Court replaces bail with arrest for security measures in espionage case involving Telegram channel.

Lietas arhīva Nr. K77-1686-24/38

ECLI:LV:RPT:2024:1031.18400002723.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 31.oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese Linda Dīzenberga,

piedaloties prokurorei Zanei Lodziņai,

zvērinātai advokātei Inesei Šultei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas un 78.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ izdarīja citu ziņu nelikumīgu vākšanu un nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā ar citas

personas starpniecību.

2022.gada oktobrī ziņojumapmaiņas platformā Telegramizveidots kanāls ar nosaukumu “/Nosaukums G/”

(tulkojums latviešu valodā un turpmāk tekstā – “/Nosaukums G/”) (hipersaite - /Tīmekļvietne A/) un ar to

saistīti citi kanāli.

Izveidotajos kanālos, lai palīdzētu Krievijas Federācijai un tās dienestiem vērsties pret Latvijas Republikas

drošību, valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu Latvijas Republikas

Satversmē neparedzētā veidā, regulāri tika ievietoti aicinājumi personām Latvijas Republikā vākt un sniegt gan

neizpaužamas, gan citas ziņas, kas skar Latvijas Republikas nacionālas un drošības intereses, tajā skaitā iegūt

ziņas par ikdienas norisi Latvijas Republikas aizsardzības sistēmā, Latvijas starptautisko sadarbību, NATO

aizsardzības plāniem, NATO dalībvalstu praktiskajām aktivitātēm Latvijas valsts teritorijā, kā arī iegūt ziņas par

Latvijas Republikā notiekošiem atbalsta pasākumiem Ukrainai, norādot, ka iegūtās ziņas tiks nodotas Krievijas

Federācijai, tās izlūkošanas un drošības dienestiem un citām organizācijām.

Tādejādi citas personas, izmantojot ziņojumapmaiņas platformā Telegram izveidoto kanālu “/Nosaukums G/”

un ar to saistītus citus kanālus, atklāti vervēja personas, kuras būtu gatavas Krievijas Federācijas un tās

izlūkošanas un drošības dienestu, un citu organizāciju labā spiegot Latvijas Republikā.

Izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2023.gada 4.janvārī, /Persona A/, iepazīstoties

arTelegram kanālā “/Nosaukums G/” publicētajiem aicinājumiem, ideoloģisku motīvu vadīts, nolēma sniegt

atbalstu “/Nosaukums G/” izveidotājiem, un laika posmā no 2023.gada 4.janvāra līdz 2023.gada 6.augustam,

atrodoties Latvijas Republikā, ieguva ziņas, kas, viņaprāt, skar Latvijas Republikas nacionālās un drošības

intereses, un iegūtās ziņas nodeva “/Nosaukums G/” darbības organizētājiem, proti, sākotnēji personai Nr. 1 un

pēc tam personai Nr. 2, apzinoties, ka iegūtās ziņas tiek tālāk nodotas Krievijas Federācijai, tās izlūkdienestiem

un citām organizācijām, un tieši.

2023.gada 4.janvārī /Persona A/, braucot ar automašīnu pa /Adrese D/, garām /Iestāde/, izmantojot savu

telefonu, nofilmēja unTelegram saziņā personai Nr. 1 nosūtīja video, kurā fiksēts, ka pie /Iestāde/ atrodas

operatīvais transports un divas ugunsdzēsēju mašīnas.

2023.gada 10.martā plkst.19.04 /Persona A/ personai Nr. 1Telegramnosūtīja informāciju, kurā norādīja, ka

2023.gada 10.martā Rīgā ir liela militārpersonu aktivitāte, un militārpersonas no savām dzīvesvietām brauc uz

bāzes vietām. Atbildot uz personas Nr. 1 jautājumu, vai tas saistīts ar iespējamu trauksmi, /Persona A/ norādīja,

ka viņa rīcībā nav informācijas un ka militārpersonas vedis uz divām bāzes vietām, pēc kā persona Nr. 1

norādīja, ka sniegtās ziņas ir pieņemtas zināšanai.

2023.gada 26.aprīlī /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja ziņu par to, ka Rīgas ostā ir iegājis

kuģis, kurš atrodas slēgtajā piestātnē un pašlaik tiek veikta tā izkraušana.

2023.gada 27.aprīlī /Persona A/ papildināja 2023.gada 26.aprīlī sniegto ziņu ar secinājumu, ka redzamais kuģis

ir militārais kuģis, jo bijusi redzama arī militārā policija. Pēc kā, saņemot no personas Nr. 2 lūgumu precizēt

kuģa atrašanās vietu, /Persona A/ nosūtīja ziņu, ka mēģinājis kuģim piekļūt tuvāk, bet tas nav sanācis. Atbildot

uz šo informāciju, persona Nr. 2 lūdza nosūtīt kuģa atrašanās vietu kartē. Pēc kā /Persona A/, izpildot lūgumu,

personai Nr. 2 nosūtīja kuģa atrašanās vietu mobilajā aplikācijāWaze un informēja, ka 2023.gada 28.aprīlī, ja

kuģis būs uz vietas, mēģinās tam piekļūt tuvāk un to nobildēt, uz ko persona Nr. 2 atbildēja, ka kuģis jau ir

devies projām un jau pagājis garām Kolkai, un to pavadījis mīnu kuģis un policijas kuteris.

2023.gada 9.maijā plkst.09.42 un 09.43 /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā nosūtīja divas fotogrāfijas,

kur vienā fotogrāfijā ir redzams Ukrainas karogs, kas ir izvietos mājas logā, savukārt otrā fotogrāfijā ir

nofotografēta uz mājas izvietota adreses plāksne – /Adrese A/. Uz personas Nr. 2 jautājumu, vai ēkā ir

starptautiska skola, /Persona A/ atbildi sniegt nespēja. Plkst. 10.30 /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā

nosūtīja informāciju, ka jau trešo vai ceturto dienu pamana militāro policiju un militāristus Baložos pie dronu

poligona, no kura uz Krieviju, iespējams, lidojot droni. Pēc kā, saņemot no personas Nr. 2 uzdevumu precizēt,

kur atrodas dronu lidlauks, /Persona A/ norādīja, ka tas atrodas pie Baložiem, papildus norādot, ka esot jau

iepriekš nosūtījis poligona atrašanās vietu. Plkst.10.31 /Persona A/ personu Nr.2 informēja, ka nav izdevies pie

poligona piebraukt. Plkst.11.02 /Persona A/ nosūtīja dronu poligona atrašanās vietu mobilajā aplikācijāWaze.

2023.gada 12.maijā plkst.9.45 /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā nosūtīja informāciju, ka Rīgas ostā

vairs neatrodas Ukrainas benzīnvedēji, kas atradušies tur patstāvīgi. Plkst.10.20 /Persona A/ personai Nr. 2

nosūtīja fotogrāfiju, norādot, ka fotogrāfija uzņemta Uzvaras parkā un tajā redzamais transportlīdzeklis pieder

traktoristam, kas nojauc Uzvaras pieminekli, papildus sniedzot informāciju, ka Uzvaras parkā norit pieminekļa

nojaukšanas darbi un traktorista, kas veic šos darbus, personīgais transportlīdzeklis ir paslēpts aiz smilšu

kaudzēm.

2023.gada 13.maijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja informāciju, ka Krievijas virzienā

aizbrauca divas baltas smagās automašīnas ar degvielu, kā arī to, ka Latvijā atrodas deviņi militārie kuģi.

2023.gada 14.maijā /Persona A/, atbildot uz personas Nr. 2 lūgumu norādīt kuģu atrašanās vietu kartē, nosūtīja

video, kurā redzami vairāki militārie kuģi, un plkst.20.42 nosūtīja kuģu fotogrāfiju.

2023.gada 15.maijā /Persona A/ personai Nr.2Telegram saziņā nosūtīja informāciju, ka kuģi rīta pusē ir atstājuši

ostu.

2023.gada 30.maijā plkst.13.11 /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā nosūtīja informāciju, ka taksistu

grupā tiek norādīts, ka lidosta ir pilna ar militārpersonām. Pēc kā, izpildot personas Nr. 2 uzdevumu iegūt video

no lidostas, /Persona A/ personai Nr. 2 pārsūtīja noTelegramlietotāja “/Nosaukums F/” ziņu, kurā tiek norādīts,

ka ir sarežģīti nosūtīt video no videoreģistratora, un papildus sniedza ziņas, ka lidostā tehnikas neesot bijis,

bijušas tikai militārpersonas ar sarkanu krustu uz piedurknes. Plkst.14.22 /Persona A/ personai Nr. 2

pārsūtījaTelegramlietotāja “/Nosaukums F/” 2023.gada 30.maijā nosūtīto video, kurā redzams, kā persona, no

kuras automašīnas tiek veikta filmēšana, iebrauc lidostas “Rīga” teritorijā, un autostāvvietas daļā redzamas

vairākas militārpersonas. Pēc personas Nr. 2 lūguma precizēt, kuras valsts karogs ir redzams – Norvēģijas vai

Šveices, /Persona A/ sniedza atbildi, ka Šveices.

2023.gada 1.jūnijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā nosūtīja fotogrāfiju, kurā redzama automašīna ar

Latvijas Republikas reģistrācijas numurzīmi, uz kuras bagāžas nodalījuma redzama uzlīme ar pārsvītrotu Putina

galvu, pēc kā nosūtīja tekstu: “/adrese/”, “Dzīvo”. Atbildot uz personas Nr. 2 jautājumu, vai ir vārds un uzvārds,

/Persona A/ norādīja, ka neesot.

2023.gada 4.jūnijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā nosūtīja fotogrāfijas ar /Nosaukums B/ veikala

/Adrese B/, skatlogu, kurā redzama zīme Ukrainas karoga krāsās ar necenzētu uzrakstu, kas vērsts pret Krievijas

agresiju Ukrainā. Pēc kā, saņemot uzdevumu no personas Nr. 2 nosūtīt adresi teksta veidā, /Persona A/ adresi

nosūtīja rakstveidā “/Nosaukums A/”.

2023.gada 11.jūnijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja informāciju, ka naktī bijuši daudz

pasūtījumi no militārpersonām, kuras braukušas no Rīgas uz militāro NATOgaisa spēku bāzi /adrese/, norādot,

ka tur esot lidotāji un plānotas mācības. Papildus /Persona A/ sniedza ziņas, ka nezinot no kurām valstīm

personas ir ieradušās, bet vēsturē redzējis daudz pasūtījumus iepriekš norādītajā virzienā, militārpersonas esot

bijušas alkohola reibumā un uz militāro bāzi tikušas vestas no bāriem.

2023.gada 17.jūnijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja un viņa pieņēma zināšanai video, kurā

redzams tas, kā no mašīnas tiek filmēta lidostas “Rīga” teritorija, kuras autostāvvietā redzamas vairākas

militārpersonas.

2023.gada 21.jūnijā plkst.9.28 /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja Telegramlietotāja

“/Nosaukums F/” nosūtīto fotogrāfiju, kas uzņemts lidostas ‘Rīga” teritorijā un kur redzamas vairākas

militārpersonas. Plkst.9.28 /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja ziņu, norādot, ka lidostā “Rīga”

esot ļoti daudz itāļu.

2023.gada 27.jūnijā plkst.15.07 /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā pārsūtīja Telegramlietotāja

“/Nosaukums F/” nosūtīto fotogrāfiju, kas uzņemts lidostas “Rīga” teritorijā un kur redzamas vairākas

militārpersonas. Plkst.15.08 /Persona A/ nosūtīja ziņu, ka personas ir no Itālijas. Plkst.15.54 /Persona A/ nosūtīja

ziņu, ka militārpersonu esot daudz – četri lielie autobusi un mikroautobuss ar virsniekiem. Plkst.15.58 /Persona

A/ personu Nr. 2 informēja, ka nav izdevies nofilmēt video, jo varētu tikt pamanīts, papildus norādot, ka

militārpersonas, spriežot pēc uzšuvēm, esot no Spānijas, kā arī esot redzams uzraksts /Nosaukums C/.

2023.gada 1.jūlijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja fotogrāfiju ar AUDImarkas automašīnu

zilā krāsā ar Baltkrievijas Republikas numurzīmi, uz kuras redzams Baltkrievijas Republikas karogs. Plkst.10.29

/Persona A/ personai Nr. 2 papildus norādīja, ka nevarot noķert vienu “Geļiku”, kuram ir “RUS”, bet karogs

Kazahstānas. Atbildot uz ziņu, persona Nr. 2 norādīja, ka informācija esot interesanta, un aicināja /Persona A/

turpināt fotografēt un bildes sūtīt viņai, uz ko /Persona A/ norādīja, ka tikšot izpildīts.

2023.gada 6.jūlijā persona Nr. 2 nosūtīja /Persona A/ ziņu, kurā norādīja, ka nepieciešams veikt lidostas

novērošanu, tajā iesaistot arī citas personas, un ievākt ziņas par to, kas ierodas Latvijā, no kādas valsts un kādā

skaitā, un virzienu, uz kurieni personas dodas. Atbildot uz ziņu, /Persona A/ norādīja, ka persona Nr. 2 viena no

pirmajām saņemot pašu operatīvāko informāciju par to, kas notiek lidostā, kad atlido militārpersonas, kā arī

informēja, ka Militārpersonas, ierodoties Latvijā, varot braukt tikai uz Lielvārdi vai Ādažiem, Kadagu.

2023.gada 10.jūlijā /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja divas fotogrāfijas, kur redzama

automašīna (mikroautobuss) ar Latvijas Republikas numurzīmi, un tai uz viena sāna ir attēlota ugunszīme,

papildus norādot, ka var nosūtīt adresi, kur atrodas šī automašīna.

2023.gada 18.jūlijā plkst.21.55 persona Nr. 2 /Persona A/ lūdz sniegt informāciju par drona poligonu, par kuru

iepriekš /Persona A/ stāstījis. Plkst.21.58 /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja drona poligona

atrašanās vietas adresi kartē.

2023.gada 25.jūlijā plkst.17.48 /Persona A/ personu Nr. 2Telegramsaziņā informēja par zemessargu kopā

sanākšanu, norādot, ka esot redzējis, ka vairāki dodas uz armijas bāzi, kurai braucis garām. Uz minēto ziņu

persona Nr. 2 plkst.17.48 lūdza norādīt, pie kādas militārās bāzes, kāds bija aptuvenais skaits, vai ir foto un

video. Uz ko /Persona A/ atbildēja, ka aptuveno militārpersonu skaitu nevar norādīt, jo tas viss notiekot aiz

žoga, viņš tikai redzot virzienu, kur dodas militārpersonas, to, cik personas atrodas bāzē, nezinot. Papildus,

sniedzot informāciju, norādīja ka militārā bāze atrodas Vienības gatvē. Plkst.17.50 /Persona A/ nosūtīja bāzes

atrašanās vietu, norādot to aplikācijāWaze.

2023.gada 3.augustā plkst.21.58 /Persona A/ personai Nr. 2Telegramsaziņā nosūtīja informāciju par to, ka viņam

zināms, ka Latgalē atrodas daudz militārpersonu un sākas militārās mācības “Namejs”. Plkst.22.03 /Persona A/

personai Nr. 2 pārsūtījaTelegram aplikācijā Tik Tok ievietotu video, kas satur norādi “Ludza 03.08.2023.” un

kurā redzama militārpersona ekipējumā.

2023.gada 6.augustā plkst.16.32 /Persona A/ personai Nr. 2Telegram saziņā nosūtīja informāciju par to, ka no

Rīgas ir aizbraucis liels skaits transportlīdzekļu, kas veic Ukrainas starptautisko kravu pārvadājums, norādot, ka

to skaits ir bijis piecdesmit vai pat vairāk.

Tādējādi /Persona A/, izpildot citas personas dotos uzdevumus, nelikumīgi, apzināti un mērķtiecīgi vāca

informāciju par Latvijas Republikas Bruņoto spēku unNATO aktivitātēm valstī, tajā skaitā militāra rakstura

kravu un vienību pārvietošanos, karavīru pulcēšanās vietām, militāro industriju, kā arī ziņām par Latvijas

Republikā notiekošajiem sabiedrības atbalsta pasākumiem Ukrainai, un iegūtās ziņas nelikumīgi nodeva citām

personām, zinot, ka tālāk šīs ziņas tiek nodotas Krievijas Federācijas izlūkošanas un drošības dienestiem.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 85.panta pirmajā

daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2023.gada 19.oktobrim).

[2] /Persona A/ veica darbību, kas vērsta uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot

automatizētu datu apstrādes sistēmu.

/Persona A/, atrodoties Rīgas reģionā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā, izmantojot savu viedtālruni,

ziņojumapmaiņas platformāTelegramar lietotājvārdu “/E-Pasts A/” un norādīto vārdu “/Persona A/” krievu

valodā, sistemātiski un mērķtiecīgi publicēja ierakstus un balss ierakstus krievu valodā, kas apzināti vērsti uz

nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu un ir pieejami neierobežotam personu lokam publiski

pieejamāsTelegram tērzētavās: “/Nosaukums D/”, “/Nosaukums G/” un “/Nosaukums E/”, proti.

2022.gada 24.augustā plkst.13.23 /Persona A/, atrodoties Rīgas reģionā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā

vietā, izmantojot savu viedtālruni, ziņojumapmaiņas platformāTelegrampubliski pieejamā tērzētavā /Nosaukums

D/ ar lietotājvārdu “/E-pasts A/” un norādīto vārdu “/Persona A/” krievu valodā, atbildot uz publicēto ierakstu

par padomju pieminekļu demontāžu Rīgā, pauda gatavību atriebties pieminekļa nojaukšanā iesaistītajām

personām un ievietoja ierakstu, kas satur draudus un vērsts uz etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, proti:

“Naciķiem tagad nāksies atbildēt!” Tādējādi Latvijas sabiedrībā saasinot attiecības un radot naidu un nesaticību

starp krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem.

2023.gada 30. janvārī plkst.12.20 /Persona A/, atrodoties Rīgas reģionā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā

vietā, izmantojot savu viedtālruni, ziņojumapmaiņas platformāTelegrampubliski pieejamā tērzētavā

“/Nosaukums D/” pārpublicēja tērzētavas “/Nosaukums G/” ierakstu: “Kāda atšķirība starp padomju latvieti un

latviešu izcelsmes nacistu? Fašistiskie latvieši cenšas aizliegt krievu valodu un tās nesējus, paralēli iznīcinot arī

latviešus (ja kāds vēl nav pamanījis). Latvija stāv rindā uz denacifikāciju. /Nosaukums G/ atceras, ka jau

gadsimtiem ilgi uz Latvijas zemes ir dzīvojušas dažādas tautības ar dažādām valodām un nav traucējušas viena

otrai, tāpēc, kad mēs atnāksim, latviešu valoda jutīsies labāk, nekā fašistu laikā. Tāpēc, ka no Krievijas – ar

mīlestību!” Ar šādu savu rīcību /Persona A/ apzināti, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam personu

lokam, publicēja ierakstu krievu valodā, kas apzināti vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības

izraisīšanu.

2023.gada 24.februārī plkst.11.48 /Persona A/, atrodoties Rīgas reģionā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā

vietā, izmantojot savu viedtālruni, ziņojumapmaiņas platformāTelegram publiski pieejamā tērzētavā

“/Nosaukums E/”, atbildot uz ievietoto fotogrāfiju ar Brīvības pieminekli Ukrainas karoga krāsā, tādējādi paužot

atbalstu Krievijas Federācijai 2022.gada 24.februārī uzsāktajā karā Ukrainā, ievietoja ierakstu krievu valodā:

“Brīvības piemineklis “ukrokarogā”?” un ierakstam klāt pievienoja vemjošu emocijzīmi, tādējādi vēršot

nacionālu un etnisku naidu pret ukraiņiem un Ukrainu kopumā.

2023.gada 9.maijā plkst.19:28 /Persona A/, atrodoties Rīgas reģionā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā,

izmantojot savu viedtālruni, ziņojumapmaiņas platformāTelegram publiski pieejamā tērzētavā “/Nosaukums E/”

un “/Nosaukums D/” pārpublicēja tērzētavas “/Nosaukums G/” ierakstu, kurā tiek izteikti draudi Latvijas

Republikas valsts amatpersonām, nolūkā gan iebiedēt, gan raisīt nesaticību un etnisku un nacionālu naidu starp

Latvijā dzīvojošiem latviešiem un krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem: “Šodien Uzvaras diena

pār fašismu. Šajā svētajā dienā /Nosaukums G/ paziņo latviešu valdībai, kas ir koloniāla pēc savas izcelsmes,

nacistiska pēc būtības, teroristiska pēc metodēm saziņā ar iedzīvotājiem – baidieties cauru diennakti! Mēs

atceramies katru, kurš ir nevainīgi cietis no jūsu nacistiskajām ķetnām. Mēs atceramies katru pieminekli, ko jūs

esat nojaukuši. Mēs zinām par jums visu un pat mazliet vairāk. Neviens nav aizmirsts un nekas nav aizmirsts!

Mēs atnāksim pakaļ katram no jums, anglosakšu pakalpiņi. Taisnība ir mūsu pusē, un ar mums ir Dievs, un tas

nozīmē, ka jums nav izredžu. Venseremos!”

2023.gada 9.maijā plkst.20:01 /Persona A/, atrodoties Rīgas reģionā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā vietā,

izmantojot savu viedtālruni, ziņojumapmaiņas platformāTelegram publiski pieejamā tērzētavā “/Nosaukums D/”

publicēja balss ziņu, kurā izsaka draudus personām, kas piedalījušās padomju pieminekļu nojaukšanā, norādot,

ka “KGB nav atcelts un tiks veiktas tīrīšanas”, tādējādi Latvijas sabiedrībā saasinot attiecības un radot etnisku

naidu un nesaticību starp krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem.

Tādējādi /Persona A/, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, publiskajā vidē pauda retoriku un

ievietoja saturu, kur apzināti aicināja uz nacionālu un etnisku naidu, neiecietību, nesaticību un vardarbību pret

latviešiem, citu nāciju pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijas Republikā, kā arī ukraiņiem. Šāda /Persona A/ rīcība pēc

tās satura un formas nav uzskatāma par informāciju, kas tiek aizsargāta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

10.panta izpratnē, jo vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī satur aicinājumu uz

vardarbību un vardarbības attaisnošanu pret latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem un pēc izteiksmes formas

šāds saturs iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajām tiesībām uz

savu uzskatu un izteiksmes brīvību.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā

daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2023.gada 29.decembrim).

Motīvu daļa

[3] Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona A/, paužot savu attieksmi pret apsūdzību, norādīja, ka tā viņam ir

saprotama, savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas neatzina, savukārt savu

vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas atzina daļēji, norādot, ka atzīst

apsūdzībā noradītās faktiskās darbības, taču neatzīst to juridisko kvalifikāciju.

Ievērojot minēto, tiesa, iztiesājot krimināllietu, veica pierādījumu pārbaudi pilnā apjomā.

Pierādījumus, kas nav norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kurus procesa dalībnieki nav lūguši

pārbaudīt tiesas sēdē, tiesa nevērtē un spriedumu ar tiem nepamato.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 489.panta nosacījumiem aizstāvība norādīja, ka ir nepieciešams izsaukt un

nopratināt liecinieku /Persona F/.

[3.1] Apsūdzētais /Persona A/ tiesas sēdē izmantoja tiesības neliecināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, ja apsūdzētais tiesas sēdē sniedzis liecību vai

izmantojis savas tiesības neliecināt, bet iepriekš konkrētajā kriminālprocesā ir liecinājis kā persona, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, tiesas debašu dalībnieki vai tiesa, pamatojot nolēmumu, var uz šīm liecībām atsaukties.

[3.2] No pārskata par aizturētā /Persona A/ nopratināšanu 2023.gada 15.augustā (1.sējuma lietas lapa 66-67)

izriet, ka viņš zina par tādu “/Nosaukums G/” čatu aplikācijāTelegram. Citos čatos atrada saiti uz šo

“/Nosaukums G/” čatu, pievienojās tam un sekoja līdzi tā saturam. Čatā neslēpa savu identitāti un izmantoja

savu telefona numuru. Viņš ir sarakstījies ar Viku, kura izmantoja lietotājvārdu /Persona G/. Sākotnēji bija tikai

parasta sarakste. /Persona G/ norādīja, ka čatā ir jāslēpj sava identitāte, taču viņš to nedarīja. Čatos un citur

izmanto lietotājvārdu “/Persona A/”.

Sākotnēji viņš /Persona G/ pats sūtīja fotogrāfijas ar mašīnas numuriem, kuras uzņēma, kad braukāja pa Rīgu.

Nav sūtījis fotogrāfijas, kurās redzama lokācija. “/Nosaukums G/” kopējā čatā bija informācija no /Persona G/

par to, ka viņai ir jāsūta fotogrāfijas ar militārpersonām Latvijā. Viņš nosūtīja /Persona G/ fotogrāfijas ar

militārpersonām, kuras bija ieradušās lidostā.

/Persona G/ kopējā čatā prasīja informāciju par dronu poligonu un tā atrašanās vietu. Viņš, atbildot uz šo

lūgumu, /Persona G/ nosūtīja dronu poligona atrašanās vietu aplikācijāWaze vai Google maps. /Persona G/ bija

zināms, ka viņš dzīvo Baložos, bet viņš nezina, kāpēc /Persona G/ neprasīja tieši viņam informāciju par šo

dronu poligonu. Informācija par šo dronu poligonu ir publiski pieejama, tur ir zīmes, kas uz to norāda, to var

redzēt jebkurš. /Persona G/ arī zināja, ka viņš strādā par taksistu.

[3.3] No aizturētās personas /Persona A/ nopratināšanas videoieraksta atšifrējuma (1.sējuma lietas lapa 206-211,

ar tulkojumu 1.sējuma lietas lapa 213-218) izriet, ka viņš parakstījās un sekoja līdzi “/Nosaukums G/”

kanālamTelegram. Viņš bija ielicis šajā kanālā savu publikāciju. Viņam uzrakstīja /Persona H/. Pēc tam viņam

uzrakstīja lietotājs ar lietotājvārdu /Persona G/, kuras vārds ir /Persona I/. /Persona G/ viņam lūdza sūtīt

fotogrāfijas. Viņš sarakstījās ar /Persona G/, lai uzzinātu, kas notiek otrā pusē, jo Latvijā viss ir meli. Viņš

/Persona G/ sūtīja fotogrāfijas ar mašīnām, uz kurām bija aizkrāsoti Baltkrievijas un Krievijas Fderācijas karogi,

attēlota svastika. Viņš nosūtīja arī fotogrāfijas, kurās redzamas militārpersonas Rīgas lidostā. Nosūtīja arī

fotogrāfiju ar benzīnvedēju. Klāt pie fotogrāfijām viņš nenorādīja atrašanās vietas. Visas fotogrāfijas viņš sūtīja

pēc savas iniciatīvas. Viņi kopā par šīm bildēm tikai pasmējās.

[3.4] No aizdomās turētā /Persona A/ nopratināšanas protokola (1.sējuma lietas lapa 111-113) izriet, ka /Persona

A/ pirms nopratināšanas tika uzrādīta sarakste mobilajā aplikācijāTelegramar /Persona I/ un /Persona H/, kas

tika atrasta viņa mobilajā telefonāXiaomi, kas izņemts aizturēšanas laikā.

Iepazīstoties ar minēto saraksti, /Persona A/ liecināja, ka tā ir viņa veiktā sarakste ar /Persona I/ un /Persona H/.

Par sarakstē minēto norādīja, ka viņš to nopietni neuztvēra, uztvēra to kā spēli. /Persona I/ sarakstē viņu

informēja, ka par šāda veida darbību Latvijā draud kriminālatbildība, taču viņš tam nepievērsa vērību. Nododot

/Persona I/ informāciju (fotogrāfijas, video utt.) par to, ko viņš redzēja Rīgā un tās apkārtnē, nodarbojoties ar

taksometra pārvadājumiem, viņš neticēja, ka /Persona I/ ir tādas iespējas nodot šo informāciju attiecīgajām

Krievijas Federācijas varas iestādēm. Viņš domāja, ka /Persona I/ vienkārši vāc informāciju sev. Viņš nedomāja,

ka tā nonāks kaut kur tālāk, lai gan apzinājās, ka šī informācija (par kuģiem, par armiju) var interesēt citu valstu

dienestus, taču uzskatīja, ka šī informācija ir publiski pieejama un atrodama arī internetā, tāpēc to nosūtīja.

“/Nosaukums G/i” čatā redzēja, ka daudzi citi arī bija sūtījuši fotogrāfijas no ostām un tamlīdzīgi. Tāpēc arī

šādas veida fotogrāfijas sūtīja /Persona I/.

Viņš nevar izskaidrot, kāpēc lūdza /Persona I/ nepublicēt nosūtīto fotogrāfiju uzreiz un apgriezt video, lai

neredzētu, ka filmēts ir no viņa automašīnas.

Viņš gribēja pievērst sev /Persona I/ uzmanību, tāpēc nosūtīja informāciju par dronu poligonu, kā arī

informāciju par transportlīdzekli, kas piedalījās Uzvaras pieminekļa demontāžā, un par iespējamu naftas

termināļa spridzināšanu Rīgā. Par saraksti ar /Persona J/ liecināja, ka tā bija īsa un maznozīmīga. Pārsvarā

sarakste notika ar /Persona I/.

[3.5] No apsūdzētā /Persona A/ nopratināšanas protokola (1.sējuma lietas lapa 186-188) izriet, ka viņš atzīst to,

ka ir veicis saraksti un uzņēmis fotogrāfijas un video, norādot, ka nav speciāli braucis un meklējis objektus.

Viņš ir dienējis Latvijas armijā un zina, kur atrodas militārie objekti. Ja būtu gribējis, tad šādu informāciju viņš

varētu iegūt, taču viņš to nedarīja. Viņam nebija nodoma veikt spiegošanu. Viņš vēlējās tikai uzturēt kontaktus

un sarakstīties.

2022.gadā Telegramkanālos “/Nosaukums D/” un “/Nosaukums H/” bija informācija par kanālu “/Nosaukums

G/”. Viņš nosūtīja video ar mašīnām pie Krievijas Federācijas vēstniecības, tad viņu uzrunāja /Persona I/, ar

kuru viņš sarakstījās. Viņi ir arī strīdējušies, jo /Persona I/ teica, lai Latvijā ātrāk ienāk Krievijas Federācijas

karaspēks, bet viņš atbildēja, ka šeit Krievijas Federācijas karaspēks nav vajadzīgs.

Ar /Persona H/ viņš sarakstījās divas vai trīs reizes. Par video no Krievijas Federācijas vēstniecības /Persona H/

viņam teica, ka tādu nevar likt, jo var noskaidrot, kas to ir filmējis un sūtījis. Viņš /Persona H/ informēja, ka ir

vedis militārpersonas uz Vienības gatvi. To darīja, lai liktos svarīgs /Persona H/. Viņš neatceras, kāpēc, sūtot

militāro kuģi /Persona I/, ir teicis, lai noņem no video visu, kas var viņu identificēt. Par to, ka mājas logā bija

Ukrainas karogs, ko nosūtīja /Persona I/, uzskata, ka mums pašiem ir savs karogs, bet /Persona I/ prasīja, kas tur

atrodas. Par degvielu, kas tika vesta uz Ukrainu, uzskata, ka Latvijai pašai to vajag. Nevar paskaidrot, kāpēc

/Persona I/ sūtīja automašīnu, kas bija Uzvaras laukumā, kurā nojauca pieminekli. Viņš neticēja, ka /Persona I/

ir Krievijas Federācijā vai kaut kādā noziedzīgā organizācijā. Viņš domāja, ka /Persona I/ grib izcelties vai iegūt

slavu. Nevar izskaidrot, kāpēc sūtīja automašīnas fotogrāfiju, uz kuras bija pārsvītrota Putina galva, kā arī adresi

par automašīnas atrašanās vietu. Viņš, nosūtot šo informāciju, neiedomājās, ka to var nodot tālāk. Fotogrāfijas ar

kuģi un uzrakstu /Nosaukums A/ā sūtīja, jo domāja, ka ir muļķīgi saniknot Latvijā dzīvojošos krievus. Viņš

vienkārši brauca garām, nofotografēja un fotogrāfijas nosūtīja. Viņš arī veda no bāra iereibušus NATOkaravīrus.

Viņam tas likās smieklīgi, tāpēc šādu informāciju viņš nosūtīja /Persona I/. Viņš nefilmēja un nefotografēja

slepenus objektus, kā arī šādus video vai fotogrāfijas nevienam nesūtīja. Atzīst, ka uzņēma fotogrāfijas un

video, ko nosūtīja, taču neticēja, ka par to var saņemt sodu. /Persona I/ viņam to teica, taču viņš neticēja. Viņš

nesūtīja slepenu informāciju. Visa informācija bija publiski pieejama.

[3.6] No liecinieka /Persona F/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām (1.sējuma lietas lapa 198-200, 125-127)

un tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka viņš strādāja par taksistu, izmantojot aplikācijuBolt.

2023.gada 30.maijā viņš bija lidostā “Rīga”, kur redzēja militārpersonas, kuras nofilmēja un fotografēja. Par to,

ka pie lidostas ir apgrūtināta satiksme daudzu militārpersonu dēļ, viņš informēja pārējos taksistus aplikācijas

Telegram grupā Boltovņa. Šajā grupā viņš izmanto segvārdu “/Nosaukums F/”.

Viņam pazīstamais /Persona A/, kurš arī bija minētajā grupā, viņam uzrakstīja un lūdza atsūtīt video ar

militārpersonām lidostā “Rīga”, ko viņš arī izdarīja.

Arī 2023.gada 21.jūnijā un 2023.gada 27.jūnijā pie lidostas “Rīga” viņš uzņēma fotogrāfijas ar militārpersonām.

2023.gada 21.jūnijā viņš bija pie lidostas, kad militārpersonas nāca ārā no lidostas un tāpēc pie lidostas bija

izveidojies sastrēgums, nebija kur apstāties. Par šo situāciju viņš dalījās Telegram taksistu grupā Boltavņa.

/Persona A/ jautāja, vai var atsūtīt fotogrāfiju, kur ir redzamas šīs militārpersonas. Lai nosūtītu šo video, viņš

izņēma atmiņas karti no video reģistratora, ielika to savā telefonā, lejupielādēja video, un to nosūtīja uz grupas

čatu.

2023.gada 27.jūnijā viņš lidostā “Rīga” redzēja militārpersonas, par ko pateica /Persona A/, kurš lūdza

nofotografēt šīs personas. Šo bildi viņš arī nosūtīja /Persona A/.

[4] Tiesa savos secinājumos par /Persona A/ vainīgumu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā balstās uz

šādiem lietā esošiem rakstveida pierādījumiem un dokumentiem.

[4.1] No Valsts drošības dienesta 2023.gada 6.jūlija ziņojumā Nr. /numurs/ ietvertajām ziņām un tam pievienotā

pielikuma un apskates protokola (1.sējuma lietas lapa 4-5, ar tulkojumu lietas lapa 63, 1.sējuma lietas lapa 7)

izriet, ka, veicot nereģistrētās kustības /Nosaukums G/ publiskāTelegramkanāla “/Nosaukums G/”

(/Tīmekļvietne A/) monitoringu, konstatēts, ka 2023.gada 17.jūnijā plkst.12.31 kanāla administratore /Persona I/

(izmanto lietotājvārdu “/Persona G/”) izvietoja video materiālu no lidostas “Rīga” stāvlaukuma, kurā redzamas

vairākas militārpersonas. Video pievienots teksts: “Tikmēr Rīgas lidostā atkal atlidojusi čupa ārzemju karavīru.”

Valsts drošības dienests noskaidrojis, ka video filmēšana veikta no automašīnas Hyundai 130, valsts

reģistrācijas numurs MD3615, kas irBolt taksometrs, un video filmēšanu veica /Persona A/, personas kods

/Personas kods A/. Apskatīts minētais video, kas filmēts no automašīnas salona, tajā redzams lidostas “Rīga”

stāvlaukums, kurā ir vairākas militārpersonas.

[4.2] No Valsts drošības dienesta 2023.gada 17.augusta uzziņā Nr./numurs/ ietvertajām ziņām un tam pievienotā

pielikuma (1.sējuma lietas lapa 8-37, ar tulkojumu lietas lapa 39-63) izriet, ka, veicot publiski pieejamās

elektroniskās vides monitoringu laika posmā no 2021.gada 5.augusta līdz 2023.gada 24.jūlijam, Valsts drošības

dienests (turpmāk – VDD) lietotnes Telegram kanāla “/Nosaukums G/” tērzētavā, Telegram kanāla

“/Nosaukums G/” alternatīvajā tērzētavā, Telegram kanāla “/Nosaukums E/” tērzētavā, Telegram kanāla

“/Nosaukums L/” tērzētavā un Telegramkanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā identificēja lietotāja “/Persona A/”,

lietotājvārds: @/E-Pasts A/, šāda satura ierakstus.

2022.gada 24.augustā plkst.13:23:14 lietotājs /E-Pasts A/Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā publicēja

ierakstu: “Nacikiem tagad nāksies atbildēt!”

Lietotājs /E-pasts A/, reaģējot uzTelegram kanālā “/Nosaukums D/” publicēto ierakstu par padomju pieminekļu

demontāžu Rīgā, pauda gatavību atriebties “nacistiem”.

2023.gada 30.janvārī plkst.12:20:17 lietotājs /E-pasts A/Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā

pārpublicēja “/Nosaukums G/” ierakstu: “Kāda atšķirība starp padomju latvieti un latviešu izcelsmes nacistu?

Fašistiskie latvieši cenšas aizliegt krievu valodu un tās nesējus, paralēli iznīcinot arī latviešus (ja kāds vēl nav

pamanījis). Latvija stāv rindā uz denacifikāciju. /Nosaukums G/ atceras, ka jau gadsimtiem ilgi uz Latvijas

zemes ir dzīvojušas dažādas tautības ar dažādām valodām un nav traucējušas viena otrai, tāpēc kad mēs

atnāksim, latviešu valoda jutīsies labāk, nekā fašistu laikā. Tāpēc, ka no Krievijas – ar mīlestību!”

Lietotājs /E-Pasts A/Telegram kanālā “/Nosaukums D/” pārpublicēja Telegram kanāla “/Nosaukums G/”

publikāciju, kurā tiek norādīts, ka Latvija “stāv rindā uz denacifikāciju”.

2023.gada 24.februārī plkst.11:48:03 lietotājs /E-Pasts A/Telegram kanāla “/Nosaukums E/” tērzētavā publicēja

ierakstu: “Uzvaras pieminekli uz ukrokarogu?”

Reaģējot uz Telegram kanāla “/Nosaukums E/” ierakstu par Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā

gadadienu, lietotājs /E-Pasts A/ ierakstā izmanto ukraiņu tautu dehumanizējošu leksiku, komentāram pievienojot

vemjošu emocijzīmi.

2023.gada 9.maijā lietotājs /E-Pasts A/Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā publicēja balss ierakstu,

kurā viņš draud padomju pieminekļu demontāžas Latvijā iniciatoriem un demontāžas izpildītājiem. Lietotājs

norāda, ka “KGBnav atcelts” un ka tiks veiktas “tīrīšanas”. No konteksta noprotams, ka lietotājs /E-Pasts A/

aicina uz vardarbību pret Latvijas Republikas valsts amatpersonām un Latvijas Republikas valstspiederīgajām

personām, kuras bijušas iesaistītas padomju pieminekļu demontāžā.

2023.gada 9.maijā plkst.19:28:54 un plkst.19:28:44 lietotājs /E-Pasts A/Telegram kanāla “/Nosaukums D/” un

Telegram kanāla “/Nosaukums E/” tērzētavā pārpublicēja Telegram kanāla “/Nosaukums G/” ierakstu: “Šodien

Uzvaras diena pār fašismu. Šajā svētajā dienā /Nosaukums G/ paziņo latviešu valdībai, kas ir koloniāla pēc

savas izcelsmes, nacistiska pēc būtības, teroristiska pēc metodēm saziņā ar iedzīvotājiem – baidieties cauru

diennakti. Mēs atceramies katru, kurš ir nevainīgi cietis no jūsu nacistiskajām ķetnām. Mēs atceramies katru

pieminekli, ko jūs esat nojaukuši. Mēs zinām par jums visu un pat mazliet vairāk. Neviens nav aizmirsts un

nekas nav aizmirsts! Mēs atnāksim pakaļ katram no jums, anglosakšu pakalpiņi. Taisnība ir mūsu pusē, un ar

mums ir Dievs, un tas nozīmē, ka jums nav nekādu izredžu. Venseremos!”.

Lietotājs /E-pasts A/ ir identificēts kā fiziska persona /Persona A/, dzīvojošs /Adrese C/, izmanto

automašīnuHyundai 130, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

[4.3] No 2023.gada 15.augusta personas aizturēšanas protokolā fiksētām ziņām (1.sējuma lietas lapa 64-65)

izriet, ka /Persona A/ aizturēšanas laikā viņam izņemts mobilais telefonsXiaomi, /numurs/.

[4.4] No 2023.gada 16.augusta apskates protokola un tam pievienotā CD diska ar Telegramsaraksti (1.sējuma

lietas lapa 76-86, 88) izriet, ka tiek apskatīts /Persona A/ mobilais telefonsXiaomi, /numurs/, un tajā esošā

aplikācija Telegram. Aplikācijā Telegram/Persona A/ izmanto lietotāja vārdu /E-Pasts A/, vārds ir norādīts

“/Persona A/”,Telegramreģistrētais telefona numurs ir /Tālrunis A/.

/Persona A/ sarakste ar lietotāju “/Persona G/” laika posmā no 2023.gada 21.aprīļa līdz 2023.gada 14.augustam

satur 469 ziņas, bet sarakste ar lietotāju “/Persona H/ /Persona H/” 2023.gada 4.janvārī un 2023.gada 10.martā

satur 5 ziņas.

[4.5] No Valsts drošības dienesta 2023.gada 31.maija uzziņā Nr./numurs/ ietvertajām ziņām (1.sējuma lietas lapa

142-151) izriet, ka kanālā “/Nosaukums G/” vairākkārt ir konstatēti aicinājumi vākt neizpaužamas ziņas, kā arī

tādu informāciju, kas satur valsts noslēpumu, nolūkā tās nodot ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši un tās

uzdevumā. Atsevišķos gadījumos ierakstos tiek norādīts, ka šī informācija tiek nodota, piemēram, Krievijas

Izmeklēšanas komitejai vai Krievijas Federālajam drošības dienestam.

/Persona H/ ir kanāla“/Nosaukums G/” publiskais līderis, apvienības galvenais organizators, koordinators un

darbības principu izstrādātājs, kurš uztur kontaktus ar Krievijas Izmeklēšanas komiteju un sniedz tai atbalstu

nepieciešamās informācijas ieguvē.

/Persona I/ ir kanāla“/Nosaukums G/” viena no administratorēm, kura sniedz administratīvi organizatorisku un

tehnisku atbalstu /Persona H/. Viņa arī ir publicējusi ierakstu par informācijas vākšanu un nodošanu Krievijas

Federācijas subjektiem.

Kanāla “/Nosaukums G/” rīcībā ir saskatāma spiegošanas darbība – pieprasot un vācot konkrēta rakstura un

nozīmes informāciju, lai tālāk to nodotu Krievijas subjektiem. Šī spiegošana (informācijas vākšana) notiek ne

tikai Krievijas izlūkdienestu, bet arī citu Krievijas varas institūciju interesēs un ir pakārtota to vajadzībām

(piemēram, Krievijas Ārlietu ministrijai, Izmeklēšanas komitejai, citiem valsts resoriem). Šādas informācijas

vākšana un nodošana ir vērtējama Krimināllikuma 85.panta izpratnē.

[4.6] No 2024.gada 17.aprīļa apskates protokola (2.sējuma lietas lapa 56-72) iziet, ka tika apskatītas Valsts

drošības dienesta 2023.gada 31.maija uzziņā Nr./numurs/ norādītās hipersaites uz Telegram kanāla

“/Nosaukums G/” publikācijām. Redzams, ka norādītās hipersaites ir aktīvas, un publicētie ieraksti satur

aicinājumus sniegt dažāda rakstura iespējamās ziņas, kas faktiski izmantojamas gan pret Latvijas Republiku

kopumā, gan konkrētu sabiedrības locekli, kā arī tās satur norādes, ka tieši Krievijas Federācijas specdienests

“/Nosaukums G/” lūdz iegūt ziņas, un ka “/Nosaukums G/” ir saņēmuši uzdevumu vākt ziņas par militāro jomu,

kā arī cita veida informāciju.

[4.7] No Militārās izlūkošanas un drošības dienesta 2023.gada 6.novembra atbildes Nr./numurs/ (1.sējuma lietas

lapa 195-196) izriet, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vērtējumā /Persona A/ darbībās ir saskatāmas

mērķtiecīgas darbības pazīmes, kas atbilst operatīvi taktiskā rakstura izlūkziņu ieguvei un to nodošanai

Krievijas Federācijas izlūkošanas un drošības dienestiem vai tiem saistītām personām. Neatkarīgi no

informācijas klasifikācijas pakāpes /Persona A/ iegūtā un Krievijas Federācijas pusei nodotā informācija rada

tiešu apdraudējumu ne tikai Latvijas aizsardzības interesēm, bet arīNATO kopumā. Informācija par jebkāda

veida Nacionālo bruņoto spēku un NATOaktivitātēm valstī, tajā skaitā militāra rakstura kravu un vienību

pārvietošanu, karavīru pulcēšanās vietām, militāro industriju Krievijas Federācijas militāro operāciju plānošanai

ir būtisks ieguvums, kas dod iespēju analizēt militāros procesus, ļauj operatīvi veikt tūlītēju iespējamā pretinieka

karaspēka pārvietošanās vai izvēršanās tendenču novērtēšanu, tādējādi radot Krievijas Federācijas priekšrocības

militāro operāciju plānošanā. Iegūtā informācija var tikt izmantota arī, lai pārbaudītu un izstrādātu iespējamos

rīcības algoritmus sabotāžas (kaitniecības) aktu veikšanai Latvijas teritorijā, kā arī plānotu un veiktu diversijas

pret kritisko infrastruktūru. Atzīmējams, ka informācijas ieguve par militārajām aktivitātēm no /Persona A/

puses Latvijā ietvēra sevī nevis nejauša gadījuma novērojumu, bet gan apzinātas un mērķtiecīgas darbības

ilgākā laika posmā, apzinoties, kā labā viņš darbojas. Turklāt /Persona A/ aktivitātes ir jāvērtē kontekstā ar

ģeopolitisko saspīlējumu starp Krievijas Federāciju un Rietumu valstīm, Krievijas Federācijas izvērstās

agresijas un karadarbību Ukrainā dēļ. Minētais faktors būtiski paaugstina /Persona A/ apdraudējumu un viņa

darbības iespējamās sekas.

[4.8] No Valsts drošības dienesta 2024.gada 19.februāra uzziņas (2.sējuma lietas lapa 12-16) izriet, ka Krievijas

Federācijas Federālais drošības dienests kā vienu no funkcijām īsteno izlūkdarbību ārvalstu teritorijās saskaņā ar

Krievija Federācijas likuma “Par Federālo drošības dienestu” 11.pantu, kas noteic, ka izlūkdarbību var veikt

dienesta ārējas izlūkošanas struktūrvienība.

Norādīts, ka Krievijas Federācijas izlūkošanas aktivitātes pret Latviju pamatā tiek īstenotas no tās teritorijas.

Pastiprinoties saspīlējumam NATO un Kremļa attiecībās un pieaugot dažādiem migrācijas ierobežojumiem,

Krievijas Federācijas specdienesti ir sākuši meklēt jaunas izlūkošanas platformas, no kurām par vienu no

perspektīvākajam jāuzskata Telegram lietotni.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 2023.gada 28.septembrī apstiprināto Nacionālās drošības

koncepciju, Krievijas Federācijas specdienestu izteiktā agresivitāte rada būtiskāko apdraudējumu ne tikai

Latvijas nacionālajai, bet arī NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai. Līdz ar to arī personas, kuras

iesaistītas izlūkošanas darbībās pret Latvijas valsti, plašākā izpratnē apdraud arī Latvijas starptautisko partneru

intereses.

Nereģistrētās organizācijas /Nosaukums G/ darbībā ir saskatāmas pazīmes, kas atbilst šajā uzziņā raksturotajiem

Krievijas Federācijas mērķiem, interesēm un darbības metodēm, proti, /Nosaukums G/ aktivitātes tiek

īstenotasTelegramvidē, kur apvienojušās personas. /Nosaukums G/ aktīvisti ir ieguvuši paši un aicinājuši citus

iegūt ziņas, kas atbilst Krievijas Federācijas militārās plānošanas un aktīvo pasākumu nepieciešamībām.

[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otro daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā.

Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, kas iegūti procesuālo darbību rezultātā, tiesa pārkāpumus procesuālo

dokumentu sastādīšanā un iegūto ziņu fiksēšanā nekonstatē.

Augstākā tiesa jau ir paudusi atziņu, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas

Kriminālprocesa likuma 128.pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas

kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai

neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kuru izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc

būtības (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 3.jūlija lēmumu lietā Nr.SKK333/2013 (15890002407)).

Tiesai nav šaubu par lietā esošo pierādījumu attiecināmību, jo tie kopumā un savstarpējā saistībā gan tieši, gan

netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību.

Šādos apstākļos tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 128.pantā atspoguļotos nosacījumus, atzīst, ka

konkrētajā kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem ir augsta ticamības pakāpe, kas apliecina apsūdzībā

norādītos apstākļus. Turklāt, ievērojot Kriminālprocesa likuma 130.pantā norādīto, tiesa lietā esošajos

pierādījumos un to sastādīšanā nekonstatē pārkāpumus, lai atzītu šos pierādījumus par nepieļaujamiem un

pierādīšanā neizmantojamiem.

[6] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23.panta prasībām tiesai, spriežot tiesu, jāizvērtē pret personu celto

apsūdzību pamatotība.

Izvērtējot apsūdzētajam /Persona A/ celtās apsūdzības pamatotību, tiesai jāpārbauda, vai notikuši apsūdzētajam

inkriminētie noziedzīgie nodarījumi, vai šajos nodarījumos ir noziedzīgo nodarījumu sastāvs, kas paredzēts

Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā un Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā, vai apsūdzētais ir vainīgs šo

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā

puse. Noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju veic noteiktā secībā, vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma

objektīvo pazīmju (objekta un objektīvās puses) un pēc tam subjektīvo pazīmju (subjekta un subjektīvās puses)

sakritību ar Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstošajām pazīmēm. Ja kaut vai pēc

vienas pazīmes tāda sakritība netiek konstatēta, personas nodarījumā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma

sastāva, un līdz ar to nav arī pamata tās saukšanai pie kriminālatbildības.

[7] Apsūdzētajam /Persona A/ ir celta apsūdzība par to, ka viņš ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā nelikumīgi vāca

citas ziņas un nodeva tās ārvalsts izlūkdienestam ar citas personas starpniecību.

Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir Latvijas valsts drošība,

ekonomiskās un politiskās intereses.

Noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir ziņas, kuras attiecas uz jebkuru valsts un sabiedrības, kā arī atsevišķu

personu darbības jomu, un tiek vāktas un nodotas ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā ar citas personas

starpniecību.

Nozieguma objektīvo pusi veido iepriekšminēto ziņu vākšana ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā un to nodošana

ārvalsts izlūkdienestam ar citas personas starpniecību, konkrētā gadījumā – rakstiski, izmantojot

ziņojumapmaiņas platformu Telegram (formāls noziedzīgs nodarījums).

Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas līdz nozieguma izdarīšanas

dienai ir sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

No subjektīvās puses tas ir tīšs noziedzīgs nodarījums, kuru raksturo tiešs nodoms, jo persona apzinās savas

darbības kaitīgumu un ir vākusi un nodevusi ziņas ārvalsts izlūkdienestam ar citas personas starpniecību

(sk.U.Krastiņš, V.Liholaja Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais papildinātais

izdevums. Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2018, 80-85.lpp.).

[7.1] Lietā nepastāv strīds par apsūdzībā norādītājiem faktiskajiem apstākļiem, proti, to, ka apsūdzētais /Persona

A/ laika posmā no 2023.gada 4.janvāra līdz 2023.gada 6.augustam ieguva ziņas un tās nodeva “/Nosaukums G/”

darbības organizētājiem ziņojumapmaiņas platformāTelegram izveidotajā kanālā “/Nosaukums G/”.

To, ka apsūdzētais /Persona A/ ilgstošā laika periodā bijaTelegramkanāla “/Nosaukums G/” sekotājs, un ir

sarakstījies ar kanāla darbības organizētājiem /Persona I/ un /Persona H/, kas apsūdzībā apzīmētas kā personas

Nr.1 un Nr.2, pierāda paša apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kā arī2023.gada

16.augusta apskates protokolā apskatītā sarakste Telegram (1.sējuma lietas lapa 76-86, 88), kas atrasta viņa

mobilajā telefonā Xiaomi, /numurs/.

To, ka apsūdzētais /Persona A/ apsūdzībā norādītajā laikā un veidā ieguva ziņas un tās nodeva apsūdzībā

apzīmētajai personai Nr.1 jeb /Persona H/, pierāda viņu saraksteTelegram, kas apskatīta 2023.gada 16.augusta

apskates protokolā (1.sējuma lietas lapa 76-86, 88), un tieši, 2023.gada 4.janvārī plkst.17:22 /Persona A/

nosūtīja /Persona H/ 20 sekunžu garu video, kurā apsūdzētais /Persona A/ braucot filmē ielu pie Krievijas

Federācijas vēstniecības Rīgā, kur tobrīd līdzās stāv divas ugunsdzēsēju mašīnas, savukārt 2023.gada 10.martā

plkst.19:04 /Persona A/ nosūtīja /Persona H/ informāciju, ka Rīgā ir liela militārpersonu aktivitāte, un

militārpersonas no savām dzīvesvietām brauc uz bāzes vietām, nosūtot ziņu: “Nezinu, bet vākšanās normāla, es

saku, uz divām daļām karavīrus jau aizvedu.” (1.sējums lietas lapa 86).

To, ka apsūdzētais /Persona A/ apsūdzībā norādītajā laikā un veidā ieguva apsūdzībā norādītās ziņas un tās

nodeva apsūdzībā apzīmētajai personai Nr.2 jeb /Persona I/ gan pēc savas iniciatīvas, gan atbildot uz /Persona I/

lūgumiem, pierāda viņu saraksteTelegram, kas apskatīta 2023.gada 16.augusta apskates protokolā (1.sējuma

lietas lapa 76-86, 88), un tieši:

2023.gada 26.aprīlī plkst.09:09 (1.sējuma lietas lapa 77),

2023.gada 27.aprīlī plkst.19:02 un plkst.19:07 (1.sējuma lietas lapa 78),

2023.gada 9.maijā plkst.09:42, 09:43, 09:56, 10:19, 11:02 (1.sējuma lietas lapa 78-79),

2023.gada 12.maijā plkst.09:45, 10:20 (1.sējuma lietas lapa 80),

2023.gada 13.maijā plkst.19:20 (1.sējuma lietas lapa 80),

2023.gada 14.maijā plkst.08:49, 20:42, (1.sējuma lietas lapa 80-81),

2023.gada 15.maijā plkst.10:35 (1.sējuma lietas lapa 81),

2023.gada 30.maijā plkst.13:11, 14:22 (1.sējuma lietas lapa 81),

2023.gada 1.jūnijā plkst.10:32 (1.sējuma lietas lapa 81-82),

2023.gada 4.jūnijā plkst.11:49, 11:59 (1.sējuma lietas lapa 82),

2023.gada 11.jūnijā plkst.08:49 (1.sējuma lietas lapa 83),

2023.gada 17.jūnijā plkst.08:49 (1.sējuma lietas lapa 83),

2023.gada 21.jūnijā plkst.09:28 (1.sējuma lietas lapa 83),

2023.gada 27.jūnijā plkst.15:07, 15:54, 15:58 (1.sējuma lietas lapa 83),

2023.gada 1.jūlijā plkst.08:27, 10:29 (1.sējuma lietas lapa 83-84),

2023.gada 6.jūlijā plkst.17:41 (1.sējuma lietas lapa 84),

2023.gada 10.jūlijā plkst.20:11 (1.sējuma lietas lapa 84),

2023.gada 18.jūlijā plkst.21:58 (1.sējuma lietas lapa 84),

2023.gada 25.jūlijā plkst.17:48, 17:50 (1.sējuma lietas lapa 85),

2023.gada 3.augustā plkst.21:58, 22:03 (1.sējuma lietas lapa 85),

2023.gada 6.augustā plkst.16:32 (1.sējuma lietas lapa 85).

[7.2] Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmā daļa noteic, ka notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz

pierādītā noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu,

izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas.

Kriminālprocesa likuma 455.panta trešā daļa noteic, ka tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus

noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa

tiesības uz aizstāvību. Gramatiski iztulkojot Kriminālprocesa likuma 455.panta trešo daļu, no tās satura un jēgas

izriet, ka tiesa par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus var atzīt,

veicot pierādījumu pārbaudi (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 6.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-423/2018).

Tiesas izmeklēšanas gaitā, pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka apsūdzības daļā, aprakstot noziedzīgo

nodarījumu pēc Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas par nodotajām ziņām 2023.gada 25.jūlijā plkst.21.58,

konstatējams, ka tās tika nodotas 2023.gada 3.augustā plkst.21.58, kas izriet no /Persona A/ sarakstes ar

/Persona I/ (1.sējuma lietas lapa 85).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /Persona A/ celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas ir

grozāms ziņu nodošanas datums, proti, 2023.gada 3.augustā plkst.21.58, nevis, kā tas norādīts apsūdzībā –

2023.gada 25.jūlijā plkst.21.58.

[7.3] Kā izriet no apsūdzētā /Persona A/ sniegtajām liecībām, viņam nebija nolūka veikt spiegošanu, viņš vāca

un nodeva ziņas sarakstes uzturēšanas nolūkā, tā kā viņa vāktās ziņas nav uzskatāmas par neizpaužamām vai

slepenām, turklāt viņš neticēja, ka /Persona I/ ir Krievijas Federācijā vai kaut kādā noziedzīgā organizācijā,

savukārt sarakste ar /Persona H/ bija maznozīmīga. /Persona H/ viņš nodeva ziņas, jo gribēja, lai viņš liktos

svarīgs /Persona H/.

Šādas apsūdzētā liecības tiesa vērtē kā sniegtas nolūkā izvairīties no kriminālatbildības par noziedzīgo

nodarījumu, jo uzskata, ka šādas liecības apsūdzētais sniedz, īstenojot aizstāvības taktiku, mēģinot panākt sev

labvēlīgāku kriminālprocesa rezultātu, apzinoties, ka lietā ir iegūti viņa vainas pierādījumi.

Tiesību teorijā pausta atziņa, ka citas ziņas spiegošanas izpratnē var attiekties uz jebkuru valsts un sabiedrības,

kā arī atsevišķu personu darbības jomu, ja tās vāktas un nodotas ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā, radot tam

iespēju izmantot kaitīgai darbībai pret Latvijas Republikas drošības, ekonomiskajām un politiskajām interesēm.

Turklāt ziņu vākšanas un nodošanas ārvalsts izlūkdienestam kaitīgumu nosaka ne tik daudz nodoto ziņu

raksturs, kā sadarbības fakts ar ārvalsts izlūkdienestu (sk.Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri.

Otrā daļa (IX‑XVII nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 82.lpp.).

No Militārās izlūkošanas un drošības dienesta 2023.gada 6.novembra atbildes (1.sējums lietas lapa 195-196)

izriet, ka neatkarīgi no informācijas klasifikācijas pakāpes /Persona A/ iegūtā un Krievijas Federācijai nodotā

informācija rada tiešu apdraudējumu ne tikai Latvijas aizsardzības interesēm, bet ganNATO kopumā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ziņas, ko ieguva un nodeva /Persona A/ “/Nosaukums G/” izveidotājiem, ir

uzskatāmas par tādām, kas var tikt izmantotas kaitīgai darbībai pret Latvijas Republiku, un tam apstāklim, ka

viņa iegūtās un nodotās ziņas nav uzskatāmas par neizpaužamām vai slepenām, nav nekādas nozīmes.

Tiesa izslēdz iespējamību, ka apsūdzētais /Persona A/, kurš ilgstošā laika periodā, būdamsTelegram kanāla

“/Nosaukums G/” aktīvs sekotājs, faktiski neapzinājās to, ka “/Nosaukums G/” varētu būtu saistība ar Krievijas

Federācijas izlūkošanas un drošības dienestiem, un viņa vāktās ziņas varētu tikt nodotas tiem.

Paša apsūdzētā /Persona A/ faktiskās darbības, vācot un nododot “/Nosaukums G/” nepieciešamās ziņas,

apliecina to, ka viņš apzinājās savas darbības un vēlējās, lai iegūtā informācija sasniegtu mērķi.Tiesa nerod citu

izskaidrojumu apsūdzētā veiktajām darbībām.

Kā redzams no Telegramkanāla “/Nosaukums G/” publikācijām (2.sējuma lietas lapa 56-72) publicētie ieraksti

satur aicinājumus sniegt dažāda rakstura iespējamās ziņas, kas faktiski izmantojamas gan pret Latvijas

Republiku kopumā, gan konkrētu sabiedrības locekli, kā arī tās satur norādes, ka tieši Krievijas Federācijas

specdienests “/Nosaukums G/” lūdz iegūt ziņas, un ka “/Nosaukums G/” ir saņēmuši uzdevumu šīs ziņas vākt.

Arī Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vērtējumā (1.sējums lietas lapa 195-196) apsūdzētā /Persona A/

rīcībā ir saskatāmas mērķtiecīgas darbības pazīmes, kas atbilst operatīvās taktiska rakstura izlūkziņas ieguvei un

šo ziņu nodošanai Krievijas Federācijas izlūkdienestam, vai ar to saistītām personām.

Tiesas ieskatā, noskaidrojot Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgā nodarījuma sastāva

objektīvo pusi – citu ziņu vākšana ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā un to nodošana ārvalsts izlūkdienestam ar

citas personas starpniecību – nav izšķirošas nozīmes tam, kādam konkrēti ārvalsts izlūkdienestam šādas ziņas

tika nodotas vai bija domātas nodot, bet gan sadarbības faktam ar ārvalsts institūciju, kas pilnvarota veikt

jebkādu izlūkošanas darbību.

Ar ārvalsts izlūkdienestu jāsaprot tāda ārvalsts institūcija, kas pilnvarota veikt jebkādu izlūkošanas darbību

(sk.Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX‑XVII nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2018, 80.lpp.).

Kā izriet no Valsts drošības dienesta 2023.gada 31.maija uzziņā (1.sējuma lietas lapa 142-151) norādītā, veicot

Telegram kanāla “/Nosaukums G/” monitoringu, konstatēts, ka “/Nosaukums G/”, izveidojoties kā personu

apvienībai, tika izvirzīti sasniedzamie mērķi, kuru vidū dominēja Krievijas Federācijas propagandas vēstījumu

izplatīšana saistībā ar tās izvērsto karu Ukrainā; Krievijas Federācijas militāro aktivitāšu atbalstīšana un Latvijas

sabiedrības noskaņošana par labu tām; Krievijas Federācijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošana un

leģitimēšana; dezinformācijas izplatīšana par Latviju; aicinājumi uz neizpaužamu ziņu un valsts noslēpumu

saturošas informācijas izpaušanu un vākšanu (sevišķi tādas informācijas, kas attiecas uz Latvijas dalību NATO

un militāro infrastruktūru, militārajām mācībām, Latvijas valsts amatpersonu personīgajiem datiem un privāto

dzīvi, valsts pārvaldi un tās darbību), kā arī tās nodošana Krievijas Federācijassubjektiem. Atsevišķos ierakstos

tiek norādīts, ka visa iegūtā informācija, kas satur neizpaužamas ziņas vai valsts noslēpumu, tiks nodotas /

Ārvalsts iestāde/ vai Krievijas Federālajām drošības dienestam.

Savukārt Valsts drošības dienesta 2024.gada 19.februāra uzziņā norādīts, ka Krievijas Federācijas specdienestu

kopienas kodolu, kas veic izlūkdarbību ārvalstu teritorijā, veido trīs institūcijas, tajā skaitā, Krievijas Federālais

drošības dienests (2.sējuma lietas lapa 12-16).

No minēto pierādījumu kopuma izriet, ka kanāla “/Nosaukums G/” izveidotāji ir vākuši informāciju ar mērķi to

nodot tādai ārvalsts institūcijai, kas pilnvarota veikt jebkādu izlūkošanas darbību, proti, Krievijas Federācijas

specdienestiem, tajā skaitā, Krievijas Federālajam drošības dienestamun /Ārvalsts iestāde/.

To, ka Krievijas Federālais drošības dienests kā vienu no funkcijām īsteno izlūkdarbību ārvalstu teritorijās,

paredz Krievijas Federācijas likuma “Par Federālo drošības dienestu” 11.pants, kas noteic, ka izlūkdarbību var

veikt dienesta ārējas izlūkošanas struktūrvienība (2.sējuma lietas lapa 12-16).

Tam, ka /Ārvalsts iestāde/ nav uzskaitīta kā Krievijas izlūkdienesta iestāde, tiesas ieskatā nav izšķirošas

nozīmes, jo jebkura informācijas nodošana jebkurai ārvalsts iestādei, īpaši Krievijas Federācijas izmeklēšanas

iestādei, ir vērtējama kā Latvijas valsti apdraudoša darbība, jo Krievijas Federācijai nodotās ziņas var tikt

izmantotas kaitīgai darbībai pret Latvijas Republikas drošību, ekonomiskajām un politiskajām interesēm.

Ņemot vērā minēto, ir pierādīts gan tas, ka apsūdzētais /Persona A/ vāca un nodeva citas ziņas ārvalsts

izlūkdienestam tā uzdevumā ar citas personas starpniecību, gan arī sadarbības fakts ar ārvalsts institūciju, proti,

ar Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu kā institūciju, kas pilnvarota veikt jebkādu izlūkošanas

darbību.

Līdz ar ko, analizējot apsūdzētā /Persona A/ faktiskās darbības, pilnībā ir pierādīta viņam inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse.

[7.4] /Persona A/ atbilst visām noziedzīgā nodarījuma subjekta pazīmēm.

[7.5] Tiesa netic apsūdzētā /Persona A/ norādītajam, ka fotogrāfijas viņš sūtīja joka pēc, lai pasmietos, vai

gribēja pievērst sev /Persona I/ uzmanību un lai liktos svarīgs /Persona H/.

To, ka apsūdzētais /Persona A/ spēja visā pilnībā saprast savas darbības un to nozīmi, apliecina viņa konsekventi

veiktās darbības.

Bez ievērības nav atstājams arī tas, ka /Persona I/ sarakstē informēja apsūdzēto /Persona A/, ka par viņa

veiktajām darbībām, proti, informācijas vākšanu un nodošanu, Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība (1.sējuma

lietas lapa 77).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /Persona A/ apzināti veica apsūdzībā norādītās darbības, apzinoties un būdams

informēts, ka tas ir pretlikumīgi un par to draud kriminālatbildība, taču tas viņu neatturēja no noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas, ko viņš turpināja darīt, būdams savu personīgo uzskatu motivēts.

Tādējādi tiesa secina, ka /Persona A/ apzinājās savu darbību prettiesisko raksturu, rīkojās mērķtiecīgi un

konkrētos apstākļos izdarīja visu, kas no viņa atkarīgs, lai izdarītu konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētā nostāja tiesai ir radījusi pārliecību, ka apsūdzētais, apzinoties savas rīcības prettiesiskumu un ļoti labi

apzinoties iespējamās sekas, kriminālprocesa laikā savu aizstāvības pozīciju pielāgo lietā iegūtajiem

pierādījumiem un savai aizstāvības taktikai.

Tiesas ieskatā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir pilnībā pierādīta, vērtējot apsūdzētā

faktiskās darbības un analizējot to atbilstību noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmēm. Apsūdzētais

/Persona A/ apzinājās savu darbību kaitīgumu un rīkojās tīši, veicot apsūdzībā norādītās darbības.

[7.6]Izvērtējusi augstāk minētos pierādījumus kopumā ar visiem lietas materiāliem, tiesa konstatē visu objektīvo

un subjektīvo pazīmju kopumu, lai /Persona A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu tās pēc

Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas.

[8] Apsūdzētajam /Persona A/ ir celta apsūdzība par to, ka viņš veica darbību, kas vērsta uz nacionālā un etniskā

naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir vienlīdzīgas attieksmes princips

personas pamattiesību un pamatbrīvību īstenošanā, personas tiesības uz cieņu, drošību, fizisko un psiholoģisko

neaizskaramību.

Nozieguma objektīvo pusi veido aktīva darbība, proti, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ierakstu

un balss ierakstu krievu valodā publicēšana Telegram tērzētavās, kas vērsti uz nacionālā un etniskā naida un

nesaticības izraisīšanu pret latviešiem, citu nāciju pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijas Republikā, kā arī ukraiņiem,

kā arī satur aicinājumu uz vardarbību un vardarbības attaisnošanu pret latviešiem (formāls noziedzīgs

nodarījums).

Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas līdz nozieguma izdarīšanas

dienai ir sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

No subjektīvās puses tas ir tīšs noziedzīgs nodarījums, kuru raksturo tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās savas

darbības kaitīgumu un apzināti to veic (sk.U.Krastiņš, V.Liholaja Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII

nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2018, 43-49.lpp.).

[8.1] To, ka tieši apsūdzētais /Persona A/ publicēja apsūdzībā norādītos ierakstusTelegram kanālu tērzētavās

(čatos), pierāda Valsts drošības dienesta 2023.gada 17.augusta uzziņā Nr./numurs/, tās pielikumos (1.sējuma

lietas lapa 8-37, ar tulkojumu lietas lapa 38-63) konstatētais, un tieši, ka Telegram kanālu “/Nosaukums G/”,

“/Nosaukums E/”, “/Nosaukums D/” tērzētavās (čatos) /Persona A/, izmantojot lietotājvārdu /E-Pasts A/,

publicēja ierakstus:

1) 2022.gada 24.augustā pkst.13:23:14 Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā publicēja ierakstu:

“Nacikiem tagad nāksies atbildēt!”, reaģējot uz Telegram kanālā “/Nosaukums D/” publicēto ierakstu par

padomju pieminekļu demontāžu Rīgā.

2) 2023.gada 30.janvārī plkst.12:20:17 Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā pārpublicēja “/Nosaukums

G/” ierakstu: “Kāda atšķirība starp padomju latvieti un latviešu izcelsmes nacistu? Fašistiskie latvieši cenšas

aizliegt krievu valodu un tās nesējus, paralēli iznīcinot arī latviešus (ja kāds vēl nav pamanījis). Latvija stāv

rindā uz denacifikāciju. /Nosaukums G/atceras, ka jau gadsimtiem ilgi uz Latvijas zemes ir dzīvojušas dažādas

tautības ar dažādām valodām un nav traucējušas viena otrai, tāpēc kad mēs atnāksim, latviešu valoda jutīsies

labāk, nekā fašistu laikā. Tāpēc ka no Krievijas – ar mīlestību!”

3) 2023.gada 24.februārī plkst.11:48:03, reaģējot uz Telegramkanāla “/Nosaukums E/” ierakstu par Krievijas

Federācijas iebrukuma Ukrainā gadadienu, ar fotogrāfiju, kurā redzams brīvības piemineklis Ukrainas karoga

krāsā, lietotājs /E-Pasts A/Telegram kanāla “/Nosaukums E/” tērzētavā publicēja ierakstu: “Brīvības piemineklis

“ukrokarogā”?”, komentāram pievienojot vemjošu emocijzīmi.

4) 2023.gada 9.maijā plkst.19:28:54 un plkst.19:28:44 Telegram kanāla “/Nosaukums D/” un Telegram kanāla

“/Nosaukums E/” tērzētavā pārpublicēja Telegram kanāla “/Nosaukums G/” ierakstu: “Šodien Uzvaras diena pār

fašismu. Šajā svētajā dienā /Nosaukums G/i paziņo latviešu valdībai, kas ir koloniāla pēc savas izcelsmes,

nacistiska pēc būtības, teroristiska pēc metodēm saziņā ar iedzīvotājiem – baidieties cauru diennakti. Mēs

atceramies katru, kurš ir nevainīgi cietis no jūsu nacistiskajām ķetnām. Mēs atceramies katru pieminekli, ko jūs

esat nojaukuši. Mēs zinām par jums visu un pat mazliet vairāk. Neviens nav aizmirsts un nekas nav aizmirsts!

Mēs atnāksim pakaļ katram no jums, anglosakšu pakalpiņi. Taisnība ir mūsu pusē, un ar mums ir Dievs, un tas

nozīmē, ka jums nav nekādu izredžu. Venseremos!”.

5) 2023.gada 9.maijā plkst.20:01:48 Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā publicēja balss ierakstu, kurā

viņš draud padomju pieminekļu demontāžas Latvijā iniciatoriem un demontāžas izpildītājiem. Lietotājs norāda,

ka “KGB nav atcelts” un ka tiks veiktas “tīrīšanas”.

Minētie ieraksti atrasti arī apsūdzētā /Persona A/ mobilajā telefonā Xiaomi, IMEI:/Numurs A/ (1.sējuma lietas

lapa 76), kur konstatēts, ka tieši aplikācijā Telegram/Persona A/ izmanto lietotāja vārdu /E-Pasts A/, vārds ir

norādīts “/Persona A/”,Telegramreģistrētais telefona numurs ir /Tālrunis A/.

To, ka tieši apsūdzētais /Persona A/Telegram izmantoja lietotājvārdu “/Persona A/”, apstiprināja arī pats

apsūdzētais savās liecībās.

Tiesai nav šaubu, ka ziņojumapmaiņas platforma Telegramir atzīstama par vienu no publiski pieejamām datu

apstrādes sistēmām pasaulē, kurai ir miljardos mērāms lietotāju skaits. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt to, ka

apsūdzētais /Persona A/ apzinājās, ka šādā veidā ievietotā informācija būs pieejama neierobežotam personu

skaitam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu to, ka apsūdzētais /Persona A/, izmantojot automatizētu datu

apstrādes sistēmu, publicēja apsūdzībā norādītos ierakstus.

[8.2] Lai izvērtētu, vai apsūdzētā /Persona A/ publicētajos ierakstos pausto izteikumu smagums ir sasniedzis

pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzama kriminālatbildība, tiesas ieskatā tie ir izvērtējami,

izmantojotANO ekspertu formulētos Rabatas principus.

Saskaņā ar Rabatas principiem izvērtējams:

1) Konteksts. Konteksts ir ļoti svarīgs, kad izvērtē, vai izteikumi varētu kūdīt uz diskrimināciju, naidīgumu vai

vardarbību pret mērķgrupu. Konteksta analīzē izteikumi jāskata sociālā un politiskā kontekstā, kas valda laikā,

kad izteikumi tiek pausti un izplatīti.

2) Paudējs. Būtu jāizvērtē izteikumu paudēja amats vai statuss sabiedrībā, īpaši šī indivīda vai organizācijas

ietekmes spēja uz auditoriju, kurai izteikumi ir adresēti.

3) Nodoms. Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 20.pants paredz nodoma esību.

Neuzmanība (negligence – angļu val.) un nolaidība (recklessness – angļu val.) nav pietiekama, lai darbība būtu

nodarījums saskaņā ar ANO pakta 20.pantu, ņemot vērā, ka tas runā par „iestāšanos par”, „aizstāvēšanu”

(advocasy – angļu val.) un „kūdīšanu” (incitement – angļu val.), nevis tikai materiāla izplatīšanu.

4) Saturs un forma. Izteikumu saturs ir viens no centrālajiem punktiem tiesu motīvos, un ir kritiski svarīgs

elements kūdīšanā. Satura analīze var ietvert izteikuma provokatīvās un tiešuma pakāpes noteikšanu, kā arī

ietvert izteikuma formas, stila, argumentu rakstura izvērtējumu.

5) Plašums. Plašums ietver tādus elementus kā runas ietekme, tās publiskums, tās mērogs un auditorijas lielums.

Citi elementi var būt tādi kā izplatīšanas biežums, daudzums un veids, piemēram, buklets vai pārraide televīzijā

vai internetā.

6) Iespējamība. Kūdīšana pēc definīcijas ir formāla sastāva noziegums (inchoate crime – angļu val.). Darbībām,

uz ko notiek kūdīšana, nav jātiek īstenotām, lai kūdošie izteikumi būtu noziegums. Tomēr kaut kādas pakāpes

riskam vai kaitējumam ir jābūt identificētam. Tas nozīmē, ka tiesām ir jānosaka, ka bija ticama iespējamība

(reasonable probability – angļu.val.), ka izteikumiem izdotos uzkūdīt uz īstu darbību pret mērķgrupu, turklāt

šādai sakarībai būtu jābūt diezgan tiešai (sk. ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2013.gada 11.janvāra

Ziņojuma par ekspertu darba grupām par nacionāla, rasu vai reliģijas naida kurināšanas aizliegumu pielikuma

29.punktu).

[8.2.1] Tiesa konstatē, ka apsūdzētais /Persona A/ apsūdzībā norādītos ierakstus publicēja laikā no 2022.gada

24.augusta līdz 2023.gada 9.maijam, kad Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kā arī

pēc 2022.gada 23.augustā Latvijā uzsāktās padomju pieminekļu demontāžas. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā kā

postpadomju savienības valstī krievu valodā runājošo un krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir 23,38

%, un /Persona A/ publikācija krievu valodā runājošo un krievu tautības Latvijas iedzīvotāju vidū var izraisīt

naidu, saņemot nepareizi interpretētu informāciju ar negatīvu viedokli, vērstu ar naidu pret latviešiem,

ukraiņiem un citu nāciju pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijas Republikā.

[8.2.2] Lai arī apsūdzētais /Persona A/ nav valsts amatpersona un viņam nav īpaša statusa sabiedrībā, tomēr viņa

publicētajos ierakstos esošie izteikumi ir publiski pieejami neierobežotam cilvēku skaitam publiski pieejamā

interneta vietnē.

[8.2.3] Vērtējot apsūdzētā /Persona A/ faktiskās darbības, konstatējams, ka viņš sistemātiski un mērķtiecīgi

publicējis ierakstus publiski pieejamā interneta vietnē, paužot savu viedokli par latviešiem, ukraiņiem un citu

nāciju pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas valdību saistībā ar tās pieņemtajiem

lēmumiem par notikušo padomju pieminekļu demontāžu, aicinot uz vardarbību, izsakot arī draudus Latvijas

Republikas valsts amatpersonām, tādējādi viņa darbības liecina par konkrēta nodoma esamību paust savus

uzskatus un pārliecību, kam nav gadījuma rakstura, tas nav darīts aiz neuzmanības vai pieļaujot jebkādu

nolaidību.

[8.2.4] Vērtējot apsūdzētā /Persona A/ publicētos un balss ierakstos saturošo izteikumu saturu un formu, tiesa

konstatē, ka:

1) 2022.gada 24.augustā plkst.13:23:14 Telegramkanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā publicētajā ierakstā:

“Nacikiem tagad nāksies atbildēt!”, apsūdzētais /Persona A/pauda gatavību atriebties pieminekļa nojaukšanā

iesaistītajām personām. Šis ieraksts satur draudus un ir vērsts uz etniskā naida un nesaticības izraisīšanu,

tādējādi Latvijas sabiedrībā saasinot attiecības un radot naidu un nesaticību starp krievu valodā runājošiem

Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem.

2) 2023.gada 30.janvārī plkst.12:20:17 Telegramkanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā pārpublicējot ierakstu:

“Kāda atšķirība starp padomju latvieti un latviešu izcelsmes nacistu? Fašistiskie latvieši cenšas aizliegt krievu

valodu un tās nesējus, paralēli iznīcinot arī latviešus (ja kāds vēl nav pamanījis). Latvija stāv rindā uz

denacifikāciju. /Nosaukums G/ atceras, ka jau gadsimtiem ilgi uz Latvijas zemes ir dzīvojušas dažādas tautības

ar dažādām valodām un nav traucējušas viena otrai, tāpēc kad mēs atnāksim, latviešu valoda jutīsies labāk, nekā

fašistu laikā. Tāpēc ka no Krievijas – ar mīlestību!”, apsūdzētais /Persona A/ pauda nepatiku pret latviešu

valodu kā valsts valodu, kas tiesas vērtējumā satur aicinājumu uz vardarbību pret latviešiem, tādejādiLatvijas

sabiedrībā saasinot attiecības un radot naidu un nesaticību starp krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem

un latviešiem.

3) 2023.gada 24.februārī plkst.11:48:03 Telegramkanāla “/Nosaukums E/” tērzētavā publicējot ierakstu:

“Brīvības piemineklis “ukrokarogā”?”, tam pievienojot komentārā vemjošu emocijzīmi, apsūdzētais /Persona

A/vērš nacionālu un etnisku naidu pret ukraiņiem un Ukrainu kopumā. Bez ievērības nav atstājams arī tas, ka

apsūdzētais /Persona A/ ierakstu publicējis Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā gadadienā, kā arī šajā

ierakstā izmanto ukraiņu tautu dehumanizējošu leksiku, tādejādi paužot atbalstu Krievijas Federācijai 2022.gada

24.februārī uzsāktajā karā Ukrainā.

4) 2023.gada 9.maijā plkst.19:28:54 un plkst.19:28:44 Telegram kanāla “/Nosaukums D/” un Telegram kanāla

“/Nosaukums E/” tērzētavā pārpublicētajā Telegram kanāla “/Nosaukums G/” ierakstā: “Šodien Uzvaras diena

pār fašismu. Šajā svētajā dienā /Nosaukums G/ paziņo latviešu valdībai, kas ir koloniāla pēc savas izcelsmes,

nacistiska pēc būtības, teroristiska pēc metodēm saziņā ar iedzīvotājiem – baidieties cauru diennakti. Mēs

atceramies katru, kurš ir nevainīgi cietis no jūsu nacistiskajām ķetnām. Mēs atceramies katru pieminekli, ko jūs

esat nojaukuši. Mēs zinām par jums visu un pat mazliet vairāk. Neviens nav aizmirsts un nekas nav aizmirsts!

Mēs atnāksim pakaļ katram no jums, anglosakšu pakalpiņi. Taisnība ir mūsu pusē, un ar mums ir Dievs, un tas

nozīmē, ka jums nav nekādu izredžu. Venseremos!” ir izteikti draudi Latvijas Republikas valsts amatpersonām,

nolūkā gan iebiedēt, gan raisīt nesaticību un etnisku un nacionālu naidu starp Latvijā dzīvojošiem latviešiem un

krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Minēto ierakstu pārpublicējot, apsūdzētais /Persona A/ pauž

viedokli, atbalstu un savu nostāju ierakstā norādītajam saturam.

5) 2023.gada 9.maijā plkst.20:01:48 apsūdzētais /Persona A/Telegram kanāla “/Nosaukums D/” tērzētavā

publicēja balss ierakstu, kurā viņš izsaka draudus personām, kas piedalījušās padomju pieminekļu nojaukšanā,

norādot, ka “KGB nav atcelts un tiks veiktas tīrīšanas”, tādējādi Latvijas sabiedrībā saasinot attiecības un radot

etnisku naidu un nesaticību starp krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem. Šie draudi ir

nepamatoti un izteikti ar īpašu agresiju un nepatiku pret latviešiem, kas tiesas vērtējumā apdraud latviešu

tautības iedzīvotāju tiesības, rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai, kā arī tie satur aicinājumu uz

vardarbību pret latviešiem.

Tiesa, izvērtējot apsūdzētā izteikumu saturu kopumā un to kontekstu, secina, ka apsūdzētā /Persona A/

publicētie ierakstiTelegramkanālu “/Nosaukums G/”, “/Nosaukums E/”, /Nosaukums L/ tērzētavās (čatos)

apdraud latviešu tautības iedzīvotāju vienlīdzīgas attieksmes principu pamattiesību un pamatbrīvību īstenošanā,

tiesības uz cieņu, drošību, fizisko un psiholoģisko neaizskaramību, un ir vērsti uz nacionālā un etniskā naida un

nesaticības izraisīšanupret latviešiem, citu nāciju pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijas Republikā, kā arī ukraiņiem,

tādējādi Latvijas sabiedrībā saasinot attiecības un radot etnisku naidu un nesaticību starp krievu valodā

runājošiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem.

[8.2.4.1] Tiesa ņem vērā tiesu praksē izteiktās atziņas, ka Krimināllikuma 78.pantā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma sastāva konstatēšanai svarīga nozīme ir arī apsūdzētā saistībai ar naidu kurinošām organizācijām

(sk. Tiesu prakses apkopojums “Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”).

Valsts drošības dienesta 2023.gada 31.maija uzziņā (1.sējuma lietas lapa 142-151) norādīts, ka, veicot

Telegramkanāla “/Nosaukums G/” monitoringu, konstatēts, ka /Nosaukums G/, izveidojoties kā personu

apvienībai (organizācijai), tika izvirzīti sasniedzamie mērķi, tostarp dezinformācijas izplatīšana par Latviju.

Kanāla /Nosaukums G/ saturā tiek pausts viedoklis par to, ka Latvijas esošais politiskais un tiesiskais režīms un

sistēma pastāvēs līdz Krievijas varas pārņemšanai Latvijā, tādā veidā vēršoties pret Latvijas suverenitāti,

neatkarību un teritoriālo neaizskaramību un atbalstot tās likvidēšanu.

Ņemot vērā to, ka /Persona A/ ir šī kanāla aktīvs lietotājs un sekotājs, un 2023.gada 30.janvāra un 2023.gada

9.maija ierakstus ir pārpublicējis tieši no kanāla /Nosaukums G/, tādā veidā atbalstot viedokli par Latvijā

esošajiem notikumiem, kas pausts un publicēts kanālā /Nosaukums G/, ir pierādīta apsūdzētā /Persona A/

saistība ar naidu kurinošu organizāciju.

[8.2.4.2] Lai gan lietā netika veikta lingvistiskā ekspertīze apsūdzētā /Persona A/ izteicieniem, tiesa uzskata, ka

konkrētajā gadījumā lingvistiskā ekspertīze nav ne obligāta, ne arī nepieciešama, jo apsūdzētā /Persona A/

veikto ierakstu saturs ir atklāts, ar tiešu domu, to jēga nav apslēpta vai divdomīga, konteksts ir skaidri

saprotams. Proti, apsūdzētā publikācijās izmantotie vārdi un vārdu savienojumi “naciķi”, “fašistiskie latvieši” ,

“tiks veiktas tīrīšanas”, “baidieties cauru diennakti; “mēs zinām par jums visu un pat mazliet vairāk. ”, “mēs

atnāksim pakaļ katram no jums, anglosakšu pakalpiņi.” nepārprotami izsaka naidu, nicinājumu, draudus, un tie

pauž negatīvu attieksmi un emociju. Tiesas ieskatā apsūdzētā /Persona A/ publicētajos ierakstos ir pausta

naidīga un nicinoša attieksme pret latviešiem, kā arī izteikti tieši un atklāti draudi tiem, kas piedalījās padomju

pieminekļu demontāžā. Tiesa apsūdzētā izteicienus vērtē kā naida runu pret Latvijā dzīvojošiem latviešiem,

ukraiņiem un citu nāciju pārstāvjiem un Latvijas valdību, tās pieņemtiem lēmumiem.

Apsūdzētā /Persona A/ publicētos ierakstus publiski pieejamāsTelegram kanālu tērzētavās tiesa novērtē kā tādus,

kas izraisa naidu un nesaticību starp krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem, kā arī satur

aicinājumu uz vardarbību pret Latvijā dzīvojošiem latviešiem, ukraiņiem un citu nāciju pārstāvjiem un Latvijas

valdību.

Tiesas ieskatā apsūdzētais /Persona A/, būdams Latvijas Republikas pilsonis un atrodoties Latvijas Republikas

teritorijā, pauda naidu un neiecietību pret latviešiem, kas ir Latvijas pamata etnoss, tādējādi apdraudot katra

latvieša, kas dzīvo Latvijā, tiesības uz cieņu, drošību, fizisko un psiholoģisko neaizskaramību.

[8.2.4.3] Nenoliedzami katram Latvijas iedzīvotājam saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu un

Eiropas Savienības cilvēktiesību konvencijas 10.punktu ir tiesības un vārda brīvību.

Tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un tās nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai

saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot.

Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē

citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk.

Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01, 22.punktu).

Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka, nosakot robežu starp vienas personas vārda brīvību un otras

personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu līdzsvaru. Likumā ir

jāsabalansē pamattiesību aizsardzība un, paplašinot vienas pamattiesības, jāraugās, lai citas pamattiesības tiktu

ierobežotas pēc iespējas mazākā mērā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības cilvēktiesību konvencijas 10.punkta otro daļu tiesību uz vārda brīvību īstenošana

ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai

sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās

vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu

veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas

izpaušanu, vai, lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujamas izpausmes formas, kas

izplata, atbalsta un attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018.gada

9.maija sprieduma lietā „Stomakhin v. Russia”, iesnieguma Nr. 52273/07, 92.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /Persona A/ izteicieni ir pretrunā ar viņam piešķirto tiesību uz

vārda brīvību pamatprincipiem, tie aizskar latviešu tautības Latvijas iedzīvotāju, arī ukraiņu un citu nāciju

pārstāvju ar likumu aizsargātās tiesības uz godu, cieņu, drošību, fizisko un psiholoģisko neaizskaramību, kas ar

apsūdzētā /Persona A/ izteicieniem tiek apdraudēta, jo viņš publiski pauž naidu pret latviešu tautības Latvijas

iedzīvotājiem, arī ukraiņiem un citu nāciju pārstāvjiem, kā arī aicina uz vardarbību.

Ar savām darbībām apsūdzētais /Persona A/ kūda uz nepamatotu naidu un vardarbību pret latviešiem par

Latvijas Republikā tiesiski veiktām leģitīmām darbībām, konkrēti, parpadomju pieminekļu demontāžu Rīgā, kas

tika veikta saskaņā ar likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un

to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (turpmāk – Likums).

Latvija kā neatkarīga un suverēna valsts ir tiesīga pieņemt patstāvīgus likumus un lēmumus, kas skar Latvijas

valsts un tās sabiedrības intereses. Latvijas valdības pieņemtais Likums par padomju pieminekļu demontāžu nav

pretrunā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem; tas ir neatkarīgs Latvijas valsts lēmums, kas vēl

vairāk nostiprina Latvijas valsts nacionālo identitāti, Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību

nozīmi un izpratni sabiedrībā, kā arī nostiprina Latvijas nacionālo un politisko neatkarību un pauž nosodošu

nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu.

Savukārt apsūdzētais /Persona A/, uztverot padomju pieminekļu demontāžu kā pret krievu tautības Latvijas

iedzīvotājiem pausto negāciju vai agresiju, interpretēja minētās darbības kā nacisma pret krieviem izpausmi, lai

gan padomju pieminekļa demontāžas mērķis bija skaidri norādīts Likumā, un nekādā veidā neaizskar krievu

valodā runājošo un krievu tautības Latvijas iedzīvotāju ar likumu aizsargātās intereses.

No apsūdzētā /Persona A/ ierakstiem var secināt, ka viņš uzskata Latviju par postpadomju savienības teritoriju,

kurā Latvijas iedzīvotāji nevar pieņemt lēmumus par padomju simbolikas esamību savā valstī. Tāpat viņš

uzskata, ka nacisti ir visi, kas vēršas pret Krievijas Federāciju, tās vēstures interpretāciju, Krievijas Federācijas

ģeopolitiskajām interesēm un krievu valodā runājošo iedzīvotāju iedomātajām privilēģijām postpadomju valstīs.

Tiesa uzskata, ka sabiedrībā esošajā saasinātajā situācijā, kas radusies pēc Krievijas Federācijas iebrukuma

Ukrainā, katram sabiedrības loceklim ir jābūt pietiekami izglītotam un apzinīgam, lai, paužot savu viedokli

publiski pieejamā plašam personu lokam vietā, izteiktos cieņpilni un pieklājīgi, neaizskarot neviena sabiedrības

locekļa cieņu un godu, un neapdraudot tā drošību.

Tiesas ieskatā ir gūts apstiprinājums tam, ka šāda /Persona A/ rīcība pēc tās satura un formas nav uzskatāma par

informāciju, kas tiek aizsargāta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta izpratnē, jo tā ir vērsta uz nacionālā

un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī satur aicinājumu uz vardarbību un vardarbības attaisnošanu

pret latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem, kā arī šāds saturs iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmē un

starptautiskajos tiesību aktos noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību.

[8.2.5] Kā jau iepriekš konstatēts šajā spriedumā, apsūdzētā /Persona A/ publicētie ieraksti ir pieejami

neierobežotam personu lokam publiski pieejamās Telegram tērzētavās.

[8.2.6] Attiecībā uz ticamu iespējamību, ka apsūdzētā /Persona A/ publicētajos ierakstos esošie izteikumi varētu

uzkūdīt uz reālu darbību attiecīgo mērķgrupu, tiesa norāda, ka, ņemot vērā Latvijas Republikas sarežģīto

vēsturi, okupāciju, neatkarības atgūšanu, kā arī sniegto atbalstu Ukrainai pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga

iebrukuma tajā, tiesas ieskatā pastāv liela iespējamība, ka apsūdzētā publicētie ieraksti varēja uzkūdīt vienu

Latvijas etnosu pret citu Latvijā dzīvojošo etnosu.

[8.2.7] Tiesa, izvērtējusi apsūdzētā /Persona A/ darbības, izmantojotANOekspertu formulētos Rabatas principus,

uzskata, ka ar lietā pārbaudītiem pierādījumiem gūts apstiprinājums tam, ka apsūdzētā /Persona A/ apsūdzībā

norādītās darbības ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, un tās izdarītas, izmantojot

automatizētu datu apstrādes sistēmu, līdz ar ko, analizējot apsūdzētā /Persona A/ faktiskās darbības, pilnībā ir

pierādīta viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse.

[8.3] Apsūdzētais /Persona A/ atbilst visām noziedzīgā nodarījuma subjekta pazīmēm.

[8.4] Analizējot lietā iegūtos pierādījumus, konstatējams, ka apsūdzētais /Persona A/ ar aktīvām turpinātām

darbībām, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, publiskajā vidē pauda retoriku un ievietoja saturu,

kura apzināti aicināja uz nacionālu un etnisku naidu, neiecietību, nesaticību un vardarbību pret latviešiem, citu

nāciju pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijas Republikā, kā arī ukraiņiem. Šāda /Persona A/ rīcība pēc tās satura un

formas nav uzskatāma par informāciju, kas tiek aizsargāta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta izpratnē,

jo tā ir vērsta uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī satur aicinājumu uz vardarbību un

vardarbības attaisnošanu pret latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem, un pēc izteiksmes formas šāds saturs iziet

ārpus Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un

izteiksmes brīvību.

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir pilnībā pierādīta,

vērtējot apsūdzētā faktiskās darbības un analizējot to atbilstību noziedzīga nodarījuma objektīvās puses

pazīmēm. Apsūdzētais /Persona A/ apzinājās savu darbību kaitīgumu un rīkojās tīši, veicot apsūdzībā norādītās

darbības.

[8.5] Izvērtējusi augstāk minētos pierādījumus kopumā ar visiem lietas materiāliem, tiesa konstatē visu

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, lai /Persona A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un

kvalificētu tās pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas.

[9] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir izdarījis Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā un

Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus un par to izdarīšanu ir sodāms.

[10] Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus.

[10.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma

78.panta otrās daļas klasificējas kā smags noziegums, savukārt noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma

85.panta pirmās daļas kvalificējas kā sevišķi smags noziegums.

Par Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (likuma redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2023.gada 29.decembrim) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (likuma redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2023.gada 19.oktobrim) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas

uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas apdraud vienlīdzīgas

attieksmes principu personas pamattiesību un pamatbrīvību īstenošanā, personas tiesības uz cieņu, drošību,

fizisko un psiholoģisko neaizskaramību.

Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas apdraud Latvijas valsts

drošību, ekonomiskās un politiskās intereses.

[10.2] Tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši apsūdzētā personu raksturojošie dati: /Persona A/, dzimis

1982.gada 69.septembrī (1.sējuma lietas lapa 153), ziņas par bērniem (1.sējuma lietas lapa 155), ir deklarētā

dzīvesvieta (1.sējuma lietas lapa 154), Latvijas Republikas pilsonis (1.sējuma lietas lapa 156), ziņas par

saimnieciskās darbības reģistrēšanu (1.sējuma lietas lapa 160-162), ziņas par sodāmību (1.sējuma lietas lapa

157-158, 2.sējuma lietas lapa 90-92, 102-104), pēdējo reizi sodīts ar Daudznozaru specializētās prokuratūras

2024.gada 5.marta prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr.18400003123 pēc Krimināllikuma

253.panta pirmās daļas ar sabiedrisko darbu uz 100 stundām (2.sējuma lietas lapa 105-107), izciestā soda daļa –

sabiedriskā darba 38 stundas (2.sējuma lietas lapa 108).

Tāpat tiesa ņem vērā tiesas izmeklēšanā konstatētās ziņas attiecībā uz apsūdzētā personību, kā arī tiesas sēdē

noskaidroto par apsūdzētā veselības stāvokli, to, ka tas ir apmierinošs, invaliditāte nav noteikta; par ģimenes

stāvokli – neprecējies, apgādībā 7 gadus un 14 gadus veci bērni, vecākais bērns dzīvo kopā ar viņu; par darba

vietu – strādāja oficiāli, guva ikmēneša ienākumus 1000 euro apmērā.

[10.3.] Tiesa ņem vērā to, ka soda piemērošanai jābūt individualizētai, nosakot sodu, jāņem vērā izdarītā

nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, un

to, ka nav pieļaujams kādu no minētajiem faktiem ignorēt vai pieminēt formāli, neizvērtējot to būtību. Nav

pieļaujams kādam no minētajiem faktiem piešķirt pārāk lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem (sk. Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces

lēmuma “Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” 2., 4.punktu).

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā

konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst

sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A. Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp.).

Personai ir konstitucionālas tiesības pieprasīt taisnīgumu, un tiesai ir pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi.

Lietas taisnīgas izskatīšanas būtisks elements ir piespriestā soda taisnīgums. Taisnīgs sods var tikt piespriests

tikai tad, kad tiek ņemti vērā visi lietas apstākļi. Tāpēc Krimināllikumā ir paredzētas iespējas tiesai, ņemot vērā

visus lietas apstākļus, personai, kas izdarījusi noziedzīgu darbību, piespriest taisnīgu sodu.

[10.4] Nosakot apsūdzētajam piespriežamo soda veidu par viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījumā izdarīšanu

pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas, tiesa secina, ka apsūdzētais rīkojies mērķtiecīgi un konkrētajos

apstākļos izdarīja visu, kas no viņa atkarīgs, lai izdarītu noziedzīgo noziegumu, būdams savu personīgo uzskatu

motivēts.

Tādējādi tiesa atzīst, ka, lai sasniegtu soda mērķi un sodītu apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc

Krimināllikuma 78.panta otrās daļas, kā arī panāktu, lai apsūdzētais turpmāk pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sods viņam nosakāms tieši brīvības atņemšanas veidā.

[10.5] Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā noteiktos apsūdzētā atbildību mīkstinošus

apstākļus, kā arī Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā noteiktos apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus.

[10.6] Tiesa uzskata, ka attiecībā par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 85.panta

pirmajā daļā, apsūdzētajam nav pamata piemērot nosacītas notiesāšanas nosacījumus vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, savukārt Krimināllikuma 78.panta otrās daļas sankcijās paredzētie alternatīvie soda veidi – naudas

sods, sabiedriskais darbs un probācijas uzraudzība – neatbilstu ne izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam, ne

radītajam kaitējumam, ne ziņām, kas iegūtas par viņa personību, kā arī nesasniegs soda mērķi un nebūs

lietderīgs soda veids apsūdzētajam konkrētās krimināllietas ietvaros.

[10.7] Izvērtējot nosakāmā soda mēru attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 85.panta pirmās

daļas, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46.panta 3.1 daļā noteikto, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu,

radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī to, ka apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi un atbildību

pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

[10.8] Tiesas vērtējumā apsūdzētajam ir nepietiekama paškritika, kā arī cēloņu un seku likumsakarību virspusēja

vai pat nepietiekama izpratne, jo, būdams informēts, ka apsūdzībā pēc Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas

norādītās viņa veiktās darbības ir pretlikumīgas un par to draud kriminālatbildība, tas viņu neatturēja no

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

[10.9] Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma

35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākums ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto

sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2018.gada 19.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-J-348/2018).

Nosakot apsūdzētajam sodu brīvības atņemšanas veidā, tiesas ieskatā tiks sasniegts Krimināllikuma 35.panta

otrajā daļā definētais soda preventīvais mērķis, proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Augstākā tiesa vairākkārt norādījusi, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina arī soda prevencijas

uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt

likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 8.jūnija

lēmumu lietā Nr.SKK-24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu

lietā Nr.SKK-306/2014; Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2015.gada 21.decembra lēmums lietā Nr.

SKK–43/2015).

[10.10] Šādos apstākļos, ņemot vērā humānisma un soda individualizācijas principus, kā arī konkrētos lietas

apstākļus, izvērtējusi nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa atzīst, ka:

1) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā, apsūdzētais ir

sodāms ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, kas ir pietuvināta panta sankcijas noteiktajai minimālai robežai;

2) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā, apsūdzētais ir

sodāms ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, kas ir pietuvināta panta sankcijas noteiktajai vidējai robežai.

[11] Krimināllikuma 85.panta pirmās daļas sankcija paredz papildsodu – probācijas uzraudzība uz laiku līdz

trim gadiem. Papildsoda mērķis ir sekmēt apsūdzētā resocializāciju un novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu. Nosakot papildsodu, tiesa ņem vērā jau šajā spriedumā norādītos apstākļus, nodarījuma raksturu,

smagumu, sabiedrisko bīstamību un apsūdzētā personību, un tādējādi apsūdzētajam ir nosakāms papildsods –

probācijas uzraudzība – uz diviem gadiem.

[12] Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam ir nosakāms sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmās un trešās daļas noteikumiem, un, ievērojot izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību, sods nosakāms, daļēji saskaitot piespriestos sodus,

proti, – brīvības atņemšana uz 7 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

[13] Attiecībā uz apsūdzēto ir piemērojami Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumi, un noteiktajam

sodam daļēji ir pieskaitāms sods, kas noteikts ar Daudznozaru specializētās prokuratūras 2024.gaa 5.marta

priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr.184000031232. Daļēju piespriesto sodu saskaitīšanas principu tiesa

piemēro, ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību.

[14] Apsūdzētajam pirmstiesas procesā tika piemēroti drošības līdzekļi – nodošana policijas uzraudzībā un

aizliegums izbraukt no valsts.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, tiesa uzskata, ka, pamatojoties

uz Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu, apsūdzētajam ir grozāmi piemērotie drošības līdzekļi –

nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts – uz drošības līdzekli – apcietinājums –

sprieduma izpildes nodrošināšanai.

[15] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu pirmo daļu lietiskie pierādījumi pēc sprieduma stāšanās

spēkā – mobilais telefons, kas glabājas Valsts drošības dienesta lietisko pierādījumu glabātuvē, ir iznīcināms; no

mobilā tālruņa iegūtā informācija, kas glabājas Valsts drošības dienesta serverī, ir iznīcināma; gāzes pistole

Zoraki Mod.914, ar numuru /numurs/, un aptveri ar 8 gāzes patronām, kas ievietotas Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā, kā apgrozībā aizliegtas lietas, kuras piederējušas noziedzīga

nodarījuma izdarījušai personai un sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājamas personas īpašumā, ir

iznīcināmas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 85.panta pirmajā

daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

/Persona A/atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā

daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu piespriestos sodus daļēji saskaitīt, un sodu noteikt –

brīvības atņemšana uz 7 (septiņiem) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.piekto daļu daļēji saskaitīt sodu, kas noteikts ar šo spriedumu, un sodu, kas

noteikts ar Daudznozaru specializētās prokuratūras 2024.gada 5.marta priekšrakstu par sodu krimināllietā

Nr.184000031232, un galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšana uz 7 (septiņiem) gadiem 10 (desmit) dienām, un

ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku šajā lietā no 2023.gada 15.augusta līdz

2023.gada 18.decembrim, kā arī pēc Daudznozaru specializētās prokuratūras 2024.gada 5.marta priekšraksta par

sodu krimināllietā Nr.184000031232 daļēji izciesto sodu – sabiedriskā darba 38 stundas, kas atbilst 5 (piecām)

brīvības atņemšanas dienām.

Piemērotos drošības līdzekļus – nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts – grozīt uz

drošības līdzekli – apcietinājums.

Soda izciešanas sākumu skaitīt no 2024.gada 31.oktobra.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās spēkā – mobilo telefonu, kas glabājas Valsts drošības dienesta

lietisko pierādījumu glabātuvē, no mobilā tālruņa iegūto informāciju, kas glabājas Valsts drošības dienesta

serverī, – iznīcināt; gāzes pistoli Zoraki Mod.914, ar numuru /numurs/, un aptveri ar 8 gāzes patronām, kas

ievietotas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā, – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā,

sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2025.gada 18.marts.

Tiesnese Linda Dīzenberga