Court convicts drunk driver of administrative offense and imposes fine, license ban, and 10-day detention.

Lietas Nr. 137006616

Lietas arhīva Nr. 1-0066-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2016.gada 30.maijā

Tukuma rajona tiesa,

tiesnese R.Bruce,

ar tiesas sēdes sekretāri V.Bumbieri,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, nestrādā, dzīvo Tukuma

novadā, /adrese/, saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā.

Tiesa

konstatēja

2016.gada 3.maijā Tukuma rajona tiesā saņemti Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja administratīvā

pārkāpuma lietas materiāli attiecībā pret /pers. A/.

2016.gada 2.maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja, Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas jaunākais

inspektors Imants Sakniņš sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC187268 par to, ka 2016.gada 26.martā plkst.20.40 pa ceļu Tukums-

Lazdas 2 km, virzienā no Tukuma /pers. A/ vadīja vieglo pasažieru transportlīdzekli /TL marka/ ar Vācijas tranzīta numuriem /TL numurs/, būdams

alkohola reibuma stāvoklī. Minimālā alkohola koncentrācija asinīs 2,30 promiles. Alkohola koncentrācija noteikta ar klīniskās ķīmijas izmeklēšanu

(Dimension ExL).

Administratīvā pārkāpuma protokols, sastādīts neklātienē, pamatojoties uz LAPK 248.1pantu, un medicīniskās pārbaudes protokola Nr. 35

pamata, kā arī uz jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumu.

/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes KPB pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies, par tiesas sēdi, iestāde ir informēta. Tiesā nav saņemts

iestādes lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. /pers. A/ pilnvarotā persona /pers. C/ tiesas sēdē atzina, ka iestādes pārstāvja piedalīšanās lietas

izskatīšanā nav nepieciešama. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvja

klātbūtnes, jo nepastāv Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 28911. panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, kas nepieļautu lietas izskatīšanu.

Tiesas sēdē, /pers. A/ nepiedalījās, uz pilnvaras pamata viņu pārstāvēja /pers. C/, kurš paskaidrojumus par faktiskajiem lietas apstākļiem

nesniedza. Paskaidroja, ka viņa pārstāvamais strādā ārzemēs, nevar šobrīd ierasties. Viņš esot atzinis pārstāvim, ka vadījis automašīnu alkohola reibumā.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pierādīts /pers. A/ vainīgums administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtā daļa nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins

pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Minētā tiesību norma imperatīvi paredz piemērot visus trīs soda veidus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Atbilstoši normas ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas

par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi

amatpersona. Normas piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne

ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

No lietas materiālos esošā administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC187268 izriet, ka 2016.gada 26.martā plkst.20.40 pa ceļu Tukuma -Lazdas

2 km virzienā no Tukuma /pers.A/ vadīja /TL marka/ ar Vācijas tranzīta numuriem /TL numurs/, būdams alkohola reibumā. /pers. A/ nav apstrīdējis, ka

vadījis automašīnu norādītajos protokolā apstākļos.

Lietas materiāliem pievienots Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja, Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas

jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojums, kas apliecina protokolā norādītos apstākļus.

Ziņojumā, cita starpā norādīts, ka protokolā norādītajos apstākļos /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/ ar vācu tranzīta numuriem /TL

numurs/ un atteicās veikt pārbaudi ar alkometru, tādēļ tika nogādāts Tukuma slimnīcā medicīniskās pārbaudes veikšanai.

No lietas materiālos esošā 2016.gada 26.marta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB332624 redzams, ka veicot /pers. A/

2016.gada 26.marta pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai, plkst.20.44 konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,01% promiles, un

plkst.21.00– 2,26% promiles. Protokolam pievienoti divi čeki no alkometra, kurus /pers. A/ nav parakstījis.

Lietai pievienots Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB332624 uz kura nav /pers. A/ paraksts, kas apliecina, ka viņš atteicies no

alkohola pārbaudes veikšanas

Lietas materiāliem pievienots Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.35, ar kuru pierādīts, ka /pers. A/ 26.martā Tukuma slimnīcas Uzņemšanas

nodaļā konstatēts alkohola reibums, alkohola koncentrācija asinīs 2,66%. Minēto apstiprina SIA /Nosaukums A/ klīniski – diagnostiskās laboratorijas

izmeklējumu pārskats Nr.16010661, kurā konstatēts, ka /pers. A/ asins paraugā, kas ņemts 2016.gada 26.martā plkst.22.09, alkohols ir 2,66 Ārsts ir

veicis /pers. A/ medicīnisko apsekošanu un nav konstatējis veselības problēmas, izņemot alkohola reibuma pazīmes. No medicīniskās pārbaudes

protokola redzams, ka /pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka medicīniskā pārbaude veikta viņam kā personai, kura vadījusi automašīnu, lai noteiktu

alkohola reibumu.

Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 14.punkts noteic, ka medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz darbinieka izsniegto

nosūtījumu (3.pielikums). No lietas materiāliem redzams, ka policijas darbinieks noformējis nosūtījumu atbilstoši minēto noteikumu 3.pielikumam.

Pārbaudot lietas materiālus tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt /pers. A/ konstatēto promiļu daudzumu, kāds ir noteikts, paņemot bioloģiskās vides

paraugu, jo tas ir objektīvs pierādījums, un lietā nav konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu šaubīties par šī pierādījuma ticamību. Tiesa atzīst, ka

medicīniskajā pārbaudē iegūtās ziņas ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu šo iegūto ziņu atzīšanai par

nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām.

Kā jau norādīts iepriekš, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektajai daļai, faktus, kurus saskaņā ar likumu var

pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Kārtību kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.15

„Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaids”. Tiesa atzīst,

ka konkrētajā gadījumā norādītie Ministru kabineta noteikumi ir ievēroti. Parakstot transportlīdzekļa vadītāja medicīniskās pārbaudes protokolu,

persona ir piekritusi veiktās pārbaudes rezultātiem.

Pārbaudot lietā iegūtos pierādījumus, tiesai nav šaubu par to, ka /pers. A/ protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli /TL marka/ ar

vācu tranzīta numuriem /TL numurs/, būdams alkohola reibumā.

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka tie pierāda /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa lietā nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pārkāpējam nosakāmi sodi sankcijas minimālajās robežās.

Tiesa nav konstatējusi LAPK 31.pantā norādītos apstākļus, kas liegtu piemērot administratīvo arestu. Atbilstoši LAPK 317.pantam,

lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī stājies

spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta

noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm. Lietas materiāli nesatur ziņas par izdevumiem, kas radušies veicot apsekošanu SIA “Tukuma slimnīca”, tādēļ izdevumi netiek piedzīti.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32., 33.pantiem, 149.15panta ceturto daļu, 289.6 pantu,289.13 pantu 289.16 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.15panta ceturtajā daļā, izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 euro (tūkstoš divsimt euro)

apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem. Aresta laiku skaitīt no aizturēšanas brīža.

Izskaidrot /pers.A/, ka naudas sods 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitāms saņēmējam: Valsts kase, NMR 90000050138,

konts LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22. Par naudas soda samaksu nekavējoties paziņot Tukuma rajona tiesai.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 dienu laikā no sprieduma saņemšanas dienas nodot vadītāja apliecību Nr.Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Zemgales apgabaltiesā apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese R.Bruce