Court dismissed claim regarding invalid management agreement due to property address change affecting ownership status.

Lieta Nr.C20 2591 15/12

SPR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2017.gada 9.jūnijā

Liepājas tiesa

sekojošā sastāvā: tiesnese Maija Jansone

ar sekretāri Kristiānu Sēlieti,

Piedaloties prasītāja /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/, atbildētājas /pers. D/ (pirms uzvārda maiņas – /uzvārds/) pilnvarotajam

pārstāvim /pers. E/, atbildētājas Liepājas pilsētas domes pilnvarotajai pārstāvei /pers. F/, trešās personas /pers. G/ pilnvarotajai pārstāvei zv.advokātei

Guntai Gulbei,

Izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ (pirms uzvārda maiņas – /uzvārds/), /pers. H/, /pers.K/ (/pers.K/),

/pers.M/(/pers.M/), Liepājas pilsētas domi par pilnvarojuma un/vai pārvaldīšanas līgumu, un lēmumu atcelšanu, un atzīšanu par spēkā neesošiem.

A p r a k s t o š ā daļa

2015.gada 1.oktobrī /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ iesniedzis tiesā prasību ar grozījumiem 2016.gada 13.aprīlī, kurā norāda, ka:

1.Ar 2011.gada 28.marta Liepājas domes Būvvaldes lēmumu Nr.169 nekustamajam īpašumam /adrese/ (kas sastāv no zemes gabala

3535 m2 platībā, uz kura atrodas viena 2-stāvu 5-dzīvokļu dzīvojamā ēka ar neapdzīvojamām telpām un viena l-stāvu l-dzīvokļa dzīvojamā ēka) tiek

piešķirtas divas atsevišķas adreses:

- 2-stāvu 5-dzīvokļu dzīvojamai ēkai ar neapdzīvojamām telpām tiek saglabāta adrese /adrese/,

- bet vienai l-stāvu l-dzīvokļa dzīvojamai ēkai piešķir jaunu identifikācijas adresi /adrese/,

un kā teikts Valsts zemes dienesta 2012.gada l0.jūlija uzziņā "Par īpašumu" Nr.2-13-K/I-1361, tad "Šādā sastāvā nekustamais īpašums

ierakstīts zemesgrāmatā uz Liepājas pilsētas pašvaldības vārda un nodots dzīvokļu privatizācijai".

1.1. Tādejādi uz zemes gabalu 3535 m2 platībā /adrese/, atrodas divi atsevišķi (nepatstāvīgi) īpašumi — divu stāvu 5 dzīvokļu dzīvojamā

ēka ar neapdzīvojamām telpām un adresi: /adrese/ (turpmāk tekstā arī - dzīvojamā māja /adrese/), un viena vienstāvu l dzīvokļa dzīvojamā ēka, ar

adresi: /adrese/ (turpmāk tekstā arī - dzīvojamā māja /adrese/), Liepājā, kas kopā veido vienoti nedalītu nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr.

/numurs A/, un kas koroborēts Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(turpmāk tekstā saukts arī - nekustamais īpašums /adrese/).

2. Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas

īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

2.1. Savukārt dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, un ka tās sastāvā ir visi

attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, bet 16.panta pirmās daļas noteikumi nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu

jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu un dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības

kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.

2.1.1. Tādejādi nevar būt strīda par to, ka nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniekiem bija ne tikai tiesības, bet arī pienākums apvienoties

sabiedrībā, vai slēgt līgumu par kopīpašuma, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.

2.1.2. Taču, kā tas redzams no 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ mājas īpašnieku sapulces protokola Nr.l, tad /adrese/

(dzīvokļu Nr.l; Nr.24; Nr.4 un Nr.6) īpašnieki, "vienojas ka vēlas atdalīties no LNA un nolemj, ka paši apsaimniekos māju /adrese/, un pilnvaro

/pers.D/iesniegt dokumentus, no kā loģiski secināms un pierādās, ka (jau sākotnēji) 2011.gada 28.jūlija (tikai) dzīvojamās mājas /adrese/īpašnieki,

ignorējot (otras) dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieka intereses, ir nolēmuši:

- atdalīties no LNA,

- ka paši apsaimniekos (tikai) māju /adrese/,

- tāpēc (tikai) pilnvaro /pers. D/ iesniegt dokumentus",

- un ir izvēlējušies kopīpašumā esošās daudzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu - dzīvokļu

īpašnieku kopību, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

2.1.3. Tādejādi atzīstams, ka 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieku sapulces protokols Nr.l ir nelikumisks un

prettiesisks, jo ar to lemtie jautājumi var tikt izlemti tikai piedaloties visiem nekustamā īpašuma /adrese/ (tas ir - dzīvojamās mājas /adrese/ kopā ar

dzīvojamās mājas /adrese/) dzīvokļu īpašniekiem.

3. Bez tam „Dzīvokļa īpašuma likums" 16.panta trešās daļas noteikumi nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam

dzīvokļa īpašniekam, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos

gadījumus, kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati

dzīvokļu īpašnieku kopība.

3.1. Ja tā, tad nevar tikt apšaubīts fakts par to, ka dotās lietas ietvaros dzīvokļu īpašnieku kopības vispārējie lēmumi kļūst saistoši katram

kopības dzīvokļa īpašniekam ja sapulcē piedalījušies vismaz četri; dzīvokļu īpašnieki, un viņi visi (ne mazāk kā četri) ir balsojuši ”par” konkrētā lēmuma

pieņemšanu, jo nekustamajā īpašumā /adrese/, saskaņā ar publiskā reģistra (Liepājas tiesas zemesgrāmatas) ziņām, ir seši (6) privatizēti dzīvokļu īpašumi.

3.1.1. Būtiski ir ņemt vēra, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu un vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu

īpašumiem ir nobalsojuši “par” pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;

nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk kā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem jautājumos par kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanas formu un atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam,

- dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas kārtību,

- un citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

3.2. No lietas materiālos publiskā reģistra ziņām - datorizdrukām no Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas, redzams, ka uz pirmo

dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieku kopības sapulces un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma ar /pers. D/ slēgšanas brīdi 2011.gada

28.jūlijā nekustamā īpašuma /adrese/ privatizēto dzīvokļu skaits ir seši (6), un šo dzīvokļu īpašnieki bija /pers. H/ (dzīvoklis Nr.l un Nr.6), /pers. G/

(dzīvoklis Nr.2), /pers. S/ (dzīvoklis Nr.3), /pers.K/un /pers.M/(dzīvoklis Nr.4), un /pers. B/ (dzīvoklis Nr.5).

3.2.1. Tādejādi, lai nekustamā īpašuma /adrese B/ īpašniekam /pers. B/ kļūtu saistoši 2011.gada 28.jūlija /adrese/ īpašnieku kopības

(pirmās, sākotnējās) sapulces lēmumi (Protokols Nr.l) un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, ir nepieciešams, lai šajā sapulcē

pieņemtais lēmums par pilnvarojuma izsniegšanu /pers. D/ un pilnvarojuma līguma slēgšanu ar viņu (/pers. D/) būtu ticis pieņemts ar vismaz divām

trešdaļām dzīvokļu īpašnieku balsu “par” no vsiem dzīvokļu īpašumiem.

3.2.2. Taču, kā tas redzams no 2011.gada 28.jūlija dzīvojamas mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku/īrnieku kopsapulces Protokola Nr.l, tad

(neskatoties uz to, ka tajā (iespējams) ir piedalījušies dzīvokļu Nr.l, Nr.2, Nr.4 un Nr.6 īpašnieki, kas kopumā (it kā) nodrošina likumdošanas noteikumu

par divām trešdaļām balsu ,,par" kopumu), ar šo Protokolu Nr.l pieņemtos lēmumus apliecinājuši tikai trīs dzīvokļu īpašnieki (/pers. H/ - dzīvoklis Nr.l un

Nr.6, un /pers.K/kopā ar /pers.M/- dzīvoklis Nr.4), kas ir tikai puse, bet nav vismaz divas trešdaļas no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm nekustamajā

īpašumā /adrese/.

3.2.3. Tāpat no šā Protokola Nr.1 satura redzams, ka 2011.gada 28.jūlija Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku/īrnieku

kopsapulcē Dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu: 1.Nolemj apsaimniekot māju /adrese/. 2.Pilnvaro iesniegt Liepājas pilsētas domei nepieciešamos

dokumentus /pers. D/, no kā nepārprotami secināms, ka 2011.gada 28.jūlija Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku/īrnieku kopsapulcē (a) nav

lemts par /pers. B/ piederošā dzīvokļa Nr.5, kas atrodas /adrese/, apsaimniekošanu, (b) nav lemts par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma

līguma slēgšanu ar /pers. D/, bet ir lemts tikai pilnvarot iesniegt Liepājas pilsētas domei nepieciešamos dokumentus /pers. D/.

3.2.4. Tātad, lai lēmums par atdalīšanos no LNA būtu spēkā ir nepieciešams, lai par šo atdalīšanos no LNA nobalsotu dzīvokļu īpašnieki,

kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem nekustamajā īpašumā /adrese/. Taču, kā jau tas minēts iepriekš, tad 2011.gada 28.jūlija

Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku/īrnieku kopsapulces Protokolu Nr.l, un ar šo Protokolu Nr.l pieņemtos lēmumus, apliecinājuši tikai trīs

dzīvokļu īpašnieki (/pers. H/ - dzīvoklis Nr.l un Nr.6, un /pers.K/kopā ar /pers.M/ - dzīvoklis Nr.4), no visiem sešiem dzīvokļu īpašumiem nekustamajā

īpašumā /adrese/, kas ir tikai puse, bet nav vairāk kā puse.

3.3. Jāņem vērā, ka “dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no

visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu”, bet ceturtās daļas

noteikumi nosaka, ka „Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā".

3.3.1. No 2011.gada 28.jūlijā dzīvojamās mājas /adrese/ Protokola Nr.l redzams, ka tajā (it kā) piedalījušies četri (no sešiem) dzīvokļu

īpašniekiem -/pers. H/ (dzīvoklis Nr.l un Nr.6), /pers.K/ un /pers.M/(dzīvoklis Nr.4) un /pers. G/ (dzīvoklis Nr.2), kuru (it kā) pārstāvējusi pilnvarotā

persona /pers. D/. Ja tā, tad, lai īpašnieku kopsapulce būtu lemttiesīga, un kopsapulci varētu neuzskatītu par nenotikušu, ir nepieciešams apliecināt šo, uz

sapulci ieradušos personu, reģistrāciju un rakstveida pilnvarojumus.

3.3.2. Taču, neskatoties uz vairākkārtējiem atbildētāja lūgumiem, /pers. D/ nav ne uzrādījusi, ne iepazīstinājusi atbildētāju ne tikai ar 2011

.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces reģistrācijas sarakstu, bet nav arī uzrādījusi un/vai iepazīstinājusi ar notariālā kārtībā

pirms 2011.gada 28.jūlija dzīvokļa Nr.2 īpašnieces /pers. G/ izdotu pilnvaru /pers. D/ pārstāvēt viņas intereses nekustamā īpašuma /adrese/ dzīvokļu

īpašnieku kopības sapulcēs un lēmumu pieņemšanā.

3.4. Tādejādi, ņemot vērā iepriekš pēdējo minēto, kā arī to, ka 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ Protokolu Nr.1 ir

parakstījuši tikai trīs dzīvokļu īpašnieki (/pers. H/ - dzīvoklis Nr.1 un Nr.6, un /pers.K/kopā ar /pers.M/- dzīvoklis Nr.4), no visiem sešiem (6) dzīvokļu

īpašumiem nekustamajā īpašumā /adrese/, kas ir tikai puse, bet nav vairāk kā puse, prasītājs uzskata /adrese/, kopsapulce uzskatāma un atzīstama par

nenotikušu.

3.5. Tāpat atbildētāja ieskatā likumdošanas noteikumiem neatbilstošs ir arī ar 2011.gada 28.jūliju datētais Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgums ar /pers. D/, un ne tikai tāpēc, ka par šāda līguma slēgšanu ne tikai nekustamā īpašuma, bet arī dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieki

nemaz un nekad nav lēmuši, bet arī tāpēc, ka to parakstījuši tikai trīs (3) dzīvokļu īpašnieki (/pers. H/ - dzīvoklis Nr.l un Nr.6, un /poers.K/ kopā

ar /pers.M/ - dzīvoklis Nr.4), kas ir tikai puse, bet nav vairāk kā puse no nekustamajā īpašumā /adrese/ visiem sešiem (6) dzīvokļu īpašumiem, un tāpēc,

ka to ir parakstījuši (un tas attiecināms) tikai uz “dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem”, ignorējot atbildētāja piederošo dzīvokli Nr.5, kas

atrodas nekustamā īpašuma (nevis dzīvojamās daudzīvokļu mājas) /adrese/ sastāvā, un kura adrese- ir /adrese/.

3.6. Bez tam vairāk kā kļūdains ir šā līguma ietvaros minētais par to, ka /pers. D/ ir daudzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļa ,,Nr.2

īpašniece", jo no publiskā reģistra ziņām (datorizdrukām no Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas) nepārprotami ir redzams, ka nekustamā īpašuma

/adrese C/ īpašniece (jau sešus gadus pirms 2011.gada 28.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma parakstīšanas) ir nevis /pers. D/,

bet gan /pers. G/.

4. Atsevišķu uzmanību dotās lietas apstākļos atbildētājs vērš uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kurā noteikts, kas persona ir tiesīga

veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā.

4.1. Ja tā, tad, ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma /adrese/ daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem, tad

atzīstams, ka dotās lietas ietvaros /pers. D/ ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu bez profesionālo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nekustamā

īpašuma /adrese/, ja pati /pers. D/ ir dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) /adrese/ īpašnieks, vai viena no dzīvokļu īpašniecēm.

4.1.1. Tādejādi, tā kā /pers. D/ uz 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces brīdi (un arī tagad) nav bijusi

nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece, tad viņai /pers. D/, lai tiesīgi veiktu pārvaldīšanas uzdevumu /adrese/, ir nepieciešams profesionālo kvalifikāciju

apliecinošs dokuments.

4.1.2. Taču /pers.D/nav ne uzrādījusi, ne iepazīstinājusi atbildētāju ar dokumentu, kas apliecinātu viņas tiesīgumu realizēt pārvaldīšanas

uzdevumu nekustamajā īpašumā /adrese/, un šādas ziņas nav iekļautas arī Ekonomikas ministrijas Pārvaldnieku reģistrā. Līdz ar to atzīstams, ka /pers. D/

nav tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu /adrese/, jo viņai nav nepieciešamā profesionālo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta, kā rezultātā 2011.gada

28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku slēgtais Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kā arī visi turpmākie dzīvojamās

mājas /adrese/ pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumi, ir atzīstami par spēkā neesošiem no to parakstīšanas brīža, jo šādu „(..) - prasību var celt arī

persona, kura pamatoti ieinteresēta apstrīdētā darījuma spēkā neesamībā un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanā".

5. No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 29.septembrī Liepājas dome ar lēmumu Nr.331 dzīvojamās mājas/adrese/pārvaldīšanas

tiesības nodod /pers. D/, bet tikai 2012.gada 30.martā tiek sastādīts Akts par nekustamā īpašuma /adrese/ (kadastra Nr./numurs A/) nodošanu dzīvokļu

īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

5.1. No pēdējā minētā nav saprotams

- uz kāda likumiska pamata 2011.gada 29.septembrī Liepājas dome varēja nodot pārvaldīšanas tiesības /pers. D/ tikai uz daļu, tas ir - tikai

uz dzīvojamo māju /adrese/, no visa nekustamā īpašuma /adrese/, ignorējot otras dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieka intereses, kā to apliecina

2011.gada 28.marta Liepājas domes Būvvaldes lēmums Nr. 169;

- uz kāda likumiska pamata 2011.gada 29.septembrī Liepājas dome varēja nodot pārvaldīšanas tiesības /pers. D/ vēl pirms nekustamais

īpašums /adrese/ ir 2012.gada 30.martā bijis nodots šā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

- uz kāda likumiska pamata 2011.gada 29.septembrī Liepājas dome varēja nodot pārvaldīšanas tiesības /pers. D/, ja likumdošanas

noteikumi šādas (nekustamā īpašuma /adrese/ pārvaldīšanas) tiesības viņai nepieļāva (tas ir - /pers. D/) nebija atbilstoša sertifikāta, vai viņa nebija kāda

no nekustamajā īpašumā /adrese/ dzīvokļa īpašniecēm);

- uz kāda likumiska pamata 2011.gada 28.jūlijā dzīvojamās mājas /adrese/ īpašnieki varēja slēgt dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ja tikai 2011.gada 29.septembrī Liepājas dome ar lēmumu Nr.331, dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas

tiesības nodod /pers. D/, un (tikai) vēlāk (2012.gada 30.martā) tiek sastādīts Akts par (nu jau) nekustamā īpašuma /adrese/ (kadastra Nr./numurs A/)

nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā?!

5.2. Atbildētājam nav zināms tāds likumiski-tiesiskais regulējums, kas pieļauj un pilnvaro šādu, 3.1.punktā minēto, rīcību, kā rezultātā

2011.gada 29.septembra Liepājas domes lēmums Nr.331 par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesību nodošanu /pers. D/, un 2012.gada

30.marta Akts par nekustamā īpašuma /adrese/ (kadastra Nr./numurs A/) nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā apstākļos, kad

šā nekustamā īpašuma īpašnieki par to nav lēmuši, ir atzīstams par prettiesisku, un atceļams.

5.3. Pēdējais minētais pamatojas Administratīvā procesa likuma 75.panta otrās daļas noteikumos, kas nosaka, ka ja apstrīdamu

administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda, vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

5.3.1. Atbildētājs neapstrīd faktu par to, ka (kā privāto tiesību radošs administratīvais akts) 2011.gada 29.septembra Liepājas domes

lēmums Nr.331 par dzīvojamās mājas /adrese/pārvaldīšanas tiesību nodošanu /pers. D/ ir izpildīts.

5.3.2. Judikatūrā atzīts, ka „Senāta ieskatā (...) pašvaldības lēmums būtu pārsūdzams administratīvajā tiesā, ja ar administratīvo aktu

piešķirtās tiesības vēl nebūtu realizētas, proti nebūti noslēgti civiltiesiskie darījumi. Taču gadījumā, kad kā norādīts iepriekš: ,,publisko tiesību attiecības

tālāk pārvēršas privāto tiesību attiecībās " un. tiek apstrīdētas privāttiesisko darījumu rezultātā iegūtās sekas, proti, ir radies strīds par tiesībām, lieta ir

izskatāma vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālajā kārtībā".

5.4. Tādejādi, ņemot vērā, ka prasītājai nav bijušas, un nav, nekāda likumiski-tiesiska pamata pārvaldīt ne tikai visu nekustamo īpašumu

/adrese/, bet arī atbildētāja īpašumā esošo šā nekustamā īpašuma daļu /adrese/, tad prasītājai nav arī nekāda likumiski-tiesiska pamata prasīt no

atbildētāja parāda samaksu prasības pieteikumā minētajos apstākļos un apmēros.

5.4.1. Pēdējais minētais, cita starpā, pamatojas un izriet no Civillikuma 1.panta noteikumiem, kas nosaka, ka tiesības izlietojamas un

pienākumi pildāmi pēc labas ticības, kas nozīmē, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu

pamatotās intereses, ņemot vērā, ka Civillikuma 1.pants palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda

neattaisnojamā veidā vai neattaisnojama mērķa sasniegšanai. Tāpēc labas ticības princips personai liedz subjektīvo tiesību īstenošana vai pat subjektīvo

pienākumu izpildi, ja izrādās, ka otras puses pretējās (likumiskās) intereses, saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļiem, ir atzīstamas par

svarīgākām, un šādā gadījumā tiesisku aizsardzību bauda tā puse, kuras intereses tiek atzītas par pamatotām un aizsargājamām. Labas ticības principa

pamatā ir atziņa, ka tiesību izlietošanā un pienākumu izpildē katram subjektam ir jāievēro ne tikai likumiskas, bet arī noteiktas ētikas robežas, kuru

pārkāpšanas gadījumā viņš nebauda tiesisku aizsardzību.

5.5. Līdz ar iepriekš minēto atzīstams, ka prasītājai /pers. D/ nebija nekāda likumiski-tiesiska pamata rīkoties ar nekustamo īpašumu

/adrese/, jo viņa nebija tiesīga kļūt par pēdējā minēta nekustamā īpašuma pārvaldnieci, un slēgt līgumus pēdējā minētā nekustamā īpašuma īpašnieku

vārdā.

6. Liepājas tiesas tiesvedībā atrodas maza apmēra prasība civillietā Nr.C20199115, /pers. D/ prasībā pret /pers. B/, par īpašuma

apsaimniekošanas parāda piedziņu (tiesnese Lolita Laure), kuras izskatīšana mutvārdu procesā nolikta uz 2015.gada 19.oktobri, pl.10.30. Šīs civillietas

Nr.C20199115 ietvaros /pers. D/ lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ apsaimniekošanas maksas parādu, kas viņai, kā apsaimniekotājai, radies,

apsaimniekojot /pers. B/ īpašumu. Savukārt doto prasību /pers. B/ cēlis pret /pers. D/ par to, ka pēdējai nav likumiska un/vai līgumiska pamata realizēt

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības /pers. B/ īpašumā.

6.1. Iepriekš minētās civillietas Nr.C20199115 ietvaros tika iesniegta pretprasība par iepriekš šeit, prasības 1.-5.punktu ietvaros, minēto,

taču, kā tas redzams no prasības pieteikumam klātpievienotā Liepājas tiesas 2015.gada 7.septembra lēmuma, tad ar to atteikts pieņemt pretprasību

civillietas Nr.C20199115 ietvaros, jo nav tikuši ievēroti Civilprocesa likuma 250.24panta pirmajā daļā noteiktie termini, tas ir - pretprasība tikusi iesniegta

pēc paskaidrojumu sniegšanai noteiktā termiņa.

6.1.1.Papildinoši jāpaskaidro, ka iesniegt pretprasību Civilprocesa likuma 250.24panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos /pers. B/ nebija

iespējams, jo dokumentu kopijas, kas apliecināja pretprasībā minētos apstākļus un faktus, tika saņemti no Liepājas tiesas tikai pēc Civilprocesa likumā

noteiktajiem paskaidrojumu sniegšanas termiņiem.

6.2. Jau iepriekš prasības ietvaros norādīts, ka Liepājas tiesā jau esošā civillieta Nr.C20199115 (tas ir - /pers. D/ prasība pret /pers. B/

par apsaimniekošanas maksas parāda piedziņu) un dotā prasība (tas ir - /pers. B/ prasība par /pers. D/ likumiskā un/vai līgumiska pamata neesamību

realizēt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības /pers. B/ īpašumā) ir savā starpā saistītas, un kaut arī prasības priekšmeti katram prasījumam ir

atšķirīgi, tomēr, ja tiek apmierināta prasība dotās lietas ietvaros, tad tas ietekmē prasību civillietas Nr.C20199115 ietvaros, kā rezultātā, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 134.panta otrās daļas noteikumiem, /pers. B/ lūdz tiesu pieņemt nolēmumu par abu prasījumu apvienošanu vienā lietā, kas veicinātu

objektīvāku, ātrāku un pareizāku lietas izskatīšanu.

c) Kā tas atzīts tiesību doktrīnā, tad absolūti spēkā neesošs darījums ir uzskatāms par nenotikušu no paša sākuma, tiesību subjekta veiktās

darbības šajā gadījumā ārēji atbilst tiesiskā darījuma pazīmēm, tomēr likumā paredzētu iemeslu dēļ tās neizraisa nekādas tiesiskas sekas, jo "Darījumu

atzīšana par spēkā neesošiem nozīmē to, ka tie uzskatāmi par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža".

Tādejādi, pamatojoties uz visu iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Republikas likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju", ,,Dzīvokļa īpašuma likums", „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums", likuma ,,Par pašvaldībām", Civillikuma, Administratīvā procesa

likuma, un Civilprocesa likuma noteikumiem, lūdzu tiesu:

- atzīt par nenotikušu 2011 .gada 28.jūlija nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, kas reģistrēts Liepājas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, un par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža

2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces protokolu Nr.l, un uz šā protokola Nr.l pamata visus vēlāk pieņemtos

lēmumus, kā arī visus citus lēmumus, pilnvarojumus un līgumus, kurus pieņēmuši un slēguši dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki, pēc 2011.gada

28.jūlija, bez citu nekustamā īpašnieku /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas reģistrēts Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/, tajā

skaitā dzīvokļa /adrese D/, īpašnieka /pers. B/, personas kods: /personas kods/, ziņas:

- atzīt par- spēkā neesošu no to parakstīšanas brīža 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu, kā arī visus turpmākos, tajā skaitā uz šā līguma pamata slēgtos, nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas reģistrēts

Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/, pārvaldīšanas, pilnvarojuma un citus līgumus, tajā skaitā 2014.gada 30.septembra

dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu, kurus parakstījusi /pers. D/, personas kods:/personas kods/, savā

vai nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas reģistrēts Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/, dzīvokļu īpašnieku

vietā, pēc 2011.gada 28.jūlija, par nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas reģistrēts Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs C/, pārvaldīšanas, apsaimniekošanas, un/vai pakalpojumu sniegšanas saistību nodibināšanu;

- atcelt Liepājas domes 2011.gada 29.septembra lēmumu Nr.331 par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesību nodošanu /pers. D/,

personas kods:/personas kods/, kā arī 2012.gada 30.marta Aktu par nekustama īpašuma /adrese/ (kadastra Nr. /numurs/) nodošanu dzīvokļu

īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

- piedzīt no /pers. D/, personas kods:/personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods:/personas kods/, visus tiesāšanās izdevumus.

Savos rakstveida paskaidrojumos 2015.gada 12.novembrī /pers. D/ prasību neatzīst.

Norāda, ka Prasītājs ir iesniedzis prasību pret atbildētāju un lūdzis tiesu atzīt par nenotikušu 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/

dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, un par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža, kā arī atzīt par spēkā neesošu no to parakstīšanas brīža 2011.gada

28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu un 2014.gada 30.septembra dzīvojamās mājas /adrese/

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, atcelt Liepājas pilsētas domes 2011.gada 29.septembra lēmumu Nr.331 par pārvaldīšanas tiesību

nodošanu un 2012.gada 30.marta Aktu par nekustamā īpašuma nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, tajā skaitā 2014.gada

30.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Atbildētāja prasību neatzīst un tā ir noraidāma pilnā apmērā.

Atbildētāja uzskata, ka 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols Nr.l ir likumīgs.

2013.gada 28.jūlijā dzīvojamā mājā /adrese/ privatizēti bija visi (seši) dzīvokļa īpašumi, izņemot vienu neapdzīvojamo telpu, kas atrodas pašvaldības

īpašumā (tekstā - NT telpa).

2011.gada 28.jūlija kopsapulces protokolā iekļautā reģistrācijas sarakstā no sešiem dzīvokļu īpašumiem un NT telpas ir parakstījušies:

dzīvokļa Nr.l un Nr.6 īpašniece /pers. H/, dzīvokļa Nr.4 kopīpašnieki /pers.K/ar /pers.M/un dzīvokļa Nr.2 īpašnieces /pers. G/ māte - pilnvarotā

persona /pers. D/ (pielikumā 2011.gada 27.jūlija pilnvaras kopija).

Neatbilst patiesībai, ka prasītājs būtu griezies pie atbildētājas ar lūgumiem par kopsapulces reģistrāciju un pilnvarojumu. Lietā šādi

pierādījumi nav iesniegti.

No minētā protokola secināms, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likums 16.panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā

pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem ir nolēmuši apsaimniekot māju /adrese/, pilnvarojot iesniegt Liepājas pilsētas domei nepieciešamos

dokumentus /pers. D/. Minētais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Līdz ar to nav pamata atcelt Liepājas pilsētas domes 2011.gada 29.septembra lēmumu Nr.331 ,,Par dzīvojamās mājas /adrese/

pārvaldīšanas tiesību nodošanu", kā arī 2012.gada 30.marta pieņemšanas - nodošanas aktu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Atbildētājs nepamatoti attiecinājis dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību iegūšanu saistībā ar Dzīvokļa īpašuma likums 16.panta otrās daļas

4.punkta un 17.panta septītās daļas noteikto pilnvarojuma došanu ar vismaz divām trešdaļām dzīvokļu īpašnieku balsu “par” no visiem dzīvokļu

īpašumiem.

Prasītājs nav ņēmis vērā Dzīvokļa īpašuma likums 16.panta ceturtās daļas noteikumus, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka

pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma

noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs prasību iesniedzot 2015.gada oktobrī ir

nokavējis lēmuma pārsūdzības termiņu.

Lietas materiāliem pievienots Liepājas tiesas 2014.gada 23.decembra lēmums lietā Nr.C20168914, kurā tiesa apstiprinājusi izlīgumu, kurā

strīda priekšmets par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieces /pers. D/ maza apmēra prasība par parāda summu EUR 549.54 pret /pers. B/ par

kopīpašuma apsaimniekošanas maksājumu piedziņu par laika periodu no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada l.jūlijam un sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas piedziņu no 2013.gada jūnija līdz 2013.gada septembrim. Civilprocesa likuma 225.pants nosaka, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota

griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama. No pierādījumiem secināms, ka /pers. B/

veicot samaksu nepārprotami izteicis savu piekrišanu dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanai saskaņā ar 2011.gada 28.jūjija dzīvokļa īpašnieku

kopsapulces lēmumu un 2011.gada 28.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Civillikuma 1431.pants nosaka, ka akta parakstīšana,

vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam

tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Pēc vispārīgā principa dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma apstrīdēšanas mērķis ir iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošana. Apstrīdētā

lēmuma izpilde realizēta pilnā apmērā un proti, pārvaldnieka darbības jau tikušas veiktas un dzīvokļu īpašnieki tās saņēmuši, turklāt visi veikuši apmaksu.

Secināms, ka apstrīdētā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšana par nenotikušu un spēkā neesošu gadījumā prasības mērķis vairs nevar tikt

sasniegts.

Tanī pat dienā (vienlaicīgi) vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem (t.sk. pilnvarota persona) parakstījušas 2011.gada 28.jūlija

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Līgumu parakstījuši: dzīvokļa Nr.l un Nr.6 īpašniece /pers. H/, dzīvokļa Nr.4 kopīpašnieki

/pers.K/ar /pers.M/un dzīvokļa Nr.2 īpašnieces /pers. G/ māte - pilnvarotā persona /pers. D/. Nenoliedzami, ka dzīvokļa Nr.2 īpašnieces /pers. G/

pilnvarotā persona /pers. D/ līgumu parakstīja kā pilnvarota pārstāve un pārvaldniece.

Uzskata par nebūtisku prasībā norādīto argumentu par to, ka atbildētāja nav reģistrējusies dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, jo

saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumu, nereģistrēšanās neietekmē ne pārvaldīšanas līguma spēkā esamību, ne likumā noteikto

pārvaldnieka atbildības apjomu.

Prasītājs prasības lūguma daļā lūdzis atzīt par spēkā neesošu 2014.gada 30.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma

līgumu, kuru parakstījusi atbildētāja dzīvokļu īpašnieku vietā. No prasības nav saprotams kādu dzīvokļu īpašnieku vietā atbildētāja pēc prasītāja

uzskatiem ir parakstījusies.

Saskaņā ar 2014.gada 17.jūnija pirkuma līgumu /pers. G/ nopirka dzīvokli Nr.6, /adrese/ un 2014.gada 1.jūlijā izdeva pilnvaru savai mātei

/pers. D/ ar tiesībām pārstāvēt /pers. G/ intereses dzīvokļu īpašnieku kopībā un kārtot visas viņas lietas, kas saistītas ar viņai piederošo īpašumu.

Saskaņā ar 2014.gada 3.novembra Balsošanas protokolu (ar piecām balsīm “par” un divām “pret”) Dzīvokļu īpašnieku kopība nolēma:

apstiprināt kā saistošu 2014.gada 30.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu Nr.2 un Dzīvokļu īpašniekiem noslēgt

2014.gada 30.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu Nr.2 ar /pers. D/ par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

2014.gada 30.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ir parakstījuši: dzīvokļu Nr.l; 2; 3; 4; 6 īpašnieki vai

pilnvarotās personas.

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2016.gada 25.maijā /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ papildus paskaidro, ka 2011.gada

28.jūlijā nekustamā īpašumā /adrese/ privatizēti bija visi 6 (seši) dzīvokļa īpašumi, izņemot vienu neapdzīvojamo telpu, kas atrodas pašvaldības īpašumā

(tekstā - NT telpa). 2011.gada 28.jūlija kopsapulces protokolā iekļautā dzīvokļu īpašnieku sarakstā un 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā no sešiem dzīvokļu īpašumiem un NT telpas ir parakstījušies četri īpašnieki, (vai to pilnvarotas personas), proti,

dzīvokļa Nr.l un Nr.6 īpašniece /pers. H/, dzīvokļa Nr.4 kopīpašnieki /pers.K/ar /pers.M/ un dzīvokļa Nr.2 īpašnieces /pers. G/ māte - pilnvarotā

persona /pers. D/.

No 2011.gada 28.jūlija parakstītā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola un 2011.gada 28.jūlija parakstītā Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma secināms, ka atbilstoši likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 51.panta prasībām, dzīvokļu

īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem ir nolēmuši apsaimniekot māju /adrese/, pilnvarojot iesniegt

Liepājas pilsētas domei nepieciešamos dokumentus /pers. D/. Vienlaicīgi minētajā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku vairākums parakstījuši Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu. Ar to pierādīts, ka vairākums dzīvokļu īpašnieki izteikuši savu patieso gribu par visas dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību uzdošanu /pers. D/. Dzīvokļa īpašuma likums 16.panta trešās daļas noteikumi nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir

saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu

īpašumiem. Pieņemto lēmumu pareizību apliecina Liepājas pilsētas domes 2011.gada 29.septembra lēmums Nr.331 ,,Par dzīvojamās mājas /adrese/

pārvaldīšanas tiesību nodošanu", kā arī 2012.gada 30.marta pieņemšanas - nodošanas akts.

Neiztur kritiku atbildētāja iesniegumā norādītais arguments par /pers. D/ neatbilstību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 13.panta

noteikumiem, jo nereģistrēšanās dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā neietekmē pārvaldīšanas līguma spēkā esamību, ne likumā noteikto pārvaldnieka

atbildības apjomu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 5.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Minēta panta otrā daļa nosaka,

ka ar dzīvojamas mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Turklāt likumdevējs nav noteicis nekāda veida atbildību par attiecīga pārvaldnieka profesionālās kompetences apliecinoša dokumenta

neesamību un izslēdzis no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums norīkotā pārvaldnieka iecelšanu. Ņemams vērā apstāklis, ka daudzdzīvokļu mājas

kopējā platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetrus (mājas kopējā platība nepārsniedz 1150.20 kvadrātmetri, ko apliecina pievienotais 2012.gada 30.marta

akta 1.5.punkts par nekustamā īpašuma /adrese/ nodošanu -pieņemšanu) un /pers. D/ līdz 2005.gada 31.oktobrim bijusi dzīvokļa Nr.2 , /adrese/

īpašniece, kā arī līdz šai dienai ir minētā dzīvokļa īpašnieces - savas meitas pilnvarotā persona. No 2011.gada 28.jūlija līdz šai dienai /pers. D/ nav

saņēmusi nekāda veida atlīdzību par pārvaldīšanas darbību veikšanu, bet gan saskaņā ar noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem veikusi samaksu par visiem

nekustamā īpašuma īpašnieku saņemtajiem apsaimniekošanas (t.sk. komunālajiem) pakalpojumiem. Turklāt ņemams vērā Dzīvokļa īpašuma likums

16.panta ceturtās daļas noteikums, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā

neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā

persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Lietas materiāliem pievienots Liepājas tiesas 2014.gada 23.decembra lēmums lietā Nr.C20168914, kurā tiesa apstiprinājusi izlīgumu, kurā

strīda priekšmets par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldnieces /pers. D/ maza apmēra prasība par parāda summu EUR 549.54 pret /pers. B/ par

kopīpašuma apsaimniekošanas maksājumu piedziņu par laika periodu no 2012.gada l.jūlija līdz 2013.gada 1.jūlijam un sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas piedziņu no 2013.gada jūnija līdz 2013.gada septembrim. No pierādījumiem secināms, ka /pers. B/ veicot samaksu nepārprotami

atzinis visas /pers. D/ darbības par pareizām un izteicis savu piekrišanu nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanai saskaņā ar 2011.gada 28.jūlija

dzīvokļa īpašnieku kopsapulces lēmumu un 2011.gada 28.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Civillikuma 1431.pants nosaka, ka

akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis

zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Līdz šai dienai prasītājs nav atteicies saņemt no nekustamā īpašuma /adrese/ pārvaldnieces /pers. D/ visus ar viņa īpašuma saistītās obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības (t.sk. komunālos pakalpojumus), kā arī nav sasaucis dzīvokļu īpašnieku kopsapulci par pārvaldnieka maiņu. Prasītājs

no 2013.gada l.jūlija līdz šai dienai neveic īpašuma apsaimniekošanas un komunālos maksājumus un Liepājas tiesā atrodas civillieta Nr.C20199115 par

īpašuma apsaimniekošanas parāda piedziņu. LR Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Pēc vispārīgā principa dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma apstrīdēšanas mērķis ir iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošana. Pārvaldīšanas

darbības ir veiktas un atzītas, kā rezultātā apstrīdēšanas mērķis vairs nevar tikt sasniegts.

2015.gada 10.novembrī savos rakstveida paskaidrojumos tiesai Liepājas pilsētas dome grozījumus prasības pieteikumā uzskata par

nepamatotiem.

No Civilprocesa likuma l.panta pirmās daļas un 127.panta pirmās daļas izriet personas tiesības uz tiesas aizsardzību, kas var tikt realizētas,

ceļot tiesā prasību pret personu, kas aizskārusi vai apstrīdējusi personas civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Taču prasības tiesības

īstenošanai ir noteikta zināma procesuāla kārtība, proti, ceļot prasību, prasītājam jānorāda konkrēta persona, pret ko tiek celta prasība (atbildētājs),

jānorāda uz apstākļiem, ar kuriem tiek pamatota prasība (CPL 128.pants). Tādējādi prasītājam sākotnēji ceļot prasību ir jābūt zināmam tieši kāds tiesību

aizskārums ir noticis un tieši pret ko vēršama prasība saistībā ar šo konkrēto tiesību aizskārumu.

Prasītāja tiesības rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt prasījuma apmēru paredz Civilprocesa likuma 74.panta trešās

daļas 3.punkts, bet arī tikai līdz brīdim, iekams uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Taču Civilprocesa likuma normas neparedz tādu procesuālu

darbību kā jauna atbildētāja pieaicināšanu jau ievestā civillietā, kura pēc būtības skatīt tika uzsākta 2016.gada 13.aprīlī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 6.punktu, prasības pieteikumā norādāms arī likums, uz kuru prasība pamatota, taču

no iesniegtajiem grozījumiem prasības pieteikumā neizriet tieši uz kuras no Civilprocesa likuma normām balstīts prasījums.

Ņemot vērā, ka ar prasības priekšmeta vai pamata grozījumiem nav iespējams pieaicināt jaunus atbildētājus, grozījumi prasības pieteikumā

ir noraidāmi.

Papildus paskaidro, ka nav iespējas izpildīt Liepājas pilsētas domei uzlikto pienākumu iesniegt pārvaldnieka profesionālās kvalifikācijas

līmeni apliecinošu dokumentu, jo Liepājas pilsētas pašvaldības rīcībā tāds neatrodas. Lēmuma pieņemšanai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību

nodošanu iesniegtie dokumenti - /pers. D/ 2011.gada 31.augusta iesniegums ar pielikumiem, jau atrodas lietas materiālos.

Liepājas pilsētas dome lūgusi pievienot lietas materiāliem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 2011.gada 17.janvara vēstuli

Nr.413-4-533, kura dota norāde, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības ir nododamas, ja izpildīti likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 51.panta piektās daļas nosacījumi, starp kuriem nav noteikta prasība pilnvarotām personām apliecināt profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2016.gada 17.maijā /pers. H/ paskaidro, ka strīdā iesaistīto divu nesamierināmi konfliktējošo pušu,

proti, /pers. D/ un /pers. AC/ neaprakstāmi iecirtīgās uzskatu sadursmes dēļ, nav bijis iespējams.

Līdz ar to /pers. H/ nevar skaidri pateikt vai atzīst prasību pret sevi par pamatotu vai neatzīst, izlemjot to atstāt tiesnešu ziņā, jo ir rīkojusies,

uzklausot padomus un ieteikumus, kādus toreiz, atdaloties no LNA un izveidojot apsaimniekošanas biedrību, sniedza, viņasprāt, oficiāla iestāde -

Liepājas domes namu pārvalde.

No prasības 1. punkta izrietošajā informācijā, saskata nekonsekventu rīcību, jeb nesaskaņas starp LR pastāvošo likumdošanu un Liepājas

domes Būvvaldes lēmumu Nr. 169, kas no vienas puses piešķīrusi īpašumam atsevišķu adresi, sadalot to divos īpašumos, tai pat laikā nenodrošinot

juridisku pamatu precīzai un skaidrai īpašuma atdalīšanai un zemes gabala sadalei. No tā arī, viņas prāt, izriet konflikts.

/pers. H/, /pers.K/, /pers. M/, kā arī lietā nepieminētais /pers. S/ no dzīvokļa Nr. 3, /adrese/ vairs nedzīvo. Vienīgā, kas tajā mājā

grasījušies dzīvot bija /pers. D/, īpašnieces /pers. G/ māte. Māja netika apsaimniekota, jo viņu ilgstošas prombūtnes laikā un viņiem nezinot, namu

pārvaldē bija tikuši mainīti apsaimniekošanas noteikumi - būtiski paaugstinātas īres maksas. Līdz ar to bija uzkrājies parāds, taču māja netika

apsaimniekota un gāja bojā. Kad iepazinušies ar situāciju, konsultējušies Liepājas domes namu pārvaldē, ko darīt. Namu pārvalde ieteica nokārtot

parādus, kurus vismaz atbildētāja - sekmīgi un vairākos piegājienos arī izdarījuši - un atdalīties no LNA, nodibinot apsaimniekošanas biedrību.

Kā vienīgajai iespējamai kandidatūrai, jo visi pārējie atradušies ārzemēs, mājas apsaimniekošanu uzticēja /pers.D/, kura piekrita un, kā

minēts lietā, nokārtoja nepieciešamo dokumentāciju. Tajā laikā nav zinājuši par /pers. B/ īpašuma lietām praktiski neko. Neatceras vai vispār bija

informēti par to, ka viņu īpašums, uz kura jau ilgāku laiku pirms tam bija uzkarināta adreses zīmīte /adrese/, pieder pie atbildētāju mājas. Mājas

apsaimniekoja namu pārvalde un pēc pavisam citiem principiem. Detaļas nav zinājuši, tās sāka parādīties tikai pēc tam, kad bija atdalījušies no LNA un

jautājumu par to dienas kārtībā iznesusi /pers.D/.

Punktā 3.2.3 minēts kā pārkāpums tas, ka ir tikai pilnvarojuši /pers.D/iesniegt dokumentus. Jo sekojuši namu pārvaldē ieteiktajai kārtībai.

Ja būtu bijis pārkāpums procedūrā, tad visticamāk, šie dokumenti netiktu Liepājas domē pieņemti. Taču tie tika pieņemti, domes pārstāvji konsultēja

/pers.D/par turpmāko rīcību un prasībām, kas jāizpilda un apsaimniekošanas biedrība tika apstiprināta.

Pilnīgi visās vēlākajās tikšanās reizēs - sapulcēs, kas notika sakarā ar mājas apsaimniekošanu, tika spriests arī par /pers. B/, ko kā vienmēr

pārstāvēja /pers. AC/ (neatceras viņa jebkad uzrādītu oficiālu pilnvaru, taču paļāvusies, ka /pers.D/tāda ir tikusi uzrādīta) īpašuma /adrese/atdalīšanu.

Katram bija savi uzskati, savs jurists ar saviem sarežģītiem un pretrunīgiem atzinumiem, tam visam pa vidu ārzemju kaimiņi - dalībnieki, kuri nesaprata

neko un kam bijusi spiesta tulkot, bet acīmredzot ir juridiskas nianses, kuras nebija spējusi izprast pati, kur nu vēl iztulkot citiem.

/pers. H/ norāda, ka atbalstījusi /pers. AC/ vēlmi atdalīt īpašumu, taču likusi priekšā pārmērīt zemes gabalus un kopīgi izlemt par to, nevis

cik zemes pienāktos šim atdalītajam gabalam, jo tas bija aprēķināms, bet gan tieši kuri zemes kvadrātmetri tam pienāktos. Jo /pers.AC/bija jau pašrocīgi

un priekšlaicīgi uzlicis sētu un vārtus, bez pārējo piekrišanas tur, kur viņam gribējās, proti, sev izdevīgā vietā, tādējādi aizsprostojot vienīgo pagalmā

iebraucamo ceļu. Mājai /adrese/ ar mašīnu no pagalma puses vairs nebija iespējams piekļūt, tai skaita nebija iespējas izvest remonta atkritumus, labot

ūdensvadu, izsaukt meistarus utt.

/pers. H/ savukārt, saskatīja nepareizu un pārsteidzīgu rīcību no /pers.AC/puses, kas arī kavēja pieņemt viņam labvēlīgu lēmumu.

Atbildētāja, kā arī /pers. K/ un /pers. M/, ļoti noguruši no šīm

divu pušu pastāvīgajām ķildām, nesaprotot, kā iespējams atrisināt konfliktu, kurš tika pastāvīgi eskalēts no spēka pozīcijām, vispār izslēdzot

jebkādu iespēju par kompromisu.

Vēlējusies pēc iespējas ātrāk tikt no šī īpašuma vaļā, jo nav spējusi un arī vairs nevēlējās to apsaimniekot, dzīvodama tālu prom un

pārdevusi to 2012. gadā.

Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai 2016.gada 7.jūlijā atbildētājs /pers.K/ norāda neatzīst prasību.

Attiecībā uz atdalīšanos no LNA un pilnvarojot /pers. D/ būt par mājas pārvaldnieci/administratori, kā arī saistībā ar citām ar /adrese/

saistītām lietām, kopīgi ar citiem /adrese/ iedzīvotājiem, vienmēr rīkojies labā ticībā.

Nezina, vai tas bija nepareizi, kad Liepājas pilsētas dome piekrita /pers. D/ iecelšanai par mājas /adrese/ pārvaldnieci. Šī lieta attiecas uz

/pers. B/ un Liepājas pilsētas domi un Tiesai ir tiesības par to lemt.

Kad Liepājas dome akceptēja /pers. D/ par mājas pārvaldnieci, iedzīvotājiem neradās šaubas, ka /pers. D/ var par tādu būt pēc

pastāvošajām normām un likumiem. Ja viņa nevarētu būt par mājas pārvaldnieci (jebkāda iemesla dēļ), tad Liepājas dome nebūtu tam piekritusi.

Viss, ko kopā ar citiem /adrese/ iedzīvotājiem toreiz, kad atdalījās no LNA un /pers. D/ kļuva par pārvaldnieci, darījis, bija darīts labā

ticībā un ciešā dialogā ar atbildīgām institūcijām, un saskaņā ar likumiem un regulējumiem.

No brīža, kopš /pers. D/ kļuva par mājas pārvaldnieci līdz pat brīdim, kopš pārdevuši dzīvokli, viņi (/pers. K/ un /pers. M/ - bijušie

/adrese/ īpašnieki) maksāja mēnešmaksu /pers. D/ tādā apjomā par kādu bija vienojušies. Ja būtu uzskatījuši, ka viņa nevar būt pārvaldniece, nebūtu

šādus maksājumus katru mēnesi veikuši.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja spēkā tajā norādītajā apmērā un uz tajā norādītajiem

pamatiem, papildus paskaidrojot, ka atbildētāja /pers. H/ savos paskaidrojumus norāda, ka īpašnieki nav pilnvarojuši /pers. D/pārvaldīt īpašumu.

Prettiesiski nodibināta saistība nevar nodibināt tiesiskas sekas. Noilgums attiecas tikai uz tiesīgi noslēgtiem darījumiem. Nevar būt noilgums,

jo apsaimniekošanu regulē vismaz trīs likumi. Divos no tiem vispār nav paredzēta pārsūdzība. Prasības mērķis panākt radīta kaitējuma novēršanu.

Prasītājam ar nelikumīgiem lēmumiem uzlikti nelikumīgi maksājumi pēc līgumiem, ko nevarēja segt.

/pers. D/, no – 2017.gada 3.februāra – /pers.D/, pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ prasību neatzina, uzturēja spēkā rakstveidā dotos

paskaidrojumus un papildus paskaidroja, ka dzīvokļu īpašnieku lēmumu pārsūdzības kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa.

Likumdošanā ir definēts dzīvojamās mājas jēdziens. Šajā gadījumā divas dažādas adreses nenozīmē divus atsevišķus īpašumus, bet vienu.

Atbildētāja/pers. H/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, iesniegusi lūgumu lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes.

Atbildētājs /pers.K/ nav ieradies, lūdzis lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Atbildētāja /pers.M/ uz tiesas sēdi nav ieradusies.

Trešās personas /pers. G/ pilnvarotā pārstāve zv.advokāte Gunta Gulbe paskaidro, ka /pers.G/2011.gada jūnijā /pers.D/devusi atbilstošu

pilnvarojuma apstiprinājumu un caur pilnvarnieka parakstu piekritusi atdalīties no SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”. Kas attiecas uz pilnvarojuma

līgumu, to var apstrīdēt tikai tā dalībnieki. Šajā strīdā to apstrīd persona, kura nav līguma dalībniece. Bet atbildētāja /pers.H/līgumu ir parakstījusi, bet nav

apstrīdējusi un nav izteikusi arī tādu vēlēšanos.

Trešās personas /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. AO/ nav ieradušās.

Neieradušamies procesa dalībniekiem pavēstes nosūtītas likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.,

210.pantā noteiktos pamatus lietas atlikšanai un skata lietu bez viņu klātbūtnes.

M o t ī v u daļa

/pers. B/ lūdzis tiesu atzīt par nenotikušu 2011.gada 28.jūlija nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci, un par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža, 2011.gada 28.jūlija, dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces protokolu Nr.l,

un uz šā protokola Nr.l pamata visus vēlāk pieņemtos lēmumus, kā arī visus citus lēmumus, pilnvarojumus un līgumus, kurus pieņēmuši un slēguši

dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki, pēc 2011.gada 28.jūlija;

- atzīt par spēkā neesošu no to parakstīšanas brīža 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu, kā arī visus turpmākos, tajā skaitā uz šā līguma pamata slēgtos, nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanas, pilnvarojuma un citus

līgumus, tajā skaitā 2014.gada 30.septembra dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu, kurus parakstījusi

/pers. D/ savā vai nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku vietā, pēc 2011.gada 28.jūlija, par nekustamā īpašuma /adrese/;

- atcelt Liepājas domes 2011.gada 29.septembra lēmumu Nr.331 par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesību nodošanu /pers. D/,

personas kods /personas kods/, kā arī 2012.gada 30.marta Aktu par nekustama īpašuma /adrese/ (kadastra Nr. /numurs/) nodošanu dzīvokļu

īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Vienīgais likums, pretēji prasītāja viedoklim, kas regulē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, spēkā esamību un pieņemto

lēmumu apstrīdēšanu ir Dzīvokļa īpašuma likums, kura 16.panta ceturtā daļā noteikts, ka tiesa pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmuma vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt

triju mēnešus laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja, vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk kā gadu no

lēmuma pieņemšanas dienas.

Savukārt šā likuma 10.panta 1.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Tādu pat

pienākumu dzīvokļa īpašniekam uzliek Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa.

Pretēji prasītāja uzskatam no Liepājas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka lai gan dzīvokļa īpašumiem piešķirtas dažādas

adreses, to dzīvojamās mājas veido kopīgu nekustamo īpašumu (lietas 1.sējuma 75.-91.lapa, 157.lapa).

Šajā gadījumā Prasītājam vajadzēja piedalīties dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Kas nozīmē, ka noilgums dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulces 2011.gada 28.jūlija lēmuma apstrīdēšanai iestājies 2011.gada

28.oktobrī.

Tiesas ieskatā ir neloģisks un bez tiesiska pamata prasītāja pārstāvja apgalvojums, ka noilgums attiecas tikai uz tiesiski slēgtiem darījumiem.

Tādā gadījumā noilgums teorētiski iestātos likumīgi noslēgtos darījumos, kuros vispār nevarētu būt likumīgu strīdu un prasību.

No protokola mērķa un jēgas, vēlākām dzīvokļu īpašnieku darbībām un Liepājas pilsētas domes darbības un akta par īpašuma nodošanu

pārvaldniecei /pers. D/, nepārprotami izriet dzīvokļu īpašnieku patiesā griba iecelt /pers. D/ par nekustamā īpašuma /adrese / pārvaldnieci.

Tā kā iestājies noilgums 2011.gada 28.jūlija dzīvokļu kopības lēmumu pārsūdzībai, tad nav pamata turpmākajiem prasījumiem, kas izriet no

šiem lēmumiem.

Tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu praksi civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām

attiecībām, kurā norādīts, ka Augstākās tiesas Civillietu departaments savā 2016.gada 29.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-57/2016 norādījis, ka

likumdevējs skaidri noteicis kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks var aizstāvēt savas tiesības, proti prasības tiesvedības kārtībā, turklāt ierobežotā laikā,

tādejādi sekmējot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pieņemto lēmumu efektivitāti un tiesisko noturību. Šajā likumā norādītie termiņi uzskatāmi par

prekluzīviem kā likumā īpaši noteikti termiņi.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 21.jūnija spriedumā lietā Nr.SKC-177/2016 konstatēts, ka minēto normu mērķis ir

nodrošināt tiesisko stabilitāti, kura būtu apdraudēta, ja lēmumi būtu pārsūdzami ilgākā laika posmā. Lēmuma atzīšana par spēkā neesošiem ir tās tiesiskās

situācijas restaurācija, kura pastāvēja līdz lēmuma pieņemšanai, lai gan tā pieņemšanas un izpildes rezultātā tiesiskais stāvoklis var būt būtiski mainījies.

Tā piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma par pārvaldīšanas līguma atzīšana par spēkā neesošu rada sekas ne vien pašai kopībai

un tās biedriem, bet arī trešajām personām – pārvaldniekiem, kā arī tiem subjektiem, kuriem pārvaldnieks devis uzdevumu un šie uzdevumi ir izpildījuši.

Šādā gadījumā pilnīga restitūcija ir ļoti apgrūtināta un var nelabvēlīgi ietekmēt labticīgas trešās personas, kas tiesiskās stabilitātes un noteiktības interesēs

nav pieļaujams.

Tātad, tā kā noilguma institūcijas termiņi ir prekluzīvi, citus pierādījumus lietā nav nepieciešamas analizēt, jo noilguma iestāšanās ir

patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida […] tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami

no prasītāja valsts ienākumos.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā

kopsummā ir 20,30 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos (7,83 euro), 12,47 euro apmērā valsts labā piedzenami

no prasītāja.

No lietas materiāliem - SIA “Konels” rēķina Nr.P16-12144 un rēķina Nr. P16-11907, tulkošanas izdevumi sastāda 54,55 EUR apmērā,

kas piedzenami no prasītāja.

R e z u l a t ī v ā daļa

Vadoties no teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 3., 5., 189., 190., 193.pantu,

tiesa

no s p r ie d a :

noraidīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. D/, tagad /pers.D/, personas kods /personas kods/, Liepājas pilsētas

domi, reģ.Nr.90000063185, /pers. H/, personas kods /personas kods/, /pers.K/, dzimušu /datums/, /pers.M/, dzimušu /datums/

- par 2011.gada 28.jūlija nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces atzīšanu par nenotikušu,

un par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces protokolu Nr.l, un uz šā

protokola Nr.l pamata visus vēlāk pieņemtos lēmumus, kā arī visus citus lēmumus, pilnvarojumus un līgumus, kurus pieņēmuši un slēguši dzīvojamās

mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki, pēc 2011.gada 28.jūlija;

- par 2011.gada 28.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu no

tā parakstīšanas brīža, kā arī visus turpmākos, tajā skaitā uz šā līguma pamata slēgtos, nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanas, pilnvarojuma un citus

līgumus, tajā skaitā 2014.gada 30.septembra dzīvojamās mājas /adrese/ Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu, kurus parakstījusi

/pers. D/ savā vai nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku vietā, pēc 2011.gada 28.jūlija, par nekustamo īpašumu /adrese/;

- par Liepājas domes 2011.gada 29.septembra lēmuma Nr.331 atcelšanu par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesību nodošanu

/pers. D/, personas kods /personas kods/, kā arī 2012.gada 30.marta Aktu par nekustama īpašuma /adrese/ (kadastra Nr. /numurs/) nodošanu

dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,47 (divpadsmit un 47/100) EUR un 54,55 (piecdesmit

četri un 55/100) EUR.

Spriedumu /pers.B/, /pers. D/, tagad /pers.D/, /pers. H/, Liepājas pilsētas dome, /pers. G/ var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Spriedumu /pers.K/, /pers.M/, /pers. AM/, /pers. AN/, /pers. AO/ var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā divdesmit dienu laikā pēc

sprieduma saņemšanas, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese: (personiskais paraksts) M.Jansone