Court partially allowed debt collection claim while dismissing separate recovery costs claim due to lack of evidence.

Lietas Nr. C31186716

Lietas arhīva Nr. C-0593-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016. gada 12. decembrī

Aizkraukles rajona tiesa šāda sastāvā:

tiesnese I. Zālīte

rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” un SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” maza apmēra prasībā

pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016. gada 15. februārī civillietu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” un SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” cēlušas Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētāja) par naudas piedziņu. 2016. gada 16. maijā Civilprocesa likuma

32.1 pantā paredzētajā kārtībā minētā civillieta saņemta Aizkraukles rajona tiesā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013. gada 5. februārī ir pieņemti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 206 “Rīgas pilsētas pašvaldības maksas

autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošie noteikumi.

Noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu posmos, apsaimniekošanas un lietošanas kartību Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā, un Noteikumi ir obligāti visiem maksas autostāvvietu lietotājiem, kas lieto maksas autostāvvietu.

Atbilstoši noteikumu 2.1. punktam maksas autostāvvieta ir speciāli mehānisko transportlīdzekļu novietošanai izveidota un aprīkota Rīgas pilsētas

pašvaldības valdījumā esoša teritorija, kas atrodas ielu kā publiskai lietošanai nodotu kompleksu inženierbūvju sarkano līniju robežās posmos.

Atbilstoši noteikumu 2.2. punktam maksas autostāvvietas lietošana ir transportlīdzekļa atrašanās maksas autostāvvietā tās darba laikā uz laiku, kas

pārsniedz 5 minūtes.

Atbilstoši noteikumu 2.3. punktam maksas autostāvvietas lietotājs ir mehāniskā transportlīdzekļa, kas novietots stāvēšanai maksas autostāvvietā,

vadītājs, bet, ja tas nav zināms, reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs vai, ja transportlīdzekļa turētājs tajā nav norādīts,

transportlīdzekļa īpašnieks [valdītājs).

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotās izdrukas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, atbildētāja saistību rašanās brīdī bija

transportlīdzekļa Volkswagen Golf, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, turētāja.

Atbilstoši noteikumu 20. punktam, iebraucot un apturot mehānisko transportlīdzekli maksas autostāvvietā uz laiku, kas pārsniedz 5 minūtes,

maksas autostāvvietas lietotājam ir jāizvēlas kāds no noteikumos noteiktajiem maksas autostāvvietas lietošanas veidiem un attiecīgi jāveic maksājums par

saņemto pakalpojumu.

Noteikumu 18. punktā ir uzskaitīti maksas autostāvvietas lietošanas maksājuma veikšanu apliecinošie dokumenti vai maksas autostāvvietu

pilnvarotā apsaimniekotāja atbildīgā darbinieka rīcībā esošā informācija.

2013. gada l5. novembrī /adrese/3. gada 20. decembrī /adrese/4. gada 8. oktobrī 13.janvāra ielā 3, 2014. gada 13. novembrī /adrese/4. gada 13.

novembrī /adrese/5. gada 5. jūnijā /adrese/5. gada 7. augustā /adrese/5. gada 13. augustā /adrese/5. gada 7. oktobrī /adrese/, prasītājas Rīgas

pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” pārstāvim apsekojot Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietas, tika konstatēts, ka atbildētāja nav samaksājusi par

maksas autostāvvietas lietošanu, tādēļ atbildētājai atbilstoši noteikumiem ir jāveic pēcapmaksa noteikumos noteiktajā apmērā.

Iepriekš minēto stāvvietu iekļaušana attiecīgās zonas teritorijā ir noteikta noteikumu 14. punktā.

Noteikumu 25. punktā ir noteikts, ka prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” atbildīgais darbinieks kontrolē, vai maksas autostāvvietas

lietotājs ir veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, pārbaudot, vai uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa ir atstāts elektroniskās kontroles

iekārtas izdots čeks, iedzīvotāja karte, mēneša abonements vai lietotāja karte, un pārliecinās par šī dokumenta atbilstību Noteikumu prasībām, kā arī

pārbauda, vai maksas autostāvvietas lietotājs ir veicis maksas autostāvvietas lietošanas apmaksas uzsākšanu, izmantojot SMS apmaksas pakalpojumu, ja

uz transportlīdzekļa priekšējā stikla ir uzlīmēta SMS apmaksas sistēmas lietotāja atpazīšanas zīme, bet kreisajā pusē uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa

nav cita» dokumenta, kas apliecina, ka maksas autostāvvietas lietotājs par maksas autostāvvietas lietošanu ir veicis priekšapmaksu, izmantojot

elektronisko kontroles iekārtu, kā arī nav cita dokumenta, kas apliecina maksas autostāvvietas lietotāja tiesības lietot attiecīgo maksas autostāvvietu.

Noteikumu 26. punktā ir noteikts, ka, konstatējot, kā maksas autostāvvietas lietotājam ir pienākums veikt maksas autostāvvietas lietošanas

pēcapmaksu, Prasītāja Rīgas pašvaldības SIA ”Rīgas satiksme” atbildīgais darbinieks veic fotouzņēmumus, kuros jābūt labi saskatāmam transportlīdzekļa

priekšējam panelim un transportlīdzekļa numuram, kā ari sagatavo paziņojumu par to, ka maksas autostāvvietas lietotājam ir jāveic maksas autostāvvietas

lietošanas pēcapmaksa Noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā. Paziņojumā tiek norādīta transportlīdzekļa marka, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas

numurs, datums, laiks, kad fiksēts fakts par maksas autostāvvietas lietošanas neapmaksāšanu, atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds, pēcapmaksas apmērs

un Prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” norēķinu konts pēcapmaksas veikšanai u.c. informācija. Vienu paziņojuma eksemplāru piestiprina

pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla vadītāja pusē vai uz motocikla, tricikla vai kvadricikla degvielas tvertnes tā, lai tas nepazustu vai netiktu sabojāts

meteoroloģisko apstākļu dēļ un transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli-pamanāms. Otru paziņojuma eksemplāru glabā prasītāja Rīgas pašvaldības SIA

“Rīgas satiksme”.

Noteikumu 21. punktā ir noteikts, ka maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu vai apmaksa

veikta tarifu zonā, kurā maksa par maksas autostāvvietas lietošanu ir mazāka, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas

pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, A, B, C, R un D zonas teritorijā un trīskāršā

dienas tarifa apmērā V zonas teritorijā par katru kalendāro dienu atbilstoši šādai likmei: 19,09 euro dienā A zonas teritorijā (noteikumu 21.1. punkts

redakcijā, kas bijusi spēkā saistības rašanās brīdī); 17 euro dienā B zonas teritorijā (noteikumu 21.2.punkts redakcijā, kas bijusi spēkā saistības rašanās

brīdī); 11,40 euro dienā C zonas teritorijā (noteikumu 21.3. punkts redakcijā, kas bijusi spēkā saistības rašanās brīdī).

Ievērojot iepriekš minēto, prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izrakstīja atbildētājai 2013. gada 15. novembra paziņojumu Nr.

036219 par pēcapmaksu 11,38 euro, 2013. gada 20. decembra paziņojumu Nr. 039656 par pēcapmaksu 11,38 euro, 2014. gada 8. oktobra

paziņojumu Nr. 112497 par pēcapmaksu 19,09 euro, 2014. gada 13. novembra paziņojumu Nr. 121738 par pēcapmaksu 11,40 euro, 2014. gada 13.

novembra paziņojumu Nr. 121869 par pēcapmaksu 11,40 euro, 2015. gada 5. jūnija paziņojumu Nr. 186852 par pēcapmaksu 17 euro, 2015. gada 7.

augusta paziņojumu Nr. 210951 par pēcapmaksu 17 euro, 2015. gada 13. augusta paziņojumu Nr. 214460 par pēcapmaksu 17 euro, 2015. gada

7. oktobra paziņojumu Nr. 233728 par pēcapmaksu 17 euro. Līdz ar to uz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi atbildētājai ir spēkā esošas

parādsaistības pret Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” 132,65 euro.

Noteikumu 27. punktā ir noteikts, ka atbildētāja kā maksas autostāvvietas lietotājs maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu iemaksā

paziņojumā norādītajā prasītājas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” norēķinu kontā 30 dienu laikā no paziņojuma sastādīšanas dienas.

Neskatoties uz iepriekš minēto, atbildētāja nav samaksājusi prasītājai Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” maksas autostāvvietas lietošanas

pēcapmaksu līdz pat šī prasības pieteikuma sagatavošanas dienai. Līdz ar to uz šī prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi atbildētājai ir spēkā esošas

parādsaistības pret prasītāju Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” 132,65 euro, ko prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” lūdz tiesu

piedzīt no atbildētājas.

2014. gada 17. februārī starp prasītāju Rīgas pašvaldības SIA ,”Rīgas Satiksme” un prasītāju SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” ir

noslēgts līgums Nr.LIG-IEP/2014/3 par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Atbilstoši iepriekš minētā līguma 1.1. punkta noteikumiem prasītāja Rīgas pašvaldības SIA ,”Rīgas Satiksme” ir uzdevis, savukārt prasītāja SIA

“Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” ir apņēmusies sniegt prasītāju Rīgas pašvaldības SIA ,”Rīgas Satiksme” parādu atgūšanas pakalpojumus.

Atbilstoši iepriekš minētā līguma 1.2. un 1.4. punktam parādi līguma izpratnē ir prasītājas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” klientu -

parādnieku (Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pasažieri, kuriem noteiktajā kārtībā piemēroti līgumsodi, kā ari citas fiziskās un juridiskās personas,

kurām prasītāja Rīgas pašvaldības SIA ”Rīgas Satiksme” ir sniegusi pakalpojumus un kuras nav samaksājušas noteiktos maksājumus) savlaicīgi neveiktās

maksājumu saistības par prasītājas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” sniegtajiem pakalpojumiem. Atbilstoši iepriekš minētā līguma 1.3. punkta

noteikumiem pakalpojumi ietver gan darbības parādu atgūšanai ārpustiesas ceļā, gan parādu atgūšanu tiesvedības ceļā.

Ievērojot iepriekš minētā līguma noteikumus, prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” 2014. gada 27. oktobrī, 2015. gada 18.

augustā un 2015. gada 9.novembrī ir uzsācis parāda ārpusstiesas atgūšanu no atbildētājas, nosūtot atbildētājai pirmstiesas pretenzijas.

Prasītājas atsaukušās uz Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo

apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu un norādījušas, ka noteikumi ir izdoti saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu.

Prasītājas arī norādījušas, ka Latvijas Republikas likumdevējs, izstrādājot un pieņemot šis tiesību normas, jau ir vērtējis parāda atgūšanas izdevumu

pamatojumu, apmēru un citus aspektus, tāpēc prasītājām, ceļot prasību, kas pamatota ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, vairs nav jāpierāda

parāda atgūšanas izdevumu rašanās un to apmērs.

Prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” kā nozares speciālists un Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas biedrs ir

piedalījies Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma un augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādē un apspriešanā. Šai sakarā SIA “Konsultatīvā

sabiedrība “Conventus”” norāda, ka likumdevējs, izstrādājot normatīvos aktus, kas regulē parādu ārpustiesas piedziņas procesu un arī šī procesa

izmaksas, tai skaitā tās, kas parādniekam ir jāatlīdzina, atzina, ka parādu atgūšanas izdevumus veido tai skaitā šādas darbības - līguma noslēgšana ar

kreditoru, debitoru datu/lietu importēšana pakalpojuma sniedzēja sistēmā, paziņojuma par parāda esamību šablona izstrāde, saskaņošana, paziņojumu

sagatavošana un nosūtīšana drukāšanai, tai skaitā izmantojot trešo personu sniegtos pakalpojumus, paziņojumu drukāšanas izdevumi un pasta izdevumi,

sazināšanās ar debitoru ienākošu zvanu apstrāde, atbilžu sniegšana, nepieciešamo zvanu veikšana, datu apstrāde nepieciešamo lietu atlasīšanai atkārtotu

vēstuļu sūtīšanai, atkārtotu vēstuļu sagatavošana un nosūtīšana drukāšanai, tai skaitā izmantojot trešo personu sniegtos pakalpojumus, atkārtotu vēstuļu

apstrāde un pasta izmaksas, un citi ar piedziņu saistīti pakalpojumi.

Lielākā daļa iepriekš uzskaitīto darbību tiek veiktas saistībā ar debitora katru atsevišķu parāda piedziņas lietu, konkrētajā gadījumā - ar atbildētājai

izrakstītu katru atsevišķu paziņojumu par nesamaksāto maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu.

Tāpēc arī starp prasītājām pastāv vienošanās, kas iekļauta arī 2014. gada 17. februārī noslēgtā līguma Nr. LIG-IEP/2014/3 par parādu atgūšanas

pakalpojumiem 1.5. punktā - par parādu iepriekš minētā līguma izpratnē ir uzskatāms viena parādnieka viens parāds.

Katrs no prasītājad Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” atbildētājai izrakstītajiem paziņojumiem ir izrakstīts par savstarpēji nesaistītiem

pārkāpumiem, kur katrs šāds pārkāpums ir izdarīts atsevišķā laikā un vietā

Ņemot vērā to, ka prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” ir veikusi parāda ārpustiesas atgūšanas darbības par prasītājas Rīgas

pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” atbildētājai izrakstītiem deviņiem paziņojumiem par nesamaksāto maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu, tad

prasītājai SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” ir visas tiesības pieprasīt no atbildētājas parāda atgūšanas izdevumu samaksu pilnā apmērā, tas ir

153 euro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izdevumus

153 euro.

Prasītājas norādījušas, ka nav izmantojušas mediāciju pirms prasības celšanas tiesā, kā arī nevēlas to izmantot tiesvedības laikā.

Prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 132,65 euro, visus tiesāšanas izdevumus un noteikt tiesības

prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda 132,65 euro. Savukārt prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība

“Conventus”” lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 153 eur, un noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā

no parāda 153 euro.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Prasība pamatota ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr.

61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, Rīgas domes 2013. gada 5. februāra

saistošo noteikumu Nr. 206 “Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi” 1., 2., 3., 4., 11,, 12., 14., 18,,

20., 21., 23., 25., 26., 27. punktu, Civilprocesa likuma 5., 26., 75., 127., 128., 129., 130., 195. pantu.

Paskaidrojums par prasību no atbildētājas tiesā nav saņemts.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs

saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2016. gada 29. februārī prasītājām un atbildētājai ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim (lietas 66. lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I. Zālītes 2016. gada 18. maija lēmumu civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2016. gada 21. novembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā (lietas 72. lapa).

Atbildētājai tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņas deklarētā dzīvesvietas adrese, proti, tiesas dokumenti

nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu un atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktam uzskatāms, ka tiesas

dokumenti atbildētājai izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Atbildētāja paziņošanas prezumpciju nav atspēkojusi, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.

pantu dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

MOTĪVU DAĻA

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma daļēji.

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 6. panta 4.1 daļu pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz

pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu. Šajos noteikumos norādāms attiecīgais autoceļš vai iela (to posms), vai konkrēta teritorija,

kurā ietilpst autoceļi vai ielas (to komplekss), noteikts laiks, kurā stāvēšanai novietotā transportlīdzekļa atrašanās uz pašvaldības autoceļa vai ielas ir par

maksu (piemēram, noteikts diennakts, nedēļas laiks), maksas apmērs un tās iekasēšanas kārtība.

Ar Rīgas domes 2013. gada 5. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 206 „Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un

lietošanas saistošie noteikumi” noteikta Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu posmos, apsaimniekošanas un lietošanas kārtība

Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar minēto Noteikumu 2.1. punktu maksas autostāvvieta ir speciāli mehānisko transportlīdzekļu novietošanai izveidota un aprīkota Rīgas

pilsētas pašvaldības valdījumā esoša teritorija, kas atrodas ielu kā publiskai lietošanai nodotu kompleksu inženierbūvju sarkano līniju robežās posmos.

Atbilstoši Noteikumu 2.2. punktam maksas autostāvvietas lietošana ir transportlīdzekļa atrašanās maksas autostāvvietā tās darba laikā uz laiku, kas

pārsniedz piecas minūtes.

Atbilstoši noteikumu 2.3. punktam maksas autostāvvietas lietotājs ir mehāniskā transportlīdzekļa, kas novietots stāvēšanai maksas autostāvvietā,

vadītājs, bet, ja tas nav zināms, reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs vai, ja transportlīdzekļa turētājs tajā nav norādīts,

transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs).

Atbilstoši noteikumu 20. punktam, iebraucot un apturot mehānisko transportlīdzekli maksas stāvvietā, uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes,

maksas autostāvvietas lietotājiem ir jāizvēlas kāds no noteikumos noteiktajiem maksas autostāvvietas lietošanas veidiem un jāveic maksājums par

saņemto pakalpojumu.

Autostāvvietu atrašanās attiecīgās zonas teritorijā ir noteikumu 14. punktā.

Minēto noteikumu 21. punktā noteikts, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu

vai apmaksa veikta tarifu zonā, kurā maksa par maksas autostāvvietas lietošanu ir mazāka, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas

lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, A, B, C, R un D zonas

teritorijā un trīskāršā dienas tarifa apmērā V zonas teritorijā par katru kalendāro dienu atbilstoši šādai likmei: 19,09 euro dienā – A zonas teritorijā

(noteikumu 21.1. punkts); 17 euro dienā – B zonas teritorijā (noteikumu 21.2. punkts); 11,40 euro dienā – C zonas teritorijā (noteikumu 21.3. punkts).

No paziņojumiem par nesamaksāto maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu un fotogrāfijām (lietas 16.-52. lapa) ir redzams, ka

transportlīdzeklis „VW Golf”, reģistrācijas numurs HG 3894 2013. gada 15. novembrī ir bijis novietots stāvēšanai /adrese/3. gada 20. decembrī –

/adrese/4. gada 8. oktobrī – /adrese/4. gada 13. novembrī – /adrese/4. gada 13. novembrī – /adrese/5. gada 5. jūnijā – /adrese/5. gada 7. augustā

/adrese/5. gada 13. augustā /adrese/ un 2015. gada 7. oktobrī, neveicot samaksu par maksas autostāvvietas lietošanu.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” darbinieks 2014. gada 14. maijā ir izrakstījis atbildētājai 2013. gada 15. novembra paziņojumu Nr.

036219 par pēcapmaksu 11,38 euro, 2013. gada 20. decembra paziņojumu Nr. 039656 par pēcapmaksu 11,38 euro, 2014. gada 8. oktobra

paziņojumu Nr. 112497 par pēcapmaksu 19,09 euro, 2014. gada 13. novembra paziņojumu Nr. 121738 par pēcapmaksu 11,40 euro, 2014. gada 13.

novembra paziņojumu Nr. 121869 par pēcapmaksu 11,40 euro, 2015. gada 5. jūnija paziņojumu Nr. 186852 par pēcapmaksu 17 euro, 2015. gada 7.

augusta paziņojumu Nr. 210951 par pēcapmaksu 17 euro, 2015. gada 13. augusta paziņojumu Nr. 214460 par pēcapmaksu 17 euro, 2015. gada

7. oktobra paziņojumu Nr. 233728 par pēcapmaksu 17 euro.

No Ceļu Satiksmes drošības direkcijas datu bāzes izdrukas redzams, ka atbildētāja saistību rašanās brīdī bija transportlīdzekļa „VW Golf”,

reģistrācijas numurs HG 3894, turētāja (lietas 55. lapa).

Noteikumu 27. punktā ir noteikts, ka maksas autostāvvietas lietotājs maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu iemaksā paziņojumā norādītajā

maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja norēķinu kontā 30 dienu laikā no paziņojuma sastādīšanas dienas. Savukārt minēto noteikumu

28. punkts noteic, ka, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu šo saistošo noteikumu 27. punktā

noteiktajā termiņā, maksas autostāvvietu pilnvarotajam apsaimniekotājam ir tiesības veikt pēcapmaksas atgūšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

(..).

Lietas materiāliem pievienotie paziņojumi par nesamaksāto maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu ir sastādīti, ievērojot noteikumu

26. punkta prasības, un lietā nav iegūti pretēji pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt transportlīdzekļa novietošanas faktu autostāvvietās paziņojumos par

nesamaksāto maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu norādītajā laikā un vietā.

Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda, tam, kas to apgalvo. Līdz ar to pienākums pierādīt faktu, ka ir veikta

daļēja vai pilnīga apmaksa par autostāvvietas lietošanu 132,65 euro apmērā, gulstas uz atbildētāju.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka parāda summa 132,65 euro būtu pilnībā vai daļēji samaksāta. Turklāt atbildētāja nav arī

apstrīdējusi ne parāda esamības faktu, ne arī prasītāja - Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas Satiksme”, norādīto parāda apmēru, kā arī to, ka nebūtu

novietojusi transportlīdzekli „VW Golf”, reģistrācijas numurs HG 3894, attiecīgajās maksas stāvvietās, nav iesniegusi nekādus iebildumus tiesā. Līdz ar to

tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas - Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas Satiksme”, norādīto, ka samaksa nav veikta un to, ka atbildētājai ir spēkā esošas

parādsaistības pret Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” 132,65 euro.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība par parāda 132,65 euro apmērā piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa

rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti

piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes

nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ir lūgusi noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus –

6% gadā no neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku, vai uz likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu (..); šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt minētā panta 2. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata par svešu naudu, ne vien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz

procentiem un viņš to nav darījis. Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo un otro daļu likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” lūgumu noteikt prasītāju tiesības saņemt likumiskos nokavējuma

procentus - 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas, kā to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī

Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants par likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru.

Prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” prasības pieteikumā lūdz piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izdevumus 153 euro.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014. gada 17. februārī starp Rīga pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” un SIA “Konsultatīvā sabiedrība

“Conventus”” noslēgts līgums Nr. LIGIEP/2014/3 par parādu atgūšanas pakalpojumiem, atbilstoši kuram Rīga pašvaldība SIA “Rīgas satiksme”

uzdevusi un SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” apņēmusies sniegt RP SIA “Rīgas satiksme” parādu atgūšanas pakalpojumus. Parādi līguma

izpratnē ir Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” klientu savlaicīgi neveiktās maksājumu saistības par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”

sniegtajiem pakalpojumiem. Pakalpojumi ietver gan darbības parādu atgūšanai ārpustiesas ceļā, gan parādu atgūšanu tiesvedības ceļā. Atbilstoši līguma

1.5.apakšpunktam, par parādu līguma izpratnē ir uzskatāms viena parādnieka viens parāds (lietas 53. lapa).

Lietā ir iesniegti pierādījumi, ka SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus””, atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 5.pantam, ir saņēmusi

speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā (lietas 54. lapa).

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantā noteikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos

parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un

objektīvi pamatotiem.

Savukārt Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. pants paredz, ka kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, uzsākot parāda

atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013 .gada 29. janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punkta 2.1. apakšpunktu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas

atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu

parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām

parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 euro. Savukārt saskaņā ar

2.2. apakšpunktu par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks

izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu anotācijā norādīts, ka parāda atgūšanas maksimāli atlīdzināmie izdevumi (..) noteikti kā piemērotākais

un atbilstošākais risinājums, lai abām pusēm parāda atgūšanas procesā būtu skaidras maksimālās izmaksas, tās būtu saprātīgas un atbilstu Latvijas

patērētāju maksātspējai. Pieprasot atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar parāda atgūšanu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir

pienākums parādniekam norādīt izdevumus veidojošās pozīcijas, lai nodrošinātu Ārpustiesas parādu atgūšanas likumā noteikto prasību, ka izdevumi ir

samērīgi un objektīvi pamatoti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” ir sagatavojusi atbildētājai trīs pirmstiesas pretenzijas -

2014. gada 27. oktobrī, 2015. gada 18. augustā un 2015. gada 9. novembrī, par nenokārtotām parādsaistībām pret prasītāju Rīga pašvaldības SIA

“Rīgas satiksme” (lietas 50.-52. lapa).

Prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” norādījusi, ka prasītājai radušies izdevumi 153 euro apmērā, ko veido parādu atgūšanas

izmaksas par deviņiem atbildētājas parādiem prasītājai Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, proti, par katru 17 euro apmērā, jeb maksimālajā

Ministru kabineta 2013 .gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2. punktā noteiktajā apmērā.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītāja SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” nav iesniegusi tiesā nevienu pierādījumus tam,

ka prasītājai būtu radušies parādu atgūšanas izmaksas 153 euro apmērā, jo prasītāja nav pievienojusi pierādījumus par to, ka prasītāja būtu nosūtījusi

minētos paziņojumus par parāda atmaksu, kā arī nav pievienojusi nevienu pierādījumu, kas apliecinātu paziņojumu sagatavošanas izmaksas, kā arī citu

izmaksu rašanos parāda atgūšanas procesā.

Tiesa atzīst, ka normatīvajos aktos noteiktais izdevumu maksimālais apmērs neatbrīvo prasītāju no pienākuma pierādīt šo izdevumu esamību un

apmēru.

Tiesa nepiekrīt SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” viedoklim, ka tam ir tiesības saņemt parāda atgūšanas izdevumus prasītajā apmērā.

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 1. pantā noteikts, ka likuma izpratnē parāds ir maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai

tiesību aktā noteiktajā termiņā, un parāda atgūšana ir ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto,

aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka parāda atgūšanas procesā SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” būtu

veikusi deviņus atsevišķus parāda atgūšanas darbību kopumus. Tiesa uzskata, ka Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” un SIA “Konsultatīvā

sabiedrība “Conventus”” savstarpēja vienošanās par to, ka par parādu ir uzskatāms parādnieka viens parāds nenozīmē, ka atbildētājai jāatlīdzina parāda

atgūšanas izdevumi attiecībā uz katru rēķinu atsevišķi. Tiesas ieskatā prasītāja - SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus””, ir veikusi vienotu darbību

kopumu parāda atgūšanai attiecībā uz maksājumu saistību izpildīšanu, kas izriet no vairākiem rēķiniem.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” prasība par parāda atgūšanas izdevumu 153 euro apmērā

piedziņu noraidāma, jo lietā nav iegūti pierādījumi, ka prasītājai SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” būtu radušās parādu atgūšanas izmaksas

šādā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme”, ceļot prasību, saskaņā ar samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas 4. lapa). Tā kā

prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu samaksājusi valsts nodevu tās minimālajā noteiktajā apmērā

par prasījumiem, kas izsakāmi naudas izteiksmē, no atbildētājas par labu prasītājai Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” piedzenama valsts nodeva

71,14 euro apmērā. Turklāt no atbildētājas par labu prasītājai Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” piedzenami samaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 5. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 1.punktu, 193. pantu, 204.1, 250.25

pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. N/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, reģistrācijas Nr. 40003619950, parādu

132,65 euro (viens simts trīsdesmit divi euro un 65 centi), valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi).

Noteikt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, reģistrācijas Nr. 40003619950, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers.

N/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās parāda summas.

Samaksa veicama, naudas līdzekļus ieskaitot Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” norēķinu kontā kredītiestādē AS “Citadele banka”

LV56PARX0006048641565.

Noraidīt SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” prasību daļā par parāda 153 euro (viens simts piecdesmit trīs euro) piedziņu.

Noteikt /pers.N/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada

12. decembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I. Zālīte