Court orders full payment of small claims debt, interest, and court costs against landlord for property management fees.

Lietas Nr. C26085614

Lietas arhīva Nr. C-0362-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 5.februārī

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele rakstveida procesā

izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes namsaimnieks” prasības pieteikumā maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu,

Tiesa

konstatēja

2014.gada 28.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes namsaimnieks” (turpmāk prasītāja) iesniegusi Rēzeknes

tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ ir dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks. Minēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

apsaimnieko SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”. Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties ar prasītāju, apmaksa

netiek veikta pilnībā. 2006.gada 16.janvārī SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” noslēdza apsaimniekošanas līgumu Nr.56220 6950 ar

dzīvokļa Nr./adrese/ īpašnieku /pers. A/ par dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu. Izdevumi

jāsedz proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam. Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.1.punktu dzīvokļa īpašnieks apņēmās segt

apsaimniekotājam visus izdevumu, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Uz šo brīdi ir izveidojies parāds par

dzīvojamās mājas /adrese/ Rēzeknē kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu. Atbildētājs brīdināts par parāda apmaksu, kā arī

katru mēnesi tiek nosūtīti rēķini, kuros tiek atspoguļota parāda summa un apmaksas termiņš. Līdz šim brīdim parāds nav

nomaksāts.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par dzīvokļa Nr./adrese/

kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu 493,03 euro, likumiskos procentus 16,79 euro par laika periodu no

2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada 26.maijam, visus tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

2014.gada 3.jūnijā tiesa atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja prasības pieteikumu kopā

ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada 3.jūlijam (lietas 29.lapa).

A r 2014.gada 12.septembra Rēzeknes tiesas lēmumu civillieta Nr.C26085614 nosūtīta pēc piekritības Tukuma rajona tiesai. Civillieta

Nr.C26085614 Tukuma rajona tiesā saņemta 2014.gada 1.oktobrī.

2014.gada 20.oktobrī tiesa atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētāja deklarēto

dzīvesvietu prasības pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada 19.novembrim (lietas

37.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai

šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie

minētiem apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ar 2014.gada 21.novembra Tukuma rajona tiesas tiesneses lēmumu civillietu SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” maza apmēra prasībā par parāda

piedziņu pret /pers. A/ nolemts izskatīt 2015.gada 5.februārī rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, spriedums tiks sastādīts un pieejams tiesas

kancelejā 2015.gada 5.februārī (lietas 38.lapa).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, 56.1pantu, uzskatāms, ka atbildētājam tiesas dokumenti izsniegti, un, tā kā puses nav

lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā, nosūtot pusēm paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas

datumu.

Atbildētājs ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai paskaidrojumu par prasību nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No 2009.gada 1.oktobra deleģēšanas līguma par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

kas noslēgts starp Rēzeknes pilsētas domi un SIA „Rēzeknes namsaimnieks”, un tā pielikuma, kā arī 2013.gada 1.februāra un

2014.gada 14.februāra dzīvojamo māju pārvadīšanas pilnvarojuma līgumiem redzams, ka dzīvojamo māju Rēzeknē, /adrese/,

pārvalda un apsaimnieko SIA „Rēzeknes namsaimnieks” (lietas 10.-28.lapa).

2006.gada 16.janvārī SIA „Rēzeknes namsaimnieks” noslēdza apsaimniekošanas līgumu ar dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieku

/pers. A/ par dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts

zemes grāmatās.

No lietā esošās Zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams, ka īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.46, /adrese/,

nostiprinātas atbildētājam 2006.gada 28.martā, pamatojoties uz 2006.gada 13.janvāra pirkuma līgumu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs /pers. A/ bija dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks parāda izveidošanās periodā.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.1.punktu dzīvokļa īpašnieks apņēmās segt mājas pārvaldītājam visus izdevumus, kas saistīti

ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu (lietas 8.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1)piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; 2)segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3)norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu

un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas

elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)pasākumiem, kuru

rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2.punktu, 13.pantu un noslēgto līgumu, /pers. A/ katru mēnesi bija jāmaksā

par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam ar kopējo

apmaksājamo platību 70,20 kv.m.

Atbildētājs saņēma pakalpojumus un viņam ir jānorēķinās par tiem. Lietā nav pierādījumu tam, ka pakalpojumi netika

sniegti, vai tie būtu bijuši atzīti par nepienācīgiem. Parāda apmērs, saskaņā ar aprēķinu (lietas 6.-7.lapa) par laiku no 2012.gada

1.decembra līdz 2014.gada 26.maijam sastāda 493,03 euro un likumiskie procenti 16,79 euro.

Atbildētājs nav apstrīdējis parāda aprēķina pareizību (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa). Tādējādi, no atbildētāja

prasītājas labā piedzenams apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksas parāds 493,03 euro par laiku no 2012.gada 1.decembra

līdz 2014.gada 26.maijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis maksājumus par sniegtajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas

uzturēšanā un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā.

Lietā nav strīda par atbildētāja nokavējumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs;

šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot to, ka atbildētājs, neveicot maksājumus noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, ir pieļāvis nokavējumu, tam,

pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu, ir pienākums maksāt prasītājai likumiskos procentus, kuru apmērs par laika

periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2014.gada 26.maijam sastāda 16,79 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda […]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītāja iesniedzot prasību tiesā nav pieteikusi lūgumu atzīt Prasītājas tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildes

dienai likumiskos procentus no nepiedzītās summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta 6.daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr.SPC-111;

2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar

ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā

izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka, apmierinot Prasītājas prasību par parāda piedziņu, neatkarīgi no tā, ka Prasītāja nav

lūgusi noteikt viņai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus no pamatparāda summas, ņemot vērā Civilprocesa

likuma 195.panta nosacījumus, tiesai ir pienākums Prasītājai šādas tiesības noteikt.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Civillikuma 1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.). Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 195.pantu, ir

pamats noteikt Prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no

piespriestās, bet vēl nesaņemtās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā: valsts nodevu 76,47 euro (lietas 4.lapa) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 5.lapa).

Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 76,47 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu, tiesa

no s pri e da :

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedz īt n o /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”, reģ.Nr.

40003215461, apsaimniekošanas maksas parādu 493,03 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 1.decembra

līdz 2014.gada 26.maijam 16,79 euro, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 76,47 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 590,99 euro (pieci simti deviņdesmit euro 99 centi).

Noteikt SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”, reģ.Nr. 40003215461, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda

pamatsummas – 493,03 euro.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 5.februāra, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele