Latvian Supreme Court dismissed appeal on newly discovered circumstances due to lack of legal significance.

NORAKSTS

Lieta Nr.C29677212

SKC-2921/2014

L Ē M U M S

Rīgā 2014.gada 28.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Briede

tiesnesis A.Keišs

tiesnesis N.Salenieks

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 17.jūnija lēmumu, ar kuru noraidīts

/pers. A/ pieteikums par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 10.aprīļa sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Civillietu departaments

k o n s t a t ē j a

[1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kā apelācijas instances tiesas 2013.gada 10.aprīļa spriedumu pilnībā noraidīta /pers. A/ prasība

pret SIA /Nosaukums A/ par darba devējas uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma

laiku piedziņu.

Ar Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 2013.gada 25.septembra lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ kasācijas

sūdzību par apelācijas instances tiesas 2013.gada 10.aprīļa spriedumu.

[2] /pers. A/ 2014.gada 7.martā iesniedzis pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, lūdzot Augstākās tiesas Civillietu

tiesu palātu atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 10.aprīļa spriedumu un lietu nodot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ 2012.gada 13.aprīlī izdevusi rīkojumu par /pers. A/ atstādīšanu no darba laika posmā no

2012.gada 13.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim, bet 2012.gada 27.aprīlī uzteikusi darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta

pirmās daļas 2.punktu. Uzteikuma pamatā bija /Nosaukums B/ vadītāja /pers. B/ ziņojums par dienesta izmeklēšanas rezultātiem par aizdomām par

iespējamu zādzību 2012.gada 12.aprīlī.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurora 2014.gada 17.janvāra lēmumu pret /pers. A/ ierosinātais kriminālprocess ir

izbeigts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu (nav noticis noziedzīgs nodarījums). Līdz ar to ir zudis pamats 2012.gada 27.aprīļa

darba līguma uzteikumam. Tādējādi lietā ir konstatējami jaunatklāti apstākļi Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta un 4.punkta izpratnē un ir pamats

Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 10.aprīļa sprieduma atcelšanai.

[3] Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 17.jūnija lēmumu /pers. A/ pieteikums noraidīts, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

[3.1] pieteikumā kā jaunatklāts apstāklis norādīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurora 2014.gada 17.janvāra lēmums par

kriminālprocesa izbeigšanu, kas apliecina, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums. Pieteikums pamatots ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.un 4.punktu;

[3.2] no apelācijas instances tiesas 2013.gada 10.aprīļa spriedumā konstatētā izriet, ka darba līgums /pers. A/ nav uzteikts sakarā ar to, ka darba

devēja viņu vainotu kādās noziedzīgās darbībās, bet gan tādēļ, ka, pildot sarga pienākumus un neziņojot par viņa apsargājamā teritorijā atrastajām

konfektēm, prasītājs rīkojās pretēji darba līguma prasībām. Fakts, ka pret prasītāju ir izbeigts kriminālprocess, nemaina spriedumā konstatētos

apstākļus;

[3.3] konkrētajā gadījumā nav konstatējams arī Civilprocesa likuma 479.panta 4.punktā norādītais apstāklis, jo prokurora 2014.gada 17.janvāra

lēmums nav tāds, uz kura pamata ir taisīts spriedums. Pieteikumā norādītie apstākļi nevar tikt atzīti par jaunatklātiem atbilstoši pieteikumā minētajām

tiesību normām.

[4] /pers. A/ iesniedzis blakus sūdzību par šo lēmumu, lūdzot to atcelt un jautājumu nodot jaunai izskatīšanai. Blakus sūdzībā norādīts tālāk

minētais.

[4.1] Tiesas secinājumi nav pamatoti un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Pat Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 2013.gada

25.septembra lēmumā (otrās lappuses pirmā rindkopa), tāpat kā darba līguma uzteikumā, ir norāde, ka darba devējai ir radušās aizdomas par sarga

iespējamo saistību ar kravas (konfekšu) zādzību no vagona viņa apsargājamā objektā, līdz ar to SIA /Nosaukums A/ sakarā ar uzticības zaudēšanu

/pers. A/ uzteikusi darba līgumu. Uzteikuma pamatā bija aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Taču ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

prokuratūras prokurora 2014.gada 17.janvāra lēmumu kriminālprocess ir izbeigts, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums. Ar šo prokurora lēmumu ir zudis

pamats darba līguma uzteikumam. Tādēļ minētais prokurora lēmums atbilstoši Civilprocesa likuma 479.panta 4.punktam bija jāatzīst par jaunatklātu

apstākli.

[4.2] Tāpat piemērojams bija arī Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkts, jo, lai gan /pers. A/ bija pārliecināts, ka nav izdarījis noziedzīgu

nodarījumu, viņa rīcībā lietas izskatīšanas laikā nebija pieradījumu par šiem būtiskiem lietas apstākļiem, ka zādzība nav notikusi. Tiesa lēmumā nav

norādījusi motīvus, kāpēc tā neņem vērā pieteikumā par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem norādītos argumentus.

[5] Pārbaudījis lietas materiālus un izvērtējis blakus sūdzības motīvus, Civillietu departaments atzīst, ka blakus sūdzība nav pamatota, lēmums

atstājams negrozīts.

[5.1] Pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem /pers. A/ pamatojis ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.un

4.punktu.

[5.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktu par jaunatklātiem apstākļiem atzīst būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas

izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam. Savukārt atbilstoši minētā panta 4.punktam par jaunatklātu apstākli atzīst tā

tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā.

Lai apstākli atzītu par jaunatklātu apstākli (Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkts), tam ir jābūt būtiskam lietas apstāklim, citiem vārdiem, tādam

apstāklim, kas var iespaidot tiesas nolēmumu pēc būtības. Savukārt sakarā ar Civilprocesa likuma 479.panta 4.punktā paredzēto pamatu lieta ir

izskatāma no jauna tad, ja fakti, kas ir sprieduma vai lēmuma pamatā zaudējuši savu prejudiciālo nozīmi sakarā ar to, ka ir atcelts spriedums vai lēmums,

uz kura pamata taisīts nolēmums attiecīgajā civillietā (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs.

Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 874. un 879.lpp.).

[5.3] Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 10.aprīļa spriedums, ar kuru noraidīta /pers. A/ prasība par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā

neesošu un atjaunošanu darbā, nav balstīts uz faktu, ka prasītājs būtu izdarījis noziedzīgu nodarījumu – zādzību. Pretēji pieteikumā apgalvotajam,

apelācijas instances tiesas spriedumā ir konstatēts, ka „darba līgums /pers. A/ nav uzteikts sakarā ar to, ka darba devējs viņu vainotu kādās noziedzīgās

darbībās, bet gan tādēļ, ka, pildot sarga pienākumus un neziņojot par viņa apsargājamā teritorijā atrastajām konfektēm, prasītājs rīkojās pretēji darba

līguma 4.punkta 4.1.apakšpunkta, SIA /Nosaukums A/ darba kārtības noteikumu 7.1.punkta 7.1.1., 7.1.9.apakšpunkta un Vilciena sarga darba

instrukcijas 3.punkta 3.1.6. un 3.1.8.apakšpunkta prasībām, kas ir uzskatāma par prettiesisku rīcību, kas bija par pamatu darba devēja uzticības

zaudēšanai” (sk. Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 10.aprīļa sprieduma 5.lapu, lietas 1.sējuma 189.lpp.).

No teiktā secināms, ka zādzības fakta esamība vai neesamība nevar ietekmēt iepriekšminēto tiesas secinājumu par to, kādēļ pieteikuma iesniedzējs

ir zaudējis darba devēja uzticību, ar ko pamatots uzteikums. Tādēļ kriminālprocesa izbeigšanas faktam, konkrētajā gadījumā nav juridiskas nozīmes.

Apgalvojumi blakus sūdzībā, ka uzteikuma iemesls bijis darba devēja aizdomas par zādzības faktu, nav pamatoti. Izvirzīdams šādu apgalvojumu, blakus

sūdzības iesniedzējs no kopējā konteksta izrauj spriedumā pieminēto Valsts policijas sniegto informāciju, ignorējot to, ka tālāk spriedumā šī informācija ir

izvērtēta saistībā ar uzteikuma pamatojumu un atzīts, ka tas nav uzteikuma iemesls (sk. šī lēmuma 5.1.punktu).

[5.4] Tā kā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurora 2014.gada 17.janvāra lēmumu nodibinātais (nav noticis noziedzīgs

nodarījums) nav būtisks lietas apstāklis, un Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 10.aprīļa spriedums nav taisīts nedz uz minētā, nedz arī kāda cita atcelta

nolēmuma pamata, Civillietu departamenta ieskatā, pareizs ir Civillietu tiesu palātas secinājums, ka /pers. A/ pieteikumā norādītais nav atzīstams par

jaunatklātu apstākli ne Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta, ne šā panta 4.punkta izpratnē. Pretēji blakus sūdzībā norādītajam, Civillietu tiesu palāta ir

izvērtējusi pieteikumā norādītos apsvērumus un izdarījusi atbilstošus secinājumus. Blakus sūdzības argumenti nav pamats lēmuma atcelšanai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 1.punktu, Civillietu departaments

n o l ē ma

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 17.jūnija lēmumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) A.Briede

Tiesnesis (paraksts) A.Keišs

Tiesnesis (paraksts) N.Salenieks

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese A.Briede

Rīgā 2014.gada 28.oktobrī