Court partially allowed debt collection claim, awarding principal and interest but rejecting excessive penalty demand.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection, ordering payment of the principal debt, accrued interest, and court costs while rejecting the full demand for contractual penalties. The plaintiff argued for enforcement based on a prior agreement that the defendant breached by failing to make scheduled payments. The court found the claim substantiated but limited the award of contractual damages to 10% of the principal, thereby reducing the total penalty amount significantly.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court partially allowed a debt collection claim, awarding the principal debt and statutory interest but rejecting the full contractual penalty demand, limiting damages to a reasonable percentage of the principal sum.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07072213
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2014.gada 17.janvārī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese J.Bebriša
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/pers. B/” pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. C/
par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 25.novembrī SIA „/pers. B/” (turpmāk tekstā prasītājs)cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk tekstā
atbildētājs) par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu Ls 2381,14 apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm 2012.gada 12.novembrī noslēgta vienošanās par parāda atmaksu, saskaņā ar
kuru atbildētājs atzinis savu parādu Ls 1190,57 un apņēmies parāda daļu nomaksāt divdesmit deviņos maksājumos līdz katra
mēneša 15.datumam, iemaksājot norēķinu kontā katru mēnesi Ls 40 un atlikušo parāda daļu Ls 37,37 nomaksāt pēdējā maksājumā.
Pēc vienošanās noslēgšanas atbildētājs nav sazinājies ar prasītāju un nav veicis maksājumus saskaņā ar noslēgto
vienošanos. Saskaņā ar vienošanās 4.punktu prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 0,5% par katru kavēto dienu – par laika periodu no
2012.gada 15.novembra līdz 2013.gada 8.novembrim Ls 1952,53, kuru prasītāja samazinājusi līdz pamatsummas apmēram un lūdz
piedzīt Ls 1190,57 apmērā.
Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu Ls 1190,57, līgumsodu Ls 1190,57, tiesas izdevumus un atzīt prasītājai
tiesības par laika periodu līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % gadā no galvenā parāda.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1587., 1716., 1717.pantu, Civilprocesa likuma 23., 24., 27., 41.panta pirmo daļu, 93., 128.,
195., 250.18 , 250.19, 250.20 pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Rakstveida paskaidrojumi no atbildētāja nav saņemti.
Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2013.gada 26.novembrī prasītājai un
atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas
tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas lapa 16).
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses J.Bebrišas 2014.gada 2.janvāra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā
2014.gada 17.janvārī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2014.gada 2.janvārī pusēm ir paziņots par datumu,
kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas lapa 17,18).
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
No lietas materiāliem pievienotās vienošanās redzams, ka 2012.gada 12.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta
Vienošanās Nr.701377809-12.11.2012 par parāda Ls 1190,57 atmaksu, saskaņā ar kuru atbildētājs atzina, ka
uz 2012.gada 12.novembri ir parādā prasītājai Ls 1190,57.
Saskaņā ar Vienošanās 4.punktu atbildētājs apņēmās veikt pamatsummas parāda atmaksu saskaņā ar maksājumu grafiku,
tajā norādītajos termiņos un apjomā. Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu.
Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos
apstākļus – faktu, ka atbildētājs līgumā pielīgtās saistības nav izpildījis un parādu noteiktajos termiņos, kārtībā un apmērā nav
maksājis, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to tiesa atzīst, ka
nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķinu un prasība daļā par pamatsummas Ls 1190,57 apmērā piedziņu ir apmierināma.
Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā
gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja
tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā
(Civillikuma 1720.pants).
Saskaņā ar noslēgtās Vienošanās 5.punktu, ja atbildētājs neizdara samaksu prasītājam Vienošanās 4.punktā minētajos
termiņos, apjomā un/vai kārtībā, tad atbildētājs samaksā prasītājai, bet prasītājs ir tiesīgs prasīt līgumsodu 0,5% apmērā no
pamatsummas parāda atlikuma par katru maksājuma kavējuma dienu.
Prasītāja par laika periodu no 2012.gada 15.novembra līdz 2013.gada 8.novembrim atbildētājam aprēķinājusi līgumsodu Ls
1952,53, samazinot to un lūdzot piedzīt parāda pamatsummas apmērā – Ls 1190,57 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas
Republikas saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī ņem vērā judikatūru.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011.gada 12. janvāra spriedumā, lietā Nr. SKC-
25/2011, kurā vērtēts līgumsods 1% apmērā, atzinis, ka līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds
uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Piemērojot šo pantu burtiski līgumā
noteiktajam līgumsoda apmēram - viens procents no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, jānonāk pie
secinājuma, ka parādnieks labprātīgi uzņēmies ciest sekas, kas, ja nokavējums būtu viens gads, matemātiskā izteiksmē gandrīz
četras reizes pārsniedz pamatparādu.
Vērtējot to pēc ekonomiskās būtības, jākonstatē, ka parādnieks uzņēmies nevis konkrēti izmērāmu ,,pametumu", bet
maksājumu, kas var augt līdz bezgalībai. Senāta ieskatā, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība, jo, kaut arī Civillikums
neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, ir jābūt tā saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos
gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principu.
Kā redzams, konkrētajā gadījumā pielīgts līgumsods 0,5% dienā un, ja nokavējums būtu aprēķināts par vienu gadu, tad
līgumsods sastādītu Ls 182,5% gadā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada „Tiesu prakse līgumsodu
piemērošanā” secinājumu 12.punktā noteikts, ka kavēšanos celt prasību tiesā, ievērojot visus apstākļus, var atzīt par tiesību
izlietošanu pretēji Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam, ja kavēšanās tiešā veidā ietekmē līgumsoda apmēra
palielināšanos. Šāda rīcība ir viens no argumentiem, kādēļ tiesa var nepiedzīt līgumsodu pilnā, prasītāja lūgtajā apmērā (sk.
http://at.gov.lv/files/uploads/files/6_Judikatura/Tiesu_prakses_apkopojumi/Apkopoj_ligu sodi_5.1 1.2013.doc ).
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka ,,tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,
pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un
strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.” No minētās normas izriet, ka tiesai ir
kā tiesības, tā arī pienākums pat bez patērētāja prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un
vispārējiem tiesību principiem, tostarp, izvērtēt līgumsoda proporcionalitāti.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punkta noteikumiem patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots
līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta
pirmo daļu ,,ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju
pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem", 6.panta trešā daļa paredz pazīmes, pēc kādām
līguma noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem, to starpā saskaņā ar 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgu atzīstams līguma
noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.
No lietas materiāliem secināms, ka parāda atmaksa ir kavēta no 2012.gada 15.novembra un prasība celta tiesā 2013.gada
25.novembrī, tas ir, 1 gadu 10 dienas nogaidot.
Tā kā lietā nodibināts fakts, ka atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma
1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu, bet līgumsods nosakāms ievērojot taisnīguma un samērīguma principu.
Ņemot vērā minēto, Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720.panta jēgumu kopsakarā ar Civillikuma 1.pantu,tiesa atzīst, ka no
atbildētāja par labu prasītājai piedzenams līgumsods 10% apmērā no prasītās pamatparāda summas jeb Ls 119,06 (Ls 1190,57 x 10
% = Ls 119,06) apmērā, daļā prasību par līgumsoda piedziņu Ls 1071,51 apmērā noraidīt.
Sakarā ar euro ieviešanu kā Latvijas Republikas nacionālo valūtu no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Euroieviešanas kārtības
likuma 6.pantu, konvertējot latu uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati, no atbildētāja piedzenams
galvenais parāds Ls 1190,57 jeb euro 1694,03, līgumsods par laika periodu no 2012.gada 15.novembra līdz 2013.gada
8.novembrim Ls 119,06 jeb euro 169,41.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai nosakāmas tiesības uz laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt no atbildētāja 6% gadā no piedzītā, bet nesamaksātā pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1765.pantā noteikto un
nepārsniedzot pamatparāda apmēru.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].
Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir Ls 1309,63 jeb euro 1863,44, tad no atbildētāja piedzenama par labu
prasītājai valsts nodeva Ls 196,44 jeb euro 279,51 apmērā. No atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb euro 4,70 (lietas lapa 9).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 189,190, 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nolēma:
sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/pers. B/” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/pers. B/”, reģistrācijas
Nr.40003717522, galveno parādu euro 1694,03 (vienu tūkstoti seši simti deviņdesmit četrus euro 03 centus jeb Ls 1190,57),
līgumsodu euro 169,41 (vienu simtu sešdesmit deviņus euro 41 centu jeb Ls 119,03), valsts nodevu euro 279,51 (divi simti
septiņdesmit deviņus euro 51 centu jeb Ls 196,44, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70(četrus euro 70 centus jeb Ls
3,30).
Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/pers. B/” prasību pret /pers. C/ daļā par līgumsoda euro 1524,62 (viena
tūkstošs pieci simti divdesmit četru euro 62 centu jebLs 1071,51) piedziņu.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/pers. B/” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no nesamaksātās
galvenā parāda summas euro 1694,03 (viena tūkstošs seši simti deviņdesmit četriem euro 03 centiem jeb Ls 1190,57) par laiku līdz
sprieduma pilnīgai izpildei.
Samaksa veicama SIA „/pers. B/”, reģistrācijas valsts numurs 40003717522, Swedbanka AS, kontā
Nr.LV61HABA0551008868793,
Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit)
dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2014.gada 17.janvāra, kasācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese J.Bebriša