Court allows creditor's claim for debt, interest, and costs based on credit line and assignment contract.

Lieta Nr.C33597123

Nr.C-2171-24/30

ECLI:LV:RIRT:2024:0315.C33597123.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2024.gada 15.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Diāna Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Legal Balance” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 29.novembrī tiesā saņemta prasītājas SIA “Legal Balance” vienkāršotās procedūras prasība par naudas piedziņu pret atbildētāju

/pers. A/, bet 2023.gada 22.decembrī tiesā saņemta precizēta prasība, kas pamatota ar /datums A/kredītlīnijas līgumu ar klienta Nr./numurs/ (ar

grozījumiem /datums B/, /datums C/, /datums D/, /datums E/), kas noslēgts starp AS “4finance” un atbildētāju /pers. A/, un 2021.gada 3.jūnija Cesijas

līgumu Nr.FSL-2021-23, kas noslēgts starp AS “4finance” un prasītāju SIA “Legal Balance”.

Prasītāja SIA “Legal Balance”, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1754., 1755., 1756.,

1757., 1760., 1761., 1762., 1763.pantu, 1793.panta 3.punktu, 1798., 1800., 1801., 1802., 1804., 1805., 1934., 1935., 1936., 1939., 1940., 1943.,

1945.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 721,43 euro, sākotnējā kreditora parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, nokavējuma procentus

līdz lietas cedēšanai par laika periodu no 2021.gada 31.augusta līdz 2022.gada 4.janvārim 155,92 euro, nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas par

laika periodu no 2022.gada 6.janvāra līdz 2022.gada 6.augustam 260,76 euro, prasītājas parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu

176,02 euro, kā arī atzīt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma pilnīgai

izpildei.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.

Civillikuma 1431.pants paredz, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā

tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta noteikumiem, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja

vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu

vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem

uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi

informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu [..]”.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757.pants noteic, ka „nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs [..]”.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, „visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.

Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro

daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru

kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav

atlīdzināmi” 2.punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus

veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru”.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 176,02 euro, lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta “a” apakšpunktam, par celto prasību maksājama valsts nodeva 175,82 euro apmērā. Tādējādi prasītāja ir pārmaksājusi valsts nodevu

0,20 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītājas labā no atbildētājas ir piedzenama valsts nodeva likumā noteiktajā apmērā, tas ir, 175,82 euro.

[7] Attiecībā uz prasītājas pārmaksāto valsts nodevas daļu 0,20 euro apmērā, tiesa piemēro Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu,

kas paredz, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums, kā arī minētā likuma panta trešo daļu, kas

noteic, ka tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par valsts nodevas atmaksu, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem

gadījumiem.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15.punktu, no atbildētāja valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai

daļai un 42.panta pirmajai daļai piedzenami lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 37.panta pirmās daļas 1.punktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta

pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Legal Balance”, reģistrācijas Nr.40203125480 (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai: AS “Swedbank”, konta Nr.LV97HABA0551044372861), pamatparādu 721,43 euro, sākotnējā kreditora līgumiskos parāda piedziņas

izdevumus 17,00 euro, nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai par laika periodu no 2021.gada 31.augusta līdz 2022.gada 4.janvārim 155,92 euro,

nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas par laika periodu no 2022.gada 6.janvāra līdz 2022.gada 6.augustam 260,76 euro, prasītājas parāda

piedziņas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu 175,82 euro, kopā 1347,93 euro (viens tūkstotis trīs simti četrdesmit septiņi euro, 93 centi).

Atzīt SIA “Legal Balance” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus

6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,00 euro (deviņi euro, 00 centi).

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).

Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona

tiesā.

Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Legal Balance”, reģistrācijas Nr.40203125480, valsts nodevu 0,20 euro (00 euro, 20 centi), kas

iemaksāta valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2024.gada 15.marta var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm

nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 15.aprīlī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese D.Liepiņa

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU