Court orders Forest Service to disclose administrative case files regarding hunting rights registration on private property.

Lietas arhīva Nr. A42-01080-18

ECLI:LV:ADRJLTN:2018:1206.A420310517.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2018.gada 6.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

piedaloties pieteicējas SIA „ĒDOLES DRUVAS” pārstāvjiem /pers. A/ un zvērinātam advokātam Kasparam Oļehnovičam, kā arī atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts meža dienesta – pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „ĒDOLES DRUVAS” pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts meža

dienestam izsniegt 2017.gada 17.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 17.augustā pieteicējas SIA „ĒDOLES DRUVAS” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Kaspars Oļehnovičs vērsās ar

iesniegumu Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecībā ar iesniegumu, kurā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 61.pantu, lūdza

iepazīties ar administratīvā procesa lietu, saistītajiem materiāliem un informāciju saistībā ar SIA „EZERNIEKI AGRO” medību iecirkņa reģistrāciju

SIA „ĒDOLES DRUVAS” īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, Kuldīgas novadā, Ēdoles pagastā, par ko 2010.gada 1.novembrī

Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecība pieņēma lēmumu Nr.1-4/64.

Ar 2017.gada 7.septembra vēstuli Nr.VM3.4-1/911 Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecība atteica izpildīt pieteicējas pārstāvja

lūgumu, norādot, ka Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības 2010.gada 1.novembrī pieņemtais lēmums ir kļuvis neapstrīdams un

administratīvais process tika izbeigts. Tiesības lūgt uzsākt administratīvo procesu no jauna saistībā ar minēto 2010.gada 1.novembra lēmumu pieteicēja

jau ir izmantojusi, iesniedzot pieteikumu tiesā. Pieteicējas sūdzība daļā par atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna tika noraidīta. Līdz ar to

pieteicējas lūgumu iestāde nevar izpildīt.

Par minēto vēstuli pieteicēja 2017.gada 19.septembrī iesniedza sūdzību dienesta ģenerāldirektoram, kurš, izskatot minēto sūdzību, 2017.gada

11.oktobrī sniedza atbildi Nr.VMD1-20/1271 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), ar kuru pēc būtības pieteicējas sūdzība noraidīta.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka iestāde pievienojas 2017.gada 7.septembra vēstulē paustajam viedoklim, kā arī, ka Administratīvā procesa

likuma 61.pantā minētās tiesības tiek piešķirtas ar mērķi nodrošināt, lai persona varētu izteikt savu viedokli un iesniegt papildu pierādījumus, pirms tiek

pieņemts lēmums, vai arī, lai sagatavotos administratīvā akta apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai. Savukārt, ja par attiecīgo administratīvo aktu ir uzsākts

tiesas process, lietas materiāli atrodas tiesas lietā. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem tiesā ietverti Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās

daļas 1.punktā.

[2] 2017.gada 25.oktobrī tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kurā lūgts uzlikt Valsts meža dienestam par pienākumu iepazīstināt pieteicēju ar

administratīvā procesa materiāliem iestādē.

Pieteikumā norādīts, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, nepamatots un pēc būtības nepareizs. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

61.pantu administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Atteikums dot piekļuvi lietas

materiāliem ir atbilstoši jāpamato. Konkrētajā lietā nekāds adekvāts pamatojums nav sniegts. Iestādes aizbildināšanās ar tiesvedības procesu šajā

situācijā ir atstājama bez ievērības, jo pieteicēju interesē tieši tie dokumenti, kuri attiecas un ir saistīti ar administratīvo procesu iestādē, nevis tiesā.

Neviens normatīvais akts neparedz aizliegumu personai iepazīties ar iestādes dokumentiem, ja starp pusēm notiek tiesvedība. Līdz ar to dienesta

atteikums atļaut iepazīties ar lietas materiāliem ir nepamatots un pēc savas būtības prettiesisks.

[3] Paskaidrojumā tiesai iestāde pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot turpmāk minēto.

[3.1] 2017.gada 3.jūlijā Administratīvajā rajona tiesas Liepājas tiesu namā tika izskatīta pieteicējas sūdzība par Valsts meža dienesta

ģenerāldirektora 2017.gada 26.janvāra lēmumu daļā par atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna sakarā ar SIA „ĒDOLES DRUVAS”

īpašumā esošā nekustamā īpašuma /Nosaukums C/, Kuldīgas novadā, Ēdoles pagastā, vairāku zemes vienību pievienošanu zemnieku saimniecības

/Nosaukums D/ medību iecirkņiem 2010.gada 1.novembrī. Pieteicējas sūdzība par atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna tika noraidīta.

Minētās lietas izskatīšanas procesā iestāde sameklēja arhīvā un tiesai iesniedza apliecinātas dokumentu kopijas, kas bija par pamatu iestādes 2010.gada

1.novembra lēmuma Nr.1-4/64 pieņemšanai, ar tām tiesvedības gaitā iepazinās arī pieteicējas pārstāvis.

[3.2] Valsts meža dienesta un tā teritoriālajās struktūrvienībās – virsmežniecībās un mežniecībās – dokumenti tiek glabāti atbilstoši lietu

nomenklatūrai. Nav paredzēta visu dokumentu par katra iesnieguma izskatīšanu glabāšana vienā mapē, kā to uzskata pieteicējas pārstāvis.

[3.3] Pēc pieteicējas pārstāvja iesnieguma par iepazīšanos ar lietas materiāliem saņemšanas, virsmežniecības darbinieki, sazinoties telefoniski ar

advokātu, paskaidroja, kāda ir dokumentu glabāšanas kārtība virsmežniecībā, ka šāda viena „mape” nepastāv, kā arī to, ka katrs dokuments ir jāmeklē

atsevišķi arhīvā, ko ir iespējams izdarīt, ja iestādei tiks darīts zināms, kādu tieši dokumentu pārstāvis vēlas saņemt. Pieteicējas pārstāvis uz to atbildēja, ka

viņam nevajag konkrētu dokumentu, bet viņš vēlas apskatīties visu lietu. Pēc notikušās viedokļu apmaiņas sagatavota virsmežniecības 2017.gada

7.septembra atbilde Nr.VM3.4-1/911.

[3.4] Pieteicējas pārstāvja darbības neliecina, ka viņš vēlētos saņemt kādu noteiktu dokumentu, jo iestāde pēc šāda konkrēta lūguma saņemšanas

to arī izpildītu. Iestāde uzskata, ka pieteicējas pārstāvis visiem iespējamiem līdzekļiem vēlas panākt, lai iestāde pati lietā uzsāk administratīvo procesu no

jauna, jo savas procesuālās tiesības, iesniedzot pieteikumu tiesā par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, pieteicēja jau ir izmantojusi un tiesas

pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir pamatots.

[6] Lietā ir strīds par to, vai Valsts meža dienests pamatoti atteica sniegt pieteicējai 2017.gada 17.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju, proti,

iepazīstināt ar dokumentiem, pamatojoties uz kuriem Valsts meža dienests 2010.gada 1.novembrī pieņēma lēmumu Nr.1-4/64 par SIA „EZERNIEKI

AGRO” medību iecirkņa reģistrāciju SIA „ĒDOLES DRUVAS” īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, Kuldīgas novadā, Ēdoles

pagastā.

[7] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes

rīcībā vai kuru iestādei, atbilstoši tās kompetencei, ir pienākums radīt. Tādējādi ar šā likuma palīdzību sabiedrībai, t.i., jebkurai personai, ir tiesības bez

īpaša pamatojuma prasīt tai izsniegt iestādes rīcībā esošu informāciju.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 3.pantam informācija iedalāma vispārpieejamajā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Minētā likuma 4.pants noteic, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt

ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam

personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai

var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Minētajā otrajā daļā ir ietverts uzskaitījums, kādai

informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

Tātad Informācijas atklātības likums informāciju klasificē divās grupās – vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā.

Atbilstoši minētā likuma 10.panta trešajai daļai vispārpieejamo informāciju sniedz pēc jebkuras privātpersonas pieprasījuma, kas to vēlas saņemt,

ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju un to viņam nevar liegt

tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. Savukārt ierobežotas pieejamības informāciju atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta

ceturtajai daļai pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks

izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā

pieprasīta.

Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa un ir viens no

demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šīs tiesības detalizētāk reglamentētas Informācijas atklātības likumā, kas nosaka vienotu kārtību, kādā

privātpersona ir tiesīga iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Jebkurš sabiedrības loceklis var vērsties iestādē ar informācijas pieprasījumu, un parasti

šādi pieprasījumi ir saistīti ar iestādes darbību. Kā atzinusi Augstākā tiesa, Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot

savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzināts (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 22.februāra

lēmuma lietā Nr.SKA-203/2011 6.punktu).

[8] Konkrētajā gadījumā pieteicējas pārstāvis lūdza iestādei ļaut viņam iepazīties ar administratīvā procesa materiāliem un informāciju, kas saistīta

ar SIA „EZERNIEKI AGRO” medību iecirkņa reģistrāciju SIA „ĒDOLES DRUVAS” īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/,

Kuldīgas novadā, Ēdoles pagastā, par ko 2010.gada 1.novembrī Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecība pieņēma lēmumu Nr.1-4/64.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis apstiprināja, ka ar šādu lūgumu iestādē vērsās, jo vēlējās iepazīties ar visu iestādes rīcībā esošo informāciju,

pamatojoties uz kuru 2010.gada 1.novembrī pieņemts lēmums Nr.1-4/64.

Gan atteikumā sniegt informāciju, gan paskaidrojumā tiesai Valsts meža dienests nav norādījis, ka pieteicējas pārstāvja pieprasītajai informācijai

būtu noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Kā secināms no lietas dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem, tad pieteicējas pārstāvis vēlējies iegūt

informāciju, kas saistīta ar administratīvo procesu, kurā pieteicēja bijusi iesaistītā persona, ko apliecina arī iestādes paskaidrojumā norādītais, ka par

Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības 2010.gada 1.novembrī pieņemto lēmumu Nr.1-4/64 pieteicēja informēta ar ierakstītu pasta

sūtījumu. Iestādes paskaidrojumā arī norādīts, ka Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības 2010.gada 1.novembra lēmuma Nr.1-4/64

pamatā esošo informāciju iestāde iesniegusi administratīvajā lietā Nr.A420171817 un pieteicējas pārstāvis ar to tiesvedības gaitā ir iepazinies.

Tādējādi konkrētajā gadījumā pieteicējas pārstāvis lūdz sniegt Valsts meža dienesta rīcībā esošu informāciju, kas attiecībā uz pieteicēju nav

atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju.

[9] Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajam, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā

rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

Tādējādi informācija var tikt atteikta tikai izņēmuma gadījumos un tikai šo atteikumu pamatojot.

[10] Valsts meža dienesta informācijas sniegšanas atteikuma pamatā ir apstāklis, ka administratīvais process, kurā izmantota pieprasītā informācija,

iestādē ir noslēdzies ar spēkā stājušos un par neapstrīdamu kļuvušu administratīvo aktu – Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības

2010.gada 1.novembra lēmumu Nr.1-4/64.

Tiesa piekrīt pārsūdzētajā lēmumā paustajam viedoklim, ka pieteicēja savas tiesības iepazīties ar Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes

virsmežniecības 2010.gada 1.novembra lēmuma Nr.1-4/64 pamatā esošajiem dokumentiem nevar izmantot, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 61.pantu. Tomēr Valsts meža dienests nav vērtējis pieteicējas pieprasījumu sniegt informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma

normām.

[10.1] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, kā arī atbildētājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteicējas pieprasītie dokumenti tika apskatīti

administratīvajā lietā Nr.A420171817.

Tiesa norāda, ka nav pamatota iestādes norāde uz pieteicējas iespējām ar lietas materiāliem iepazīties tiesā, jo šāda norāde atbilstoši Informācijas

likuma 12.panta otrajai daļai ir pamatota tikai gadījumos, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā. Konkrētajā gadījumā ir pieprasīta informācija, ar

kuru pamatots iestādes pieņemts lēmums, līdz ar to šādai informācijai jābūt iestādes rīcībā un iestāde nav arī norādījusi pretējo.

[10.2] Tāpat tiesa nevar piekrist dienesta pārstāves tiesas sēdē norādītajam, ka pieteicējas pārstāvja lūgumu nav bijis iespējams izpildīt, jo tas bijis

pārāk nekonkrēts un no tā nav bijis saprotams, tieši ar kādiem dokumentiem pieteicējas pārstāvis vēlas iepazīties, proti, iesniegumā nav norādīti konkrēti

identificējami dokumenti un pieteicējas pārstāvja lūguma izpilde prasītu nesamērīgus iestādes resursus.

Konkrētajā gadījumā pieteicējas pārstāvis lūdza atļauju iepazīties ar administratīvā procesa materiāliem un informāciju, kas saistīta ar

SIA „EZERNIEKI AGRO” medību iecirkņa reģistrāciju SIA „ĒDOLES DRUVAS” īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, Kuldīgas

novadā, Ēdoles pagastā, par ko 2010.gada 1.novembrī iestāde pieņēma lēmumu Nr.1-4/64.

Tiesas vērtējumā Valsts meža dienestam, saņemot šādi formulētu informācijas pieprasījumu, nebija jārodas šaubām par pieteicēja pieprasītās

informācijas būtību un, piemērojot Informācijas atklātības likuma 11.panta trešo daļu (tostarp noteic, ka informācijas pieprasījums formulējams iespējami

precīzi), nebūtu jāatzīst, ka informācijas pieprasījums ir neskaidrs vai neprecīzs un pieprasītā informācija nav identificējama, jo tajā norādīts identificējams

iestādes lēmums, un no informācijas pieprasījuma kopumā secināms, ka pieteicējas pārstāvis vēlas iepazīties ar visu minētā lēmuma pamatā esošo

dokumentāciju un informāciju. Tas, ka pieteicējas pārstāvis pieprasījumā nav norādījis konkrētus dokumentus, ar kuriem vēlas iepazīties, šajā situācijā ir

tikai loģiski, jo tikai iestādei pašai ir zināms, tieši kādu informāciju un dokumentus tā ir vērtējusi, pieņemot 2010.gada 1.novembra lēmumu Nr.1-4/64.

[10.3] Tāpat, tiesas ieskatā, atbildētājas pārstāve tiesas sēdē nepamatoti atsaucas uz Informācijas atklātības likuma 11. 2panta trešo daļu, norādot,

ka pieteicējas pārstāvja pieprasījuma izpilde prasa nesamērīgus iestādes resursus. Konkrētajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka prasījums iepazīstināt

pieteicējas pārstāvi ar viena iestādes lēmuma pamatā esošu informāciju varētu prasīt tādu dienesta resursu patēriņu, ka tā izpilde varētu apdraudēt

iestādes darbu vai citu personu tiesības.

Tiesa, iepazīstoties ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 3.jūlija spriedumu lietā Nr.A420171817 (sk. Tiesu Informatīvās sistēmas dati),

konstatē, ka pieteicēja ar 2016.gada 29.decembra iesniegumu lūdza uzsākt administratīvo procesu no jauna un atcelt iestādes lēmumu par

ZS /Nosaukums D/ medību iecirkņa reģistrāciju pieteicējas īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā /Nosaukums C/, Kuldīgas novadā, Ēdoles pagastā.

No minētā sprieduma konstatējams, ka pieteicējas pilnvarotā persona ar ZS /Nosaukums D/ 2006.gada 26.maijā noslēgusi līgumu par medību tiesību

nodošanu uz 15 gadiem, kā arī, ka pieteicēja minēto līgumu uzskata par viltotu. Ar minēto 2017.gada 3.jūlija spriedumu noraidīta pieteicējas sūdzība par

iestādes 2017.gada 26.janvāra lēmumu daļā par atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna. Spriedumā, citastarp, norādīts uz to, ka strīdus par

līguma juridisko spēku izšķir vispārējās jurisdikcijas tiesa un tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2006.gada 26.maijā noslēgtā līguma zvērināta notāra

apstiprinātais noraksts varētu atšķirties no šī līguma oriģināla.

No lietas materiāliem konstatējams, ka iestādei nebija šķēršļu 2010.gada 1.novembra lēmumu Nr.1-4/64 pamatojošos dokumentus lietas

Nr.A420171817 izskatīšanas gaitā iesniegt tiesai.

Turklāt Informācijas atklātības likuma 11. 2panta panta ceturtā daļa noteic, ka iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai

abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana

ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ.

[11] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka iestāde nepamatoti atteica pieteicējai sniegt tās pieprasīto informāciju, tādēļ pieteicējas

pieteikums ir apmierināms un Valsts meža dienestam ir uzliekams pienākums izsniegt pieteicējai 2017.gada 17.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja par lietas ierosināšanu ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts meža dienesta – piespriežama pieteicējas samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.pantu, 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt SIA „ĒDOLES DRUVAS” pieteikumu.

Uzlikt pienākumu Valsts meža dienestam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt SIA „ĒDOLES DRUVAS” tās

2017.gada 17.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju.

Piespriest no Valsts meža dienesta par labu SIA „ĒDOLES DRUVAS” tās samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

(personiskais

Tiesnese S.Blūma

paraksts)