu. [2] Protestā norādīts: [2.1] Protesta iesniedzēja ieskatā Lēmums ir nelikumīgs un nepamatots un tādēļ atceļams sekojošu iemeslu dēļ – 2006.gada 16.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūra tika iesniegts I.K. un viņas meitas J.K. iesniegums - sūdzība. Zemgales tiesas apgabala prokurore ar 2006.gada 20.marta lēmumu atjaunoja nokavēto procesuālo termiņu J.K. sūdzības iesniegšanai par atbildētāja 2006.gada 24.janvāra lēmumu, saskaņā ar kuru J.K. nepamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.23 panta pirmo daļu. Sūdzības pārbaudes rezultātā tika iegūti pietiekoši fakti tam, ka lēmums par krimināllietas izbeigšanu un no tā izrietošais lēmums par saukšanu pie administratīvās ir pieņemts pārsteidzīgi, pieļaujot vienpusīgu un nelikumīgu notikuma apstākļu noskaidrošanu. Līdz ar to šādam lēmumam nebija likumīga pamata. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā netika iegūti pietiekoši un pārliecinoši pierādījumi tam, ka gājējai J.K. sadursmes brīdī ar automobilī BMW X5, valsts reģistrācijas Nr./dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, nav bijuši gaismu atstarojoši elementi pie apģērba vai līdzi esošajiem priekšmetiem. Nav arī noskaidrots precīzs uzbrukuma mehānisms, laiks un vieta, kurā notika gājējas un automobiļa sadursme. Līdz ar to ar nav noskaidrota automobiļa vadītāja un gājējas J.K. rīcības atbilstība vai neatbilstība ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

[2.2] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 37.panta otro daļu, noteikts, ka administratīvā pārkāpuma soda uzlikšanas termiņš ir ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa lietas izbeigšanu. Līdz ar to atbildētājs uzliekot administratīvo sodu J.K. 2006.gada 24.janvārī ir pārkāpis LAPK noteikto termiņu, tāpēc lēmums uzskatāms par nelikumīgu. [2.3] Lēmumā norādīts, ka nepareizi norādīta pārkāpuma izdarīšanas vieta (šoseja A-7 45,5 km, nevis 47,5 km) būtu uzskatāma par parakstīšanās kļūdu, kuru var izlabot.

Jānorāda, ka prokuratūras rīcībā nav nodoti materiāli, kuri apliecinātu, ka šāds labojums Sākotnējā lēmumā būtu izdarīts. Lēmumā arī norādīts, ka J.K. izdarītā administratīvā pārkāpuma kvalifikācija ir pareiza, jo „pastāv viedoklis, ka LAPK 149.23 pantam ir viena daļa un tā arī minēta” administratīvā pārkāpuma materiālos. Jānorāda, ka šāda viedokļa esamību un pareizību neapstiprina administratīvo tiesību teorija un tiesību normas izpratnes pamatprincipi. [3] Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajos paskaidrojumos atbildētājs – Bauskas rajona policijas pārvalde norāda, ka uzskata prokurora protestu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz šādiem argumentiem. [3.1] Protestā norādītais fakts, ka gan administratīvā pārkāpuma protokolā, gan Sākotnējā lēmumā par J.K. administratīvo sodīšanu nepareizi norādīta pārkāpuma vieta, būtu jāuzskata par pārrakstīšanās kļūdu un kuru saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 72.panata pirmo daļu var izlabot, ja tas nemaina lēmuma būtību. [3.2] Atbildētājs nepiekrīt prokurores apgalvojuma par to, ka Ceļu policijas priekšnieks pārkāpis LAPK 37.panta otrās daļas normu.

Šajā daļā paredzēts izņēmums no vispārējā noteikuma - LAPK 37.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvā saoda uzlikšanas termiņa (četri mēneši) – tajos gadījumos, kad pārkāpēja darbības vispirms tika vērtētas kriminālprocesa ietvaros, netika uzskatītas par krimināli sodāmām, bet par tām, kurām ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, tad materiāli tika nosūtīti attiecīgajai iestādei, kura par tām pašam pārkāpēja darbībām ir tiesīga viņu administratīvi sodīt, kaut arī no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir jau pagājuši četri mēneši.

Tikai šādos izņēmuma gadījumos lēmums par administratīvo sodīšanu ir jāpieņem mēneša laikā. [4] Uz tiesas sēdi protesta iesniedzēja, atbildētāja pilnvarotā pārstāve, kā arī lietā pieaicinātās trešās personas pilnvarotā pārstāve ir ieradušies. [4.1] Tiesas sēdē protesta iesniedzēja prokurora protestu uzturēja, pamatojoties uz protestā izklāstītajiem argumentiem. [4.2] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prokurora protestu neatzina, pamatojoties uz noprotestētajā Lēmumā, kā arī atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai sniegtajiem argumentiem. [4.3] Trešās personas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka uzskata prokurora protestu par pamatotu.

Motīvu daļa

[5] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, uzklausījusi tiesas sēdē sniegtos procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka protests ir pamatots un ir apmierināms. [6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros(..). Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

[7] Tiesa konstatē, ka prokurora protests tiesā iesniegts, izmantojot Administratīvā procesa likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības. Respektīvi, Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore, iesniedzot protestu, vērsās Administratīvajā rajona tiesā kā tiesību subjekts, kuram ir likumā noteiktas tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi. Lietas ietvaros netiek apstrīdēta protesta iesniedzēja kompetence iesniegt protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu (LAPK 282.pants), kā arī iesniegt protestu par lēmumu sakarā ar sūdzību (protestu) (LAPK 288.pants).

Lietas ietvaros pastāv strīds par to, vai atbildētājs, pieņemot 2006.gada 24.janvārī lēmumu par J.K. saukšanu pie administratīvās atbildības par pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 149.23 panta pirmajā daļā nav pārkāpis LAPK noteikto administratīvā soda uzlikšanas termiņu. [8] Lietā nav strīda par sekojošiem faktiskajiem apstākļiem: [8.1] 2005.gada 24.oktobrī pklst.19.55 Bauskas rajonā, Iecavas novadā, uz ceļa A-7, Rīga-Bauska-Lietuvas robeža 47.5 km notika ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā automašīna BMW X5 (v.n.z. /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/) vadītājs A.V. notrieca gājēju J.K., kura guva smagas traumas.

Par minēto noziedzīgo nodarījumu (grupas objektu) tika ierosināts kriminālprocess Nr.11120072305. [8.2] Ar Bauskas rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas inspektora Raivo Gruzdas 2005.gada 14.decembra lēmumu (lietas lapa 36-38) nolemts:

1) izbeigt kriminālprocesu Nr. 11120072305, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums;

3) Lēmuma kopiju nosūtīt Bauskas rajona policijas pārvaldes Ceļu policijai, administratīvo mēru pieņemšanai pret J.K., saskaņā ar LAPK 149.23 panta pirmo daļu; (..). [8.3] 2005.gada 14.decembrī J.K. sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu (Nr.KP069819) (lietas lapa 35). Savukārt, 2006.gada 24.janvārī pieņemts lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.012/KP069819, ar kuru J.K. saukta pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts ar LAPK 149.23 panta pirmajā daļā izdarīšanu un viņai noteikts administratīvais sods – izteikt brīdinājumu (lietas lapa 34). [9] Personas saukšana pie administratīvās atbildības ir pakļauta likumdevēja noteiktiem, speciāliem priekšnoteikumiem, tai skaitā, attiecībā uz administratīvā soda uzlikšanas termiņu.

LAPK 37.pantā ir ietverti nosacījumi attiecībā uz administratīvā soda uzlikšanas termiņiem. Atbilstoši šī panta pirmajā daļā noteiktajam: Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas (..). Savukārt, šī panta otrā daļa nosaka: Ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt, ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt krimināllietu vai par tās izbeigšanu.

Atbildētājs norāda, ka persona (J.K.) saukta pie administratīvās atbildības atbilstoši LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktajam termiņam. Savukārt, protesta iesniedzējas ieskatā, konkrētajā gadījumā bija piemērojams LAPK 37.panta otrajā daļā noteiktais termiņš personas saukšanai pie administratīvās atbildības un soda uzlikšanai, ko atbildētājs ir nokavējis. [10] Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus, tiesa atzīst par pamatotu protesta iesniedzēja viedokli, ka atbildētājam konkrētajā gadījumā bija jāpiemēro LAPK 37.panta otrā daļa turpmāk izklāstīto argumentu dēļ.

[10.1] Lietā atzīstams par nodibinātu, ka atbildētājs protokolu par administratīvo pārkāpumu sastādījis, pēc Bauskas rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas inspektora Raivo Gruzdas 2005.gada 14.decembra lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas un protokolā pamatojies uz šajā lēmumā konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem un izdarītajiem secinājumiem, tai skaitā par konkrēta administratīvā pārkāpuma sastāva esamību konkrētas personas (J.K.) darbībās. Tāpat protokolā par administratīvo pārkāpumu norādīts, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pievienots protokolam (lietas lapa10). [10.2] Tiesa pievienojas atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādītajam un tiesas sēdē uzturētajam viedoklim, ka LAPK 37.panta pirmajā daļā ir ietverts vispārējais administratīvā soda uzlikšanas termiņš, savukārt 37.panta otrā daļa ir izņēmuma gadījums no pirmajā daļā noteiktajiem termiņiem un ir piemērojama tikai gadījumā, ja pārkāpēja rīcība ir vērtēta kriminālprocesa ietvaros.

Tai pat laikā tiesas ieskatā atbildētājs ir nepareizi secinājis, ka kriminālprocesa ietvaros ir vērtēta tikai vienas iesaistītās personas, t.i. transportlīdzekļa vadītāja rīcība ceļu satiksmes negadījumā. Tiesa par pamatotu atzīst protesta iesniedzējas viedokli, ka kriminālprocesa ietvaros (kas ierosināts par ceļu satiksmes negadījumu) ir vērtējama un arī tikusi vērtēta arī cietušās personas – t.i. J.K. rīcība, kā rezultātā atzīsts, ka J.K. ir Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēja, kas tieši izriet no 2005.gada 14.decembra lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu (lietas lapa 7-9).

Bez tam, no lietas materiālos esošā lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu konstatējams, ka arī kriminālprocesa virzītājs interpretējis J.K. saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši LAPK 37.panta otrās daļas nosacījumiem, lēmuma rezolutīvās daļas 2.punktā norādot, J.K. jāierodas Balvu rajona policijas nodaļā 30 dienu laikā. [11] Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa secina, ka atbildētājam, pieņemot Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un saucot J.K. pie administratīvās atbildības, bija jāievēro LAPK 37.panta otrajā daļā noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš, un lēmums par J.K. saukšanu pie administratīvās atbildības bija jāpieņem mēneša laikā no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu brīža (t.i. mēneša laikā no 2005.gada 14.decembra).

Tā kā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pieņemts 2006.gada 24.janvārī, atzīstams, ka atbildētājs ir nokavējis likumā noteikto termiņu, līdz ar ko ir pieņēmis spēkā esošam tiesību normām neatbilstošu lēmumu, pieļaujot būtisku procesuālā tiesiskuma pārkāpumu, kura dēļ administratīvais akts ir atceļams, savukārt, administratīvā pārkāpuma lieta pret J.K., pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu, ir izbeidzama. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu, administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām.

Administratīvais akts, kas neatbilst tiesību normām ir atceļams, [12] Tā kā tiesa atbildētāja Lēmumu jau ir atzinusi par prettiesisku un atceļamu [11] tādēļ, ka atbildētājs ir pārkāpis likumā noteikto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, tiesas ieskatā nav nepieciešams papildus izvērtēt procesa dalībnieku argumentus attiecībā uz pārsūdzētā Lēmums procesuālo tiesiskumu (t.sk. neatbilstoša piemērotās LAPK normas norādīšana, pie atbildības sauktās personas neuzklausīšana, administratīvā pārkāpuma vietas nepareiza norādīšana u.tml.).

Tāpat tiesas ieskatā, lietā nav nepiecienāms vērtēt argumentus attiecībā uz pie administratīvās atbildības sauktās personas – J.K. vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.,253.panta pirmo daļu, kā arī LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa, nosprieda:

apmierināt Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurores I.Rigastes protestu. Atcelt Bauskas rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2006.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.20/16-722, ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt administratīvo lietvedību pret J.K. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese B.Lietiņa