Legislator Case Law & Legislation
12390001118 / K73-0138-24 ECLI:LV:ZRT:2024:0304.12390001118.4.S AI generated

Court acquits fraud defendants due to insufficient evidence proving actual financial loss and subjective intent.

Case Number 12390001118 / K73-0138-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court acquitted two defendants of fraud for falsely registering leasehold rights on properties previously divided in a civil suit. While the prosecution alleged a coordinated scheme to deceive a notary and land registry, the defense successfully argued that the prosecution failed to prove the specific elements of the crime. The court determined that the evidence did not establish the defendants' subjective intent or the actual financial loss suffered by the victim, leading to a not-guilty verdict.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 177. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punkts: Tiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi, kas rada saprātīgas šaubas par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību, ir vērtējami par labu apsūdzētajiem, ja šaubas nav novērstas.

Keywords

AI generated
fraudulent lease registration insufficient evidence standard subjective intent requirement financial loss proof acquittal not guilty

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 177. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 19. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 124. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 124. panta 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 124. panta 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 511. panta
Kriminālprocesa likuma 512. panta
Kriminālprocesa likuma 523. panta
Kriminālprocesa likuma 525. panta
Kriminālprocesa likuma 526. panta
Kriminālprocesa likuma 529. panta
Kriminālprocesa likuma 530. panta
Kriminālprocesa likuma 531. panta

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:ZRT:2024:0304.12390001118.4.S

Lieta Nr.12390001118

Lietas arhīva Nr. K73-0138-24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2024.gada 4.martā

Zemgales rajona tiesa tiesnese L.Sprigule

piedaloties prokurorei J.Pridānei aizstāvim G.Barakam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /Persona B/, personas kods /Personas kods B/ un /Persona A/, personas

kods /Personas kods A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas,

Aprakstošā daļa

[1] /Persona B/ un /Persona A/ tiek apsūdzēti par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar viltu ieguva

tiesības uz svešu mantu (krāpšana).

Apsūdzībā norādīts, ka /Persona B/ un /Persona A/ mantkārīgu motīvu vadīti, nolūkā ar viltu iegūt tiesības uz

nekustamajā īpašumā /Adrese BJ/, zemes vienības kadastra apzīmējums /Adrese G/, esošajām būvēm – palīgēku

(siltumnīcu) ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ un palīgēku (saimniecības ēku) ar kadastra apzīmējumu /Adrese

F/, darbojoties vienoti un saskaņoti, ne vēlāk kā līdz 2015.gada 5.augustam noslēdza ar atpakaļejošu datumu fiktīvu

nomas līgumu, datētu ar 2008.gada 5.maiju, saskaņā ar kuru /Persona A/ iznomāja /Persona B/, minētās palīgēkas

līdz 2038.gada 5.maijam.

[1.1] Apsūdzībā norādīts, ka turpinot realizēt savu nodomu, /Persona B/ un /Persona A/ zinot, ka 2015.gada

30.jūnijā stājies spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 28.janvāra spriedums civillietā /Numurs/,

ar kuru tika apmierināta /Persona G/ prasība pret /Persona A/ par kopīpašuma izbeigšanu un nekustamā īpašuma

reālo sadali, izbeidzot kopīpašumu un reāli sadalot nekustamo īpašumu /Adrese BJ/ un /Persona G/ īpašumā nodota

palīgēka ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ un palīgēka ar kadastra apzīmējumu /Adrese F/, noslēpa minēto faktu

un 2015.gada 5.augustā vērsās pie zvērinātas notāres /Persona I/, /Adrese BK/, un iesniedza sagatavotu un abu

parakstītu nostiprinājuma lūgumu nomas tiesības nostiprināšanai zemesgrāmatā uz minētajām palīgēkām,

pamatojoties uz fiktīvu 2008.gada 5.maija nomas līgumu.

Zvērināta notāre būdama maldināta, apliecināja minēto nostiprinājuma lūgumu iesniegšanai zemesgrāmatā.

Tad /Persona B/ un /Persona A/, turpinot slēpt faktu par kopīpašuma izbeigšanos, Tukuma rajona tiesas

zemesgrāmatu nodaļā iesniedza iepriekš minēto nostiprinājuma lūgumu un zemesgrāmatu tiesnesis, būdams

maldināts, nezinot par tiesas 2014.gada 28.janvāra spriedumu, ņemot vērā /Persona B/ un /Persona A/ iesniegto

fiktīvo nomas līgumu, 2015.gada 12.augustā pieņēma lēmumu nostiprināt zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese Z/

nomas tiesības /Persona B/ uz nekustamajā īpašumā ar kadastra apzīmējumu /Adrese G/ esošajām būvēm –

palīgēku ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ un palīgēku ar kadastra apzīmējumu /Adrese F/.

[1.2] Pamatojoties uz /Persona G/ 2016.gada 14.marta nostiprinājuma lūgumu nekustamā īpašuma atdalīšanai, no

īpašuma /Adrese BJ/, izveidots jauns īpašums ar adresi /Adrese BI/, ar tajā ietilpstošo būvi – siltumnīcu ar kadastra

apzīmējumu /Adrese G/ un būvi – saimniecības ēku ar kadastra apzīmējumu /Adrese F/. Pamatojoties uz 2016.gada

22.marta pirkuma līgumu, minēto īpašumu iegādājies /Persona C/.

[2] Apsūdzībā norādīts, ka tādā veidā /Persona B/ un /Persona A/ personu grupā izkrāpa nomas tiesības līdz

2038.gada 5.maijam uz palīgēku ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ 454 eurovērtībā un palīgēku ar kadastra

apzīmējumu /Adrese F/ 2803eurovērtībā, kas atrodas /Adrese BH/, tādējādi liedzot cietušajam /Persona C/ brīvi

rīkoties ar viņam piederošajām būvēm pēc saviem ieskatiem.

/Persona B/ un /Persona A/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas.

Motīvu daļa

[3] Tiesa, izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudīto pierādījumu kopumu: cietušā /Persona C/ pārstāvja-/Persona H/

liecības, liecinieku /Persona G/, /Persona I/, /Persona MH/, /Persona F/ liecības, speciālistu /Persona E/, un

/Persona D/ liecības, apsūdzēto /Persona B/ un /Persona A/ liecības, rakstveida pierādījumus, secina, ka apsūdzēto

/Persona B/ un /Persona A/ darbībās nav konstatējamas viņiem inkriminētā Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

[3.1] Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona,

kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā

likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Lai atzītu, ka kāda persona

izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, viņas rīcībā jākonstatē visas obligātās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes-

subjekts, subjektīvā puse, objekts, objektīvā puse. Iztrūkstot kaut vienai no minētajām pazīmēm, nevar atzīt, ka

persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

[3.2] Kriminālprocesa likuma 19.pants noteic vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem-nevainīguma

prezumpciju”1)Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nozieguma izdarīšanā netiek

konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. 2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs

nevainīgums. 3)Visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību”.

Pierādījumu novērtēšanas pamatprincipus-pierādījumu attiecināmību, pieļaujamību un ticamību, noteic

Kriminālprocesa 130.,129.,128.pants.

[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta otro daļu, iztiesāšanas gaitā prokurore 2023.gada 7.martā grozīja

/Persona B/ un /Persona A/ celto apsūdzību, mainoties noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, nemainoties

noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai.

[5] Lietā ir noskaidroti šādi notikuma apstākļi.

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, /Persona B/ un /Persona A/ vainīguma pierādīšanai ir norādīti cietušā

/Persona C/ iesniegumi.

[5.1] No /Persona C/ pārstāvja-/Persona H/ iesnieguma(sūdzības par lēmumu par atteikšanos uzsākt

kriminālprocesu) izriet, ka /Persona C/ pārsūdz VP ZRP Tukuma iecirkņa, inspektora /Persona U/ 2028.gada

18.oktobra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Iesniegumā-sūdzībā norādīts, ka 2015.gada 30.jūnijā stājās spēkā Augstākās tiesas spriedums, ar kuru izbeigts

kopīpašums starp /Persona G/ un /Persona A/. Šajā sakarā tiek izveidoti divi atsevišķi īpašumi un katram īpašumam

ir cits īpašnieks. Palīgēkas, tai skaitā, siltumnīca un saimniecības ēka, pilnībā pieder /Persona G/.

/Persona A/ un /Persona B/, pie notāra paraksta nostiprinājuma lūgumu(palīgēku nomai) un norāda, ka kopīpašums

starp /Persona G/ un /Persona A/ nav izbeigts. Cietušais /Persona C/ norāda, ka /Persona A/ un /Persona B/ sniedz

apzināti nepatiesu informāciju, ka /Persona A/ joprojām ir kopīpašniece un tādā veidā panāk, ka zvērināts notārs

paraksta nostiprinājuma lūgumu. Cietušā norāda, ka /Persona A/ un /Persona B/ tādā veidā rīkojas ar svešu, trešajai

personai-/Persona G/, piederošu īpašumu, faktiski to izmantojot savām vajadzībām. Tādā veidā /Persona A/ un

/Persona B/ sniedza nepatiesas ziņas un panāca nomas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā. Cietušais norāda, ka

nepatiesu ziņu sniegšanai valsts amatpersonām ir krimināltiesisks raksturs, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Uzskata, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums-krāpšana. Cietušā pārstāvis norāda, ka kopš 2015.gada 30.jūniji tikai

/Persona G/ kā īpašniekam bija tiesības rīkoties ar viņam piederošu īpašumu. /Persona B/ un /Persona A/ zināja par

kopīpašuma izbeigšanu un divu īpašumu izveidi. Šo faktu noklusēja un sniedza apzināti nepatiesas ziņas, ka

/Persona A/ joprojām pieder ½ no kopīpašuma(2.sējums, lietas 2.-6.lapa).

[5.2] No /Persona H/ 2018.gada 28.jūnija iesnieguma, kas adresēts Valsts policijai, izriet, ka /Persona C/ ir nodarīts

būtisks kaitējus, jo kāda persona, izdarot patvarību liedz /Persona C/ piekļuvi(aizslēgtas durvis un uzlikta

signalizācija) viņam piederošajam nekustamajam īpašumam-būvēm- un tajās atrodas nezināmas mantas.

Iesniegumā norādīts, ka /Persona C/ ir nekustamā īpašuma /Adrese BG/, kas sastāv no zemes un 6 būvēm, tai

skaitā- siltumnīcas un saimniecības ēkas, īpašnieks.

Iesniegumā norādīts, ka apsekojot minēto īpašumu 2018.gada 18.maijā un 27.jūnijā konstatēts, ka kāda persona,

bez /Persona C/ ziņas un piekrišanas un saskaņošanas uz būvju durvīm uzstādījusi slēdzenes un izvietojusi

komersanta brīdinājuma zīmi ar norādi “Objektu apsargā SP Leģions”. /Persona C/ būves nav iznomājis, nevienam

nav tiesību rīkoties viņa īpašumā.

Iesniedzējs norāda, ka /Nosaukums E/ telefoniski apliecināja, ka ir noslēgts līgums par būvju apsardzi ar kādu

klientu un būvēm uzstādītas apsardzes iekārtas. Īpašuma bijušais īpašnieks -/Persona G/ apliecināja, ka īpašumu

atsavināja tikai /Persona C/, būvju nomas līgums nav noslēgts, pats nekādas slēdzenes būvēm nav uzstādījis.

Iespējams, patvarību viņa īpašumā izdarīja /Persona A/, kas liedz /Persona C/ piekļūt īpašumam. Tādā viedā viņam

ir radīts būtisks kaitējums. /Persona H/ uzskata, ka minētais jautājums nav risināms civiltiesiskā kārtā, jo nav

zināmas personas, kuras izdara patvarību (1.sējums, lietas 15.-16.lapa).

[5.3] No Zemesgrāmatu apliecības, situācijas plāna, zemes robežu plāna un fotofiksācijām redzams, ka 2016.gada

30.martā, Tukuma rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā, kā īpašuma /Adrese Y/, kadastra numurs /Adrese BF/, tai

skaitā, šķūņa-kadastra numurs /Adrese AP/ un siltumnīcas, kadastra numurs- /Adrese F/, īpašnieks ir reģistrēts

/Persona C/, pamatojoties uz 2016.gada 22.marta pirkuma līgumu ar /Persona G/ .

Fotofiksācijās redzams, ka koka durvīm(iespējams- šķūņa) uzlikta slēdzene. Fotogrāfijās fiksēta siltumnīcas

iekšpuse (1.sējums, lietas 18.,19.,20.,21.-24.lapa).

[5.4] No /Nosaukums E/ sniegtajām ziņām, pakalpojumu sniegšanas līguma Nr.2/1474, izriet, ka līgums noslēgts

2017.gada 11.oktobrī, redzams, ka tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanas līgumu noslēdza /Persona A/, par

objektu /Adrese BE/. Noslēdzot līgumu pilnvarotā persona uzrādīja Nomas līgumu, teritorijas plāna kopiju. Maksu

par pakalpojumu veic /Persona A/(1.sējums, lietas 27., 33.-39.lapa).

[6] No Nostiprinājuma lūguma -nomas tiesību nostiprināšanai- izriet, ka nostiprinājuma lūdzējs -/Persona A/,

nostiprina nomas tiesības, ½ īpašuma /Adrese BD/ daļa, nodalījuma numurs /Adrese BC/, /Persona B/ labā,

kadastra numurs /Adrese AG/, ēku un būvju kadastra apzīmējums-/Adrese L/ un /Adrese K/ nomai. Līguma

termiņš-2038.gada 5.maijs. Nomas tiesības apstiprina 2008.gada 5.maija Nomas līgums (1.sējums,lietas

10.-11.lapa).

[6.1] No 2008.gada 5.maija Nomas līgums izriet, ka /Persona A/ nodot, viņai piederošās palīgēkas, /Persona B/ kā

nomniekam lietošanā īpašuma /Adrese BB/, kadastra numurs /Adrese AG/, palīgēkas-siltumnīcu ar kadastra

numuru /Adrese L/ un saimniecības ēku ar kadastra numuru /Adrese K/.Līguma beigu termiņš -2038.gada

5.maijs(1.sējums, lietas 29.lapa).

[6.2] 2007.gada 18.oktobrī /Persona A/ izdeva /Persona B/ Universālpilnvaru pārstāvēt jebkādas viņas intereses

visās Latvijas Republikas valsts un pašvaldību, tiesu un citās iestādēs[..], tai skaitā, pārvaldīt visu veidu viņai

piederošo nekustamo īpašumu[..](1.sējums, lietaas30.-32.lapa).

[7] No Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./Adrese

Z/, kadastra numurs /Adrese G/, /Adrese W/ redzams, ka 2007.gada 14.jūnijā, zemesgrāmatu nodalījumā reģistrēta

atzīme par kopīpašnieku /Persona G/ un /Persona A/ nekustama īpašuma lietošanas kārtību pamatojoties uz

2007.gada 14.maija Nostiprinājuma lūgumu, 2007.gada 9.maija Līgums par nekustamā īpašuma lietošanas kārtības

noteikšanu ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr. /Numurs/ kas

stājies spēkā 2015.gada 30.jūnijā, ir izbeigts /Persona A/ un /Persona G/ kopīpašums un nekustamais īpašums tiks

reāli sadalīts .

2015.gada 12.augustā zemesgrāmatu nodalījumā ir reģistrēts 2008.gada 5.maija privāts Nomas līgums.

Nostiprinājuma lūgums par Nomas līguma reģistrēšanu zemesgrāmatu nodalījumā iesniegts 2015.gada

5.augustā(1.sējums,lietas 7.-9.lapa)

[8] Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 28.janvāra sprieduma civillietā Nr/Numurs/izbeigts

kopīpašums un reāli sadalīts nekustamais īpašums /Adrese BA/, kadastra numurs /Adrese AG/, kas ierakstīts

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese Z/.

/Persona G/ īpašumā nodots zemes gabals 0,3536 ha platībā un uz tā esošās palīgēkas, ar kadastra apzīmējumiem:

/Adrese AZ/; /Adrese AY/; /Adrese Q/; /Adrese AX/; /Adrese AW/; /Adrese AV/, atverot šim īpašumam jaunu

zemesgrāmatas nodalījumu.

Savukārt /Persona A/ īpašumā atstāts zemes gabals 0,3536ha platībā un uz tā esošā dzīvojamā māja ar kadastra

apzīmējumu /Adrese AU/(1.sējums, lietas 57.-60.lapa).

[9] No Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2018.gada 10.septembra sniegtajām ziņām, pievienotā

Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksta /Adrese J/, /Adrese Z/, izriet, ka 2018.gada

11.jūnijā /Persona A/ iesniegusi lūgumu Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā, nekustamā īpašuma /Adrese

AT/ zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese Z/ III daļā ar Nr.6.1 nostiprinātās nomas tiesības uz nekustamo īpašumu

ar kadastra apzīmējumu /Adrese G/, zemes vienības platības daļa 0,0325ha, būvi-siltumnīcu (kadastra apzīmējums

-/Adrese E/), būvi-saimniecības ēku(kadastra apzīmējums-/Adrese F/) pārnest uz Lapmežciema pagasta

zemesgrāmatas nodalījumu Nr./Adrese J/, jo pēc īpašuma reālās sadales tas tika reģistrētas Lapmežciema pagasta

zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Adrese J/.

Ar zemesgrāmatu tiesneša 2016.gada 21.marta lēmumu no nekustamā īpašuma /Adrese AS/iepriekš /Adrese

AR/(kadastra Nr. /Adrese G/) ierakstīts zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Adrese Z/, ir atdalīts nekustamais īpašums

/Adrese AQ/(kadastra Nr. /Adrese G/), kam atvērs zemesgrāmatu nodalījums Nr./Adrese J/, kas sastāv no zemes

vienībām ar kadastra apzīmējumu /Adrese AP/, /Adrese AO/, /Adrese AN/, /Adrese E/, /Adrese F/. Nekustamā

īpašuma īpašnieks- /Persona G/.

Nekustamajam īpašumam /Adrese A/ mainīta adrese ar nosaukumu /Adrese W/.

Saskaņā ar vēstulē norādīto Zemesgrāmatu likuma 36.pantā noteikts, ka sadalot nekustamu īpašumu vairākos

patstāvīgos īpašumos, tāpat arī atdalot no nekustama īpašuma reālu daļu ar nolūku pievienot to citam nekustamam

īpašumam, visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru

jaunradušos nekustamu īpašumu vai no nekustama īpašuma atdalīto reālo daļu.

Tā kā Lapmežciema pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr./Adrese Z/ ir nostiprinātas nomas tiesības, atbilstoši

Zemesgrāmatu likuma 36.pantam, veicot nekustamā īpašuma /Adrese AB/ reālo sadali, nomas tiesība bija

pārnesama uz jaunradīto nekustamo īpašumu /Adrese AA/.No ierakstiem redzams, ka nomas tiesība nav pārnesta.

No ierakstiem Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr5./Adrese J/ redzams, ka /Persona G/ ir

atsavinājis nekustamo īpašumu /Persona C/, pamatojoties uz 2016.gada 22. un 23.marta pirkuma līgumiem.

Nekustamais īpašums atsavināts laikā, kad uz nekustamā īpašuma daļu ir nostiprināta nomas tiesība, pamatojoties

uz 2008.gada 5.maija nomas līgumu (ierakstīts Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /Adrese Z/).

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 90.pantu, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrod kļūdu nostiprinājuma lēmumā,

tad viņš to izlabo ar jaunu lēmumu arī bez ieinteresēto personu lūguma vai sūdzības; izlabojums taisāms pēc tam,

kad pieprasīta atsauksme no personām, kuru labā vai pret kurām bija taisīts nepareizs lēmums. Acīmredzamas

kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi.

Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļa 2018.gada 13.jūlijā nosūtīja vēstuli /Persona C/, atsauksmes

sniegšanai tiesā līdz 2018.gada 10.augustam par nomas tiesības pārnešanu no nekustamā īpašuma /Adrese AA/.

/Persona C/ pārstāvis-/Persona H/ 2018.gada 9.augustā informēja zemesgrāmatu nodaļu, ka kļūdas labojumam

nepiekrīt, jo minēto īpašumu /Persona C/ ieguva bez apgrūtinājuma.

/Persona H/ norāda, ka /Persona A/ un /Persona B/ liedz viņam pilnvērtīgi realizēt un baudīt īpašuma tiesības.

Uzskata, ka nomas līgums reģistrēts, /Persona A/ un /Persona B/ rīkojoties nelabticīgi. Par šo faktu /Persona C/ ir

vērsies policijā, ir ierosināts kriminālprocess. /Persona H/ norāda, ka nav pieļauta kļūda nostiprinājuma lēmumā par

ierakstu nepārnešanu uz īpašuma /Adrese O/ nodalījumu. Kļūda ir pieļauta, nedzēšot nekustamā īpašuma /Adrese

AB/ zemesgrāmatā veiktos ierakstus par līgumu. /Persona H/ norāda, ka 2016.gada 14.martā nostiprinājuma

lūgumā tika lūgts dzēst Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese Z/ III daļas 1.iedaļā izdarītos

ierakstus Nr.6.1 un 6.2.Tomēr tas nav izdarīts. Uzskata, ka par kļūdu atzīstams tas, ka nomas tiesības

nostiprināšanai netika pievienota kopīpašnieka /Persona G/ piekrišana. /Persona H/ uzskata, ka /Persona A/ un

/Persona B/ ir maldinājuši valsts amatpersonas, neziņojot par Augstākās tiesas spriedumu, kas stājies spēkā

2015.gada 30.jūnijā.

/Persona H/ norāda, ka nomas līguma reģistrācija zemesgrāmatā ir notikusi pamatojoties uz 2015.gada 5.augusta

nostiprinājuma lūgumu, kas satur nepatiesas ziņas. Atsaucoties uz /Persona H/ teikto un izvērtējot nekustamo

īpašumu lietās pieejamos dokumentus zemesgrāmatu nodaļas p.i. /Persona T/ izskaidro, ka nav pamatots /Persona

H/ apgalvojums, ka nomas tiesības nostiprināšanai bija nepieciešama /Persona G/ rakstiska piekrišana, jo

2007.gadā starp /Persona A/ un /Persona G/ tika noslēgts nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgums, ka

/Persona A/ atsevišķā lietošanā nodota ēka ar kadastra numuru /Adrese F/.

/Persona G/, iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu nekustamā īpašuma /Adrese AB/ sadalīšanai,

izveidojot jaunu nekustamo īpašumu, /Adrese O/, nostiprinājuma lūguma 8.punktā lūdza nepārnest Lapmežciema

pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese Z/ III. daļas 1.iedaļā izdarītos ierakstus Nr.6.1 un 6.2, tos dzēšot.

Nostiprinājuma lūgums pamatots ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu lietā Nr. /Numurs/

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese ar 2016.gada 21.marta lēmumu veica nekustamā īpašuma /Adrese AB/ sadalīšanu,

izveidojot jaunu nekustamo īpašumu-/Adrese AM/.Nomas tiesība netika ne dzēsta, kā to lūdza /Persona G/, ne arī

pārnesta uz jaunradīto nekustamo īpašumu, atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 36.pantā noteiktajam. /Persona G/

sūdzību un iebildumus par šo lēmumu nav cēlis.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61.panta 2.punktam nostiprinājuma lūgumam jāpievieno apliecinājums par tās

personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts, izņemot gadījums kad nostiprinājuma pamatā ir likums vai

tiesas spriedums vai lēmums, vai arī kad nostiprinājumu izdara 45.panta 1-6 un 8.punktaā paredzēto atzīmju

veikšanai.

Tā kā /Persona G/ nekustamā īpašuma sadalīšanai nebija pievienota notariāli apliecināta /Persona A/ un /Persona B/

piekrišana nomas tiesības dzēšanai, tad /Persona G/ lūgums par nomas tiesības dzēšanu netika pamatots. Līdz ar to

nomas tiesības dzēšanai nav pamata. Minētais strīds risināms civiltiesiskā kārtā(1.sējums, lietas 61.-69.lapa).

[10] No 2007.gada 9.maija Līguma par nekustamā īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu izriet, ka /Persona A/ un

/Persona G/ nostiprinātas īpašumtiesības, katram, uz1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma ar kadastra numuru

/Adrese G/ nosaukums /Adrese A/, kas atrodas /Adrese AL/. /Persona A/ atsevišķā lietošanā tiek nodots zemes

gabals un uz tā esošās trīs ēkas-dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu Nr./Adrese AK/, siltumnīca-kadastra

apzīmējums Nr./Adrese E/ un saimniecības ēkas, kadastra numurs-/Adrese F/(1.sējums,lietas 77.-78.lapa).

[11] Cietušais /Persona C/ pirmstiesas procesā liecināja, ka vēlējās iegādāties zemes īpašumu pie jūras. Īpašums

tika meklēts portālā/Tīmekļvietne B/un piesaistot /Nosaukums F/ brokeru. Galvenais zemes īpašuma kritērijs-

pieejamais budžets, zeme atrodas jūras tuvumā, ir iespēja veikt apbūvi.

2012.gadā vai 2013.gadā pie dēla vērsās bijušais darba kolēģis /Persona G/, piedāvāja pārdot viņam piederošā

kopīpašuma daļu no zemesgabala /Adrese AJ/. Par šo īpašumu dēls /Persona H/ izstāstīja cietušajam, bet tā kā

/Persona G/ piederēja tikai kopīpašums, par minēto īpašumu interese neradās.

Tā kā pats dzīvo un strādā Ukrainā, turpmāk pilnvaroja dēlu-/Persona H/ īpašuma iegādes meklējumiem un sakarā

ar īpašuma iegādi veikt dokumentu kārtošanu.

Cietušais liecina, ka likumā noteiktajā kārtībā, ieguva īpašumā zemes gabalu no /Persona G/, bez apgrūtinājuma.

Turpmāk /Persona A/ un /Persona B/ radīja apstākļus, lai cietušajam nebūtu pieeja zemes gabala izmantošanai.

Piemēram, robežu iznīcināšana pēc zemes gabala iemērīšanas, ko veica mērnieks. Nekustamā īpašumā esošo ēku-

garāžas, siltumnīcas un saimniecības ēkas tika nobloķētas un aizslēgtas ar svešām atslēgām, pieslēgta apsardze,

notika tiesvedības, kas prasīja naudas līdzekļus. /Persona A un Persona B/šīs ēkas izmantoja savām vajadzībām.

Cietušais norāda, ka viņam tika liegta saimnieciskā darbības, viņa īpašumā. Līdz ar to cietušajam radīti materiālie

zaudējumi saistībā ar daudzām tiesvedībām. Par īpašumu tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, bet reāli

mājsaimniecību nav iespējams izveidot.

Cietušais liecina, ka bija uzsākti un pārtraukti elektrības projektēšanas un ēkas projektēšanas darbi, jo saistībā ar

tiesvedību liegta pieeja esošajam īpašumam. Uzskata, ka no /Persona A un Persona B/puses tas ir kvalificējams, kā

reiderisms un krāpšana personu grupa. Detalizētākas informācijas sniegšanai pilnvaro dēlu /Persona H/

(1.sējumslietas 133.lapa).

[12] Cietušā /Persona C/ pārstāvis- /Persona H/ pirmstiesas procesā liecināja, ka 2012.gada vai 2013.gadā /Persona

G/ piedāvāja iegādāties viņam piederošo kopīpašumu /Adrese AI/. Sākotnēji tēvam par šo īpašumu nebija

interese.2015.gadā /Persona G/ atkal vērsās ar piedāvājumu iegādāties īpašumu apgalvojot, ka kopīpašums ir

izbeigts. 2015.gada 12.septembrī, ar sievu /Persona N/, minēto īpašumu apskatīja dabā.2015.gada 14.septembrī ar

sievu pārbaudīja zemesgrāmatas ierakstus un konstatēja, ka zemesgrāmatā ir atzīme, ka ar Augstākās tiesas

spriedumu kopīpašums starp /Persona G/ un /Persona A/ izbeigts, spriedums stājās spēkā 2015.gada 30.jūnijā.Tajā

brīdī uz /Persona G/ vārda nebija noformēta atsevišķa zemesgrāmata.

Īpašums nav apgrūtināts, izņemot to, ka 2015.gada augustā, jau pēc augstākās tiesas sprieduma spēkā stāšanās, uz

jau /Persona G/ piederošajām ēkām-siltumnīcas, garāžas un saimniecības ēkas-ir reģistrēts nomas līgums,

pamatojoties uz bijušās kopīpašnieces /Persona A/ 2015.gada 5.augusta nostiprinājuma lūgumu un tam pievienoto

nomas līgumu.

Satiekoties ar /Persona G/ un viņa pārstāvi /Persona R/ tika noskaidrots, ka par reģistrēto nomas līgumu viņi neko

nezina, visticamāk, tas ir fiktīvs un /Persona A/ ir rīkojusies prettiesiski, jo kopīpašums tika izbeigts ar Augstākās

tiesas spriedumu, kas stājās spēkā 2015.gada 30.jūnijā.

Par situāciju izstāstīja tēvam. Sazinājās ar notāri /Persona S/ un notāre ieteica slēgt pirkuma līgumu tad, kad

/Persona G/ piederošajam īpašumam tiks atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums ar jauno adresi. /Persona G/

teica, ka veiks nepieciešamās formalitātes-saņems pašvaldības lēmumu par jauno adreses piešķiršanu un nodrošinās

jauna zemesgrāmatas nodalījuma atvēršanu.

Tēvs pilnvaroja /Persona H/ vienoties ar /Persona G/ par pirkuma darījuma veikšanu. /Persona G/ iesniedza

zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu, jauna zemesgrāmatas nodalījuma atvēršanai uz /Persona G/ vārda,

pamatojoties uz Augstākās tiesas spriedumu, kas stājies spēkā 2015.gada 30.jūnijā.

2016.gada 21.martā zemesgrāmatu tiesnese, pamatojoties uz minēto Augstākās tiesas spriedumu, atvēra jaunu

zemesgrāmatu nodalījumu /Persona G/ piederošajam īpašumam. Visticamāk, ka zemesgrāmatu tiesnese, saprata, ka

nomas līgums ir fiktīvs un reģistrēts, veicot noziedzīgu nodarījumu, sniedzot nepatiesas ziņas valsts amatpersonām

par īpašuma piederību, nepārnesa ierakstu par īpašuma nomu uz jauno zemesgrāmatas nodalījumu.

Kopā ar sievu iepazinās ar jaunā zemesgrāmatu nodalījuma ierakstiem, /Persona G/ piederošajam īpašumam

secināja, ka īpašums un uz tā esošās ēkas nav apgrūtināti, zemesgrāmatā nav reģistrēti nomas līgumi.

Pamatojoties uz izsniegto pilnvaru ar /Persona G/, pie notāres /Persona S/, noslēdza pirkuma līgumu, ko iesniedza

reģistrēšanai zemesgrāmatā. Kopš 2016.gada marta tēvs ieguva īpašumu, kas agrāk piederēja /Persona G/.

Vēlāk secināja, kad tēva īpašumtiesības jau bija reģistrētas zemesgrāmatā, zemesgrāmatu ieraksti par nomas līgumu

netika pārnesti uz /Persona G/ zemesgrāmatas nodalījumu, taču tie saglabājās vecajā, tagad, /Persona A/ piederošā

īpašuma, zemesgrāmatu nodalījumā, jo to dzēšanai nepieciešamas atsevišķas zemesgrāmatas procedūras.

Lai gan ieraksti par nomas līgumu /Persona C/ nav saistoši, preventīvā nolūkā, arī tādēļ, ka 2016.gada aprīlī tēva

īpašuma apsekošanas laikā /Persona B/ cietušās pārstāvim un viņa sievai draudēja tēva īpašumu atņemt viņi

2016.gada 4.decembrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu norādot uz iespējamo fiktīvo nomas līgumu un /Persona

A/ un /Persona B/ noziedzīgo nodarījumu.

Par šo faktu tika ierosināts kriminālprocess, 2018.gada sākumā /Persona G/ informēja, ka kriminālprocess ir

izbeigts. /Persona A/ un /Persona B/ pret tēvu vērš dažādas darbības, lai apgrūtinātu īpašuma lietošanu. /Persona A/

un /Persona B/ ir vērsušies tiesā par ķīlas tiesību reģistrēšanu uz tēvam- /Persona C/- piederošo īpašumu un naudas-

114 000euro piedziņu, pamatojoties uz viltotu aizdevuma līgumu, jo viltojums tika konstatēts citā

kriminālprocesā-/Numurs/ un šaubīgu cesijas līgumu, kā arī administratīvajā procesā, apstrīdot adreses piešķiršanu

tēvam piederošajam īpašumam.

/Persona B/ un /Persona A/ šādas darbības veic kopš 2016.gada un tēvs, par juridiskajiem pakalpojumiem ir

iztērējis lielus naudas līdzekļus, kas ir ietekmējis ģimenes budžetu. Līdz ar to nav bijis laika apmeklēt tēva īpašumu

un to attīstīt.2018.gadā tēvs konstatēja, ka viņa piederošajām būvēm ir pieslēgta signalizācija un uzlikta

/Nosaukums E/ signalizācija. No apsardzes firmas un Valsts policijas uzzināja, ka /Persona B/ un /Persona A/

patvarīgi lieto minētās ēkas.

2018.gada vasarā satikās ar /Persona B/, Ragaciema īpašumā. /Persona B/ teica, ka viņam ir nomas līgums uz

ēkām, iedeva zemesgrāmatas vēstuli, kur norādīts, ka zemesgrāmatā ir uzsākts process pamatojoties uz /Persona A/

iesniegumu.

No vēstules satura secināms, ka /Persona A/ un /Persona B/ turpina veikt darbības, lai reģistrētu zemesgrāmatā

savstarpēji noslēgto nomas līgumu uz tēvam piederošajām ēkām.

/Persona A/ ir lūgusi atzīt par kļūdu, 2016.gada 21.marta zemesgrāmatu tiesneses lēmumu, ar kuru ieraksti, par

nomas līgumu uz siltumnīcu, garāžu un saimniecības ēku, netika pārnesti uz /Persona G/ piederošo īpašuma

zemesgrāmatu nodalījumu. Šajā sakarā tēvs, par juridisko pakalpojumu sniegšanu, iztērēja ievērojamus naudas

līdzekļus. Zemesgrāmata atteica reģistrēt nomas līgumu uz tēvam piederošajām ēkām. /Persona B/ un /Persona A/

turpina patvarīgi lietot tēva īpašumu.

/Persona B/ un /Persona A/ bija zināms par Augstākās tiesas 2015.gada spriedumu, kas stājās spēkā 30.jūnijā, par

kopīpašuma izbeigšanu ar /Persona G/. Cietušā pārstāvis uzskata, ka nomas līgums ir fiktīvs, vai pat viltots, slēgts

ar atpakaļejošu datumu.

Cietušā pārstāvis uzskata, ka /Persona A/ un /Persona B/ maldināja notāru, ka /Persona A/ joprojām ir kopīpašniece,

lūdza sagatavot nostiprinājuma lūgumu, un iesniedza zemesgrāmatu nodaļā. Tādā veidā /Persona A/ un /Persona B/

panāca, ka trešajām personām, /Persona G/ piederošajā īpašumā tika reģistrēts nomas līgums (1.sējums, lietas 96.-

.lapa).

Tiesas sēdē /Persona H/ liecināja, ka strīdus īpašumu iegādājās no /Persona G/. /Persona G/ uzrunāja /Persona H/ un

piedāvāja iegādāties šo īpašumu. Tajā laikā /Persona H/ strādāja nekustamo īpašumu aģentūrā. Sākotnēji /Persona

G/ piedāvāja īpašumu iegādāties aģentūrai. Tā kā aģentūra ar šādām lietām nenodarbojas, izskatīja īpašuma iegādi

pats, jo ģimene jau ilgstoši meklēja īpašumu pie jūras. Tajā brīdi vēl nebija notikusi īpašuma sadale. /Persona G/

strādāja kaimiņos.

Nezina, kāpēc /Persona G/ vērsās tieši pie /Persona H/. Pēc laika informēja, ka īpašums ir sadalīts. Bija aizbraucis

skatīties īpašumu, izstaigāja īpašuma teritoriju, bez īpašnieka klātbūtnes. Uz zemes gabala bija arī citas ēkas. Ēkas

nemaz neinteresēja, jo pirka zemi, lai būvētu māju un īpašums nebija apgrūtināts. Neinteresējās, kad mantas tiks

izvestas no ēkām. Nezina, kas šīs telpas izmantoja. Neatceras, vai tajā laikā jau īpašums bija sadalīts.

Ar īpašumu sadalīšanu saistītas darbības nepamaksāja. Neatceras, kāpēc bija sastādīti divi līgumi, par divu

domājamo daļu iegādi.

/Persona H/ norāda, ka īpašums nav apgrūtināts, tādu atzīmju, par īpašuma apgrūtināšanu, zemesgrāmatu

nodalījumā nav. Cietušais nav cēlis prasību par strīdus telpu atbrīvošanu. Iesniedza policijā iesniegumu par

kriminālprocesu. Uzskata, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, jo nomas tiesība zemesgrāmatā tika ierakstīta pēc

īpašumtiesību izbeigšanās. Uzskata, ka nomas līgums ir fiktīvs, jo arī tiesvedības laikā, kad tika sadalīts īpašums,

tāda nomas līguma nebija. Ar Augstākās tiesas spriedumu tika izbeigtas /Persona A/ un /Persona G/ kopīpašuma

tiesības. /Persona G/ ar sprieduma saturu iepazīstināja daļēji. Uzskatīja, ka īpašumu var iegādāties bez problēmām.

Pirms īpašuma iegādes pārbaudīja īpašuma nodalījumu zemesgrāmatā un apgrūtinājumi netika konstatēti.

Pēc īpašuma iegādes ir komunicējis ar apsūdzētajiem un /Persona B/ izteicās, ka īpašums ir ieķīlāts, izskanēja vārds

/Persona O/, ir aizdevuma līgums. Neko par /Persona O/ nezināja. Vai /Persona G/ piedāvā iegādāties īpašumu.

Draudēja īpašumu atņemt. Tiesvedības ar viltotiem dokumentiem, nav saistītas ar /Persona B/.

Tiesas sēdē /Persona H/ apstiprināja, ka šobrīd īpašums ir pārdots. Nav risinājis jautājumu ar /Persona B/ par

iespēju piekļūt piederošajām ēkām. Jaunie īpašnieki zināja, ka nav iespēja piekļūt strīdus ēkām.

[13] No Augstākās tiesas 2015.gada 30.jūnija Rīcības sēdes lēmuma lietā Nr./Numurs/ izriet, ka Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas 2014.gada 28.janvāra spriedums-par kopīpašuma izbeigšanu- nekustamā īpašuma /Adrese

AH/(kadastra Nr./Adrese AG/) starp /Persona G/ un /Persona A/ reālo sadali ir stājies spēkā. Kasācijas sūdzību par

minēto spriedumu iesniedza /Persona A/ pārstāvis-/Persona B/, kas neatbilst Civilprocesa likuma 82.panata sestajai

daļai un tādēļ ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību par minēto spriedumu(1.sējums,lietas 116.-117.lapa).

[14] Liecinieks /Persona G/ pirmstiesas procesā, 2019.gada 28.janvārī liecināja, ka ir /Persona A/ brālis un

2012.gada 24.janvārī tika pasludināts tiesas spriedums par kopīpašuma izbeigšanu, ar kuru ēkas ar kadastra

apzīmējumu Nr./Adrese E/ un /Adrese F/ tika nodotas /Persona G/ īpašumā.

Ar Augstākās tiesas 2014.gada 28.janvāra nolēmumu, Zemgales apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts un

stājās spēkā 2015.gada 30.jūnijā. Uzskata, ka /Persona A/ zināja par kopīpašuma izbeigšanu.

Liecinieks norāda, ka /Persona A/ nav viņu informējusi par nomas līguma noslēgšanu ar /Persona B/ 2008.gada

5.maijā. Par nomas līgumu uzzināja 2015.gadā, kad kārtoja, ar īpašumu, saistītas formalitātes Zemesgrāmatā.

Uzskata, ka nomas līgums ir fiktīvs un iesniegts Zemesgrāmatā, lai novilcinātu liecinieka iespēju tiesiski rīkoties ar

viņam piederošo īpašumu /Adrese AF/. Konsultējoties ar advokātu uzzināja, ka nomas līgums ir saistošs gan viņam,

gan potenciālajam zemes pircējam /Persona C/. Ņemot vērā minēto, lūdza zemesgrāmatu šo nomas līgumu dzēst no

viņa zemesgrāmatas, kas tika izdarīts 2015.gadā. Uzskata, ka 2008.gada 5.maija nomas līgums viņam un /Persona

C/ nav saistošs, jo nav pie notāra apstiprināts un savlaicīgi iesniegts zemesgrāmatā.

Pēdējo reizi /Adrese AE/ bija 2015.gada rudenī, piedaloties pašvaldības pārstāvim un /Nosaukums D/ mērniekam.

Saimnieciskā darbība īpašumā nenotika. /Persona A un Persona B/ garāžu izmantoja vecu mantu glabāšanai.

/Persona A/ ar ģimeni šajā īpašumā uzturas periodiski, vasarā. Ar /Persona A/ nav nekādu attiecību(1.sējums,lietas

135.lapa).

[14.1] 2021.gada 27.jūlijā /Persona G/ liecināja, ka par /Persona A/ noslēgto nomas līgumu ar /Persona B/ uzzināja

2015.gada rudenī, ja to būtu zinājis ātrāk, tad Zemgales apgabaltiesā un Augstākajā tiesā būtu cēlis pretenziju par

šo nomas līgumu un nebūtu pieļāvis līguma esību uz viņam piederošajām ēkām.

Kad sniedza Zemesgrāmatā dokumentus par /Adrese AD/, reģistrāciju apstrīdēja nelikumīgo nomas līgumu, kas

bija reģistrēts zemesgrāmatā. Ar advokāta /Persona R/ palīdzību pierādīja, ka šis nomas līgums nav viņam saistošs

un tas tika dzēsts no viņa zemesgrāmatas, lūgums par nomas līguma dzēšanu netika noraidīts.

/Persona A/ zemesgrāmata nekad nav interesējusi. Vienpersoniski veica īpašuma sadali pamatojoties uz Augstākās

tiesas nolēmumu un Lapmežciema pagasta būvvaldes un /Nosaukums D/ dokumentiem, veica tikai ar savu īpašumu

pēc tiesvedības pabeigšanas (1.sējums,lietas 136.lapa).

[14.2] Liecinieks /Persona G/ 2022.gada 21.janvārī liecināja, ka /Persona H/, par /Persona A/ un /Persona B/

noslēgto nomas līgumu uzzināja pirms īpašuma /Adrese O/, pārdošanas. /Persona H/ informēja liecinieku, ka ir

apgrūtinājums. Pats par šo apgrūtinājumu nezināja. Tāpēc vērsās Zemesgrāmatā, lai precizētu, kas tas ir par

apgrūtinājum un uzzināja par nomas līgumu.

Kad notika tiesvedības, saistībā ar minētā īpašuma sadali, par nomas līgumu lieciniekam nekas nebija zināms.

/Persona A/ šo faktu bija noklusējusi. /Persona A/ visu laiku lika šķēršļus īpašuma pārdošanai.

/Persona G/ liecina, ka neuzskata sevi kriminālprocesā par cietušo, jo pēc tam iesniedza lūgumu Zemesgrāmatā par

nomas tiesību dzēšanu. No savas zemesgrāmatas izdzēsa nomas tiesības. Mantisks kaitējums nav radies. Ja

civillietas iztiesāšanas laikā būtu zinājis par nomas līgumu, to būtu apstrīdējis. /Persona A/ un /Persona B/ par to

noklusēja, uzskata, ka nomas līgums ir fiktīvs.

Zemgales rajona tiesā tika izskatīta civillieta par ķīlas līgumu, kur prasītājs bija /Persona O/, kur tika konstatēts

liecinieka viltotais paraksts, šajā civillietā tika iesaistīta arī /Persona A/ un /Persona B/, kuriem bija cesijas

līgums(2.sējums, lietas 163.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /Persona G/ liecināja, ka /Persona A/ ir māsa, /Persona B/-māsas vīrs.

Liecinieks norāda, ka /Persona C/ iegādājās zemes īpašumu. Ar /Persona H/ strādāja vienā darbavietā. Ar /Persona

B/ un /Persona A/ nav nekādu attiecību. Pirmstiesas procesā sniegtās liecības uztur.

Prasību par kopīpašuma izbeigšanu cēla /Persona G/. Ar /Persona A/ bija noslēgts kopīpašuma lietošanas līgums.

Līdz tiesvedībai, pats, nekādas ēkas nepārvaldīja un neapsaimniekoja. /Persona A un Persona B/ bija patvaļīgi

ierīkojuši signalizāciju garāžā, tādēļ nevarēja izvest mantas. Ēkas nebija iespējams lietot. Tas bija iemesls, lai

iesniegtu prasību par kopīpašuma sadali. Neatceras, kuram kāda ēka bija nodota lietošanā, pirms īpašuma sadales.

Par nomas līgumu uzzināja ziemā, pēc Senāta lēmuma. Īpašumu atsavināja /Persona C/, pēc līguma reģistrēšanas

zemesgrāmatā. /Persona H/ brauca apskatīt īpašumu. Visas šīs darbības apmaksāja pats, arī pats veica

pārskaitījumus.

Pēc 2007.gada 9.maija līguma, par nekustamā īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu, uzrādīšanas liecinieks

/Persona G/ apstiprina, ka ar šī līguma 2.2 punktu /Persona A/ lietošanā tika nodotas arī strīdus palīgēkas -

saimniecības ēkas un siltumnīca. Minētais līgums bija spēkā līdz Augstākās tiesas nolēmuma-par kopīpašuma

izbeigšanu-stāšanās spēkā, brīdim.

Liecinieks norāda, ka bija pazīstams ar /Persona O/, viņš bija mākleris. Apstiprina, ka /Persona O/ bija izsniedzis

pilnvaru.

[15] No Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 27.novembra lēmuma Nr./Numurs/izriet, ka /Persona H/, kā /Persona C/

pārstāvis, ir iesniedzis sūdzību par Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcību, saistībā ar

saņemto atbildi uz iesniegumu, ar kuru atteikts veikt kļūdas labošanu zemesgrāmatu datos-ierakstu par nomas

tiesību dzēšanu nekustamajam īpašumam.

/Persona C/ pārstāvja-/Persona H/ sūdzība tika noraidīta.

[15.1] Lēmumā norādīts, ka Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2018.gada 10.septembra

vēstulē ietvertie motīvi par to, ka nekustamajos īpašumos nav iespējams veikt grozījumus attiecībā uz nomas

tiesību, kā arī nav iespējams dzēst nomas tiesību, ir pareizi un pietiekami.

Civillietu tiesu kolēģija no Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./Adrese J/ nekustamā īpašuma

lietā esošajiem dokumentiem konstatēja, ka /Persona G/, iesniedzot Zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu

nekustamā īpašuma /Adrese AB/ sadalīšanai, izveidoja jaunu nekustamo īpašumu /Adrese AC/, kadastra numurs

/Adrese G/, nostiprinājuma lūguma 8.punktā lūdza nepārnest Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./Adrese Z/ III. daļas I. iedaļā izdarītos ierakstus Nr.6.1 un 6.2, tos dzēšot. Lūgums pamatots ar Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas 2014.gada 28.janvāra spriedumu

[15.2] Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 36.pantam, sadalot nekustamu īpašumu vairākos pastāvīgos īpašumos, tāpat

arī atdalot no nekustamā īpašuma reālu daļu ar nolūku pievienot to citam nekustamajam īpašumam, visas tiesības,

kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradušos nekustamu

īpašumu vai no nekustama īpašuma atdalīto reālo daļu. Zemgales apgabaltiesa secināja, ka Zemesgrāmatu nodaļas

tiesnese ar 2016.gada 21.marta lēmumu veica nekustamā īpašuma /Adrese AB/ sadalīšanu, izveidojot jaunu

nekustamo īpašumu-/Adrese AA/.Nomas tiesības netika dzēstas, kā to lūdza /Persona G/, savā nostiprinājuma

lūgumā, ne arī pārnesta uz jauno nekustamo īpašumu, kā to nosaka Zemesgrāmatu likuma 36.pants./Persona G/

neiesniedza sūdzību par zemesgrāmatas nodaļas tiesneses lēmumu par to, ka nostiprinājuma lūgums netika izpildīts

kā bija lūgts.

[15.3] Civillietu tiesu kolēģija norāda, ka neskatoties uz iepriekš konstatēto situāciju, /Persona C/ piederošais

nekustamais īpašums nav aprobežots ar nomas tiesībām un lietā nav ziņu par to, ka kāda persona būtu vērsusies

pret /Persona C/ par piekļūšanu iznomātajām telpām, kas norāda uz to, ka Zemesgrāmatas nodaļas tiesnese,

izlemjot jautājumu par jauna nekustamā īpašuma izveidi un datu norādīšanu nodalījumā taisnīgi nav pārnesusi

ierakstus par nomas tiesībām uz jauno nekustamo īpašumu.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese ir pilnībā apmierinājusi /Persona G/

nostiprinājuma lūgumā izteikto lūgumu par nomas tiesību nepārnešanu uz jaunizveidoto nekustamo īpašumu. Ir

atzīstams, ka gan /Persona G/ un /Persona C/, iegādājoties strīdus nekustamo īpašumu bija iespējas pārliecināties

par nekustamā īpašuma izveides vēsturisko gaitu, ierakstu un atzīmju esamību zemesgrāmatu nodalījumā un

normatīvos aktos noteiktajā kārtībā uz termiņā reaģēt uz izveidojušos situāciju.

[15.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo

tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 97.pantu persona, kas lūgusi nostiprinājumu, var pārsūdzēt zemesgrāmatu

nodaļas lēmumu(82.pants), ja ar to nostiprinājuma lūgums visumā vai pa daļai atstāts bez ievērības vai nav izpildīts

tā, kā bija lūgts. Pārējās personas nostiprinājumu var apstrīdēt vienīgi prasības kārtībā.

Zemgales apgabaltiesa norāda, ka tā kā /Persona C/ uzskata, ka viņa īpašuma tiesības ir nepamatoti apgrūtinātas,

tad tiesības var aizstāvēt, vienīgi ceļot prasību tiesā, vispārējā civilprocesuālajā kārtībā.

[16] No /Persona G/ Nostiprinājuma lūguma kopīpašuma reālai sadalei vai nekustamā īpašuma atdalīšanai izriet, ka

/Persona G/, pamatojoties uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 28.janvāra spriedumu, kas stājies

likumīgā spēkā 2015.gada 30.jūnijā lūdz nepārnest Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese Z/

III. daļas I. iedaļā izdarītos ierakstus Nr.6.1 un 6.2-par nomas tiesību nostiprināšanu pamatojoties uz 2008.gada

5.maija nomas līgumu, tos dzēšot. /Persona G/ nevēlas turpināt noslēgto nomas līgumu un atzīst, ka tas ir izbeigts.

No 2015.gada 3.spetembra nostiprinājuma lūguma redzams, ka /Persona G/ lūdz zemesgrāmatu izdarīt atzīmi par

kopīpašuma izbeigšanu ar /Persona A/ un /Persona G/, pamatojoties uz minēto spriedumu (2.sējums,lietas 13.-16.,

2.sējums, lietas 55.lapa).

[17] Lieciniece /Persona I/ pirmstiesas procesā -2020.gada 24.jūlijā-liecināja, ka ir strādājusi par zvērinātu notāru,

šobrīd ir pensijā.

Ir saprotams, kādā kriminālprocesā ir uzaicināta sniegt liecību.

Lieciniece liecina, ka nopratināšanas laikā ir uzrādīts nostiprinājuma lūgums, nomas tiesību nostiprināšanai, kuru

lūdza /Persona A/.

Lieciniece norāda, ka šo gadījumu neatceras, cilvēkus arī neatceras. Nomas līgums ir pašu lūdzēju sastādīts, ko

likums arī atļauj. Liecinieces pienākums bija pārbaudīt lūdzēju personību, rīcībspēju, kā arī ieskatīties

zemesgrāmatu reģistros, vai īpašumam nav citi apgrūtinājumi.

Lieciniece apgalvo, ja ir apstiprinājusi šo lūgumu, tad pēc publiski pieejamiem reģistriem un tajos iekļautajiem

datiem, ar īpašumu viss ir bijis kārtībā. Notārs balstās uz publiskajiem reģistriem un līgumu.

Lieciniece norāda, ka viņai nebija zināms par tiesas spriedumu, par īpašuma reālo sadali. Iespējams, minētais

lēmums vēl nebija iekļauts reģistros un nebija zināms trešajām personām-notāram un zemesgrāmatai. Ja

nostiprinājuma līdzējiem tas bija zināms, bet viņai-nebija, viņa paļāvās uz viņu goda prātu. Par ziņu patiesumu,

iesniedzot notāram lūgumu par nomas tiesību nostiprināšanu, atbild lūdzēji. Notārs pārbauda tikai reģistrus un

apliecina. Ja fakts par tiesas spriedumu būtu zināms un netiktu noklusēts, tas būtu ietekmējis viņas lēmumu,

apliecinājumu.

[17.1] 2021.gada 11.augustā lieciniece /Persona I/ liecināja, ka /Persona B/ un /Persona A/ personīgi nepazīst.

Personas ieradās pie notāra ar pašu sagatavotu nostiprinājumu, līdz ar to notāram bija jāapstiprina tikai viņu

paraksti, rīcībspēja un jāpārbauda reģistri, vai īpašums nav apgrūtināts. Neatceras, vai pievērsa uzmanību, ka tas ir

kopīpašums. Ja notārs pats sagatavo nostiprinājuma lūgumu, tad tiek pārbaudīta informācija un uz nostiprinājuma

lūguma parakstās visas personas, kam tas saistošs(2.sējums,lietas 45.lapa).

[18] Pirmstiesas procesā lieciniece /Persona MH/ liecināja, ka saprot, kādā kriminālprocesā uzaicināta sniegt

liecību. Lieciniece liecina, ka Zemesgrāmatā nestrādā kopš 2017.gada.Apskatot zemesgrāmatas nodalījuma

norakstus redzams, ka ir bijusi īpašuma sadale starp /Persona A/ un /Persona G/. Redzams, ka ir reģistrējusi nomas

tiesību uz nekustamo īpašumu -siltumnīcu un saimniecības ēku, kā arī zemes platību-0,0325ha-2015.gada

12.augustā.

Kolēģe /Persona Q/ -2015.gada 10.septembrī izbeigusi kopīpašumu starp minētajām personām un īpašums ir reāli

sadalīts, pamatojoties uz 2015.gada 3.septembra nostiprinājuma lūgumu un Augstākās tiesas 2014.gada 28.janvāra

spriedumu, kas stājies spēkā 2015.gada 30.jūnijā.

Nomas tiesību reģistrēja, jo nebija zināms par minētajiem Augstākās tiesas nolēmumiem, jo tas kļuva zināms tikai

2015.gada 10.septembrī, kad tika ievadīts zemesgrāmatā. Nomas tiesība netiktu reģistrēta, ja būtu zināms par

nolēmumu un īpašuma reālo sadali.

Lieciniece norāda, ka nomniekiem būtu jāvēršas tiesā, lai pierādītu, ka nomas tiesība ir bijusi spēkā pirms reālās

sadales. Vadījās pēc dokumentiem un informācijas, kas tajā brīdī bija zināma. Personai, kurai tapa zināms

Augstākās tiesas spriedums, iespējams, vajadzēja uzreiz vērsties pie notāra ar nostiprinājuma lūgumu, par reālo

sadali, lūgums tika iesniegts tikai 2015.gada 3.spetembrī. Nomas tiesību nevarēja dzēst arī pēc tam, kad tapa

zināms tiesas spriedums, jo tas nav iespējams bez īpašnieku lūguma. Vai arī /Persona G/, savu daļu, varēja pārdot ar

apgrūtinājumu, kas būtu redzams zemesgrāmatā (2.sējums,lietas 47.lapa).

[19] No Valsts zemes dienesta sniegtajām ziņām redzams, ka atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas datiem,

vēsturiskās kadastrālās vērtības no 2015.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.septembrim(kad sagatavota izziņa) būvei

ar kadastra apzīmējumu Nr./Adrese E/ (siltumnīca) ir 454euroun būvei ar kadastra apzīmējumu /Adrese F/

(saimniecības ēka)- 2803euro,/Adrese Y/.

Nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /Adrese G/ sastāvā ietilpstošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu

/Adrese X/, /Adrese W/, nav reģistrēta zemes vienības daļa ar 0,0325ha platību(2.sējums,lietas 49.-50.lapa).

[20] No 2016.gada 22.marta pirkuma līguma redzams, ka 2016.gada 22.martā /Persona C/, kuru pārstāv /Persona

H/ noslēdza pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma, ½ domājamās daļas, /Adrese V/, kadastra numurs /Adrese U/,

kas sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu Nr./Adrese T/, kopējā platība 0,3548ha, uz tā esošajām

palīgēkām-klēts kadastra apzīmējums /Adrese S/, šķūnis, kadastra apzīmējums Nr./Adrese R/, saimniecības ēkas ar

kadastra apzīmējumu Nr./Adrese Q/, žāvētavas, ar kadastra apzīmējumu Nr./Adrese P/, siltumnīcas ar kadastra

apzīmējumu Nr./Adrese L/ un saimniecības ēkas -kadastra apzīmējums Nr./Adrese K/ iegādi no /Persona G/

(2.sējums,lietas 56.-58.lapa).

[21] Pirmstiesas procesā apsūdzētais /Persona B/ iesniedza rakstveida liecību kur norāda, ka nekad, apsūdzībā

norādītajos apstākļos nav vienojies ar /Persona A/ par krāpšanu. Nekad nav prettiesiski ieguvis tiesības uz

apsūdzībā norādītajām ēkām uz svešu mantu.

/Persona B/ liecina, ka apsūdzībā nav norādīts, kas prokuroram rada pārliecību, ka 2008.gada 5.maija nomas līgums

starp /Persona A/ un /Persona B/ nav spēkā, līgums ir spēkā.

Zemesgrāmatu likuma 1.pants paredz, ka Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

Zemesgrāmatu ierakstiem ir uz nākotni vērsts spēks, un ieraksti nav izdarāmi ar atpakaļejošu datumu.

Zemesgrāmatu likuma 1.pants un Civillikuma 993.panta otrajā daļā noteiktais publiskās ticamības princips ir vērts

uz trešo personu aizsardzību. Apsūdzībā nav norādīts, kurš normatīvais akts /Persona B/ aizliedza, 2015.gadā

ierakstīt viņa nomas tiesības Zemesgrāmatā. /Persona B/ uzskata, ka viņa rīcībā nav prettiesiska darbība vai

bezdarbība-noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse. Uzskata, ka ikvienam ir iespēja iegūt informāciju par nekustamo

īpašumu.

[21.1] /Persona B/ norāda, lai /Persona G/ nebūtu jānorēķinās ar savu kreditoru, vienlaikus-pilnvarnieku, /Persona

O/, viņš īpašumu pārrakstīja /Persona C/.

/Persona G/ kreditors par /Persona B/ nomas tiesībām uz atsevišķām ēkām bija informēts, tās neapstrīdēja arī

/Persona G/, bet īpašumu pārdeva, jo bija nonācis finansiālās grūtībās.

/Persona G/ ar savu kreditoru tiesājās no 2015.gada 8.oktobra līdz 2018.gada 3.novembrim, lieta Nr./Numurs/, kad

lieta tika izbeigta, visticamāk, ka /Persona P/ bija miris.

Tiesvedības strīdā bija iesaistītas /Persona G/ piederošā ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma pirms reālās

sadales –/Adrese D/.

Tiesvedības laikā, jau uz /Persona C/, nekustamo īpašumu /Adrese O/, tika ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, par labu

/Persona O/. Starp /Persona B/ un /Persona O/ 2016.gada 27.maijā noslēgta vienošanās par ķīlas īpašuma

apsaimniekošanu(vienošanās kopija pievienota liecībai).

2018.gada 17.novembrī Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumā Nr./Numurs/ tika izdarīti

pamatoti secinājumi par Zemesgrāmatu tiesneses darbībām saistībā ar nomas tiesības dzēšanu, kā to bija lūdzis

/Persona G/. /Persona G/ lūgums tika noraidīts un šādu lēmumu /Persona G/ nepārsūdzēja.

Arī Zemgales apgabaltiesa atzina, ka /Persona C/ īpašums nav aprobežots ar nomas tiesībām un lietā nav ziņu, ka

kāda persona būtu vērsusies pret /Persona C/ par piekļūšanu iznomātajām telpām.

Zemgales apgabaltiesa norāda, gan /Persona G/, gan /Persona C/, iegādājoties strīdus īpašumu bija iespēja

pārliecināties par nekustamā īpašuma izveides vēsturisko gaitu, ierakstu un atzīmju esamību zemesgrāmatu

nodalījumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā reaģēt uz izveidojušos situāciju. Kā norādīts

minētajā lēmumā, /Persona C/, lietas ietvaros neuzskatīja, ka notikusi krāpšana. /Persona C/ vienīgais arguments

ieraksta dzēšanai, ka nav saņemta /Persona G/ piekrišana. Šis arguments tika atspēkots un sūdzība noraidīta.

[21.2] /Persona B/ norāda, ka visās tiesvedības, kas saistītas ar minēto īpašumu, uz pilnvaras pamata pārstāvēja

/Persona A/. Par tiesvedības procesu informēja /Persona A/, pēc sava ieskata.

Fakts, ka /Persona G/ uzsāka procesu par minētā īpašuma reālu sadali, /Persona A/ bija emocionāli smags, tādēļ par

tiesvedības gaitu /Persona A/ nemaz necentās informēt, bet rīkojās atbilstoši likuma prasībām.

Arī 2015.gada 5.augustā, bija apņēmības pilns iesākto tiesvedību turpināt, tā kā īpašumu sadalīja tiesa, to nebija

iespējams sadalīt atbilstoši pastāvošajam Aizsargjoslu likumam. Īpašumu uzskata par prettiesiski sadalītu, un par to

tika uzsākts kriminālprocess Nr./Numurs/(liecībai pievieno iesniegumu valsts policijai).Arī šobrīd uzskata, ka

īpašums tika sadalīts nelikumīgi.

Lai arī lēmumā ir norādīts, ka ir iegūtas tiesības uz īpašumu, tas neatbilst patiesībai, jo īpašuma tiesības pieder

personai, kura par tādu reģistrēta zemesgrāmatā.

2008.gada 5.maija nomas līgums ir tiesiski noslēgts darījums, kā to arī norādīja Zemgales apgabaltiesa savā

lēmumā.

Ja nomas tiesība nebūtu nostiprināta zemesgrāmatā, tas nenozīmētu, ka nomas līgums būtu zaudējis spēku, bet

nebūtu saistošs trešajām personām.

Ievērojot to, ka /Persona G/ iesniedzot zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu un tajā lūdzot arī nepārnest uz viņa

zemesgrāmatu nostiprinātās nomas tiesības uz viņam piederošā īpašuma būvēm -siltumnīca un saimniecības ēka, kā

arī minēto ierakstu dzēst, viņam bija zināms par apgrūtinājumu, bet to iespējams noklusējot, /Persona G/ atsavināja

nekustamo īpašumu /Persona C/.

[21.3] No ierakstiem Lapmežciem pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese J/ konstatējams, ka /Persona G/

atsavināja nekustamo īpašumu /Persona C/ pamatojoties uz 2016.gada 22. un 23.marta pirkuma līgumu.

Nekustamais īpašums ir atsavināts laikā, kad uz nekustamā īpašuma daļu ir nostiprināta nomas tiesība, pamatojoties

uz 2008.gada 5.maija nomas līgumu.

Apsūdzību uzskata par nepamatotu, jo nav bijis nodoma kādu maldināt, jo gan /Persona G/, gan /Persona C/ zināja

par apgrūtinājumu.

/Persona B/ norāda, ka viņam nav saprotams, kā iegūstot 2008.gadā nomas tiesības uz divām būvēm nekustamajā

īpašumā /Adrese D/ un savas tiesības reģistrējot zemesgrāmatā 2015.gadā ir rīkojies ar svešu mantu, vai ieguvis

tiesības uz šādu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu.

Nomas tiesības uz minēto īpašumu ieguva 2008.gadā un šis līgums ar /Persona A/ deva tiesības uz ēku nomu.

Nomas tiesību atzīmes ieraksts zemesgrāmatā neradīja nomas tiesības, tās tika iegūtas 2008.gadā, noslēdzot nomas

līgumu ar /Persona A/. /Persona A/ nekādu pretenziju par 2008.gadā noslēgto nomas līgumu nav pieteikusi. Nomas

līgums nav izbeigts, vai apstrīdēts.

/Persona B/ atsaucas uz juridiskajā literatūrā pausto, ka mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka

vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai

tiesības uz mantu šai personai atdod labprātīgi, uzskatot, ka tā viņam

pienākas(skat.U.Krastiņš,V.Liholaja,A.Niedre.Krimināltiesības.Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums.

Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš-Rīga: Tiesu namu aģentūra,2009,392.lapa).

/Persona B/ liecina, ka no apsūdzības būtības viņš saprot, ka maldināts ir notārs un zemesgrāmatu tiesnesis, kuri

lietā nav atzīti par cietušajiem, notārs un zemesgrāmatu tiesnesis nepiešķīra /Persona B/ tiesības uz minētajām

ēkām. Nomas tiesību uz ēkām viņš ieguva no /Persona A/, noslēdzot nomas līgumu. /Persona B/ citē Civillikuma

994.pantu, kas noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts

zemesgrāmatā.

/Persona B/ atsaucas uz Augstākās tiesas 2010.gada 26.februāra lēmumu lietā /Numurs/ Augstākās tiesas 2020.gada

30.oktobra lēmumu lietā /Numurs/un citē tiesību doktrīnā pausto viedokli(skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums.

Rīga: Tiesu namu aģentūra,2000,112.lapa).

/Persona B/ norāda, ka lēmumā norādīts krāpšanas apmērs 454euro un 2803 euro, kas ir atbilstošs iznomāto ēku

kadastrā norādītajai nekustamā īpašuma vērtībai. /Persona B/ atkārtoti norāda, ka minētās ēkas nav ieguvis

īpašumā. Īpašnieks ir /Persona C/, kas juridiski korekti nav iebildis pret nomas tiesībām, kuras /Persona B/ ieguva

2008.gadā.

/Persona B/ uzskata, ka viņu tiesiskās attiecības regulē Civillikuma(ceturtā daļa-Saistību tiesības). Ja /Persona C/ ir

pretenzijas pret noslēgto nomas līgumu, tad viņam jāiepazīstas ar iepriekš norādīto Zemgales apgabaltiesas

lēmumu, kur norādīta tiesiskā situācija un norādīta /Persona C/ iespējamā rīcība konkrētajā gadījumā. /Persona B/

uzskata, ka /Persona C/, ar tiesībsargājošo institūciju palīdzību cenšas risināt civiltiesisku strīdu. /Persona C/ nomas

līgums rada ērtības, bet nerada zaudējums, jo visus šos gadus /Persona B/ ir gādājis par īpašumu, uztur to un kopj

teritoriju.

[21.4] /Persona B/ atsaucas uz Satversmes tiesas 2019.gada 21.februāra spriedumu lietā Nr.2018-10-0103,13.2

punktu, Senāta 2016.gada 7.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC-7/2016 11.2.2 punktu, Satversmes tiesas 2020.gada

11.decembra spriedumu lietā Nr.2020-26-0106, 21.1 punktu(2.sējums, lietas 141.-144.lapa).

[22] Tiesas sēdē /Persona B/ 2023.gada 20.februārī apstiprināja pirmstiesas procesā sniegtās liecības. /Persona B/

liecības pilnībā atbilst pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām. Apstiprināja, ka īpašums bija liels un bija jārisina

apsaimniekošanas jautājumi. Apstiprina, ka viens pats īpašumu kopa un ieguldīja tajā naudu. Joprojām apsaimnieko

šo īpašumu.

Uzskata, ka kopš 2006.gada līdz šim brīdim, kā gādīgs saimnieks ir šo īpašumu apsaimniekojis. Apstiprina, ka kopš

2008.gada, kad tika slēgts nomas līgums, /Persona G/ nekad nav bijis īpašumā. /Persona G/ pilnvarotā persona

/Persona O/, brauca uz īpašumu, uzlika /Persona G/ ēkām atslēgas. /Persona O/ teica, ka /Persona G/ ir viņam

parādā. Ar /Persona G/ nav kontaktējies. /Persona H/ satika pēc īpašuma pirkuma. Nekad nav saņēmis no viņa

rakstiskas vēstules par īpašuma atbrīvošanu.

Signalizācija īpašumā tika uzstādīta jau 2011.gadā, gan mājā, gan siltumnīcā, izmantojot G4S pakalpojumus pēc

tam tika noslēgts līgums ar citu apsardzes firmu.

Ar /Persona A/ noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību. Par tiesvedību /Persona A/ vienmēr neinformēja, jo

viņai tas bija sāpīgs moments, jo šis ir dzimtas īpašums jau piektajā paaudzē. Uzskata, ka pašvaldība nav pareizi

sadalījusi īpašumu, nepareizi interpretējot tiesas nolēmumu. Visus lēmumus pieņēma pats, /Persona A/ uz tiesu

negāja. /Persona G/ izsniegto /Persona O/ pilnvaru ir redzējis.

Nomas līgumu reģistrēja zemesgrāmatā 2015.gadā un līdz 2018.gadam nekādu problēmu nebija. Neuzskatīja, ka

spriedums par īpašuma sadali bija šķērslis nomas līguma reģistrēšanai zemesgrāmatā. Par šo līgumu tiesu

neinformēja, jo strīds bija par zemes sadalīšanu. /Persona A/ izdotā Universālpilnvara joprojām ir spēkā. Neatceras,

cik eksemplāros tika parakstīts nomas līgums.

[23] Liecinieks /Persona F/ tiesas sēdē liecināja, ka vasarā dzīvo /Adrese N/, atrodas blakus /Persona B/ īpašumam.

/Persona C/ un /Persona H/ nepazīst. Ar /Persona A/ ir labas attiecības, ir kaimiņi. Pazina /Persona A/ vecākus un

vecvecākus, jo ilgstoši dzīvoja kaimiņos.

Liecinieks apstiprina, ka lietas 2.sējuma 89.lapā, fotogrāfijā fiksētās ēkas, atrodas tālākā /Persona A un Persona

B/teritorijas daļā, labi pārredzamas no liecinieka /Persona F/ teritorijas un loga.

Ēkas cēla /Persona A/ tēvs. Kad īpašumā sāka dzīvot /Persona A/, sāka apsaimniekot šo īpašumu, audzēja tomātus,

rozes. /Persona B/ rūpējās par īpašumu, apsaimniekoja to. Arī darbdienās ieradās īpašumā. Apstiprina, ka redzēja,

ka siltumnīca ir piestādīta. Darbi notiek arī garāžā. Nevar apgalvot, bet domā, ka garāža ir slēgta. Apstiprina, ka

minētā īpašuma ēkām ir signalizācija. Garāža un saimniecības ēkas ir tieši pretim liecinieka virtuves logiem.

/Persona G/ redzēja pāris reizes, ir runājis ar viņu.

Nav redzējis, ka /Persona G/ būtu darbojies šajā īpašumā. Savā īpašumā atrodas no aprīļa līdz decembrim.

Apstiprina, ka /Persona A/ un /Persona B/ īpašumā uzturas katru sestdienu un svētdienu. Tas ir laiks, apmēram, no

2006.gada.

[24] 2023.gada 16.augustā /Persona B/ iesniedza tiesai rakstveida liecību par grozīto apsūdzību kur norāda, ka

nomas līgumu pamats bija saspīlētās attiecības ģimenē un vēlme nodrošināt savus ieguldījumus /Persona A/

īpašumā, pēc 2008.gada 1.februāra noslēgtā laulības līguma. Kā pierādījumu ir savā e-pasta arhīvā atradis /Persona

A/ nosūtīto līguma projektu 2008.agda 28.aprīlī, kas fiksēts ar zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aktu.

Saskaņā ar noslēgtā nomas līguma 5.punktu, nomas maksa par palīgēku lietošanu tiek noteikta ēku un zemes

nekustamā īpašuma nodokļa apmērā, proporcionāli ēkas aizņemtajai platībai. Papildus tam nomnieks uztur kārtībā

un kopj iznomātājas atsevišķā lietošanā nodoto zemes gabalu. No 2008.gada arī kopa /Persona A/ ½ domājamo

daļu un veica uzturēšanas darbus /Persona G/ piederošajā ½ daļā.

Pēc tam, kad īpašumu iegādājās /Persona C/, faktiski, saskaņā ar nomas līgumu, pilnībā uzturēja arī /Persona C/

piederošo īpašumu, tādējādi ievērojot nomas līguma 5.punktu.Fiktīva līguma gadījumā nebūtu tērējis vismaz 1200

eurogadā-pļaušana, lapu grābšana, kritušo zaru novākšana. Līguma 8.punkts noteica, ka /Persona B/, līguma

darbības laikā, bija tiesības pieprasīt un /Persona A/ bija pienākums neradīt šķēršļus līguma ierakstīšanai

zemesgrāmatā. /Persona B/ šīs tiesības izmantoja un /Persona A/ parakstīja nostiprinājuma lūgumu.

[23.1]/Persona B/ norāda, ka nomas līgums nav fiktīvs, jo no 2016.gada marta līdz 2022.gada 31.decembrim, lai

ievērotu līguma 5.punktu, ir iztērējis ne mazāk kā 8400euro, ja līgums būtu fiktīvs, tādus līdzekļus neieguldītu.

Par īpašuma kopšanu savās liecībās izteicās arī /Persona F/. Tā kā /Persona A/ bija izsniegusi pilnvaru,

nostiprinājuma lūgumu pie notāra parakstīja viens.

Pirms /Persona G/ iesniedza prasību tiesā par īpašuma sadali, /Persona O/ uzrunāja /Persona B/ un piedāvāja

nopirkt /Persona G/ parādu, parāda esību apliecināja arī /Persona G/. Pēc tiesvedības uzsākšanas, par īpašuma

sadali Ragaciemā ieradās /Persona O/ ar /Persona G/ izsniegtu pilnvaru un laikā no 2011.gada līdz 2015.gadam

regulāri apsekoja /Persona G/ īpašumu, bet īpašuma uzkopšanas darbus neveica, uzsvēra, ka /Persona G/ ir viņam

parādā. Ar /Persona G/ nekontaktējās. Vienīgo reizi, kad viņu sazvanīja viņš apstiprināja, ka ir parādā un ka

/Persona O/ teica par nomas līgumu.2015.gadā /Persona O/ pilnvara tika atsaukta.

[23.2]/Persona B/ liecina, ka lietas 1.sējuma 135.lapā /Persona C/ sniedz nepatiesas ziņas, ka īpašumu ieguva bez

apgrūtinājuma, jo arī /Persona H/ precizēja liecību un norādīja, ka īpašuma sadali apmaksāja /Persona H/ ģimene.

/Persona B/ ir zināms, ka /Persona H/regulāri ieskatījās zemesgrāmatas nodalījumā. /Persona N/-2015.gada

14.septembrī un 7.decembrī. /Persona H/-2026.gada 21.martā. Šo datumu apliecināja arī /Persona H/ savā liecībā.

/Persona H/ pirkuma brīdī zināja par nomas līgumu un ka nomas līgums ir palicis /Persona A/ zemesgrāmatā, tomēr

paļāvās uz to, ka tam nebūs seku.

[23.3] Par īpašuma sadali ir atbildīgs /Persona G/, ko apliecina liecība lietas 1.sējuma 136.lapā.

Brīdī, kad nomas līgums tika reģistrēts Zemesgrāmatā nebija atzīmes, kas tiesas lēmums ir stājies spēkā. Šāds

ieraksts Zemesgrāmatā parādījās 2015.gada 3.septembrī./Persona G/ nevērsās pie /Persona B/, lai apstrīdētu

līgumu.

/Persona A un Persona B/ ģimene par īpašuma sadali uzzināja 2016.gada martā, kad īpašums tika pārdots /Persona

C/.

Engures novada dome bija taisījusi vairākus lēmumus, lai realizētu īpašuma sadali un pēc dokumentu izskatīšanas

lēmums domē par īpašuma sadali tika pieņemts tikai 2015.gada 15.septembrī, tāpēc kļūdai ir uzskatīt, ka tiesas

lēmums jau ir īpašuma reāla sadale. Tiesa noteic dalīšanas veidu, bet ne sadali.

[23.4] /Persona A/ lūdza uzsākt kriminālprocesu par īpašuma nelikumīgu sadali, bet tas tika izbeigts. Bez tam

Engures novada domes lēmums tika pārsūdzēts Administratīvajā tiesā un 2017.gada 2.janvārī lietā /Numurs/

sadales lēmums tika atcelts. Gala nolēmums tika pieņemts tikai 2018.gada 13.septembrī.

Tā kā /Persona H/ piedalījās arī īpašuma sadalē, jo sadali apmaksāja /Persona H/ ģimene.

/Persona B/ norāda, ka apgalvojums, ka atslēgas siltumnīcai un garāžai tika uzliktas 2018.gadā ir nepatiess, jo

īpašumam signalizācija instalēta jau 2011.gadā un īpašums bija slēdzams vēsturiski.

/Persona B/ uzskat, ja Engures novada domes Būvvalde būtu ievērojusi savā vēstulē Nr.16-14/95 no 2011.gada

25.janvāra teikto, ka sadalot gabalu jāizstrādā Detālplānojums, tad nebūtu šo problēmu. Iespējams īpašums nebūtu

tā sadalīts. Vēstulē ir skaidrots, kāpēc /Persona G/ tiesā, par sadali bija iesniedzis viltotu vēstuli, lai maldinātu tiesu.

Šajā procesā piedalījās arī /Persona B/, kā /Persona A/ pilnvarotā persona(3.sējums,lietas 27.-32.lapa).

/Persona B/ tiesas sēdē liecināja, ka periodā no 2008.gada 5.maija līdz 2015.gada 5.augustam, bija vienošanās par

savstarpēju ieskaitu, jo pats ieguldīja līdzekļus īpašuma apsaimniekošanā, tādēļ, iespējams, nebija vienošanās par

nomas maksu. Uzskata, ka tiesas lēmums par īpašuma sadali paredzēja, ka bija jāizstrādā detālplānojums, jo sanāca,

ka viens īpašums bija vērtīgāks par otru īpašumu, kas varētu novest pie atkārtotas tiesvedības.

[23.5] No /Nosaukums C/ Akta par drošības pakalpojumiem, Līguma Nr. TA-2011/3951 izriet, ka 2011.gada

3.oktobrī /Persona B/ noslēdza līgumu ar /Nosaukums C/ par apsardzi īpašumā /Adrese M/, tai skaitā, garāžu un

saimniecības telpu(3.sējums, lietas 33.lapa), kas apstiprina /Persona B/ teikto, ka jau vēsturiski, kopš 2011.gada

/Persona H/ norādītajās ēkās ir bijusi pieslēgta apsardze.

[23.6] No 2023.gada 15.augusta akta par fakta konstatāciju redzams, ka zvērināts tiesu izpildītājs /Persona M/

konstatēja, ka /Persona B/, izmantojot portatīvo datoru, interneta pārlūkprogrammā atver tīmekļa vietni

/Tīmekļvietne A/, kurā ievada lietotājvārdu/E-Pasts D/un paroli. Sadaļā nosūtītie e-pasti /Persona B/ atlasa

meklētāja e-pastus pēc vārda-/E-Pasts B/.Tiek atrasts, tai skaitā, 2008.gada 28.aprīļa e-pasts, kas tiek uzrādīts tiesu

izpildītājam /Persona M/-ar 2008.gada 28.aprīli datēta sarakste un tās pielikumi, starp elektroniskā pasta

adresēm-/E-Pasts C/ , /E-Pasts B/ (pielikums Nr.1, Nr.2).

Tiek atvērts ziņojums, kura izdruka pdf formātā ir pielikums Nr.3.Uzrādītā e-pasta vēstule ar pielikumiem tiek

pārsūtīta uz zvērināta tiesu izpildītāja e-pastu-/E-Pasts A/. Akta pielikumā ir uzrādītā e-pasta vēstule ar

pielikumiem. Visi akta pielikumi ir uzskatāmi par akta neatņemamu sastāvdaļu.

No /Persona B/ e-pasta vēstules /Persona A/ izriet, ka 2008.gada 28.aprīlī /Persona B/ nosūta uz /Persona A/ e-

pastu, 2008.gada nomas līguma projektu (3.sējums,lietas 19.,20.,21.,22,23.,24).

[24] Tiesas sēdē /Persona A/ izmantoja savas tiesības neliecināt.

Pirmstiesas procesā /Persona A/ iesniedza rakstveida liecību, kur norāda, ka nekad apsūdzībā norādītajos apstākļos

nav vienojusies ar /Persona B/ par krāpšanu. Nekad nav ieguvusi prettiesiski tiesības uz apsūdzībā norādītajām

ēkām un svešu mantu.

No nekustamā īpašuma, ar apzīmējumu kadastrā Nr. /Adrese G/, ar tā brīža nosaukumu /Adrese D/ viņai piederēja

½ domājamā daļa. Otras ½ domājamās daļas īpašnieks bija /Persona G/.

2008.gada 5.maijā noslēdza nomas līgumu ar /Persona B/ par siltumnīcas(/Adrese L/) un saimniecības ēkas(/Adrese

K/) nomu. Pamats līguma noslēgšanai bija laulāto sliktās attiecības, tādēļ jau 2008.agda 1.februāri starp /Persona B/

un /Persona A/ tika noslēgts Laulību līgums un apsūdzībā norādītās ēkas, bija daļa viņas atsevišķās mantas.

Apsūdzībā norādītās ēkas ar kopīpašnieku 2007.gada 9.maijā noslēgtā līguma-par nekustamā īpašuma lietošanas

kārtības noteikšanu 2.2.punktu bija nodotas /Persona A/ atsevišķā lietošanā. Atzīme par lietošanas kārtības

noteikšanu kopšīpašumā, bija ierakstīta Zemesgrāmatā un nomas līguma noslēgšanai tiesiski šķēršļi nepastāvēja un

arī Zemgales apgabaltiesa 2018.gada 27.novembra lēmumā atzina, ka nomas tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā,

kopīpašnieka /Persona G/ rakstiska piekrišana nebija jālūdz.

No 2008.gada /Persona B/ iznomātās ēkas arī lieto pēc to funkcionālā mērķa. Siltumnīcā audzē tomātus, bet

saimniecības ēkās, kas pēc būtības ir garāža, uzglabā sev piederošas mantas. /Persona B/ regulāri uztur kārtībā un

kopj ne tikai iznomāto zemi, bet rūpējas par visu teritoriju.2008.gada nomas līguma 8.punkts paredzēja šo nomas

līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

[24.1] Strīdā ar /Persona G/, par īpašuma sadali viņu pārstāvēja /Persona B/, saskaņā ar izsniegto universālpilnvaru.

/Persona G/, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā par reālu kopīpašuma sadali pat nevēlējās, lai iznomātās ēkas

nonāktu viņa īpašumā, jo lūdza tiesu iznomātās ēkas atstāt /Persona A/ īpašumā. Turpmākais tiesas process un tā

iznākums /Persona A/ bija zināms aptuveni, jo /Persona B/ par tiesas procesu viņu informēja tādā apmērā, kā

uzskatīja par nepieciešamu. Arī pēc nomas līguma ierakstīšana zemesgrāmatā turpinājās tiesvedība par īpašuma

dalīšanas veidu.

Tā kā /Persona B/ bija izsniegta pilnvara, pašai pie notāra, parakstīt nostiprinājuma lūgumu, par nomas tiesību

ierakstīšanu zemesgrāmatā, nebija nepieciešams. Arī Zemgales apgabaltiesa 2018.gada novembrī atzina, ka

/Persona C/ pretenzijas ir risināmas civiltiesiski.

/Persona A/ norāda, ka ne viņai un viņas vīram nekad nav bijis nodoma krāpt vai ar viltu iegūt /Persona G/

siltumnīcu un garāžu.

Lai arī lēmumā norādīts, ka ir ieguvuši tiesības uz īpašumu, tas neatbilst patiesībai, jo īpašuma tiesības pieder

personai, kura par tādu ir reģistrēta zemesgrāmatā.2008.gada 5.maija nomas līgums ir tiesiski noslēgts nomas

līgums, kā to norādīja arī Zemgales apgabaltiesa minētajā lēmumā.

Ja 2015.gada 12.augustā nomas tiesība nebūtu nostiprināta zemesgrāmatā, tas nenozīmētu, ka nomas līgums būtu

zaudējis spēku, bet tas nebūtu saistošs trešajām personām.

/Persona G/ bija zināms par nomas līgumu, jo iesniedzot zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu un tajā lūdza

nepārnest uz viņa zemesgrāmatu nomas tiesību uz viņam piederošajām būvēm, kā arī minēto ierakstu dzēst, bet

/Persona G/ atsavinot īpašumu par to neinformēja /Persona C/.

[24.2] No ierakstiem Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese J/ konstatējams, ka /Persona G/

nekustamo īpašumu atsavināja /Persona C/ 2016.gada 22. un 23.martā, kad uz nekustamā īpašuma daļu ir

nostiprināta nomas tiesība. Izvirzīto apsūdzību uzskata par nepamatotu, jo nekad nav bijis apzināta nodoma kādu

maldināt. Uzskata, ka neviens šajā situācijā nav maldināts, jo /Persona G/ un /Persona C/ zināja par apgrūtinājumu

strīdus īpašumam. Turklāt, jebkurš civiltiesisks darījums ir Civillikumā noteiktajos gadījumos laužams, prasībās

kārtībā tiesā(2.sējums,lietas 145.-146.lapa).

[25] No /Persona C/ pārstāvja -/Persona H/ 2023.gada 17.februāra paskaidrojuma izriet, ka saskaņā ar 2023.gada

5.janvāra pirkuma līgumu, /Persona C/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /Persona H/, ir pārdevis viņam piederošo

īpašumu /Adrese I/.

Neskatoties uz šo faktu /Persona H/ uzskata, ka ir noticis noziedzīgs nodarījumus, kā rezultātā cietušajam ir radies

kaitējums. /Persona C/ un /Persona H/ tika liegta piekļuve apsūdzībā minētajam īpašumam, tie bija aizslēgti,

uzstādīta apsardzes signalizācija. Līdz ar to minētās ēkas nevarēja izmantot, iznomāt, plānot attīstību. Laika gaitā,

šo apstākļu dēļ īpašumu pārdeva. /Persona B/ un /Persona A/ neizteica vēlēšanos šo īpašumu iegādāties. Pārbaudot

bankas maksājumu vēsturi konstatēja, ka 2015.gadā un 2016.gadā veica maksājumu par zemes gabala uzmērīšanu,

jo vēlējās saprast zemes gabala robežas(2.sējums,lietas 238.lapa).

[26] Liecinieks /Persona E/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā Kriminālistikas pārvaldē par vecāko ekspertu, IT

ekspertīžu jomā.

Apskatot /Persona B/ e-pasta izdruku liecinieks norādīja, ka pastāv iespēja izveidot e-pasta vēstuli un to nosūtīt ar

atpakaļejošu datumu bet, lai to noskaidrotu nepieciešama speciāla ekspertīze.

E-pasta metadatos atspoguļo: nosūtītāju, saņēmēju, datumu, informāciju par e-pastu.

[27] Liecinieks /Persona D/ tiesas sēdē liecināja, ka ir IT drošības incidentu novēršanas institūcijā-Kiberdrošības

nodaļā. Nozarē strādā vairāk kā 25 gadus, kopš 1998.gada.

Apskatot /Persona B/ e-pasta izdruku liecinieks norāda, ka pastāv iespēja izveidot e-pasta vēstuli un to nosūtīt ar

atpakaļejošu datumu, izveidot e-pastu bet, lai to noskaidrotu nepieciešama speciāla ekspertīze. Turklāt parasti

cilvēki e-pasta identifikatorus nemaina, jo viņiem nav zināms kā to izdarīt un tas nav vienkārši.

[28] No /Nosaukums B/ Latvija sniegtajām ziņām izriet, ka programmas Outlook 2010 v.14.0 oficiālais izlaišanas

datums, kā norādīts dzīves cikla politikas (Lifecycle Policcy) lapā, ir 2010.gada 15.jūlijs.Tomēr programma

Outlook 2010 v.14.0 parādās Microsoft produktu sarakstā (Product list) citā datumā, kas ir 210.gada maijs.

Atšķirības saistītas ar faktu, ka produkta izlaišanas datums tiek izmantots “Pieejamības datums”, kas ne vienmēr ir

tāds pats kā dzīves cikla politikas datums. Pieejamības datums ir datums, kad Microsoft nodrošina šī produkta

licences pasūtīšanai vai šī produkta programmatūru lejuplādei no liela apjoma licencēšanas pakalpojumu

centra(3.sējums,lietas 73.lapa).

[29] Krimināllikuma 177.panta otrā daļa paredz atbildību par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Krāpšana ir viens no mantas nolaupīšanas veidiem, turklāt krāpšanas priekšmets var būt arī nekustamais īpašums.

Tālākā vainīgās personas rīcība ar izkrāpto īpašumu (atsavināšana, iznīcināšana) nav kriminalizēta (skat. Augstākās

tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 27.novembra lēmums lietā Nr.SKK-707/2014).

Atšķirībā no zādzības un pārējiem mantas nolaupīšanas veidiem, kuros noziedzīga nodarījuma priekšmets ir vienīgi

kustama manta, krāpšanas tāpat kā piesavināšanās gadījumā nozieguma priekšmets var būt arī nekustama manta, kā

arī vainīgais krāpšanas ceļā var iegūt tiesības uz mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Mantas vai

tiesības uz mantu iegūšana krāpšanas ceļā ir iespējama arī gadījumos, kad vainīgā persona iegūst citas personas

mantu vai tiesības uz mantu bezatlīdzības ceļā, gan arī samaksājot kādu daļu vērtības (skat.Krimināllikuma

komentāri. Trešā daļa(XVIII-XXV nodaļa).U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023,

47.-48.lapa).

Mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas

manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu šai personai atdod labprātīgi, uzskatot, ka

tā apkrāpējam pienākas(skat.Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa(XVIII-XXV nodaļa).U.Krastiņš, V.Liholaja,

D.Hamkova-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, -48.lapa).

Viltus kā krāpšanas veids raksturīgs ar to, ka persona vai nu paziņo nepatiesas ziņas, vai arī noslēpj faktus, kurus

viņai vajadzēja paziņot mantas īpašniekam vai tās valdītājam(skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2008.gada 4.novembra lēmums lietā Nr.SKK-405/2008).

[30] Novērtējot lietā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti ticami, attiecināmi, pietiekami un

neapšaubāmi pierādījumi, lai apsūdzēto /Persona A/ un /Persona B/ darbībās konstatētu viņiem inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma, pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, sastāvu-objektīvo un subjektīvo pusi.

Objektīvi krāpšana izpaužas kā svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot

uzticēšanos vai ar viltu. Krimināllikuma 177.pantā paredzēti divi atšķirīgi krāpšanas gadījumi: 1) svešas mantas

iegūšana un 2)tiesību uz svešu mantu iegūšana ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu. Krāpšanas subjektīvā

attieksme pret nodarījumu izpaužas tieša nodoma veidā-viņš apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz zaudējumu

nodarīšanu cietušajam un vēlas iedzīvoties no prettiesiski iegūta mantiskā labuma(skat:Krimināllikuma komentāri.

Trešā daļa(XVIII-XXV nodaļa).U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 47.,51.lapa).

Starp pazīmēm, kas raksturo krāpšanu kā noziedzīga nodarījuma subjektu un subjektīvo pusi, jānorāda, ka nodoms

prettiesiski iegūt svešu mantu savā valdījumā vainīgajai personai rodas pirms tam, kad manta nonākusi pie šīs

personas, vai mantas saņemšanas brīdī, un viltus vai uzticēšanās tiek izmantota kā mantas prettiesisks iegūšanas

veids[..].

Savukārt, ja krāpšanas ceļā iegūtas tiesības uz mantu, tad krāpšana ir pabeigta ar brīdi, kad vainīgais, ar viltu vai

ļaunprātīgi izmantojot cietušā uzticību, ieguvis attiecīgu pilnvarojumu(tiesības), kas dod viņam iespēju nelikumīgi

saņemt svešu mantu vai citādi ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem[..](skat. Krimināllikuma komentāri. Trešā

daļa(XVIII-XXV nodaļa).U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 51.lapa).

[31] Apsūdzētie /Persona B/ un /Persona A/ neatzina pirmstiesas kriminālprocesā celto un tiesas izmeklēšanas laikā

grozīto apsūdzību pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas- ka būtu ar viltu ieguvuši tiesības uz nekustamajā

īpašumā /Adrese H/, zemes vienības kadastra apzīmējums /Adrese G/, esošajām būvēm-palīgēku ar kadastra

apzīmējumu /Adrese F/ un palīgēku ar kadastra apzīmējumu Nr. /Adrese E/, ka būtu maldinājuši zvērinātu notāru

/Persona I/ un Zemesgrāmatu tiesnesi /Persona MH/i un, iesnieguši fiktīvu nomas līgumu, /Persona B/ nomas

tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā, tādā veidā izkrāpjot nomas tiesības un radot /Persona C/ zaudējumus

apsūdzībā norādītajā apmērā.

[32] Tiesas sēdē prokurore norādīja, ka /Persona B/ un /Persona A/ vaina viņiem inkriminētajās darbībās ir pierādīta

ar cietušā /Persona C/ un viņa pārstāvja-/Persona H/ liecībām, kas pierāda, ka /Persona C/ no /Persona G/ iegādājās

strīdus nekustamo īpašumu, bet vēlāk viņiem tika liegta iespēja attīstīt saimniecisko darbību, jo /Persona C/

piederošajām ēkām bija uzstādīta signalizācija un viņi tām nevarēja piekļūt, kas radīja apsūdzībā norādītos

zaudējumus.

Prokurore norāda, ka no /Persona H/ liecības izriet, ka jau pirms īpašuma iegādes 2015.gadā /Persona H/,

ieskatoties zemesgrāmatā konstatēja, ka uz /Persona G/ piederošo nekustamo īpašumu ir reģistrētas /Persona B/

nomas tiesība, ir izbeigts /Persona G/ un /Persona A/ kopīpašums. Par līgumu tika informēts /Persona G/ un viņa

pārstāvis, bet tomēr nolēma iegādāties nekustamo īpašumu, kad uz /Persona G/ vārda tika atvērta jauna

zemesgrāmata.

[32.1] Tiesa uzskata, ka /Persona C/ un /Persona H/ liecības nepārprotami norāda uz faktu, ka pirms apsūdzībā

norādītā īpašuma iegādes /Persona C/ un /Persona H/ zināja par /Persona G/ nekustamajam īpašumam reģistrēto

apgrūtinājumu-/Persona B/ nomas tiesību reģistrēšanu Zemesgrāmatā, turklāt, par šo faktu tika informēts arī

/Persona G/. Neskatoties uz konstatēto faktu /Persona C/ pieņēma lēmumu iegādāties apsūdzībā norādīto

nekustamo īpašumu.

Bez tam no /Persona G/ liecības izriet, ka viņš arī bija informēts par /Persona B/ nomas tiesību reģistrēšanu

zemesgrāmatā, ko arī pierāda /Persona G/ nostiprinājuma lūgums nekustamā īpašuma atdalīšanai, tajā izteiktais

lūgums par nomas tiesību nepārnešanu uz jauno zemesgrāmatu nodalījumu

Turklāt tiesas sēdē /Persona H/ norādīja, ka pirms īpašuma iegādes bija apskatījis dabā, ēkas viņu vispār

neinteresēja, interesēja tikai zemes gabals.

[33] Vērtējot lietā iegūto pierādījumu kopumu tiesa atzīst, ka tie nesatur tādas ziņas par faktiem, lai apstiprinātu

/Persona B/ un /Persona A/ vainīgumu viņiem inkriminētajā darbībās.

Kopš 2015.gada 30.jūnija, par apsūdzībā norādītā īpašuma īpašnieku, saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu

palātas 2014.gada 28.janvāra spriedumu ir atzīts /Persona G/. Minētais nolēmums stājās spēkā 2015.gada 30.jūnijā.

/Persona B/ nomas tiesība zemesgrāmatā reģistrēta 2015.gada 12.augustā, arī šajā laikā strīdus īpašuma īpašnieks ir

/Persona G/. Līdz ar to, pret /Persona C/ nav vērstas nekādas prettiesiskās darbības.

[33.1] 2016.gada 14.martā /Persona G/ iesniedza Zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par nekustamā

īpašuma /Adrese D/ atdalīšanu un jauna nekustamā īpašumu-/Adrese C/ izveidošanu, lēmums par jauna īpašuma

izveidošanu Zemesgrāmatā tika pieņemts 2016.gada 21.martā, kad minētajā īpašumā joprojām ir reģistrēta /Persona

B/ nomas tiesība, kas /Persona G/ bija zināma, jo arī šajā laikā strīdus nekustamā īpašuma īpašnieks ir /Persona G/

un pret /Persona C/ nav vērstas prettiesiskas darbības, turklāt, saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, nomas tiesība nav

pārnesta uz jauno īpašumu. Šādu lūgumu savā nostiprinājuma lūgumā bija izteicis arī pats /Persona G/.

[33.2] 2016.gada 22.martā /Persona G/ un /Persona C/ noslēdza pirkuma līgumu par nekustamo īpašumu /Adrese

B/. Kā izriet no Zemesgrāmatu nodaļas ierakstiem, /Persona C/ minēto īpašumu iegādājās bez apgrūtinājuma, ko

pierāda arī fakts, ka tiesas izmeklēšanas laikā /Persona C/ minēto nekustamo īpašumu ir pārdevis un kopš

2023.gada 5.janvāra noslēgtā pirkuma līguma nav strīdus īpašuma īpašnieks. Līdz ar to /Persona C/ bez

ierobežojuma varēja rīkoties ar savu īpašumu, ko arī faktiski izdarīja, to pārdodot.

[33.3] To, ka /Persona C/ īpašums, iegādes brīdī, nebija apgrūtināts ar nomas tiesībām un citiem apgrūtinājumiem

atzina arī Zemgales apgabaltiesa ar 2018.gada 17.novembra lēmumu, izskatot /Persona H/ sūdzību par

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcību.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka lietā arī nav ziņu, ka kāda persona būtu vērsusies pret /Persona C/ par piekļūšanu

iznomātajām telpām. Turklāt tiesa norāda, ka /Persona C/, iegādājoties strīdus īpašumu bija iespēja pārliecināties

par nekustamā īpašuma izveides vēsturisko gaitu, ierakstu un atzīmju esamību zemesgrāmatu nodalījumā, ko arī

/Persona H/ izdarīja, un to arī tiesas sēdē apstiprināja.

Zemgales apgabaltiesa savā nolēmumā ir norādījusi kārtību un arī darbības, kādas būtu darāmas, lai radušos

situāciju atrisinātu. Neviena no pusēm šo strīdu nav risinājusi, /Persona B/ turpināja apsaimniekot nomātās ēkas,

bet /Persona C/ nepieprasīja /Persona B/ šīs ēkas atbrīvot.

Turklāt Zemgales apgabaltiesa norādīja, ja /Persona C/ uzskata, ka viņa īpašuma tiesības ir nepamatoti apgrūtinātas,

tas tiesības var aizstāvēt, vienīgi ceļot prasību tiesā, vispārējā civilprocesuālajā kārtībā.

[34] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti tādi pierādījumi, kas apstiprinātu cietušā /Persona H/ teikto, ka pēc īpašuma

pārdošanas 2023.gada 5.janvārī, starp jauno īpašnieku un /Persona A/ turpinās strīds par ēku izmantošanu un

jaunajam īpašniekam tiek liegta piekļuve ēkām.

Tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanas laikā nav apstiprinājies fakts, ka ar /Persona B/ nomas tiesības ierakstīšanu

Zemesgrāmatā 2015.gada 5.augustā /Persona B/ un /Persona A/ ieguva apsūdzībā norādītās tiesības uz apsūdzībā

norādītā nekustamā īpašuma ēkām.

Kā jau šajā spriedumā tiesa izklāstīja, ka /Persona B/ un /Persona A/ minētās ēkas jau izmantoja kopš 2007.gada,

pirms nomas tiesības ierakstīšanas Zemesgrāmatā, jo /Persona A/ un /Persona G/ bija nekustamā īpašuma /Adrese

A/ kopīpašnieki, /Persona A/ līdz 2015.gadam lietoja strīdus ēkas. /Persona B/ 2011.gadā noslēdza līgumu par

apsardzi, strīdus īpašumā, ko pierāda tiesas izmeklēšanas laikā iesniegtais apsardzes pakalpojumu Līgums. Ar

nomas tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā, netika radītas nekādas tiesiskas sekas, jo nomas tiesības /Persona B/

ieguva noslēdzot nomas līgumu ar /Persona A/, nevis šo tiesību reģistrējot Zemesgrāmatā.

[35] /Persona A/ ar 2007.gada 9.maija līgumu par nekustamā īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu, kas noslēgts

ar /Persona G/, tika nodotas atsevišķā lietošanā apsūdzībā norādītās ēkas. /Persona B/ apsaimniekoja nomas

īpašumu, ko tiesas sēdē apstiprināja arī liecinieks /Persona F/.

Līdz ar to minētās ziņas par faktiem norāda uz to, ka jau kopš 2007.gada 9.maija /Persona A/ bija tiesīga lietot

apsūdzībā norādītās ēkas un 2008.gada 5.augusta nomas līgums un tā ierakstīšana zemesgrāmatu nodalījumā ar

/Persona B/ nekādā veidā neradīja /Persona B/ un /Persona A/ tiesības uz īpašumu.

[36] Tiesa piekrīt aizstāvja teiktajam, ka tiesas izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi, kas apstiprinātu apsūdzībā

pausto apgalvojumu, ka /Persona B/ un /Persona A/ ne vēlāk kā līdz 2015.gada 5.augustam noslēdz ar atpakaļejošu

datumu fiktīvu nomas līgumu ar 2008.gada 5.maiju, saskaņā ar kuru /Persona A/ iznomāja /Persona B/ minētās

palīgēkas līdz 2038.gada 5.maijam.

Lietā nav iegūti tādi pārliecinoši pierādījumi, kas apstiprinātu šo faktu. Tiesa pievienojas aizstāvja teiktajam, ka tas

ir tikai apsūdzības uzturētāja pieņēmums un tad arī apsūdzības uzturētājs pieņem, ka šāds līgums varēja arī pastāvēt

2008.gada 5.maijā, tā noslēgšanas brīdī.

Pirmstiesas procesā nav veiktas procesuālas darbības, kas apstiprinātu prokurora teikto. Izmeklēšanas laikā netika

iegūts un pieprasīts Zemesgrāmatu nodaļai nomas līguma oriģināls.

[37] Tiesa uzskata, ka nav pamatots prokurora apgalvojums par to, ka /Persona B/ sūtītais e-pasts, kas pierāda, ka

/Persona B/ jau 2008.agdā aprīlī bija sagatavojis nomas līguma projektu, ko nosūtīja uz /Persona A/ e-pasta adresi,

ir viltots, jo arī liecinieki-IT eksperti /Persona E/ un /Persona D/ tiesas sēdē apstiprināja, ka teorētiski ir iespējams

pārveidot e-pasta metadatus, izveidot e-pastu ar atpakaļejošu datumu, bet, lai konstatētu šo viltojuma faktu

nepieciešama papildus ekspertīze. Turklāt ne visi cilvēki spēj un māk izdarīt šādas darbības.

Tiesas izmeklēšanas laikā lūgums par ekspertīzes noteikšanu netika pieteikts.

[38] Tiesa norāda, ka nomas līgums pats par sevi nepiešķir tiesības uz īpašumu, konkrētajā gadījumā uz

nekustamajā īpašumā /Adrese A/ esošajām būvēm, kā tas norādīts apsūdzībā. Nomas tiesības un īpašuma tiesības ir

dažādi institūti.

Tiesa norāda, ka atbilstoši Civillikuma 2130.panta otrajai rindkopai nomnieks ir tikai lietas turētājs, bet nevis lietas

valdītājs. Nomas tiesība piešķir lietošanas tiesību uz laiku.

Saskaņā ar Civillikuma 876.pantu lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv,

kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu ar rīkoties

ar lietu līdzīgi īpašniekam.

Tiesa izskaidro, ka ar būvju nomas līgumu iegūtā nekustamā īpašuma nomas tiesība, piešķir /Persona B/ nekustamā

īpašuma, kas norādīts apsūdzībā, turējuma vai lietojuma tiesību, nenodibinot valdījumu, bet /Persona C/, kad tas

bija strīdus īpašuma īpašnieks, kā nekustamā īpašuma īpašniekam nav pamata pārtraukt vai ierobežot nomātā

īpašuma lietošanas tiesību, iekams nav izbeigta nomas tiesība.

[39] Tiesa atzīst, ka lietā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi /Persona B/ un /Persona A/ vainīgumam, aplūkojot

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus un ziņas par faktiem kopumā neapstiprina apsūdzēto darbībās Krimināllikuma

177.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma nodarījuma sastāva subjektīvās un objektīvās pazīmes.

Tiesa uzskata, ka nav iegūti tādi pierādījumi, kas apstiprinātu apsūdzībā norādīto /Persona C/ radīto zaudējumu

2803euro apmērā. Konkrētajā gadījumā lietā ir iegūts tikai pierādījums par apsūdzībā norādīto būvju kadastrālo

vērtību. Turklāt nav apstiprinājies fakts, ka /Persona C/ tika liegta iespēja brīvi rīkoties ar viņam piederošajām

būvēm, pēc saviem ieskatiem. Kā jau iepriekš tiesa norādīja, ka tiesas izmeklēšanas laikā 2023.gada 5.janvārī

/Persona C/ strīdus īpašumu ir pārdevis.

[40] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.panta otrajā daļā teiktajam, personai kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav

jāpierāda savs nevainīgums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmo daļu, pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā

pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 124.panta otro daļu, kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva

esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir

nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Atbilstoši minētā panta piektajai daļai, pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja

pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas šaubas par to esamību vai neesamību.

Tiesa uzskata, ka tiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi to kopumā rada saprātīgas šaubas par /Persona B/ un

/Persona A/ vainīgumu, šīs šaubas nav novērstas tiesas sēdē, tās vērtējamas par labu apsūdzētajiem.

Tiesa secina, ka, konstatējot /Persona B/ un /Persona A/ izvirzītās apsūdzības neatbilstību Krimināllikuma

177.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam, konstatējot neapšaubāmu pierādījumu

nepietiekamību /Persona C/ nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta

pirmajam punktam taisāms attaisnojošs spriedums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 519. panta 1.punktu, 523.,525.,526., 529., 530 un 531. pantu,

Rezolutīvā daļa

Tiesa

nosprieda

/Persona B/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas un attaisnot.

/Persona A/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas un attaisnot.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, no pilna sprieduma pieejamības

dienas-2024.gada 8.maija-, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese *(paraksts) L.Sprigule

*Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu