Court fully allows small claims rent arrears suit, awarding principal debt, court costs, and statutory interest.

NORAKSTS

Lietas Nr. C29611116

Lietas arhīva Nr. C-2422-17/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 17.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte, rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu AS “OTTO” maza

apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 28.septembrī iesniegts AS “OTTO” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra

prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pieder dzīvojamā māja /adrese/. Atbilstoši 2015.gada 4.februāra Dzīvojamās telpas īres līgumam un

2016.gada 30.marta Dzīvojamās telpas īres līgumam, atbildētājai nodots lietošanā dzīvoklis Nr. 14 līdz 2016.gada 31.maijam. Ar īres maksu 135.00

euro mēnesī. Pamatpakalpojumi maksājami pēc noteiktajiem tarifiem vienlaicīgi ar īres maksu. Papildus īres maksai maksājams noteiktais nekustamais

īpašuma nodoklis.

Īres maksa, nekustamā īpašuma nodoklis un pamatpkalpojumi maksājami līdz katra mēneša 20.datumam. Katru mēsi par īri un

pamatpakalpojumiem izrakstīti rēķini.

Sākot ar līguma noslēgšanas brīdi, ikmēneša maksājumus atbildētāja neveica savlaicīgi un pilnā apmērā, kā rezultātā izveidojās parāda pieaugums

par īri un pamatpakalpojumiem. Prasītāja lūdz atbrīvot dzīvojamo platību ar līguma termiņa notecējumu, t.i. 2016.gada 31.maijā, ko atbildētāja izdarīja.

Parādu 461.24 euro apmērā atbildētāja nenomaksāja kā arī uz prasības iesniegšanas dienu parāds nav samaksāts.

Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai īres maksas parādu 461.24 euro apmērā; tiesāšanās izdevumus; noteikt tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2016.gada 5.oktobrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 4.novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādītā papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minētos apstākļus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 panta otro daļu,

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2016.gada 10.novembra lēmuma norakstu.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

tālāk norādīto

motīvu dēļ:

kā redzams no Zemesgrāmatu apliecības kopijas prasītājai pieder nekustamais īpašums /adrese/.

2015.gada 4.februārī un 2016.gada 30.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgums.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus. Savukārt minētā likuma 1590.pants noteic, ka

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu, kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -

īre. (piezīme: Sevišķi noteikumi par izīrētajām telpām atrodas likumā par dzīvojamo telpu īri).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantā noteikta maksājumu kārtība, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzot, ka dzīvojamās telpas īres maksa

maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktu atbildētājai jāveic īres maksa par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 20.datumam.

Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punktu vienlaicīgi ar īres maksu ir veicama maksa par pamatpakalpojumiem (kāpņu telpas elektrība,

aukstais ūdens, kanalizācija, ekspluatācijas izdevumi, sadzīves atkritumu izvešana) maksājami pēc faktiskā patēriņa un tarifiem.

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantam papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājams likumā

noteiktais nekustamā īpašuma nodoklis.

No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka atbildētājas parāds prasītājai sastāda 461.24 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt

ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu,

lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī, ja īrnieks vairāk

nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar minētā panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. [..]

Prasītāja lūdza atbildētāju pamest dzīvojamās telpas, ko atbildētāja arī izdarīja 2016.gada 31.maijā nenomaksājot prasītājai parādu.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja pilnā apmērā būtu izpildījusi savas saistības, kas izriet no

Dzīvojamās telpas īres līguma, kā arī atbildētāja nav iesniegusi iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības pret prasītāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē

sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā.

Tātad no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds 461.24 euro.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] arī prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkuma vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti, virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma

attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums par tiesību atzīšanu saņemt likumiskos nokavējuma 6% ir pamatots un ir atzīstams prasītājas tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet nesamaksāto summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi, ko veido valsts nodeva par prasības pieteikumu 71.14

euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro, kas kopā sastāda 75.84 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro. Kopsummā lietā ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6.28 euro, līdz ar, ko no atbildētāja valsts labā ir piedzenami 1.58 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta

pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz minēto un civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

AS “OTTO” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “OTTO”, reģistrācijas numurs 40103055670, parādu 461.24 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “OTTO”, reģistrācijas numurs 40103055670, samaksāto valsts nodevu 71.14

euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 75.84 euro.

Atzīt AS “OTTO”, reģistrācijas numurs 40103055670, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par

piespriesto, bet neatmaksāto pamatparāda summu.

Piedzenamā summa jāpārskaita uz AS “OTTO”, reģistrācijas numurs 40103055670, kontu LV84HABA0551032212496, AS “Swedbank”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.58 euro, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29611116 (C-2422-17/16).

Noteikt /pers. A/ termiņu lēmuma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu valstij 10 dienas no lēmuma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personīgais paraksts) V. Gailīte

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese V. Gailīte