Court dismisses request to extend appeal deadline due to lack of valid service notice justification.

Lietas arhīva Nr. 1A-0079-19/19

ECLI:LV:KURT:2019:0423.1A69007919.3.S

LĒMUMS

Saldū 2019.gada 23.aprīlī

Kurzemes rajona tiesas tiesnese S.Ozola izskatīja /pers. B/(/pers. B/) sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu

izpildītājas Valsts amatpersona/ 2019.gada 14.janvāra lēmumu Nr.30.7-22.11/222.

Aprakstošā daļa

2019.gada 21.februārī Kurzemes rajona tiesā saņemta iesniedzēja /pers.B /(/pers. B/) sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores

pienākumu izpildītājas Valsts amatpersona/ 2019.gada 14.janvāra lēmumu Nr.30.7-22.11/222.

Sūdzībā norādīts, ka 2018.gada 3.decembrī iesniedzējs vērsies ar iesniegumu VID ar lūgumu par nokavēta pārsūdzēšanas termina atjaunošanu

lēmumam par administratīvā soda uzlikšanu Nr.F14G/BS005327. Minētais lūgums pamatots ar to, ka sūdzības iesniedzējam nav ticis paziņots par

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

Valsts amatpersona/ lēmumā Nr.30.7-22.11/222 pamatojusi, ka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nosūtīts uz SIA “/pers. D/” juridisko

adresi “adrese/, taču lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu gan ir norādīts, ka tas nosūtīts uz “/pers. B/ juridisko adresi “adrese/adrese/”. Sūdzība

iesniedzējs savā lūgumā esot norādījis, ka šāda adrese, saskaņā ar Latvijas Republikas valsts adrešu reģistru nepastāv un viņam kā privātpersonai vispār

nav juridiskās adreses.

SIA “/pers. D/” juridiskā adrese esot reģistrēta adrese./, jo uzņēmums ir reģistrēts 2003.gadā, kad šāda adrese pastāvējusi, taču šī adrese tikusi

izslēgta no valsts adrešu reģistra. Nekustamais īpašums “nosaukums A/ kurā tika reģistrēts uzņēmums, laika gaitā tika iekļauts nekustamajā īpašumā

“Nosaukums B/”, adrese/un iesniedzējs kā uzņēmuma valdes loceklis nodrošinājis SIA “/pers. D/” korespondences saņemšanu šajā adresē līdz

2016.gada decembrim, kamēr viņam piederošais uzņēmums SIA “/pers. D/ V” bija daļas “nosaukums B/” īpašnieks.

2016.gada decembrī SIA “/pers. D/ V” atsavināja nekustamo īpašumu un korespondences saņemšana līdzšinējā juridiskajā adresē vairs nebija

iespējama, tādēļ radusies nepieciešamība mainīt juridisko adresi.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka mainīt SIA “/pers. D/ “juridisko adresi ir neiespējami, jo pēc Valsts ieņēmumu dienesta prasības 2016.gada

11.martā Uzņēmumu reģistrs bija pieņēmis lēmumu par SIA “/pers. D/” pārreģistrācijas aizliegumu. Saziņai ar valsti sūdzības iesniedzējs, kā

privātpersona un LR patstāvīgais iedzīvotājs bijis deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstī adrese/, Zviedrija un, kā uzņēmumu amatpersona, lai būtu

sasniedzams saziņai ar Valsts ieņēmumu dienestu, šo adresi bijis deklarējis arī VID EDS sistēmā visos uzņēmumos, kuros bijis amatpersona.

Pie apstākļiem, ka VID pašlaik iesniedzējam ir liedzis pieeju Elektroniskās deklarēšanās sistēmai, jo saskaņā ar augstākminēto lēmumu viņam ir

atņemtas tiesības būt viņam piederošo uzņēmumu valdē, nav iespējas pievienot izdrukas no pieejas Elektroniskās deklarēšanās sistēmai, kas apliecinātu

šo faktu. Vienīgi var pievienot publiski pieejamo informāciju no VID klientu apkalpošanas centra, kurā ir norādīta sūdzības iesniedzēja adrese Zviedrijā,

kas apliecina, ka bijis paziņojis VID savu adresi. Norāda, ka VID ir pieejama sūdzības iesniedzēja e-pasta adrese un telefona numurs.

Jau pirms vairākiem gadiem sūdzības iesniedzējs bija VID paziņojis, ka SIA “/pers. D/” ir pilnībā pārtraukusi saimniecisko darbību.

Sūdzības iesniedzējas atsaucies uz Latvijas APK 238.panta astoto daļu, ka dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir personas deklarētā dzīvesvieta, bet,

ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, —tās norādītā adrese. Ja pie administratīvās atbildības sauc valdes locekli, kuram Latvijas Republikā nav

deklarētās dzīvesvietas adreses, dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir komercsabiedrības juridiskā adrese.

Norāda, ka viņam bijusi gan Latvijas valsts reģistrā “Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” paredzētā kārtībā deklarēta dzīvesvieta, gan savu dzīves

vietu bijis paziņojis VID un tādējādi ir bijis pieejams saziņai ar valsti un VID tai skaitā, un nebija nekādas nepieciešamības nosūtīt lēmumu uz neesošu

juridisko adresi. Bez tam norādītajā juridiskajā adresē saņemt viņam pienākošos sūtījumus nebija iespējams no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, jo ēkām ir

mainījies īpašnieks, bet citas juridiskās adreses reģistrēšana, pamatojoties uz VID lēmumu, bijusi viņam liegta.

Līdz ar to sūdzības iesniedzēja ieskatā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, neesot savlaicīgi saņēmis administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu

par administratīvā soda uzlikšanu. 2017.gada 2.novembrī pieņemto lēmumu saņēmis 2018.gada 25.novembrī.

Uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietā Nr.F14G/BS005327 pieņemtais VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas

trešās nodaļas vadītājas Valsts amatpersona/ lēmums ir nelikumīgs un atceļams, jo 2013.gada 18.februārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes

otrās piedziņas daļas Ventspils nodaļas vadītājs Valsta amatpersona/ ir pieņēmis lēmumu Nr.14G/BS 000912 par administratīvā pārkāpuma lietas

izbeigšanu pret /pers. B/ par Latvijas APK 166. 35 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, konkrēti par SIA “/pers. D/”, reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/, maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos. Lēmums ir stājies spēkā. Šo apstākli Valsts

ieņēmumu dienests nevarēja nezināt.

Iesniedzējs lūdzis tiesu saskaņā ar Latvijas APK 282.pantu un 245.2 punkta otro daļu atjaunot nokavēto termiņu pārsūdzības iesniegšanai un

saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 8.punktu atcelt lēmumu Administratīvā pārkāpuma lietā Nr.F14G/BS005327 un izbeigt lietu, jo

lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā nav pieļaujama ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir neatcelts

lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu.

2019.gada 25.februārī sūdzība atstāta bez virzības, lai dotu iespēju sūdzības iesniedzējam precizēt prasījumu attiecībā uz augstākas iestādes

pieņemto lēmumu.

2019.gada 27.martā sūdzības iesniedzējs precizējis sūdzībā izteikto lūgumu un lūdzis tiesu atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores

pienākumu izpildītājas Valsts amatpersona/ 2019.gada 14.janvāra lēmumu Nr.30.7-22.11/222. un atjaunot nokavēto termiņu sūdzības iesniegšanai.

Motīvu daļa

Latvijas APK 245. 2 panta pirmā daļa noteic, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā

termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata. Latvijas APK 282.pants noteic, ka nokavēto procesuālo

termiņu var atjaunot iestāde, kas tiesīga izskatīt lietu, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

Saskaņā ar Latvijas APK 282.pantu tiesa sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru atteikts izskatīt sūdzību procesuālā termiņa nokavējuma dēļ,

izskata rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei,

kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams. Tātad atbilstoši minētās tiesību normas saturam tiesai ir jāpārbauda vai iestāde ir pamatoti atteikusi

atjaunot lēmuma pārsūdzēšanas termiņu.

Latvijas APK 254.1 panta pirmā daļa noteic, ka procesuālās darbības izpilda kodeksā noteiktajos termiņos, savukārt šā kodeksa 281.pants

noteic, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Saskaņā ar Latvijas APK 282.panta noteikumiem pamats procesuālā termiņa atjaunošanai ir sūdzības iesniedzēja motivēts lūgums, kurā personai ir

jānorāda uz procesuālā termiņa nokavējuma attaisnojošiem iemesliem. Tieši procesuālā termiņa nokavējuma iemeslu izvērtējums ir tiesas kompetencē

ietilpstošs izskatīšanas priekšmets saskaņā ar Latvijas APK 282.panta noteikumiem.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers.B /(/pers. B/) sūdzība atstājama bez apmierinājuma un

procesuālā termiņa atjaunošana ir atsakāma.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītājas Valsts amatpersona/ 2019.gada 14.janvāra lēmumā Nr.30.7-22.11/222,

saskaņā ar kuru atteikts atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parāda piedziņas pārvaldes

Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas Valsts amatpersona/ 2017.gada 2.novembra lēmumu Nr.F14G/BS005327, un atteikts izskatīt lietu pēc

būtības, detalizēti ir vērtēti sūdzībā norādītie argumenti. Līdz ar to tiesa pievienojas Iestādes lēmuma motivācijai un atkārtoti to nenorāda. Citus

argumentus, kas nebija iekļauti VID adresētājā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs tiesai iesniegtajā sūdzībā nav norādījis.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītājas Valsts amatpersona/ 2019.gada

14.janvāra lēmums Nr.30.7-22.11/222 ir pamatots un tā atcelšanai nav iemeslu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu, tiesa

nolēma

noraidīt /pers.B /(/pers. B/) sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Valsts amatpersona/ 2019.gada

14.janvāra lēmumu Nr.30.7-22.11/222, ar kuru atteikts atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu

parāda piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas Valsts amatpersona/ 2017.gada 2.novembra lēmuma Nr.F14G/BS005327

pārsūdzēšanai.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese S.Ozola