Defendant found guilty of large-scale illegal storage of unmarked tobacco products and sentenced to five months imprisonment.

Krimināllieta Nr.11518000422

K77-1114-22/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 3. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis A.Celms, rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 221. panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus lielā apmērā, un tieši:

/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā veidā, apstākļos un laikā ieguva savā valdījumā šādus tabakas izstrādājumus, kuri nebija

marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, - 37 600 cigaretes “NZ Gold”, 12 960 cigaretes “Minsk Super Slim”, 7 400 cigaretes

“Queen Mentol”, 2 000 cigaretes “Minsk Capital QS”, 7 000 cigaretes “Queen Superslim”, 7 000 cigaretes “NZ 10”, 6 400 cigaretes

“Premjer”, 12 800 cigaretes “Winston” un “Winston Blue”, kuras no 2022.gada februāra (pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrota laikā) līdz

2022.gada 1.aprīļa plkst. 11.00 nelikumīgi uzglabāja viņa lietošanā esošajā garāžā /adrese/.

Pavisam kopā /pers. A/ nelikumīgi uzglabāja 93 160 cigaretes, kas atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību” 20.1 panta otrās daļas 1. punktam atzīstams par lielu apmēru, jo sasniedz 25 000 cigaretes.

Tādā veidā /pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus lielā apmērā, pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrajā

un trešajā daļā noteikto aizliegumu uzglabāt Latvijas Republikā akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, kā arī tabakas izstrādājumus,

kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 221. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesas tiesvedībā atrodas kriminālprocess /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas.

Apsūdzētais/pers. A/, pabeidzot pirmstiesas procesu, norādīja, ka apsūdzību atzīst pilnībā, ka piekrīt lietas izskatīšanai tiesā bez

pierādījumu pārbaudes visā apjomā, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldes likuma 12. panta 1.1 daļu tiesnesis nolēma lietu izskatīt rakstveida procesā 2022. gada

3. oktobrī.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem 2022. gada 20. jūlijā tika nosūtīts paziņojums, izskaidrojot tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un

citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā netika pieteikts noraidījums tiesas sastāvam un netika izteikti iebildumi pret lietas iztiesāšanu

rakstveida procesā. Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tiesa atzīst, ka ir iespējams minēto lietu pirmās instances

tiesā izskatīt rakstveida procesā.

2022. gada 21. septembrī saņemts Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores Olgas Šališkinas viedoklis un tieši: “Rīgas Ziemeļu prokuratūrā

tika saņemts paziņojums par to, ka 2022. gada 3. oktobrī rakstveida procesā tiks izskatīta krimināllieta Nr. 11518000422 /pers. A/, personas kods

/personas kods/, apsūdzībā.

Noraidījumu tiesas sastāvam nepiesaku, iebildumu pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā nav.

/pers. A/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja vienu smagu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221. panta trešajā daļā.

Par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vainīgo personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Cietusī Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, iesniedza kaitējuma kompensācijas pieteikumu 15194,67 euro

apmērā.

Nosakot sodu apsūdzētajam, jāņem vērā Krimināllikuma 35. un 46. pantā noteiktais, t.i., noziedzīga nodarījuma raksturs, radītais

kaitējums, vainīgā personība, soda mērķis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. A/, uzglabājot tabakas izstrādājumus lielā apmērā, izdarīja smagu noziegumu, kas apdraud tautsaimniecības intereses ekonomisko

darbībās sfērā. Turklāt, minēto noziegumu raksturo arī apstāklis, ka /pers. A/ uzglabāto cigarešu daudzums vairāk nekā trīs reizes pārsniedz minimālo

robežu, sākot ar kuru apmērs ir atzīstams par lielu.

Līdz šim brīdim nodarītais kaitējums Latvijas Republikai nav ticis atlīdzināts un /pers. A/ bija dota iespēja atlīdzināt nodarīto kaitējumu

15194,67 euro apmērā vai kādā tā daļā, bet apsūdzētais to nav izdarījis.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu, lūdzu tiesu ņemt vērā vainīgā personības raksturojumu, proti, to, ka viņam ir vidēja izglītība,

precējies, apgādībā nepilngadīgo personu nav, nestrādā, paziņotā un deklarētā dzīves vieta /adrese/, agrāk nesodīts.

Lai sasniegtu Krimināllikuma 35. pantā minēto soda mērķi, kas ir ne tikai sodīt vainīgās personas, bet arī panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, uzskatu, ka atbilstošākais soda veids apsūdzētajam nosakāms brīvības

atņemšanas veidā, kas būtu samērīgs ar izdarīto noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošo apstākli var atzīt to, ka /pers. A/ vaļsirdīgi atzina savu vainu un

nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu atbildību pastiprinoši apstākļi konstatēti netika.

Ņemot vērā iepriekšminēto apsūdzētais /pers. A/ atzīstams par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

221. panta trešajā daļā, un sodāms ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no

2022. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 3. aprīlim, tas ir divas dienas.

/pers. A/am piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanas noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts - atstāt

negrozītu līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no apsūdzētā cietušā Latvijas Republikas labā pieteikto mantiskā zaudējuma kompensācija 15194,67 euro.

Piedzīt no apsūdzētā procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu, pārsūtīšanu un iznīcināšanu – 57,63 euro apmērā.

Elektroniskos dokumentus – CD kompaktdisku – turpināt glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.

Dažādu marku cigaretes drošības maisā Nr. 03416839, kas pievienoti pie kriminālprocesu materiāliem - iznīcināt saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu.”

Apsūdzētais, cietušā pārstāvis līdz sprieduma pieejamības dienai viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu

saistītiem jautājumiem nav iesnieguši.

Novērtējot prokurores Olgas Šališkinas viedokli, kā arī pārbaudot un izvērtējot krimināllietas materiālus, tiesa atzīst apsūdzētā /pers. A/

izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas par pareizu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka pastāv pamats neveikt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu

apsūdzību, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā

vainu, kā arī apsūdzētais ir piekritis šādas pārbaudes neizdarīšanai. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

procesuālā būtība un sekas.

Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Apsūdzētā vaina ir pierādīta.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas

klasificējams kā smags noziegums.

Par /pers. A/ noskaidrots, ka dzimis /datums/, Latvijas Republikas nepilsonis, vidējo izglītību, precējies, apgādībā personu nav, nestrādā,

paziņotā un deklarētā dzīves vieta /adrese/, agrāk nesodīts.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldes likuma 12. panta 1.1 daļu, noteikts, ka krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā

vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu

rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt

iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem

jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais,

aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

Tiesa soda noteikšanā ņem vērā, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, kas patstāvīgu atbildību mīkstinošu

apstākli neveido, jo pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā ir tiesas izvēles iespēja, ko paredz Kriminālprocesa likuma 499. pants.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētā izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņas atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments

nolēmumus lietā Nr. SKK-232/08).

Senāts ir norādījis, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tikai tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas

personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu un kas nav vērtējami kā personu raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.marta

lēmumu lietā Nr. SKK-32/2007, 2007.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKK–155/2007).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu atbildību mīkstinošais apstāklis, ir tas ka apsūdzētais /pers. A/ atzinis sevi par vainīgu un

izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību un attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atzīst, ka, lai

sasniegtu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms sods – brīvības atņemšanas veidā atbilstoši Krimināllikuma 221. panta trešās daļas

sankcijai.

Tiesas ieskatā šāds sods ir pietiekams, lai vainīgo sodītu un sasniegtu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā norādīto mērķi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu izciestā soda laikā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2022.gada 1.aprīļa līdz

2022.gada 3.aprīlim, kas ir divas brīvības atņemšanas dienas.

Atcelt /pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts, pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. A/ par labu Nodrošinājuma valsts aģentūrai izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu, pārsūtīšanu un iznīcināšanu

57,63 EUR.

Cietušā Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvis pieteicis kaitējuma kompensāciju 15194,67 EUR apmērā, kas piedzenama no apsūdzētā /pers. A/ par

labu cietušajam Valsts ieņēmuma dienestam.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz kompensāciju par radīto

kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem.

Kriminālprocesa likuma 22. pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Tajā noteikts, ka

personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. pantu - kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu

radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi

vai uz tiesas nolēmuma pamata. Minētās tiesību normas izpratnē cietušais pieteicis mantisku zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu lietiskos pierādījumus:

Maisu ar 18 cigarešu paciņām pēc sprieduma spēkā stāšanās, iznīcināt.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 12. panta 1.1 daļu un Kriminālprocesa likuma 511., 512., 530. pantu, tiesa

-

nosprieda

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221. panta

trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu izciestā soda laikā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2022. gada 1. aprīļa līdz

2022. gada 3. aprīlim, tas ir 2 (divas) brīvības atņemšanas dienas.

Atcelt /pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts, pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu cietušajam Valsts ieņēmumu dienestam, kas pārstāv Latvijas Republiku,

kaitējuma kompensāciju 15194,67 EUR (piecpadsmit tūkstoši viens simts deviņdesmit četri euro, 67 centi), nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai

izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.

Kaitējuma kompensācija iemaksājama kontā LV67TREL1060001239900, maksājuma saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138,

BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādāms: kriminālprocess Nr. 11518000422, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, procesuālos izdevumus 57,63 EUR (piecdesmit septiņi euro, 63 centi), kas saistīti ar lietisko

pierādījumu glabāšanu, pārvietošanu un iznīcināšanu.

Procesuālo izdevumu atmaksa iemaksājama kontā LV86TREL2140651020000, saņēmējs: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī

norādāms : vārds, uzvārds, kriminālprocesa numurs, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu lietiskos pierādījumus:

maisu ar 18 cigarešu paciņām pēc sprieduma spēkā stāšanās, iznīcināt.

Spriedumu 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas vienīgi daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem var pārsūdzēt, protestēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas

pilsētas tiesā.

Pilns spriedums ir pieejams 2022. gada 3. oktobrī.

Tiesnesis A.Celms