Court convicts defendant of theft in two instances and imposes combined compulsory labor sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of committing theft in a small amount on two separate occasions in November 2013. The defendant admitted guilt, and the court calculated the final sentence by partially combining the individual sentences and adding the suspended portion of the sentence. Evidence was destroyed, and the defendant was ordered to pay compensation for damages to the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 5. daļa; Krimināllikuma 52. panta 5. daļa: The court may combine sentences for multiple theft offenses and apply a suspended sentence with a specific duration when the defendant admits guilt and compensates damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11095005814
Lietas arhīva Nr. K31-0296-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 12.maijā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis E.Ernstsons,
piedaloties prokurorei I.Savčenko,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēta divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesa
konstatēja
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:
2013.gada 29.novembrī ap plkst. 16.43 atrodoties A/S ,,Prisma Latvija” veikala ,,PRISMA” tirdzniecības zālē Mukusalas ielā 71, Rīga,
veikala darba laikā, /pers. A/ nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu, paņēma no stenda preci - LENCO planšetdatoru
CooL Tab 7”, EAN 8711902028987, pink, 79,99 LVL (113,82 EUR), ielika iepirkumu grozā. Pēc tam aizgāja uz pielaikošanas kabīni,
kur, domādama, ka viņas darbības neviens nenovēro, noņēma no planšetdatora drošības elementu, un ielika preci savā rokassomā.
Pēc kā /pers. A/, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, nesamaksājot par planšetdatoru, tādējādi to nolaupot.
Ar šādām savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ slepeni nolaupīja cietušajam A/S ,,Prisma Latvija” piederošo kustamo mantu par
kopējo vērtību 79,99 LVL (113,82 euro), tas ir, nelielā apmērā.
Pie šādiem apstākļiem /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Bez tam, /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:
2013.gada 30.novembrī ap plkst. 13.43 atrodoties A/S ,,Prisma Latvija” veikala ,,PRISMA” tirdzniecības zālē Mūkusalas ielā 71, Rīga,
veikala darba laikā, /pers. A/ nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu, paņēma no stenda preci:
- LENCO planšetdatoru CooL Tab 7", EAN 871 1902028970, blue, 79,99 LVL (113,82 euro)
- LENCO planšetdatoru CooL Tab 7", EAN 8711902029007, green, 79,99 LVL (113,82 euro), ielika iepirkumu grozā. Pēc tam
aizgāja uz pielaikošanas kabīni, kur, domādama, ka viņas darbības neviens nenovēro, noņēma no planšetdatora drošības elementu,
un ielika preci savā rokassomā. Pēc kā /pers. A/, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, nesamaksājot par planšetdatoru, tādējādi to
nolaupot.
Ar šādām savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ slepeni nolaupīja cietušajam A/S ,,Prisma Latvija” piederošo kustamo mantu par
kopējo vērtību 158,98 LVL (227,64 EUR), tas ir, nelielā apmērā.
Pie šādiem apstākļiem /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ savu vainu apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja kā arī pilnā apjomā atzina cietušā A/S „Prisma Latvija” pirmstiesas kriminālprocesā
pieteikto kaitējuma kompensāciju 341,46 euro jeb Ls 239,97 apmērā. Lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņai
pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.
Prokurore uzturēja apsūdzētās /pers. A/ lūgumu neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.
Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neveikt lietā pierādījuma pārbaudi, jo apsūdzētā atzīst savu vainu visā viņai izvirzītajā
apsūdzībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kā arī tiesai, pēc krimināllietas materiālu pārbaudes, nav šaubu par
apsūdzētās vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētās darbības ir kvalificētas pareizi, un viņas vaina ir pierādīta pilnībā, līdz ar to /pers. A/ ir atzīstama par vainīgu
un sodāma par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav
nepieciešams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajai soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētās /pers. A/ 2013.gada 29.novembrī izdarītais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētās /pers. A/ 2013.gada 30.novembrī izdarītais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā mazāk smags noziegums.
No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta nepārprotami izriet, ka /pers. A/ ar savām tīšām un prettiesiskām darbībām ir vērsusies pret
īpašumu, apdraudot cietušā SIA „Prisma Latvija” mantiskās intereses, vēloties prettiesiski iegūt savā īpašumā svešu mantu nelielā
apmērā, tādā veidā nodarot cietušajam reālu materiālo zaudējumu.
Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētās /pers. A/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimusi /datums/– Baltkrievijā, Latvijas
Republikas nepilsone, ir deklarēta dzīvesvieta (1.sējuma lietas 56.-58.lapas); apgādībā esošo personu nav; precējusies; ar vidējo
tehnisko izglītību; pēc apsūdzētās vārdiem – strādā gadījuma darbus; VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās
palīdzības dienesta pacientu uzskaitē nav reģistrēta (1.sējuma lietas 76.lapa); kopš 2006.gada 2.oktobra atrodas VSIA „Rīgas
psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē. No 1993.gada
5.novembra līdz 1995.gada 14.februārim sastāvēja profilaktiskajā novērošanā (1.sējuma lietas 77.lapa); agrāk 9 (deviņas) reizes
tiesāta (1.sējuma lietas 63.-66.lapas, 93.-94.lapas, 105.lapa), pēdējo reizi 2013.gada 17.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
prokuratūrā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar priekšrakstu par sodu. Sods ir noteikts piespiedu darbi uz 80
(astoņdesmit) stundām, sods ir izciests, sodāmība nav dzēsta.
Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā šā nodarījuma
izdarīšanas laikā.
Ar Krimināllikuma 2012.gada 13.decembra likuma redakciju, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai
naudas sodu.
Nosakot soda mēru, tiesa pamatojās uz Krimināllikuma 35.panta otrās daļas nosacījumiem, un proti, ka soda mērķis ir aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu,
panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Ievērojot to, ka apsūdzētajai ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, apsūdzētā līdz tiesas dienai labprātīgi ir samaksājusi
cietušajai A/S „Prisma Latvija” 301,46 (trīs simti viens euro, 46 centi), apsūdzētā ir darba spējīga persona, tiesa, vadoties no soda
individualizācijas principa un nodarītā kaitējuma, uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā nostiprinātais soda mērķis attiecībā uz /pers. A/
tiks panākts, nosakot viņai sodu piespiedu darbu veidā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajai soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas
vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka
nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Nosakot apsūdzētajai sodu, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētā ir izmantojusi Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās
tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā
nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Ievērojot to, ka apsūdzētajai ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, kaitējuma kompensācijas lielākā daļa cietušajai ir labprātīgi
samaksāta, tiesa atzīst, ka apsūdzētajai ir nosakāms piespiedu darbs, kas pietuvināts Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā
paredzētās soda sankcijas vidējam apmēram.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajai ar Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas inspektores Karinas Unijatas
2014.gada 10.februāra un 19.februāra piemērotais drošības līdzeklis (1.sējuma lietas 30., 31., 88., 89.lapa) – uzturēšanās noteiktā
vietā un papildus drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana – atstāt negrozītu līdz sprieduma stāšanās brīdim.
Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo atzīts A/S „Prisma Latvija” (1.sējuma lietas 16., 50.lapa), kura par nodarīto mantisko
zaudējumu kaitējuma kompensāciju ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju 239,97 LVL jeb 341,46 euro apmērā.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un
mantisko zaudējumu.
Kriminālprocesa likuma 350.panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko
apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Tiesa, izvērtējot konkrētā kriminālprocesa ietvaros cietušā pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju 239,97 LVL jeb 341,46
euro apmērā, atzīst, ka tas ir pamatots un apmierināms pilnībā. No krimināllietas materiāliem izriet, ka apsūdzētā /pers. A/ līdz tiesas
dienai labprātīgi ir samaksājusi A/S „Prisma Latvija” 301,46 (trīs simti viens euro, 46 centi), līdz ar ko no apsūdzētās ir piedzenami
40,46 (četrdesmit euro, 46 centi).
Tiesa uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā piemērojami Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas nosacījumi, proti, daļēji saskaitot
piespriestos sodus, un galīgais sods /pers. A/ nosakāms - piespiedu darbu veiddā uz 200 (divi simti) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 5.daļu, soda izciešanā /pers. A/ ieskaitītiepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada
4.decembra līdz 2013.gada 6.decembrim, tas ir trīs dienas, kas atbilst 24 (divdesmit četrām) piespiedu darba stundām, kā arī
izciesto soda daļu – nostrādātās 56 (piecdesmit sešas) piespiedu darba stundas, kas ir nostrādātas laika posmā no 2014.gada
6.februāra līdz 2014.gada 14.martam.
Lietiskos pierādījumus – 2 (divus) CD diskus ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, -
iznicināt.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240., 499.pantu, 511.pantu, 512.pantu un 520.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts 2013.gada
29.novembrī, un noteikt sodu – piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts 2013.gada
30.novembrī, un noteikt sodu – piespiedu darbu uz 120 (simts divdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas nosacījumiem daļēji saskaitot piespriestos sodus galīgo sodu /pers. A/ noteikt -
piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt, noteiktajam sodam daļēji pievienojot izciesto sodu pēc
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras 2013.gada 17.decembra prokurora priekšraksta par sodu – piespiedu darbu uz 260
(divi simti sešdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 5.daļu, soda izciešanā /pers. A/ ieskaitītiepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada
4.decembra līdz 2013.gada 6.decembrim, tas ir trīs dienas, kas atbilst 24 (divdesmit četrām) piespiedu darba stundām, kā arī
izciesto soda daļu – nostrādātās 56 (piecdesmit sešas) piespiedu darba stundas, kas ir nostrādātas laika posmā no 2014.gada
6.februāra līdz 2014.gada 14.martam.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli — uzturēšanās noteiktā vietā – un papildus drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana, -
atstāt negrozītu līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Noteikt A/S „Prisma Latvija” kaitējuma kompensāciju par materiālo zaudējumu 239,97 LVL (divi simti trīsdesmit deviņi lati, 97
santīmi) jeb 341,46 euro (trīs simti četrdesmit viens euro, 46 centi) apmērā.
Ņemot vēra to, ka /pers. A/ līdz tiesas dienai labprātīgi ir samaksājusi A/S „Prisma Latvija” 301,46 (trīs simti viens euro, 46 centi),
piedzīt no /pers. A/ A/S „Prisma Latvija” labā atlikušo kaitējuma kompensācijas daļu - 28,11 LVL (divdesmit astoņi lati, 11 centi) jeb
40 euro (četrdesmit euro) apmērā.
Lietiskos pierādījumus — 2 (divus) CD diskus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesu kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams no 2014.gada 19.maija.
Tiesnesi E.Ernstsons