Small claims court partially allowed a lease debt claim, reducing penalty to statutory maximum.

ECLI:LV:RIRTJ:2017:1219.C33498417.1.S

Lietas Nr.C33498417

Lietas arhīva Nr.C-4984-17/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 19.decembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese I.Gaile

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “V18 Nams” maza apmēra prasībā pret SIA “32.08” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “V18 Nams” (turpmāk arī – prasītāja) 2017.gada 27.jūnijā cēla tiesā maza apmēra prasību pret SIA “32.08” (turpmāk arī – atbildētāja)

par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pieder nekustamais īpašums /adrese/. Starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku

2017.gada 6.martā tika noslēgts minētā nekustamā īpašuma telpu nomas līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja lieto telpu Nr.9 ar kopējo platību 77,7 m2.

Līgumā noteikta telpu nomas maksa 495 euro mēnesī, papildus atbildētājai ir pienākums maksāt pievienotās vērtības nodokli atbilstoši noteiktajai likmei.

Tāpat saskaņā ar līgumu atbildētājai ir pienākums apmaksāt komunālos maksājumus proporcionāli telpu platībai ēkā atbilstoši pie īpašuma piederošām

1008/9878 domājamām daļām no būves un zemes gabala: par siltumenerģiju, par ūdeni un kanalizāciju, par elektroenerģiju telpās un koplietošanas

telpās, kā arī ēkas apsaimniekošanas maksu 0,50 euro par katru telpas kvadrātmetru un pievienotās vērtības nodokli. Atbilstoši līgumam nomas maksas

samaksa veicama līdz mēneša 15.datumam, savukārt komunālo pakalpojumu rēķins jāapmaksā 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, ieskaitot naudu

iznomātāja norēķinu kontā. Saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem atbildētāja ir samaksājusi prasītājai drošības naudu 990 euro, kas nepieciešamības

gadījumā var tikt izmantota izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanai, ja tie radušies atbildētāja vainas dēļ.

Laika periodā no 2017.gada 9.marta atbildētājai ir izrakstīti un izsniegti trīs faktūrrēķini par kopējo summu 1513,37 euro, kurus atbildētāja

neapmaksāja. 2017.gada 2.maijā atbildētājas iemaksātā drošības nauda tika novirzīta rēķinu daļējai samaksai, un līdz ar to atbildētājas parāds prasītājai

ir 523,37 euro.

Atbildētāja kā nomnieks saskaņā ar līgumu ir apņēmusies maksāt līgumsodu par termiņā neapmaksātiem faktūrrēķiniem 0,5% dienā no termiņā

neapmaksātās summas, un pieteikuma sagatavošanas dienā atbildētājai aprēķinātais līgumsods ir par 50 dienām par kopējo summu 65,14 euro.

Prasītāja 2017.gada 26.aprīlī nosūtīja atbildētājai pretenziju un uzaicinājumu līdz 2017.gada 13.maijam segt parāda saistības, taču līdz prasības

iesniegšanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kā arī nav vērsusies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par parāda atmaksu.

Atbildētājai līdz prasības sagatavošanas brīdim tika nodrošināta iespēja lietot nomātās telpas, prasītāja ir veikusi atbildētājas lietošanā esošā

īpašuma apsaimniekošanu un piegādājusi visus komunālos pakalpojumus. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas izrakstītos rēķinus, tādējādi apliecinot

savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590.pantu, 1720.panta 2.punktu, Civilprocesa likuma 1., 26., 41., 128., 129.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētājas nomas, komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parādu 523,37 euro apmērā, līgumsodu 65,14 euro apmērā un noteikt prasītājai tiesības

saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda

summu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājai 2017.gada 30.jūnijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, vienlaicīgi izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālajās tiesības. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas

rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2017.gada

11.septembrī nosūtot informatīvu vēstuli uz prasītājas un atbildētājas juridiskajām adresēm. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas

3.punktu uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[3.1] No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/apliecības

redzams, ka, pamatojoties uz 2013.gada 11.septembra pirkuma līgumu, prasītāja ir dzīvokļa Nr./numurs/(platība 77,7 m2) un kopīpašuma 777/9878

domājamo daļu no būves un zemes /adrese/ īpašniece (lietas 12.-13.lapa).

No 2017.gada 6.martā noslēgtā nekustamā īpašuma /adrese/ telpu nomas līguma (turpmāk arī – līgums) izriet, ka prasītāja iznomā atbildētājai

minēto īpašumu kā nedzīvojamās biroja telpas (lietas 17.-25.lapa).

Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.1. un 3.2.punktu puses vienojušās par telpu nomas maksu 495 euro mēnesī, papildus un vienlaicīgi ar nomas maksu

atbildētājai bija pienākums maksāt pievienotās vērtības nodokli atbilstoši noteiktajai likmei. Nomas maksa par kārtējo mēnesi atbildētājai bija jāmaksā

līdz kārtējā mēneša 15.datumam. Savukārt līguma 3.4., 3.6., 3.8.punktā atbildētāja apņēmās maksāt komunālos maksājumus un ar ēkas

apsaimniekošanu saistītos maksājumus, nosakot, ka atbildētāja apmaksā saņemtos rēķinus desmit dienu laikā no saņemšanas dienas, ieskaitot naudu

prasītājas norādītajā kontā.

Minētā līguma 4.1.punktā noteikts, ka nomnieks vienas dienas laikā pēc šī līguma parakstīšanas samaksā iznomātājam 990 euro drošības naudu

divu mēnešu nomas maksas apmērā. Nepieciešamības gadījumā līguma izpildes laikā, informējot nomnieku, šī nauda var tikt izmantota izdevumu un

zaudējumu atlīdzināšanai (pilnā vai daļējā apmērā), ja tie radušies nomnieka vainas vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Savukārt Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei zināmu nomas vai īres maksu par

kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas

piešķīruma līgums – īre.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Prasītāja prasības pieteikumam pievienojusi 2017.gada 9.marta faktūrrēķinu Nr.V2017_034 par summu 541,76 euro, 2017.gada 6.aprīļa

faktūrrēķinu Nr.V2017_042 par summu 1280,38 euro (738,62 euro un parāds 541,76 euro) un 2017.gada 2.maija faktūrrēķinu Nr.V2017_053 par

summu 523,37 euro (232,99 euro un parāds 1280,38 euro, no kopējās summas atskaitīta drošības nauda 990 euro) (lietas 14.-16.lapa). Tāpat

prasības pieteikumam pievienots norēķinu pārskats par periodu no 2017.gada 6.marta līdz 2017.gada 23.maijam (lietas 11.lapa).

Tāpat lietā pievienota 2017.gada 26.aprīlī atbildētājai izsniegtā prasītājas pretenzija, kurā lūgts pamatparādu un aprēķināto līgumsodu labprātīgi

samaksāt līdz 2017.gada 13.maijam, kā arī paziņots par prasītājas vienpusēju atkāpšanos no līguma 2017.gada 15.maijā (lietas 26.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniegusi rakstveida paskaidrojumu, nav cēlusi iebildumus

pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus par to, ka būtu veikta naudas līdzekļu samaksa.

Tāpat atbildētāja nav apstrīdējusi līgumu un tā nosacījumus.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu prasību

par galvenā parāda 523,37 euro piedziņu.

[3.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī līgumsodu no 2017.gada 16.aprīļa līdz 2017.gada 23.maijam 65,14 euro apmērā (lietas 5.-7.lapā).

Līguma 3.10.punktā noteikts, ka par līgumā noteikto maksājumu kavējumu nomniekam jāmaksā līgumsods 0,5% apmērā no termiņā neapmaksātās

summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājai saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda

apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētāja minētajam līgumsodam ir piekritusi. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā

norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka prasītāja atbildētājai paziņojusi, ka vienpusēji atkāpjas no līguma no 2017.gada 15.maija (lietas 26.lapa) un telpas

nododamas prasītājai, parakstot telpu pieņemšanas nodošanas aktu.

Līguma 7.4.punkts noteic, ka (..) nomas maksa un citi ar līguma izpildi saistītie maksājumi tiek aprēķināti līdz telpu nodošanas brīdim prasītājai.

Atbildētāja nav norādījusi, ka telpas ir nodotas un nav iesniegusi telpu pieņemšanas nodošanas aktu, kas apliecinātu, ka telpas prasītājai nodotas,

līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumsods no atbildētājas piedzenams par prasītājas norādīto laika posmu.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka, izvērtējot prasītājas aprēķinātā un pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, prasītāja nav ievērojusi

Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto, proti, galvenais parāds, kādu lūdz piedzīt prasītāja, ir norādīts 523,37 euro, līdz ar to maksimālais

līgumsoda apmērs nevar pārsniegt 52,34 euro, bet prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 65,14 euro, līdz ar to piedzenā līgumsoda apmērs samazināms līdz

Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktajam maksimālajam apmēram – 52,34 euro.

Prasība daļā par līgumsoda piedziņu 12,80 euro apmērā noraidāma.

[3.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus

procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

[3.4] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasības daļai. Prasība celta kopumā

par 588,51 euro piedziņu, bet apmierināta daļā par 575,71 euro piedziņu, tātad – 98 procentu (575,71x100:588,51) apmērā.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 88,28 euro (lietas 9.lapa) apmērā, līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva

86,51 euro apmērā, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro (lietas 10.lapa), kopā piedzenami tiesas izdevumi 89,81 euro apmērā.

[4] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 un

250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “32.08“, reģistrācijas Nr.40103993524, par labu SIA “V18 Nams”, reģistrācijas numurs 40103692507, nomas, komunālo un

apsaimniekošanas maksājumu parādu 523,37 euro, līgumsodu no 2017.gada 16.aprīļa līdz 2017.gada 23.maijam 52,34 euro un tiesas izdevumus

89,81 euro, kopā piedzenot 665,52 euro (seši simti sešdesmit pieci euro un 52 euro centi).

Samaksa veicama SIA “V18 Nams”, reģistrācijas Nr.40103692507, bankas norēķinu kontā Nr.LV58PARX0013811200001, AS “Citadele

banka”.

Noteikt SIA “V18 Nams” tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai) ar noteikumu, ka

procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 12,80 euro (divpadsmit euro un 80 centi) piedziņu.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Gaile