Court dismisses fine for parking in disabled spot due to minor violation and pregnancy circumstances.
Legislator summary
AI generatedThe court annulled the police officer's decision to impose a 20-late fine for parking a disabled vehicle in a disabled parking space. The applicant admitted the violation but argued it was unintentional due to running out of fuel while pregnant, causing the car to stop in the middle of the road. The court found the violation minor, noting no danger to others and mitigating factors like the applicant's pregnancy and remorse, thus applying the exemption clause.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 21.pants 2. daļa; LAPK 8.pants 2. daļa: Administratīvais pārkāpums, kas nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un ir maznozīmīgs, var atzīt par maznozīmīgu, atbrīvojot pārkāpēju no administratīvās atbildības.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.42632208 A00377-10/32
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Jelgavā, 2010.gada 10.martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,
piedaloties pieteicējai - M.M., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes - Jelgavas pašvaldības policijas pārstāvim J.Z., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz M.M., personas kods /personas kods/, (turpmāk – pieteicēja) pieteikumu par Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka 2008.gada 30.maija lēmuma Nr.8-01/335 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2008.gada 8.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemts pieteicējas pieteikums par Jelgavas pašvaldības policijas (turpmāk – atbildētājs) priekšnieka 2008.gada 30.maija lēmuma Nr.8-01/335 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu. 2008.gada 9.jūlijā pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai (lietas 7.- 8.lapa). Ar tiesneša 2008.gada 25.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta (lietas 2. – 3.lapa).
[2] 2008.gada 12.maijā Jelgavas pašvaldības policijas satiksmes uzraudzības inspektors Kaspars Melnis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.540166271 (turpmāk – protokols, sākotnējais lēmums) par to, ka tajā pašā dienā plkst. 09:23, transportlīdzeklis MAZDA 626 ar valsts reģistrācijas numura zīmi (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/, novietots stāvēšanai Jelgavā, Lielā ielā 1, invalīdu stāvvietā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 307.21.punktā noteiktās prasības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.31 panta astotajā daļā noteikto, transportlīdzekļa vadītājai piemērots naudas sods 20 latu apmērā (lietas 11.lapa).
[3] 2008.gada 15.maijā pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdēja (lietas 33.lapa), norādot, ka atzīst pārkāpuma pieļaušanas faktu, taču pārkāpums ticis izdarīts neapzināti un vairāku apstākļu sakritības dēļ. Pieteicēja vadījusi automašīnu pa Čakstes bulvāri, kad automašīna noslāpusi un apstājusies brauktuves vidū, automašīnu iedarbināt nav bijis iespējams. Tā kā automašīna traucējusi citu transportlīdzekļu kustību, tad ar garāmgājēju palīdzību nostūmusi automašīnu blakus esošajā stāvvietā vienīgajā brīvajā vietā, taču uztraukumā neesot pārliecinājusies, vai tur drīkst novietot transportlīdzekli stāvēšanai. Pēc tam ar taksometru aizbraukusi uz degvielas uzpildes staciju pēc degvielas. Atgriezusies pēc 15 minūtēm un konstatējusi, ka ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. [4] Pārsūdzētajā Lēmumā (lietas 12.-14.lapa) norādīts, ka apskatot lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas, jāsecina, ka pieteicējas izdarītais pārkāpums ir acīmredzams. Pieteicēja arī neapstrīd, ka ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Tas, ka pieteicējas transportlīdzeklim beigusies degviela, ar pierādījumiem nav apstiprināts. Atsaucoties uz Ceļa satiksmes noteikumu 137.punktu, iestāde norādījusi, ka piespiedu apstāšanās gadījumā, vadītājam jāizdara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kura apstāšanās vai stāvēšana nav aizliegta. Piespiedu apstāšanās gadījumā, vietā, kur stāvēšana vai apstāšanās aizliegta, ir jāizvieto avārijas zīme, kas izskatāmajā gadījumā nebija izdarīts. Vadītājam arī ir pienākums pirms izbraukšanas pārbaudīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Tā kā likumdevējs ir noteicis konstantu sodu par šāda pārkāpuma izdarīšanu, tad, pieņemot lēmumu, iestādei nav rīcības brīvības.
[5] Pieteikumā (lietas 4.-5.lapa) norādīti tādi paši argumenti kā apstrīdēšanas iesniegumā (sk. šā sprieduma 3.punktu).
[6] 2008.gada 22.augustā tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 18.-20.lapa), kurā norādīti tādi paši argumenti kā pārsūdzētajā Lēmumā (sk. sprieduma 4.punktu).
[7] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā bijusi grūtniecības stāvoklī un braukusi nodot analīzes. Sliktās pašsajūtas un uztraukuma dēļ zīmi nav ievērojusi, ja būtu to pamanījusi, tad automašīnu tur nebūtu novietojusi (lietas 41. – 42., 45.lapa).
[8] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, taču norādīja, ka pēc lietas apstākļu noskaidrošanas uzskata, ka būtu piemērojams LAPK 21.pants (lietas 41.
– 42., 45.lapa). Motīvu daļa
[9] Uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.
[10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir izdarījusi pārsūdzētajā Lēmumā norādīto pārkāpumu, jo pieteicēja to atzīst. Vienlaikus pieteicēja norādījusi, ka pārkāpums ticis pieļauts neapzināti un dažādu apstākļu sakritības dēļ, tādēļ lūdz pārsūdzēto Lēmumu atcelt.
[11] Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas ir izteiktas tādā likuma redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts paredz, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.21.punktu, papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību, 837.papildzīme „Invalīdiem” norāda, ka 532.zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Par minēto prasību neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK
149. panta astotajā daļā, kas noteica, ka par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi [..], ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
[12] Apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 33.lapa) un pieteikumā (lietas 4. – 5.lapa) pieteicēja norādījusi, ka invalīdiem paredzētajā stāvvietā pieteicējas vadītā automašīna tikusi novietota dažādu apstākļu sakritības dēļ. Pieteicēja vadījusi automašīnu pa Čakstes bulvāri, Jelgavas pilsētā, kad automašīna noslāpusi un apstājusies brauktuves vidū, automašīnu iedarbināt nav bijis iespējams. Tā kā automašīna traucējusi citu transportlīdzekļu kustību un veidojies sastrēgums, tad ar garāmgājēju palīdzību pieteicēja nostūmusi automašīnu blakus esošajā stāvvietā vienīgajā brīvajā vietā, taču uztraukumā neesot pārliecinājusies, vai tur drīkst novietot transportlīdzekli stāvēšanai. Pēc tam ar taksometru pieteicēja aizbraukusi uz degvielas uzpildes staciju pēc degvielas. Atgriezusies pēc 15 minūtēm un konstatējusi, ka ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tiesas sēdes laikā pieteicēja atkārtoti norādīja uz tiem pašiem apstākļiem (lietas 41.lapa) un papildus paskaidroja, ka nekad nepārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, izdarīto nožēlo. Šāds atgadījums esot vienīgais un tas noticis tādēļ, ka pieteicējai bijusi slikta pašsajūta grūtniecības dēļ un bijis jābrauc nodot analīzes. Notikuma brīdī pieteicēja bijusi ļoti uztraukta un tādēļ 837.papildzīmi neesot ievērojusi. Pieteicēja arī iesniedza ārstniecības iestādes dokumentus (lietas 38. – 40., 44.lapa), kas apstiprina paskaidrojumā minētos apstākļus.
[13] LAPK 21.pants noteic iespēju atbrīvot personu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. LAPK 21.panta pirmā daļa noteic, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. Tiesa konstatē, ka ar 2009.gada 28.maija likumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” LAPK 21.panta otrajā daļā vārds „desmit” aizstāts ar vārdu „trīsdesmit”. Tādējādi LAPK 21.panta otrās daļas norma redakcijā, kas stājās spēkā no 2009.gada 18.jūnija, noteic, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. Tiesa, izvērtējusi lietas apstākļus, secina, ka pieteicējas izdarītais administratīvais pārkāpums - 837.papildzīmes neievērošana, izskatāmajā gadījumā ir noticis īpašu apstākļu dēļ (pieteicēja bijusi grūtniecības stāvoklī; braucot transportlīdzeklim beigusies degviela un transportlīdzeklis apstājies brauktuves vidū); pieteicējas pieļautais pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai citu personu mantai; pieteicējas atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatējami; pieteicēja nav pieļāvusi citus pārkāpumus ceļu satiksmē; kā arī ir konstatējami pieteicējas atbildību mīkstinoši apstākļi: pieteicēja apzinās pieļauto pārkāpumu un vaļsirdīgi nožēlo to, pārkāpums izdarīts personisku apstākļu sagadīšanās dēļ un pārkāpumu ir izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī. Saskaņā ar LAPK 8.panta otro daļu, aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā ir piemērojama LAPK 21.panta otrā daļa. Tiesas ieskatā, pastāvot konstatētajiem apstākļiem, pieteicēja ir atbrīvojama no administratīvās atbildības un pieteicējai jāizsaka mutvārdu aizrādījums.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
atcelt Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka 2008.gada 30.maija lēmumu Nr.8-01/335 un atbrīvot M.M. no administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta astotajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu 2008.gada 12.maijā. Izteikt M.M. mutvārdu aizrādījumu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31 panta astotajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu 2008.gada 12.maijā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 10.martā.
Tiesnese (paraksts) R.Paegle
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ R.Paegle Jelgavā, 2010.gada 10.martā.