Landlord's eviction and rent arrears claim upheld; tenant ordered to vacate and pay arrears plus interest.

Lietas Nr. C33619715

Lietas arhīva Nr. CA-1615-17/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 8.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Blūmiņa

tiesneses Dz.Balta un D.Vilsone

ar sekretāri A.Mežraupu un tulci S.Pronckuti,

Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu,

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un par īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas sakarā ar /pers. A/

apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 22.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 22.decembra spriedumu apmierināta SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasība, izbeidzot

2013.gada 26.augusta Dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/ un izliekot atbildētāju no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, kā arī piedzenot no atbildētāja prasītājas labā īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz

2015.gada 1.novembrim 485,51 EUR apmērā.

[1.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, starp atbildētāju /pers. A/ un prasītāju

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2013.gada 26.augustā noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums Nr.243 par dzīvojamo telpu īri /adrese/, uz nenoteiktu laiku.

Konstatēts, ka lietošanas tiesības uz dzīvojamo telpu ir tikai vienai personai – atbildētājam /pers. A/, kurš minētajā dzīvoklī ir deklarējis savu dzīvesvietu,

savukārt pierādījumu, ka minētajā adresē savu dzīvesvietu būtu deklarējušas citas personas, nav.

[1.2] Tiesa konstatējusi, ka atbildētājs, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai, kā arī Dzīvojamās

telpas īres līguma 4.1.2.punktam, nav noteiktajā termiņā un apmērā veicis īres maksu un komunālo pakalpojumu maksājumus un saskaņā ar prasītājas

sagatavoto norēķinu pārskatu atbildētājam par laiku no 2013.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.novembrim izveidojies īres un komunālo maksājumu

parāds 485,51 euro apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka parāda samaksa nav veikta, un attiecībā uz atbildētāja iebildumiem par tā samaksu pirmās instances tiesa atzinusi, ka

pie apstākļiem, kad atbildētājam tika nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un saņemt prasītājas sniegtos pakalpojumus, atrašanās apcietinājumā vai

nonākšana finansiālās grūtībās neatbrīvo personu no pienākuma pildīt tai no dzīvojamās telpas īres līguma un likuma izrietošos īrnieka pienākumus, kā arī

neatbrīvo no likumā noteiktās atbildības par šo pienākumu nepildīšanu.

Ievērojot minēto, tiesa piedzinusi no atbildētāja par labu prasītājam īres un komunālo maksājumu parādu 485,51 euro, kā arī noteikusi tiesības

prasītājai saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no piedzītās parāda summas, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam.

[1.3] Ņemot vērā nodibināto, ka atbildētājs līdz prasības celšanai ilgāk kā trīs mēnešus nav maksājis īres maksu un maksu par komunālajiem

pakalpojumiem, neskatoties uz prasītājas 2015.gada 10.jūnija publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.112, ar kuru atbildētājs

brīdināts par īres un komunālo pakalpojumu parādu un nepieciešamību izpildīt saistības, tādējādi izpildot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās

daļas prasības, tiesa secinājusi, ka prasījums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas,

ir pamatots.

[1.4] Atbildētāja lūgumu par viņa atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, tiesa noraidījusi, atzīstot, ka Civilprocesa likuma normas neparedz

tiesas iespējas lemt par atbildētāja atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas par labu prasītājam prasības apmierināšanas gadījumā. Vienlaicīgi tiesa

konstatējusi, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par savu mantisko stāvokli, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt atbildētāja norādītos

apstākļus, lai atbrīvotu viņu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

[2] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu iesniedzis atbildētājs /pers. A/.

Sūdzībā norādīts, ka atbildētājs nepiekrīt aprēķinātajai parāda summai, jo laika periodā no 07.11.2014. līdz 07.01.2015. atbildētājs atradies

ārzemēs un dzīvojamo telpu /adrese/, nav izmantojis.

Norāda, ka saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem, atbildētājam nav tiesību dzīvoklī iemitināt citas personas, līdz ar to, ievērojot,

ka prasītājs apsaimnieko un sniedz komunālos pakalpojumus, sūdzības iesniedzējs paļāvās, ka prasītājs pārrauga, kurš saskaņā ar līgumu ir tiesīgs

dzīvoklī uzturēties. Tāpat sūdzībā norādīts, ka atbildētājs informējis prasītāju, ka /pers. A/ no 15.02.2015. atrodas apcietinājumā, līdz ar ko uzskata, ka

prasītāja pati pieļāvusi situāciju, ka atbildētāja prombūtnes laikā dzīvoklī iemitināta atbildētājam nezināma sieviete.

Ievērojot minēto, sūdzības iesniedzēja ieskatā, starp pusēm noslēgto īres līgumu, pārkāpusi pati prasītāja.

[3] Rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību iesniedzis prasītājs SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, norādot, ka apelācijas sūdzību uzskata

par nepamatotu un noraidāmu.

Paskaidro, ka atbildētāja atrašanās ārpus Latvijas Republikas teritorijas nenozīmē, ka atbildētājam par šo laika periodu nav jāveic maksājumi par

īri un komunālajiem pakalpojumiem, jo atbildētājs, atbilstoši īres līguma 3.2.punktam, nav izbeidzis īres attiecības. Norāda, ka arī personas atrašanās

apcietinājumā, neatbrīvo to no minēto īres un komunālo pakalpojumu maksājumu vai citu parādsaistību atmaksas.

Prasītājam nav saprotama apelācijas sūdzībā minētais par trešo personu iemitināšanu, ievērojot, ka pats prasītājs pirmās instances tiesas sēdē

uzsvēra, ka dzīvoklī dzīvo viņa sieva un viņu kopīgais bērns.

[4] Tiesas sēdē atbildētājs un apelācijas sūdzības iesniedzējs /pers. A/ uzturēja apelācijas sūdzību, prasību atzina attiecībā uz parādu par laika

periodu no 2015.gada 15.februāra līdz 2015.gada 1.novembrim, proti, kad atbildētājs atradies ārzemēs.

Prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja, bet apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, Civillietu

tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti

apelācijas sūdzībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektai daļai, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma

motivācijai.

No apelācijas sūdzības redzams, ka atbildētājs spriedumu pārsūdzējis pilnā apjomā. Izvērtējot pirmās instances tiesas motīvus kopsakarā ar

civillietas materiāliem, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu

juridisko novērtējumu, kā arī objektīvi un vispusīgi novērtējusi iesniegtos pierādījumus. Tādējādi atzīstams, ka pirmās instances tiesa spriedumā ietvertais

pamatojums, kas bijis pamats prasības apmierināšanai, ir pareizs, līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances motīviem, tos

neatkārtojot.

[7] Lietā nepastāv strīds, ka saskaņā ar 2013.gada 26.augustā starp pusēm noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu atbildētājam bijusi nodrošināta

iespēja lietot izīrēto dzīvokli, kā arī prasītājs veicis apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pienākumus.

Savukārt atbildētājs pienākumu veikt maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši līguma noteikumiem nav pildījis, sakarā ar ko

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu parāds pārsniedzis trīs mēnešu maksājumu kopsummu, atstājis bez ievērības laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

publicēto brīdinājumu, kas bijis par pamatu prasības apmierināšanai, īres līguma izbeigšanai un atbildētāja izlikšanai, kā to paredz likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta otrā daļa.

[7.1] Apelācijas sūdzībā izteiktos iebildumus par parāda piedziņu par laika posmu no 2014.gada 7.novembra līdz 2015.gada 7.janvārim, kad

/pers. A/ atradies ārzemēs, atbildētājs neuzturēja, atzīstot savu pienākumu veikt īres un komunālo pakalpojumu maksājumus par šo laika periodu.

Minētais apstāklis kolēģijas ieskatā ir pamats minēto iebildumu atstāšanai bez ievērības.

[7.2] Lai arī argumenti par parāda aprēķinu vai tā summu nav izteikti, apelācijas sūdzības iesniedzējs sūdzībā un tiesas sēdē iebilda parāda piedziņai

par laika periodu no 2015.gada 15.februāra sakarā ar atrašanos apcietinājumā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 38.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka pagaidu prombūtne neatbrīvo viņu no visu dzīvojamās telpas īres

līgumā paredzēto saistību izpildes. Līdz ar to kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iebildumi par ierobežojumiem izīrētās telpas lietošanai -

personas izbraukšana no valsts, atrašanās apcietinājumā vai personas brīvības atņemšana uz noteiktu laiku – nav pamats īrnieka atbrīvošanai no

dzīvojamās telpas īres līgumā un likumā noteikto pienākumu izpildes – īres un komunālo pakalpojumu maksājumu veikšanas.

[7.3] Ņemot vērā, ka atbildētājs nav apstrīdējis aprēķināto parāda summu un no prasības pieteikumam pievienotā norēķinu pārskata redzams, ka

parāda par īri un komunālajiem pakalpojumiem apmērs uz 2015.gada 1.novembri ir 485,51 EUR, tad kolēģija atzīst, ka minētā summa, atbilstoši

Civillikuma 1587.pantam, par labu prasītājai SIA “Jūrmalas namsaimnieks” piedzenama no atbildētāja /pers. A/.

[7.4] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pati prasītāja pārkāpusi līguma noteikumus, jo pieļāvusi, ka atbildētāja tēvs dzīvoklī iemitinājis

atbildētājam nezināmu sievieti, norādāms, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka izīrētajā dzīvoklī uzturētos nepiederošas personas, kā arī nav konstatējams,

ka savu dzīvesvietu dzīvoklī būtu deklarējuši atbildētāja ģimenes locekļi, uz ko pamatoti norādījusi arī pirmās instances tiesa.

No īres līguma konstatējams, ka prasītāja dzīvokli nodot lietošanā īrniekam, proti, atbildētājam (1.1.punkts), savukārt dzīvojamo telpu izmantošana

(4.1.1.punkts) un trešo personu iemitināšana (6.2.punkts) saskaņā ar līguma noteikumiem ir īrnieka atbildība. Cita starpā no prasītājas pārstāves

apelācijas instances tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka prasītājai nav pieejas dzīvoklim, proti, prasītājai nav dzīvokļa atslēgas, lai tajā

iemitinātu citas personas.

Ievērojot minēto, apelācijas sūdzības arguments, ka dzīvojamās telpas īres līgums pārkāpts no prasītājas puses, nav pamatots.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu, veikusi valsts nodevas apmaksu 189,16

EUR apmērā (lietas 6.lapa), tomēr, atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 8. un 10.punktam valsts nodeva par prasības iesniegšanu tiesā

sastāda 118,02 EUR (8,37 EUR x 36 mēneši + 485,51 EUR x 15%), kas piedzenama no atbildētāja prasītājas labā. Tāpat no atbildētāja prasītājas labā

piedzenami samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 5.lapa).

Ievērojot, ka prasība apmierināma pilnā apmērā, bet atbildētājs ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesneses 2017.gada 18.janvāra lēmumu

atbrīvots no valsts nodevas samaksas, tad lietā radušos, bet iepriekš nesamaksātos, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

[9] Prasības pieteikumā SIA “Jūrmalas namsaimnieks” lūgusi atzīt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi kolēģija atzīst, ka lūgums ir pamatots un prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

procentus – 6 procentus gadā, no parāda pamatsummas 485,51 EUR, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[10] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikto, kas paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu

natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms, kolēģija atzīst, ka atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 433., 434.pantiem Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Izbeigt starp SIA „Jūrmalas namsaimnieks” un /pers. A/ 2013.gada 26.augustā noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.243 par dzīvojamo

telpu īri /adrese/.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar visām no viņa atkarīgām personām un piederošām mantām no dzīvokļa /Nr./, /adrese/, bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, īres un

komunālo pakalpojumu maksas parādu 485,51 EUR (četri simti astoņdesmit pieci euro, 51 cents), kā arī samaksātos tiesas izdevumus valsts nodevas

118,02 EUR (viens simts astoņpadsmit euro, 02 centi) un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 4,70 EUR (četri euro, 70 centi) apmērā.

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt sprieduma daļā par izlikšanu un naudas summu piedziņu labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, kurā maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 22.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) L.Blūmiņa

Tiesneses (personiskais paraksts) Dz.Balta

(personiskais paraksts) D.Vilsone