Court partially allows appeal, acquitting defendant of theft charges due to insufficient evidence while upholding prior conviction.

Lietas Nr. 11330045206

Lietas arhīva Nr. KA03-0002-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 12.martā

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Raciņš,

tiesneši I.Zalužinska un A.Vilmanis,

ar sekretāru U.Zujevu, tulcēm A.Starovoitovu, L.Bistrovu,

piedaloties prokuroram A.Mednim,

aizstāvim V.Platpiram,

atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95, apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu, Latgales tiesas apgabala

prokuratūras prokurora A.Medņa apelācijas protestu un apsūdzētā /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2012.gada

17.decembra spriedumu, ar kuru /pers. D/, personas kods /personas kods/:

- atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīts ar brīvības

atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas;

- atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīts ar brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. D/ noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot

vieglāko sodu smagākajā - brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. D/ atzīts par nevainīgu apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

daļā par zādzību no /pers. E/ dzīvokļa /adrese/, Rēzeknē 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, un attaisnots.

/pers. D/ atzīts par nevainīgu apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

daļā par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, izdarot zādzību no /pers. E/ dzīvokļa /adrese/ 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz

4.oktobrim, un attaisnots.

Noklausījusies tiesneša I.Raciņa ziņojumu, novērtējusi iesniegto apelācijas protestu un apelācijas sūdzību, pārbaudījusi un

novērtējusi pierādījumus krimināllietā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

ko nsta tē ja

pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka apsūdzētais /pers. D/ atkārtoti izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu

(zādzību) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā. Pirmās instances tiesa konstatēja šādus noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas apstākļus.

/pers. D/, būdams notiesāts ar Rēzeknes pilsētas tiesas 1992.gada 7.septembra spriedumu pēc Latvijas Kriminālkodeksa

139.panta ceturtās daļas, par ko sodāmība nav noņemta vai dzēsta, atkārtoti izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu

(zādzību).

Laika posmā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maija plkst.8.30, /pers. D/, grupā pēc iepriekšējas

vienošanās ar citām personām, nolūkā izdarīt svešas mantas zādzību pienāca pie /pers. G/ piederošās jaunbūvējamās mājas, kas

atrodas /adrese/. Caur neaizslēgto logu iekļuva mājā un personu grupā, slepeni, atkārtoti, nolaupīja divus elektriskos urbjus Ls 50

vērtībā, elektrisko ēveli Ls 40 vērtībā, elektrisko slīpmašīnu Ls 25 vērtībā, elektrisko zāģi Ls 60 vērtībā, līmeņrādi Ls 3 vērtībā,

līmeņrādi Ls 7 vērtībā, divus pagarinātājus Ls 6 kopvērtībā, cirkulārzāģi Ls 30 vērtībā. Tādā veidā tika nozagtas /pers. G/ piederošās

mantas par kopējo summu Ls 221 (314,45 euro) un /pers. I/ piederošais urbis Ls 50 vērtībā (71,14 eiro).

2006.gadā laika posmā no 25.augusta līdz 29.augustam, /pers. D/ aiz mantkārības vienojās ar citu personu izdarīt mantu

zādzību no dzīvokļa /adrese/, kur citai personai atļāva īslaicīgi uzturēties dzīvokļa īrniece /pers. J/. /pers. D/, būdams alkohola reibumā,

slepeni, atkārtoti un personu grupā ar citu personu no skapja nolaupīja sieviešu plikādas kažoka virsjaku tumši dzeltenā krāsā Ls 28

vērtībā un putekļu sūcēju „LG V-C 7142NT” Ls 86 vērtībā, kas bija nolikts istabā pie loga, aiznesot mantas no dzīvokļa. Tādā veidā

/pers. D/ un cita persona nolaupīja /pers. J/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 114 (162,21 euro).

2006.gada 16.oktobrī laika posmā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05, /pers. D/, atkārtoti, aiz mantkārības, zādzības nolūkā, salaužot

dzīvokļa ieejas durvju slēdzeni un bojājot stenderi, slepeni iekļuva /pers. K/ dzīvoklī Nr./adrese/. Dzīvoklī /pers. D/ paņēma

videokameru somā ar piederumiem Ls 300 vērtībā, datora peli Ls 10 vērtībā, datora austiņas Ls 10 vērtībā un ar nozagtām mantām

aizgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers. K/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 320 (455,32 euro).

2006.gada 31.oktobrī laika posmā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00, /pers. D/, atkārtoti, aiz mantkārības, zādzības nolūkā,

salaužot dzīvokļa ieejas durvju slēdzeni un bojājot stenderi, slepeni iekļuva /pers. L/ dzīvoklī /adrese/. Dzīvoklī /pers. D/ paņēma

televizoru „LG RZ-29FB55RX” Ls 229,99 vērtībā, pledu Ls 1,99 vērtībā un ar nozagtām mantām aizgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers.

D/ nolaupīja /pers. L/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 231,98 (320,08 euro).

Šādas /pers. D/ darbības pirmās instances tiesa kvalificēja kā noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam).

Turklāt, pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka apsūdzētais /pers. D/ zādzību izdarīšanas laikā tīši iznīcināja un sabojāja svešu

mantu. Pirmās instances tiesa konstatēja šādus noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus.

2006.gada 16.oktobrī laika posmā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05, izdarot zādzību no dzīvokļa /adrese/, lai iekļūtu dzīvoklī, /pers.

D/, sitot pa durvīm, tīši sabojāja durvju stenderi un salauza durvju slēdzeni. Tādējādi mantas tīšas iznīcināšanas un bojāšanas rezultātā

/pers. D/ nodarīja /pers. K/ mantisku zaudējumu Ls 50 apmērā (71,14 euro).

2006.gada 31.oktobrī laika posmā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00, izdarot zādzību no dzīvokļa /adrese/, lai iekļūtu dzīvoklī, /pers.

D/, sitot ar kāju pa dzīvokļa ieejas durvīm, salauza durvju slēdzeni un sabojāja durvju stenderi. Tādējādi mantas tīšas iznīcināšanas un

bojāšanas rezultātā /pers. D/ nodarīja /pers. L/ mantisku zaudējumu Ls 10 apmērā (14,23 euro).

Šādas /pers. D/ darbības pirmās instances tiesa kvalificēja kā noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta

pirmajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam).

Turklāt, pirmstiesas kriminālprocesa laikā /pers. D/ bija saukts pie kriminālatbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,

atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, proti, par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas slepenu

nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

Saskaņā ar apsūdzību /pers. D/ 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, vienā no naktīm /adrese/, aiz

mantkārības, lai izdarītu zādzību, slepeni iekļuva dzīvoklī, salaužot dzīvokļa ieejas durvju slēdzeni un šādi atverot durvis, un nolaupīja no

dzīvokļa /pers. E/ mantas. Dzīvokļa priekštelpā /pers. D/ paņēma no lādītes, kas bija uz galdiņa ar spoguli zelta aproci-ķēdīti Ls 25

vērtībā, divas sudraba aproces-ķēdītes katra Ls 15 vērtībā, divus sudraba gredzenus Ls 14 un Ls 3 vērtībā, kā arī paņēma no galdiņa

saulesbrilles Ls 5 vērtībā. Pirmajā dzīvojamā istabā viņš paņēma datoru-procesoru, monitoru „Samsung”, klaviatūru, divus skaļruņus

„SPS 678” Ls 600 kopvērtībā, printeri „Canon” Ls 50 vērtībā, kas bija novietoti uz galda; televizoru Ls 60 vērtībā un videomagnetofonu

„Sony” Ls 50 vērtībā, kas bija novietoti uz neliela galdiņa, kā arī sešas figūriņas Ls 3 kopvērtībā, kas bija uz televizora; fēnu „Skarlet”

Ls 15 vērtībā un pledu Ls 20 vērtībā, kas bija uz dīvāna. Otrajā dzīvojamā istabā /pers. D/ paņēma no skapja divus pārus sieviešu

zābaku Ls 50 vērtībā katrs zābaku pāris, un no maka, kas bija uzlikts uz galda, naudu – 100 ASV dolārus, kas atbilst Ls 54,90, 1000

Krievijas rubļus, kas atbilst Ls 20,60 un Ls 5. Ar nozagtām mantām /pers. D/ izgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers.

E/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 1090,50 (1551,64 euro). Pirmās instances tiesas sēdē prokurors grozīja apsūdzību,

labojot zaudējuma aprēķinā pieļauto matemātiskā aprēķina kļūdu, norādot, ka /pers. D/ nolaupīja /pers. E/ mantas par kopējo summu

Ls 1055,50 (1501,84 euro). Pirmās instances tiesa iztiesājot lietu /pers. D/ atzina par nevainīgu apsūdzībā par Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu daļā par zādzību no /pers. E/ dzīvokļa /adrese/ 2006.gadā laika

posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, un attaisnoja.

Turklāt, pirmstiesas kriminālprocesa laikā /pers. D/ bija saukts pie kriminālatbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,

atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā, proti, par to, ka viņš zādzības izdarīšanas laikā tīši iznīcināja

svešu mantu.

Saskaņā ar apsūdzību /pers. D/ 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, vienā no naktīm, lai iekļūtu dzīvoklī

/adrese / un izdarītu no tā zādzību, t.i., aiz mantkārības, tīši salauza durvju slēdzeni. Tādējādi /pers. D/ tīši iznīcināja /pers. E/ mantu Ls

3 vērtībā (4,27 euro). Pirmās instances tiesa iztiesājot lietu /pers. D/ atzina par nevainīgu apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu daļā par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, izdarot zādzību no /pers. E/

dzīvokļa /adrese/2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, un attaisnoja.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors

A.Mednis un apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. D/.

Apelācijas protestā prokurors A.Mednis lūdza atcelt Rēzeknes tiesas 2012.gada 17.decembra spriedumu daļā - ar ko

konstatēts /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pret /pers. J/ atbilstoši Krimināllikuma 175.panta trešajai daļai, atcelt

spriedumu daļā, ar kuru /pers. D/ ir atzīts par nevainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pret /pers. E/ atbilstoši Krimināllikuma

175.panta trešajai daļai un 185.panta pirmajai daļai, atcelt spriedumu daļā par sodu noteikšanu, kā arī atcelt spriedumu daļā, ar ko

/pers. D/ netika noteikts galīgais sods pēc Krimināllikuma 51.panta saistībā ar neizciesto sodu pēc Latgales apgabaltiesas

2000.gada 28.septembra sprieduma. Apelācijas protestā bija izteikts lūgums konstatēt, ka /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu epizodē pret /pers. J/, zādzību arī no glabātavas un atzīt /pers. D/ par vainīgu

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pret /pers. E/ atbilstoši Krimināllikuma 175.panta trešajai daļai un 185.panta pirmajai daļai un

noteikt /pers. D/ sodu par noziedzīgiem nodarījumiem un galīgo sodu pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas un 51.panta.

Prokurora ieskatā pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā nav likumīgs un pamatots. Apelācijas protestā bija norādīts, ka

pirmās instances tiesa nepamatoti nenoteica galīgo sodu /pers. D/ pēc Krimināllikuma 51.panta, jo /pers. D/ neizcieta papildsodu -

policijas kontroli, kas viņam bija piespriesta ar Latgales apgabaltiesas 2000.gada 28.septembra spriedumu. Prokurora ieskatā

pirmās instances tiesa nepamatoti konstatēja, ka /pers. D/ 2006.gada 16.novembra pratināšanas protokols ir nepieļaujams un

pierādīšanai neizmantojams. Pirmās instances tiesa vērtējot minēto protokolu norādīja, ka tajā nav /pers. D/ paraksta par to, ka viņam

izskaidrotas aizdomās turētā tiesības, un par atteikšanos no aizstāvja. Prokurora ieskatā minētie pirmās instances tiesas secinājumi

nav pamatoti. Minētajā datumā /pers. D/ sniedza liecības arī par citām noziedzīgo nodarījumu epizodēm, un no pārējiem pratināšanas

protokoliem redzams, ka /pers. D/ bija informēts par savām tiesībām un par iespēju aicināt aizstāvi. Apelācijas instances tiesā to var

apliecināt policijas darbinieks /pers. M/, kurš rakstīja pēdējos divus protokolus. Prokurora ieskatā pirmās instances tiesa konstatējot

noziedzīgo nodarījumu pret /pers. J/ nepamatoti izslēdza no noziedzīga nodarījuma apraksta norādi, ka viena no cietušā mantām

atradās un tika nozagta no glabātavas, t.i. skapja. Prokurora ieskatā /pers. D/ nav izcietis papildsodu - policijas kontroli, kas viņam

tika piespriesta ar Latgales apgabaltiesas 2000.gada 28.septembra spriedumu - 2 mēnešus un 5 dienas. Prokurora ieskatā /pers. D/

nevarēja atsākt papildsoda izciešanu pēc 2007.gada 21.janvāra, jo Krimināllikuma 45.pants neparedz policijas kontroles termiņa

pagarinājumu vai atjaunošanu.

Apelācijas sūdzībā apsūdzētais /pers. D/ lūdz atcelt Rēzeknes tiesas 2012.gada 17.decembra spriedumu, jo tika pārkāptas

Kriminālprocesa likuma 574. un 575.panta normas. Apelācijas instances tiesu /pers. D/ lūdz viņu attaisnot vai nosūtīt krimināllietu

jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesa neapmierināja viņa lūgumu par liecinieku /pers. N/, /pers. O/ un

/pers. P/ aicināšanu uz tiesas sēdi un viņi netika nopratināti tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējs lūdz apelācijas instances tiesu minētos

lieciniekus uzaicināt uz tiesas sēdi. Sūdzības iesniedzēja ieskatā pirmās instances tiesa nosakot sodu piemēroja Krimināllikuma

49.pantu tikai formāli, jo sods mazāks netika noteikts. Sūdzībā izteikts lūgums minēto apstākli ņemt vērā un samazināt viņam

piespriesto sodu. /pers. D/ ieskatā pirmās instances tiesa nepamatoti no viņa piedzina valsts labā procesuālos izdevumus par

aizstāves sniegto juridisko palīdzību tiesas procesā Ls 280 apmērā, jo minēto summu jāmaksā pašai valstij, garantējot viņa tiesības

uz aizstāvību. Savukārt, ja ar advokātu tiek noslēgta vienošanās procesuālie izdevumi jāpiedzen civilprocesa kārtībā. Ja apelācijas

instances tiesa atstās negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, sūdzības iesniedzējs lūdz noteikt viņam kompensāciju Ls 500

apmērā par saprātīga termiņa pārkāpumiem.

Apelācijas instances tiesas sēdē prokurors apelācijas protestu uzturēja pilnā apjomā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

461. un 462.panta noteikumiem un ņemot vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā

2013.gada 1.aprīlī, noteikumus, prokurors apelācijas instances tiesā grozīja apsūdzību /pers. D/ nemainoties faktiskiem apstākļiem.

Saskaņā ar jaunu apsūdzību /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās un iekļūstot telpā. Laika posmā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maija

plkst.8.30, /pers. D/, grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar citām personām, nolūkā izdarīt svešas mantas zādzību pienāca pie /pers.

G/ piederošās jaunbūvējamās mājas, kas atrodas /adrese/. Caur neaizslēgto logu iekļuva mājā un personu grupā, slepeni, nolaupīja

divus elektriskos urbjus Ls 50 vērtībā, elektrisko ēveli Ls 40 vērtībā, elektrisko slīpmašīnu Ls 25 vērtībā, elektrisko zāģi Ls 60 vērtībā,

līmeņrādi Ls 3 vērtībā, līmeņrādi Ls 7 vērtībā, divus pagarinātājus Ls 6 kopvērtībā, cirkulārzāģi Ls 30 vērtībā. Tādā veidā tika nozagtas

/pers. G/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 221 (314,45 euro) un /pers. I/ piederošais urbis Ls 50 vērtībā (71,14 eiro). Ar

šādām darbībām /pers. D/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās no glabātavas. 2006.gadā laika posmā no 25.augusta līdz 29.augustam, /pers. D/ aiz mantkārības vienojās ar citu

personu izdarīt mantu zādzību no dzīvokļa /adrese/, kur citai personai atļāva īslaicīgi uzturēties dzīvokļa īrniece /pers. J/. /pers. D/ un

otrā persona, būdami alkohola reibumā, grupā, slepeni no skapja, t.i no glabātavas nolaupīja sieviešu plikādas kažoka virsjaku tumši

dzeltenā krāsā Ls 28 vērtībā un putekļu sūcēju „LG V-C 7142NT” Ls 86 vērtībā, kas bija nolikts istabā pie loga, aiznesot mantas no

dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ un cita persona nolaupīja /pers. J/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 114 (162,21 euro). Ar

šādām darbībām /pers. D/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī. /pers. D/

2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, vienā no naktīm /adrese/, aiz mantkārības, lai izdarītu zādzību, slepeni

iekļuva dzīvoklī, salaužot dzīvokļa ieejas durvju slēdzeni un šādi atverot durvis, un nolaupīja no dzīvokļa /pers. E/ mantas. Dzīvokļa

priekštelpā /pers. D/ paņēma no lādītes, kas bija uz galdiņa ar spoguli zelta aproci-ķēdīti Ls 25 vērtībā, divas sudraba aproces -

ķēdītes katra Ls 15 vērtībā, divus sudraba gredzenus Ls 14 un Ls 3 vērtībā, kā arī paņēma no galdiņa saulesbrilles Ls 5 vērtībā.

Pirmajā dzīvojamā istabā viņš paņēma datoru-procesoru, monitoru „Samsung”, klaviatūru, divus skaļruņus „SPS 678” Ls 600

kopvērtībā, printeri „Canon” Ls 50 vērtībā, kas bija novietoti uz galda; televizoru Ls 60 vērtībā un videomagnetofonu „Sony” Ls 50

vērtībā, kas bija novietoti uz neliela galdiņa, kā arī sešas figūriņas Ls 3 kopvērtībā, kas bija uz televizora; fēnu „Skarlet” Ls 15 vērtībā

un pledu Ls 20 vērtībā, kas bija uz dīvāna. Otrajā dzīvojamā istabā /pers. D/ paņēma no skapja divus pārus sieviešu zābaku Ls 50

vērtībā katrs zābaku pāris, un no maka, kas bija uzlikts uz galda, naudu – 100 ASV dolārus, kas atbilst Ls 54,90, 1000 Krievijas

rubļus, kas atbilst Ls 20,60 un Ls 5. Ar nozagtām mantām /pers. D/ izgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers. E/

piederošās mantas par kopējo summu Ls 1055,50 (1501,84 euro). Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja smagu noziegumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī. 2006.gada

16.oktobrī laika posmā no plkst. 8.45 līdz plkst.17.05, /pers. D/, aiz mantkārības, zādzības nolūkā, salaužot dzīvokļa ieejas durvju

slēdzeni un bojājot stenderi, slepeni iekļuva /pers. K/ dzīvoklī/adrese/. Dzīvokļa istabā /pers. D/ paņēma videokameru somā ar

piederumiem Ls 300 vērtībā, datora peli Ls 10 vērtībā, datora austiņas Ls 10 vērtībā un ar nozagtām mantām aizgāja no dzīvokļa.

Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers. K/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 320 (455,32 euro). Ar šādām darbībām /pers. D/

izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī. 2006.gada

31.oktobrī laika posmā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00, /pers. D/, aiz mantkārības, zādzības nolūkā, salaužot dzīvokļa ieejas durvju

slēdzeni un bojājot stenderi, slepeni iekļuva /pers. L/ dzīvoklī /adrese/ No dzīvokļa /pers. D/ nolaupīja /pers. L/ mantas. Dzīvokļa vienā

no istabām /pers. D/ paņēma televizoru „LG RZ-29FB55RX” Ls 229,99 vērtībā, kas bija uzlikts uz galdiņa, kā arī otrā istabā no dīvāna

paņēma pledu Ls 1,99 vērtībā. Pēc tam /pers. D/ ar cietušā mantām aizgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers. L/

piederošās mantas par kopējo summu Ls 231,98 (320,08 euro). Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja smagu noziegumu, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ tīši iznīcināja svešu mantu. /pers. D/ 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, vienā no

naktīm, lai iekļūtu dzīvoklī /adrese/ un izdarītu no tā zādzību, t.i., aiz mantkārības, tīši salauza durvju slēdzeni. Tādējādi /pers. D/ tīši

iznīcināja /pers. E/ mantu Ls 3 vērtībā (4,27 euro). Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ tīši iznīcināja un bojāja svešu mantu. 2006.gada 16.oktobrī laika posmā no plkst. 8.45 līdz plkst.17.05, /pers.

D/, lai iekļūtu dzīvoklī /adrese/ un izdarītu no tā zādzību, t.i aiz mantkārības, tīši iznīcināja /pers. K/ mantu - sitot pa durvīm, sabojāja

durvju stenderi un salauza durvju slēdzeni. Tādējādi /pers. D/ tīši iznīcināja un bojāja /pers. K/ mantas, nodarot cietušajai mantisku

zaudējumu Ls 50 apmērā (71,14 euro). Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ tīši iznīcināja un bojāja svešu mantu. 2006.gada 31.oktobrī laika posmā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00, lai

iekļūtu dzīvoklī /adrese/ un izdarītu no tā zādzību, t.i aiz mantkārības, /pers. D/, sitot ar kāju pa dzīvokļa ieejas durvīm, salauza durvju

slēdzeni un sabojāja durvju stenderi. Tādējādi /pers. D/ tīši iznīcināja un bojāja /pers. L/ mantas, nodarot cietušajam zaudējumu Ls 10

apmērā (14,23 euro). Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta

pirmajā daļā (7.sējuma, lietas 148.-150.lapa).

Prokurora ieskatā kriminālprocesā ir savākti pietiekoši pierādījumi, kas apstiprina apsūdzētā /pers. D/ vainu minēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Turklāt, apsūdzētais /pers. D/ tiesas izmeklēšanas beigās paziņoja, ka viņš atzīst savu vainu visā

viņam izvirzītajā apsūdzībā. Nosakot sodu /pers. D/ prokurors lūdza ņemt vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi

Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumus. Prokurors lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un pieņemt jaunu

spriedumu. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā (izdarīts laikā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maijam plkst.8.30), un sodīt viņu ar brīvības

atņemšanu uz 1 gadu 5 mēnešiem bez mantas konfiskācijas. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts laikā no 2006.gada 25.augusta līdz 29.augustam), un sodīt

viņu ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem bez mantas konfiskācijas. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 4.oktobrim), un sodīt

viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 8 mēnešiem bez mantas konfiskācijas. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.08.45 līdz

plkst.17.05), un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem bez mantas konfiskācijas. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par

vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (izdarīts 2006.gada 31.oktobrī laikā

no plkst.12.00 līdz plkst.15.00), un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 2 mēnešiem bez mantas konfiskācijas. Prokurors lūdza

atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (izdarīts laikā no

2006.gada 24.septembra līdz 4.oktobrim), un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 40 stundām. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par vainīgu

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (izdarīts 2006.gada 16.oktobrī laikā no

plkst.08.45 līdz plkst.17.05), un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Prokurors lūdza atzīt /pers. D/ par vainīgu noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (izdarīts 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz

plkst.15.00), un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 50 stundām. Prokurora ieskatā saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sods

/pers. D/ nosakāms daļēji saskaitot piespriestos sodus – brīvības atņemšana uz 2 gadiem. Galīgais sods, prokurora ieskatā, /pers.

D/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas nav izciests pēc

Latgales apgabaltiesas 2000.gada 28.septembra sprieduma – brīvības atņemšana uz 2 gadiem 1 mēnesi. Prokurors arī lūdza izlemt

jautājumu par priekšmetu, kas bija izņemts notikuma vietas apskates laikā – dzīvoklī /adrese/. Izņemtais priekšmets - slēdzenes

gabali, prokurora ieskatā ir iznicināms.

Apsūdzētais /pers. D/ apelācijas instances tiesas sēdē no sākuma iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja pilna apjomā, bet

prokurora iesniegto apelācijas protestu neatzina (7.sējuma, lietas 157.lapa). Tiesas izmeklēšanas beigās apsūdzētais /pers. D/

paziņoja, ka viņš pilnībā atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un neapstrīd noziedzīgo nodarījumu faktiskos apstākļus, kā

arī nožēlo izdarīto. Savu apelācijas sūdzību /pers. D/ uzturēja tikai daļēji, lūdzot samazināt viņam sodu, kā arī nepiedzīt no viņa

procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību, jo viņam ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss (7.sējuma,

lietas 169., 172.lapa).

Apsūdzētā /pers. D/ aizstāvis apelācijas instances tiesā lūdza apmierināt /pers. D/ apelācijas sūdzību. Aizstāvja ieskatā

nosakot apsūdzētajam sodu ir iespējams aprobežoties ar to laiku, ko /pers. D/ pavadīja iepriekšējā apcietinājumā. Sakarā ar to, ka

/pers. D/ ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss, apsūdzēto saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu, ir

jāatbrīvo no procesuāliem izdevumiem par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas instances

tiesā. Aizstāvja ieskatā nav tiesiska pamata noteikt /pers. D/ galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, jo piespriesto ar

Latgales apgabaltiesas 2000.gada 28.septembra spriedumu papildsodu – policijas kontroli /pers. D/ jau izcieta.

Noklausījusies apsūdzētā /pers. D/ paskaidrojumus, apsūdzētā aizstāvja un prokurora viedokļus, pārbaudījusi pierādījumus

krimināllietā, novērtējusi iesniegto apelācijas protestu un apelācijas sūdzību, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā:

- par apsūdzētā /pers. D/ atzīšanu par vainīgu un soda noteikšanu viņam par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, 185.panta pirmajā daļā, galīgā soda noteikšanu /pers. D/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmo daļu;

- daļā par /pers. D/ atzīšanu par nevainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - zādzība no dzīvokļa /adrese/2006.gada laikā no

24.septembra līdz 4.oktobrim;

- daļā par /pers. D/ atzīšanu par nevainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - svešas mantas tīša iznīcināšana, izdarot zādzību

no dzīvokļa /adrese/2006.gada laikā no 24.septembra līdz 4.oktobrim;

- daļā par krimināllietas materiālu izdalīšanu par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un zādzību no dzīvokļa /adrese/ 2006.gadā

laikā no 24.septembra līdz 4.oktobrim un materiālu nosūtīšanu Rēzeknes prokuratūrai.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts kā pamatots un likumīgs.

Apelācijas instances tiesā prokurors, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461. un 462.panta noteikumiem, un ņemot vērā

2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” grozīja apsūdzību /pers. D/. Saskaņā ar jaunu apsūdzību /pers. D/

apsūdzēts 5 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 3 noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Apsūdzētais /pers. D/ apelācijas instances tiesas sēdē savu vainu 5 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 3 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā,

atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas izdarīta 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00) un noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums veikts 2006.gada 31.oktobrī laikā no

plkst.12.00 līdz plkst.15.00) ir pilnīgi pierādīta ar visiem pirmstiesas kriminālprocesa laikā iegūtajiem pierādījumiem. Turklāt, pirmās

instances tiesas sēdē pierādījumu pārbaude šajā daļā nebija veikta (6.sējuma, lietas 98.lapa). Arī apelācijas instances tiesai pēc

lietas materiālu pārbaudes nerodas šaubas par apsūdzētā /pers. D/ vainu.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maijam

plkst.8.30), noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas izdarīta 2006.gada

16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05) un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā

daļā (noziegums veikts 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05) ir pilnīgi pierādīta ar visiem pirmstiesas

kriminālprocesa laikā iegūtajiem un pirmās instances tiesā pārbaudītajiem pierādījumiem. Pirmās instances tiesas spriedums

pamatots ar pierādījumiem, kas bija pārbaudīti tiesas sēdē un vispusīgi un objektīvi izvērtēti. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka

atkārtoti pārbaudīt un izvērtēt pierādījumus nav nepieciešams.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. D/ vaina cietušās /pers. J/ mantu slepenā nolaupīšanā 2006.gada

laikā no 25.augusta līdz 29.augustam personu grupā ar citu personu ir pilnīgi pierādīta ar visiem pirmstiesas kriminālprocesa laikā

iegūtajiem un pirmās instances tiesā pārbaudītajiem pierādījumiem. Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar pierādījumiem,

kas bija pārbaudīti tiesas sēdē un vispusīgi un objektīvi izvērtēti. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka atkārtoti pārbaudīt un izvērtēt

pierādījumus nav nepieciešams. Tai pat laikā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. D/ celtajā

apsūdzībā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no

2006.gada 25.augusta līdz 2006.gada 29.augustam), ir nepamatoti inkriminēta kvalificējošā pazīme „zādzība, kas izdarīta no

glabātavas”. Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par zādzību, kas izdarīta iekļūstot dzīvoklī vai citā

telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa. Lai pareizi inkriminētu minēto

kvalificējošo pazīmi (zādzība, kas izdarīta no glabātavas), ir nepieciešams apzināt, kādu saturu likumdevējs ir ietvēris terminā

„glabātava”. Glabātava ir no apkārtējās vides norobežota vieta vai teritorija, kas paredzēta materiālo vērtību pastāvīgai vai pagaidu

glabāšanai, piemēram, pārvietojamie autoveikali, refrižeratori, konteineri, seifi, dzelzceļa vagoni un platformas, cisternas vai tilpņu

savienojošie cauruļvadi (piemēram, naftas vai citas degvielas pārsūknēšanai), norobežotas transportlīdzekļu stāvvietas, nožogotas

mājas pagalms u.c. Teritorijas vai akvatoriju iecirkņi, kaut arī nožogoti, kuras izmanto nevis materiālo vērtību glabāšanai, bet noteiktas

produkcijas audzēšanai vai mājlopu ganīšanai, nav uzskatāmi par glabātavām (skat. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre Krimināllikuma

zinātniski praktiskais komentārs. 3.grāmata, firma „AFS”, Rīga, 2007.g., 14.lpp; V.Liholaja. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija:

Likums. Teorija. Prakse. Otrais papildinātais izdevums. TNA 2007.g. 385.-386.lpp). No /pers. D/ izvirzītās apsūdzības redzams, ka

cietušās /pers. J/ plikādas kažoks bija nolaupīts no dzīvokļa esošā skapja. Ņemot vērā juridiskajā literatūrā pausto viedokli, apelācijas

instances tiesa uzskata, ka dzīvoklī esošo skapi, kas ir paredzēts drēbju un citu mantu glabāšanai, tomēr, nevar uzskatīt par glabātavu

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izpratnē. Dzīvoklī esošais skapis nav uzskatāms par no apkartējās vides norobežotu vietu, bet

tā ir dzīvoklī esošā mēbele, kas ir paredzēta dažādu priekšmetu (drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai. Turklāt, no apsūdzības arī

redzams, ka dzīvoklī otrā persona (/pers. P/) atradās tiesiski, jo viņam dzīvokļa īrniece /pers. J/ atļāva uzturēties minētajā dzīvoklī.

Savukārt /pers. D/ šajā dzīvoklī uzaicināja /pers. P/. Līdz ar to apelācijas instances tiesa uzskata, ka no /pers. D/ apsūdzības par

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada

25.augusta līdz 2006.gada 29.augustam), ir izslēdzama kvalificējošā pazīme „zādzība, kas izdarīta no glabātavas”. Šādos apstākļos

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. D/ darbības jākvalificē pēc Krimināllikuma 175.panta otrās

daļas, kā zādzība, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ pilnīgi atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim)

un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums veikts laikā no 2006.gada

24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim) (7.sējuma, lietas 169.lapa). Apelācijas instances tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti šādi

pierādījumi.

Cietusī/pers. E/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā 2006.gada 5.oktobrī liecināja, ka 2006.gada 24.septembrī viņa aizslēdza

sava dzīvokļa durvis pēc adreses /adrese/ un aizbrauca uz Rīgu. Mājās viņas nebija līdz 2006.gada 5.oktobrim plkst.13.00. Kad viņa

atnāca atpkaļ, konstatēja, ka notikusi iekļūšana dzīvoklī un ir pazudušas daudzas mantas. Iekļūšana notika pa durvīm, sabojājot

atslēgu. Apskatot dzīvokli viņa konstatēja, ka no dzīvokļa pazuda dators (procesors, monitors „Samsung” korpuss pelēkā krāsā,

skaļruņi pelēkā krāsā „SPS 678”, klaviatūra baltā krāsā) Ls 600 kopvērtībā, printeris pelēkā krāsā Ls 50 vērtībā, videomagnetofons

„Sony” melnā krāsā Ls 50 vērtībā, televizors melnā krāsā Ls 60 vērtībā, rudens stulmu zābaki melna krāsā no zamšādas virs

ceļgaliem Ls 50 vērtībā, rudens zābaki sarkanā krāsā, lakādas ar rāvējslēdzi, priekšpusē sašņorējami Ls 50 vērtībā, fēns „Skarlet”

baltā krāsā Ls 15 vērtībā, zelta rokassprādze (ķēdīte) Ls 25 vērtībā, sudraba rokassprādze (ķēdīte) Ls 15 vērtībā, sudraba

rokassprādze (sastāv no bumbiņām sastipinātām savā starpā) Ls 15 vērtībā, sudraba gredzens ar gravējumu „spasi i sohraņi” Ls 3

vērtībā, sudraba gredzens rozes veidā, gredzena iekšpusē gravējums „NŽ” Ls 14 vērtībā, saulesbrilles melnā ietvarā uz kātiņiem

rotājums ar baltiem akmentiņiem Ls 5 vērtībā, nauda 100 dolāru apmērā (10 un 20 dolāru banknotēs) pēc kursa Ls 0,50, 1000

Krievijas rubļu (500 un 100 rubļu banknotēs) pēc kursa Ls 0,20, Ls 5 (1 Ls monētās), vilnas pleds (mohēras, raksts ar sarkaniem

kvadrātiem, izmērs 1,5x2m) Ls 20 vērtībā, sešas budistu mūku figūras vara krāsā Ls 3 kopvērtībā. Sabojātas atslēgas vērtība

sastādīja Ls 3. Kopējā nozagto mantu vērtība Ls 1030. Kurš izdarīja zādzību, viņai nav zināms (3.sējuma, lietas 13.-14.lapa). Pratināta

papildus 2006.gada 6.decembrī /pers. E/ liecināja, ka visas nozagtās mantas pirms zādzības atradās viņas dzīvoklī. Dators atradās

pirmajā lielajā istabā no ieejas kreisajā pusē uz galdiņa, videomagnetola un televizors atradās tajā pašā istabā labajā pusē uz

plaukta, sarkanie zābaki un stulmu zābaki atradās otrajā istabā pa labi, matu fēns atradās gultā vai pirmajā istabā skapī, visas

rotaslietas atradās pirmajā istabā lādītē uz trimo spoguļa, saulesbrilles - koridorā pie ieejas uz trimo spoguļa, pleds – uz dīvāna

pirmajā istabā, budas figūras - uz televizora, visa nauda atradās makā uz žurnālu galdiņa otrajā istabā. Pats maciņš netika nozagts,

atradās turpat uz galda atvērts. Visas mantas ir viņas personīgās mantas, kuras viņa nopirka par savu naudu. Ienākot izmeklētāja

kabinetā, viņa uz grīdas ieraudzīja un atpazina viņai piederošos sieviešu garos zābakus 38.izmēra, melnā krāsā, ar augstu tievu

papēdi, kuri tika nozagti no viņas dzīvokļa (3.sējuma, lietas 30.-31.lapa). Pirmās instances tiesā cietušās liecības bija pārbaudītas

Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punkta kārtībā (6.sējuma, lietas 220.lapa).

Lieciniece/pers. Z/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā 2006.gada 17.novembrī liecināja, ka 2006.gada oktobrī, precīzu datumu

viņa neatceras, /pers. D/, ar kuru tajā laikā viņa dzīvoja kopā, kādu vakaru uz mājām /adrese/, mājas un dzīvokļa numuru neatceras,

atveda divus pārus zābaku. Vieni bija 38.izmēra zābaki sarkanā krāsā, lakādas, priekšpusē ar šņorēm, aiztaisījās sānos ar

rāvējslēdzi, sānos bija cipari „5” melnbaltā krāsā. Otri bija melnā krāsā, gari stulmu zābaki, zamšādas, sānos bija raksts baltā krāsā,

37. vai 38.izmēra. Pielaikojot zābakus, viņai tie nederēja. Viņa pajautāja no kurienes zābaki, uz ko /pers. D/ atbildēja, ka neatceras no

kurienes viņam zābaki. Melnie zābaki derēja /pers. D/ māsai /pers. A0/, bet sarkanos zābakus pēc uzlaikošanas viņa dzīvoklī vairs

neredzēja. Uz kurieni /pers. D/ aiznesa zābakus viņai nav zināms. Citas mantas, t.i., svešas rotaslietas, aparatūru, dzīvoklī viņa

neredzēja (3.sējuma lietas 21.lapa). Pirmās instances tiesā liecinieces /pers. Z/ liecības bija pārbaudītas Kriminālprocesa likuma

501.panta 3.punkta kārtībā (6.sējuma, lietas 220.lapa).

Lieciniece/pers. A0/ pirmās instances tiesas sēdē piekrita sniegt liecības un liecināja, ka viņa ir apsūdzētā māsa. Par lietas

apstākļiem viņa neko neatceras, jo tas bija sen. Neatceras, vai brālis /pers. D/ atnesa viņai kādas mantas (6.sējuma, lietas 153.lapa).

Ņemot vērā, ka lieciniece /pers. A0/ ir aizmirsusi lietas apstākļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu pirmās

instances tiesas sēdē tika nolasītas /pers. A0/ liecības, kuras viņa sniedza pirmstiesas kriminālprocesā (6.sējuma, lietas 153.lapa).

2006.gada 17.novembrī /pers. A0/ liecināja, ka apmēram oktobra vidū, precīzu datumu viņa neatceras, viņas brālis /pers. D/ atnesa uz

mājām garus zamšādas zābakus melnā krāsā, ar baltu musturu sānos un palūdza tos pielaikot. Viņa pielaikoja zābakus, bet tie

izrādījās viņai par maziem, jo bija 37. vai 38.izmēra. No kurienes /pers.D/ uzradās zābaki, viņai nav zināms, viņam par to nejautāja.

Zābaki palika pie viņas, brālis tos nepaņēma atpakaļ (3.sējuma, lietas 26.lapa). Pēc liecību nolasīšanas lieciniece /pers. A0/

paskaidroja, ka apstiprina nolasītās liecības, jo ir pagājis daudz laika un neko jau neatceras. Kā arī neatceras, vai policija izņēma no

viņas zābakus (6.sējuma, lietas 153.lapa).

No 2006.gada 4.oktobra dzīvokļa /adrese/ apskates protokola ar fototabulu redzams, ka apskates brīdī dzīvokļa ieejas durvis

bija vaļā, bija salauzta šlepera tipa slēdze, no tās daļas izmētātas koridorā pa grīdu. Dzīvoklī ir trīs istabas. Vienā istabā pie kreisās

sienas atradās galds un krēsls. Pie labās sienas atradās televizora tumba bez televizora. Pretī atradās dīvāns un izvelkams krēsls, uz

grīdas – paklājs. Otrajā istabā atradās skapis, kura durvis bija vaļā, mantas samētātas. Istabā atradās žurnāla galdiņš, gulta un

tumba. Logam bojājumu nav. Trešajā istabā atradās skapis, kura durvis bija vaļā, gulta, trimo un tumba. Mantas izmētātas pa istabu.

Istabā bija vaļā logs (3.sējuma, lietas 3., 4.-9.lapa).

No 2006.gada 17.novembra izņemšanas protokola ar fototabulu redzams, ka /pers. A0/ Rēzeknes policijas pārvaldē izsniedza

sieviešu zābaku pāri melnā krāsā ar izšuvumu rožu veidā pelēkā krāsā ar uzrakstu „Basic 38” uz zābaku apakšējās daļas (3.sējuma,

lietas 24., 25.lapa).

Apelācijas instances tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas noteikumiem, novērtējot visus lietā

iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, uzskata, ka ar tiem ir pierādīts apsūdzētā /pers. D/ vainīgums

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada

24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim). Tāpēc ir nepamatots pirmās instances tiesas secinājums par to, ka izskatāmajā lietā

pastāv pamatotas un saprātīgas šaubas par to, ka /pers. D/ veica zādzību no /pers. E/ dzīvokļa /adrese/ un mantas tīšu iznīcināšanu.

Tapāt nepamatots ir pirmās instances tiesas secinājums par to, ka apsūdzēto /pers. D/ ir jāattaisno saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 519.panta 2.punktu, jo nav pierādīts, ka apsūdzētais piedalījies zādzības izdarīšanā un mantas tīšā iznīcināšanā minētās

zādzības izdarīšanas laikā. Sakarā ar to, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. D/ atzīšanu par nevainīgu

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - zādzība no dzīvokļa /adrese/ 2006.gada laikā no 24.septembra līdz 4.oktobrim un daļā par /pers.

D/ atzīšanu par nevainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - svešas mantas tīša iznīcināšana, izdarot zādzību no dzīvokļa

/adrese/2006.gada laikā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, nav nekāda tiesiska pamata piemērot Kriminālprocesa likuma 526.panta

pirmās daļas 5.punkta noteikumus, no krimināllietas izdalīt materiālus par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un tos sūtīt

prokuratūrai.

Ievērojot minētos apsvērumus, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka apsūdzētais /pers. D/ izdarīja

šādus noziedzīgus nodarījumus.

/pers. D/ izdarīja svešas kustamas manta slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās un iekļūstot telpā. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

Laika posmā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maija plkst.8.30, /pers. D/, grupā pēc iepriekšējas

vienošanās ar citām personām, nolūkā izdarīt svešas mantas zādzību pienāca pie /pers. G/ piederošās jaunbūvējamās mājas, kas

atrodas /adrese/. Caur neaizslēgto logu /pers. D/ iekļuva mājā un personu grupā, slepeni, nolaupīja divus elektriskos urbjus Ls 50

vērtībā, elektrisko ēveli Ls 40 vērtībā, elektrisko slīpmašīnu Ls 25 vērtībā, elektrisko zāģi Ls 60 vērtībā, līmeņrādi Ls 3 vērtībā,

līmeņrādi Ls 7 vērtībā, divus pagarinātājus Ls 6 kopvērtībā, cirkulārzāģi Ls 30 vērtībā. Tādā veidā tika nozagtas /pers. G/ piederošās

mantas par kopējo summu Ls 221 (314,45 euro) un /pers. I/ piederošais urbis Ls 50 vērtībā (71,14 eiro).

Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu

(zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maijam plkst.8.30).

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

2006.gadā laika posmā no 25.augusta līdz 29.augustam, /pers. D/ aiz mantkārības vienojās ar citu personu izdarīt mantu

zādzību no dzīvokļa /adrese/, kur citai personai atļāva īslaicīgi uzturēties dzīvokļa īrniece /pers. J/. /pers. D/ un otrā persona, būdami

alkohola reibumā, grupā, slepeni no skapja nolaupīja sieviešu plikādas kažoku tumši dzeltenā krāsā Ls 28 vērtībā un putekļu sūcēju

„LG V-C 7142NT” Ls 86 vērtībā, kas bija nolikts istabā pie loga, aiznesot mantas no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ un cita persona

nolaupīja /pers. J/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 114 (162,21 euro).

Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu

(zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 25.augusta līdz 2006.gada 29.augustam).

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta iekļūstot dzīvoklī. Noziedzīgais

nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

/pers. D/ 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, vienā no naktīm /adrese/, aiz mantkārības, lai izdarītu

zādzību, slepeni iekļuva dzīvoklī, salaužot dzīvokļa ieejas durvju slēdzeni un šādi atverot durvis, un nolaupīja no dzīvokļa /pers. E/

mantas. Dzīvokļa priekštelpā /pers. D/ paņēma no lādītes, kas bija uz galdiņa ar spoguli zelta aproci-ķēdīti Ls 25 vērtībā, divas

sudraba aproces -ķēdītes katra Ls 15 vērtībā, divus sudraba gredzenus Ls 14 un Ls 3 vērtībā, kā arī paņēma no galdiņa saulesbrilles

Ls 5 vērtībā. Pirmajā dzīvojamā istabā viņš paņēma datoru-procesoru, monitoru „Samsung”, klaviatūru, divus skaļruņus „SPS 678” Ls

600 kopvērtībā, printeri „Canon” Ls 50 vērtībā, kas bija novietoti uz galda; televizoru Ls 60 vērtībā un videomagnetofonu „Sony” Ls 50

vērtībā, kas bija novietoti uz neliela galdiņa, kā arī sešas figūriņas Ls 3 kopvērtībā, kas bija uz televizora; fēnu „Skarlet” Ls 15 vērtībā

un pledu Ls 20 vērtībā, kas bija uz dīvāna. Otrajā dzīvojamā istabā /pers. D/ paņēma no skapja divus pārus sieviešu zābaku Ls 50

vērtībā katrs zābaku pāris, un no maka, kas bija uzlikts uz galda, naudu – 100 ASV dolārus, kas atbilst Ls 54,90, 1000 Krievijas

rubļus, kas atbilst Ls 20,60 un Ls 5. Ar nozagtām mantām /pers. D/ izgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers. E/

piederošās mantas par kopējo summu Ls 1055,50 (1501,84 euro).

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas

izdarīta laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim).

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta iekļūstot dzīvoklī. Noziedzīgais

nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

2006.gada 16.oktobrī laika posmā no plkst. 8.45 līdz plkst.17.05, /pers. D/, aiz mantkārības, zādzības nolūkā, salaužot dzīvokļa

ieejas durvju slēdzeni un bojājot stenderi, slepeni iekļuva /pers. K/ dzīvoklī /adrese/. Dzīvokļa istabā /pers. D/ paņēma videokameru

somā ar piederumiem Ls 300 vērtībā, datora peli Ls 10 vērtībā, datora austiņas Ls 10 vērtībā un ar nozagtām mantām aizgāja no

dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/ nolaupīja /pers. K/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 320 (455,32 euro).

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība,

kas izdarīta 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05).

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta iekļūstot dzīvoklī. Noziedzīgais

nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

2006.gada 31.oktobrī laika posmā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00, /pers. D/, aiz mantkārības, zādzības nolūkā, salaužot

dzīvokļa ieejas durvju slēdzeni un bojājot stenderi, slepeni iekļuva /pers. L/ dzīvoklī /adrese/. No dzīvokļa /pers. D/ nolaupīja /pers. L/

mantas. Dzīvokļa vienā no istabām /pers. D/ paņēma televizoru „LG RZ-29FB55RX” Ls 229,99 vērtībā, kas bija uzlikts uz galdiņa, kā

arī otrā istabā no dīvāna paņēma pledu Ls 1,99 vērtībā. Pēc tam /pers. D/ ar cietušā mantām aizgāja no dzīvokļa. Tādā veidā /pers. D/

nolaupīja /pers. L/ piederošās mantas par kopējo summu Ls 231,98 (320,08 euro).

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība,

kas izdarīta 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00).

Turklāt, /pers. D/ tīši iznīcināja svešu mantu. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

/pers. D/ 2006.gadā laika posmā no 24.septembra līdz 4.oktobrim, vienā no naktīm, lai iekļūtu dzīvoklī /adrese/ un izdarītu no tā

zādzību, t.i., aiz mantkārības, tīši salauza durvju slēdzeni. Tādējādi /pers. D/ tīši iznīcināja /pers. E/ mantu Ls 3 vērtībā (4,27 euro).

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums

veikts laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim).

Turklāt, /pers. D/ tīši iznīcināja un bojāja svešu mantu. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

2006.gada 16.oktobrī laika posmā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05, /pers. D/, lai iekļūtu dzīvoklī /adrese/ un izdarītu no tā zādzību,

t.i aiz mantkārības, tīši iznīcināja /pers. K/ mantu - sitot pa durvīm, sabojāja durvju stenderi un salauza durvju slēdzeni. Tādējādi /pers.

D/ tīši iznīcināja un bojāja /pers. K/ mantas, nodarot cietušajai mantisku zaudējumu Ls 50 apmērā (71,14 euro).

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums

veikts 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05).

Turklāt, /pers. D/ tīši iznīcināja un bojāja svešu mantu. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

2006.gada 31.oktobrī laika posmā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00, lai iekļūtu dzīvoklī /adrese/ un izdarītu no tā zādzību, t.i aiz

mantkārības, /pers. D/, sitot ar kāju pa dzīvokļa ieejas durvīm, salauza durvju slēdzeni un sabojāja durvju stenderi. Tādējādi /pers. D/

tīši iznīcināja un bojāja /pers. L/ mantas, nodarot cietušajam zaudējumu Ls 10 apmērā (14,23 euro).

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums

veikts 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00).

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā ārpus sapratīgām

šaubām ir pierādīts /pers. D/ vainīgums iepriekš minēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, atbildība par kuriem paredzēta

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (4 noziedzīgi nodarījumi), 175.panta otrajā daļā (1 noziedzīgs nodarījums) un 185.panta pirmajā

daļā (3 noziedzīgi nodarījumi).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maija plkst.8.30), Latgales apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts smags

noziegums), radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā

ir konstatēti divi apsūdzētā atbildību mīkstinošie apstākļi:

-vainīgais labprātīgi atlīdzināja cietušajam /pers. I/ ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu (Krimināllikuma 47.panta pirmās

daļas 4.punkts – likuma redakcijā, kas bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā);

-vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta otrā daļa).

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts viens apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā

daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 25.augusta līdz 2006.gada 29.augustam), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts smags noziegums), radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts viens

apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta otrā

daļa) un divi atbildību pastiprinošie apstākļi:

- noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts);

- noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā (zādzība, kas izdarīta laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts smags noziegums), radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts viens

apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta otrā

daļa) un viens apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu

(Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā (zādzība, kas izdarīta 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts smags noziegums), radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts viens

apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta otrā

daļa) un viens apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu

(Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā (zādzība, kas izdarīta 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts smags noziegums), radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts viens

apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta otrā

daļa) un viens apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu

(Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā

daļā (noziegums veikts laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts mazāk smags noziegums),

radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts

viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta

otrā daļa) un divi atbildību pastiprinošie apstākļi:

- noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts);

- noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā

daļā (noziegums veikts 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (uzdarīts mazāk smags noziegums), radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts viens

apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta otrā

daļa) un divi atbildību pastiprinošie apstākļi:

- noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts);

- noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkts).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā

daļā (noziegums veikts 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00), Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarīts mazāk smags noziegums),

radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts

viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis - vainīgais savu vainīgumu atzina pilnīgi un izdarīto nožēloja (Krimināllikuma 47.panta

otrā daļa) un divi atbildību pastiprinošie apstākļi:

- noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts);

- noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkts).

Analizējot apsūdzētā /pers. D/ personību, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija konstatē, ka viņš līdz minēto noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas bija 3 reizes tiesāts, bija atbrīvots no Jēkabpils cietuma 2005.gada 21.janvārī pēc soda izciešanas (7.sējuma,

lietas 135.-138.lapa). Izskatāmajā lietā /pers. D/ jaunus noziedzīgus nodarījumus veica neizciestā papildsoda (policijas kontroles)

izciešanas laikā. Pārbaudot Tiesu informācijas sistēmu (TIS), apelācijas instances tiesa konstatē, ka pēc minēto noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas /pers. D/ vēl 3 reizes bija tiesāts, pēdējo reizi ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 23.maija spriedumu pēc

Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanas uz 2 gadiem un policijas kontroli uz 1 gadu. Tiesas spriedums stājies

spēkā 2013.gada 20.novembrī. 2013.gada 4.augustā /pers. D/ bija atbrīvots no ieslodzījuma (7.sējuma, lietas 2.-5., 128., 135.-

138.lapa). Minētā sodāmība nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Psihiatra un narkologa uzskaitē /pers. D/ nesastāv

(2.sējuma, lietas 118.lapa; 3.sējuma, lietas 164.lapa). Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. D/ iesniedza apelācijas instances

tiesai dokumentu no kura redzams, ka ģimenei kuras sastāvā ir /pers. D/ noteikts trūcīgas ģimenes statuss (7.sējuma, lietas

170.lapa).

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/, pirmās instances tiesa piemēroja Krimināllikuma 14.panta un 49.1panta pirmās daļas

1.punkta nosacījumus, konstatējot, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Pirmās

instances tiesas spriedums šajā daļā nebija apstrīdēts, tāpēc apelācijas instances tiesa, nosakot sodu /pers. D/, piemēro

Krimināllikuma 49.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus mīkstinot sodu /pers. D/.

/pers. D/ veica astoņus noziedzīgus nodarījumus, kas bija izdarīti līdz 2013.gada 1.aprīlim. 2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā

2012.gada 13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”. Ar minēto likumu grozītas gan Krimināllikuma 175.panta trešās daļas,

gan 175.panta otrās daļas, gan 185.panta pirmās daļas sankcijas. Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija (Krimināllikuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzēja tikai brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz desmit gadiem un kā

alternatīvu papildsodu mantas konfiskāciju. Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija (Krimināllikuma redakcijā, kas stājās

spēkā 2013.gada 1.aprīlī) paredz tādus pamatsodus kā brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības

atņemšanu, piespiedu darbu, naudas sodu un kā alternatīvu papildsodu mantas konfiskāciju. Krimināllikuma 175.otrās daļas sankcija

(Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzēja tikai brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz sešiem

gadiem un kā alternatīvu papildsodu mantas konfiskāciju. Krimināllikuma 175.panta otrās daļas sankcija (Krimināllikuma redakcijā,

kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) paredz tādus pamatsodus kā brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības

atņemšanu, piespiedu darbu, naudas sodu un kā alternatīvu papildsodu mantas konfiskāciju. Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas

sankcija (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzēja tādus sodus kā brīvības atņemšana uz laiku

līdz četriem gadiem, arestu, piespiedu darbu un naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas sankcija (Krimināllikuma redakcijā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) paredz tādus sodus kā brīvības atņemšana uz

laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, naudas sodu. No minētā secināms, ka šobrīd esošā

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 175.panta otrās daļas un Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sankcija ir labvēlīgāka

apsūdzētajam, jo tajā ir paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža. Atbilstoši Krimināllikuma 38.pantam (likuma

redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no 15 dienām, turklāt īslaicīgu brīvības atņemšanu var noteikt uz

laiku līdz trim mēnešiem. Lai gan Krimināllikuma (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) bija noteikts soda vieds – arests, to

atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” pārejas noteikumu 1.punktam nepiemēroja, nosakot

personai sodu. Minēto soda veidu varēja piemērot tikai aizstājot likumā paredzētajos gadījumos piespiedu darbu vai naudas sodu ar

arestu. Saskaņā ar Krimināllikuma 5.panta otro daļu, likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi labvēlīgs

personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks. 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi

Krimināllikumā” pārejas noteikumu, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, 6.punktā noteikts, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem

vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu. Minētā norma ir imperatīva tiesību norma un tiesai tā obligāti jāpiemēro ikreiz, kad par

attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda

minimālā robeža (skat. Augstākās tiesas Senāta lēmumu lietā Nr.SKK-389/2013).

Ņemot vērā minēto apstākļu kopumu apelācijas instances tiesa uzskata, ka par 4 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas

paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un par 1 noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

otrajā daļā, apsūdzētajam /pers. D/ ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, nepiemērojot papildsodu - mantas konfiskāciju.

Nosakot soda veidu saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas noteikumiem, apelācijas instances tiesa ņem vērā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturu (izdarīti 5 smagi noziegumi), izdarīšanas veidu, radītā kaitējuma apmēru, apsūdzētā /pers. D/

personību (agrāk vairākas reizes tiesāts, tai skaitā pirms un pēc viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un sodāmības

nav dzēstas).

Nosakot soda veidu /pers. D/ par 3 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā,

apelācijas instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas noteikumiem, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu (izdarīti 3 mazāk smagi noziegumi), izdarīšanas veidu, radītā kaitējuma apmēru, apsūdzētā /pers. D/ personību. Ņemot vērā

Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumus, apelācijas instances tiesas ieskatā šajā gadījumā ir iespēja piemērot /pers. D/

tādu soda veidu kā piespiedu darbs.

Nosakot soda apmēru /pers. D/ par minēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas noteikumiem, ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus

apstākļus, kā arī Krimināllikuma 49.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus. Nosakot soda apmēru par 4 noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un par 1 noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā, apelācijas instances tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā”

pārejas noteikumu 6.punkta noteikumus. Ņemot vērā minēto apstākļu kopumu Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

uzskata, ka soda apmēram par minēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir jābūt tuvam Krimināllikuma attiecīgā panta sankcijas

minimālajai robežai.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka galīgais sods apsūdzētajam /pers. D/ ir nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

laikā). Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka nosakot galīgo sodu /pers. D/ ir jāpiemēro piespriesto sodu

ietveršanas princips, jo šādu principu piemēroja pirmās instances tiesa un pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā netika

apstrīdēts.

Apelācijas instances tiesas ieskatā nav tiesiska pamata galīgo sodu /pers. D/ noteikt pēc spriedumu kopības saskaņā ar

Krimināllikuma 51.panta noteikumiem, kā to lūdza prokurors apelācijas protestā. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. D/ ar

Latgales apgabaltiesas 2000.gada 28.septembra spriedumu bija sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti

Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, 183.panta otrajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, piemērojot papildsodu – policijas

kontroli uz 2 gadiem. 2005.gada 21.janvārī /pers. D/ bija atbrīvots no ieslodzījuma pēc soda izciešanas (7.sējuma, lietas 137.lapa).

Tādējādi papildsodu – policijas kontroli /pers. D/ sāka izciest no 2005.gada 21.janvāra. Izskatāmajā lietā /pers. D/ bija aizturēts

2006.gada 16.novembrī (3.sējuma, lietas 100.lapa), apcietināts 2006.gada 17.novembrī (3.sējuma, lietas 64.lapa), bet atbrīvots no

apcietinājuma 2007.gada 9.novembrī (5.sējuma, lietas 65.-66.lapa). Līdz ar to ir konstatējams, ka uz aizturēšanas brīdi /pers. D/

nebija izcietis papildsodu – policijas kontroli un neizciestā soda daļa sastādīja 2 mēnešus un 5 dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda

izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav

izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Tādējādi Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ir jāpiemēro tikai tad, kad persona nav izcietusi

sodu pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaņā ar Krimināllikuma 45.panta pirmās daļas noteikumiem, policijas kontroli notiesātais izcieš

laikā, kad viņš neatrodas brīvības atņemšanas vietā. Ja policijas kontroles izciešanas laikā persona izdara jaunu noziedzīgu

nodarījumu, ierobežojumi, kuri saistīti ar šī papildsoda izciešanu, netiek atcelti un policijas kontrole netiek izbeigta. Notiesājot personu

par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu policijas kontroles laikā, par izciesto papildsoda – policijas kontroles – daļu ir atzīstams

laika periods no dienas, kad persona tika atbrīvota no ieslodzījuma vietas, līdz jauna tiesas sprieduma taisīšanas dienai, bet, ja

personai jaunajā krimināllietā bija piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, tad par policijas kontroles izciešanas laiku ir

atzīstams laika periods no šī papildsoda izciešanas uzsākšanas līdz personas apcietināšanai (skat. Augstākās tiesas 2005.gada

vispārinājumu „Tiesu prakse soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem”). No lietas

materiāliem redzams, ka /pers. D/ pēc atbrīvošanas 2007.gada 9.novembrī, atradās brīvībā līdz 2008.gada 1.aprīlim, kad bija

aizturēts citā kriminālprocesā. Tad /pers. D/ atradās brīvībā vēl no 2008.gada 3.aprīļa līdz 2008.gada 20.jūnijam (7.sējuma, lietas

135.-138.lapa). Pirmās instances tiesas saīsinātais spriedums bija pasludināts 2012.gada 17.decembrī un uz to brīdi /pers. D/ bija

apcietināts citā kriminālprocesā (7.sējuma, lietas 41., 42., 48.lapa). Apelācijas instances tiesas ieskatā izskatāmajā lietā izšķiroša

nozīme ir tam, un to pareizi norādīja pirmās instances tiesa spriedumā, vai /pers. D/ bija iespējams izciest papildsodu pēc tam, kad

2007.gada 9.novembrī viņš tika atbrīvots, vai viņš nav atradies brīvības atņemšanas vietās, kas būtu šķērslis izciest papildsodu (skat.

Augstākas tiesas Senāta 2010.gada 27.aprīļa lēmumu lietā SKK-214/2010). Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

uzskata, ka /pers. D/ pēc viņa atbrīvošanas 2007.gada 9.novembrī faktiski varēja turpināt izciest piespriesto viņam papildsodu –

policijas kontroli un tam nebija nekādu objektīvu šķēršļu. No Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa

priekšnieka vietnieces paziņojuma redzams, ka /pers. D/ uzskaitē policijas uzraudzības un kontroles jomā atradās no 2005.gada

26.janvāra līdz 2007.gada 21.janvārim. Pēc papildsoda termiņa beigām /pers. D/ bija noņemts no uzskaites un tālāk kontrole nebija

veikta (7.sējuma, lietas 96.lapa). Tādējādi policijas iestāde /pers. D/ policijas kontroles lietu faktiski izbeidza atbilstoši tajā laikā

spēkā esošajai Iekšlietu ministrijas 1998.gada 25.maija apstiprinātai instrukcijas „Par policijas kontroles realizēšanas kārtību”

19.1.punktam (7.sējuma, lietas 97.-104.lapa), atzīstot, ka ir beidzies tiesas nolēmumā noteiktais policijas kontroles laiks. Apelācijas

instances tiesa pievienojas prokurora apelācijas protestā norādītajam, ka policijas kontrole ir divpusējs process. Tomēr, tas apstāklis,

ka policijas amatpersonas pēc 2007.gada 9.novembra neveica papildsoda izpildes uzraudzību un notiesāta uzvedības kontroli, šajā

gadījumā nevar būt par pamatu, lai pieņemtu personai nelabvēlīgāku lēmumu un pasliktinātu apsūdzētā /pers. D/ stāvokli. Šādos

apstākļos apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka /pers. D/ iepriekš piespriesto viņam ar

Latgales apgabaltiesas 2000.gada 28.septembra spriedumu papildsodu – policijas kontroli uz pirmās instances tiesas sprieduma

pasludināšanas datumu (2012.gada 17.decembri), faktiski jau izcieta.

Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināts zvērināts advokāts V.Platpirs, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas ceturto punktu, no valsts līdzekļiem izmaksājami 216,17 euro par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam

/pers. D/ (7.sējuma, lietas 134., 150., 171.lapa). Apelācijas instances tiesas sēdē gan apsūdzētais /pers. D/, gan viņa aizstāvis

pieteica lūgumu atbrīvot /pers. D/ no samaksas par advokāta palīdzību apelācijas instances tiesā, ņemot vērā to, ka ģimenei, kuras

sastāvā ir /pers. D/, piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, gadījumā, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt

aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no

tās. Savukārt, Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajā daļā norādīts, ka procesuālos izdevumus, kuriem pieskaitāma arī samaksa

par advokāta darbu, sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. No lietas materiāliem

redzams, ka ģimenei, kuras sastāvā ir /pers. D/, no 2013.gada 1.decembra bija piešķirts trūcīgas ģimenes statuss (7.sējuma, lietas

170.lapa). Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa uzskata, ka /pers. D/ ir jāatbrīvo no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko

palīdzību apelācijas instances tiesā un procesuālie izdevumi 216,17 euro ir sedzami no valsts līdzekļiem.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti nosprieda piedzīt no /pers. D/ valsts labā procesuālos

izdevumos Ls 280 apmērā par aizstāves I.Grolmusas sniegto juridisko palīdzību /pers. D/ pirmās instances tiesā. No lietas

materiāliem redzams, ka pirmās instances tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma bija pieaicināta aizstāve - zvērināta advokāte

I.Grolmusa, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas ceturto punktu, no valsts līdzekļiem bija izmaksāti Ls

280 par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. D/ (6.sējuma, lietas 159., 221., 241.lapa; 7.sējuma, lietas 8., 36., 63.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, šajā gadījumā izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij, uzliekams

apsūdzētajam /pers. D/. Lietā nav nekādu pierādījumu tam, ka /pers. D/ mantiskais stāvoklis uz lietas izskatīšanas laiku pirmās

instances tiesā izslēdza iespēju, samaksu par aizstāvja palīdzību, nodrošināt no saviem līdzekļiem. Tapāt lietā nav nekādu

pierādījumu tam, ka uz sprieduma taisīšanas brīdi, 2012.gada 17.decembri, /pers. D/ bija noteikts trūcīgās personas statuss. Līdz ar

to apsūdzētā /pers. D/ apelācijas sūdzībā izteiktais viedoklis, ka pirmās instances tiesa bez tiesiska pamata no viņa piedzina valsts

labā procesuālos izdevumus Ls 280 apmērā, ir nepamatots. Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav

pamata uzskatīt, ka /pers. D/ ir atzīstams par tādu personu, kuras mantiskais stāvoklis uz pirmās instances tiesas sprieduma

taisīšanas brīdi, 2012.gada 17.decembri, izslēdza iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem

(Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punkts). Tāpēc nav nekāda tiesiska pamata atbrīvot /pers. D/ no minēto procesuālo

izdevumu piedziņas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtās daļas noteikumiem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no sp ri e d a

Rēzeknes tiesas 2012.gada 17.decembra spriedumu atcelt daļā:

- par apsūdzētā /pers. D/ atzīšanu par vainīgu un soda noteikšanu viņam par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, 185.panta pirmajā daļā, galīgā soda noteikšanu /pers. D/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmo daļu;

- daļā par /pers. D/ atzīšanu par nevainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - zādzība no dzīvokļa /adrese/2006.gada laikā no

24.septembra līdz 4.oktobrim;

- daļā par /pers. D/ atzīšanu par nevainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - svešas mantas tīša iznīcināšana, izdarot zādzību

no dzīvokļa /adrese/ 2006.gada laikā no 24.septembra līdz 4.oktobrim;

- daļā par krimināllietas materiālu izdalīšanu par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un zādzību no dzīvokļa /adrese/2006.gadā

laikā no 24.septembra līdz 4.oktobrim un materiālu nosūtīšanu Rēzeknes prokuratūrai.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas

izdarīta laikā no 2006.gada 13.maija plkst.17.00 līdz 2006.gada 15.maija plkst.8.30) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem)

mēnešiem bez mantas konfiskācijas.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā (zādzība, kas

izdarīta laikā no 2006.gada 25.augusta līdz 2006.gada 29.augustam) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem

bez mantas konfiskācijas.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas

izdarīta 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem bez

mantas konfiskācijas.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas

izdarīta 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem bez

mantas konfiskācijas.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība, kas

izdarīta laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu bez

mantas konfiskācijas.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums

veikts 2006.gada 16.oktobrī laikā no plkst.8.45 līdz plkst.17.05) un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums

veikts 2006.gada 31.oktobrī laikā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00) un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (noziegums

veikts laikā no 2006.gada 24.septembra līdz 2006.gada 4.oktobrim) un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 40 (četrdesmit) stundām.

Galīgo sodu /pers. D/ noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā – brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu bez mantas konfiskācijas.

Pārējā daļā Rēzeknes tiesas 2012.gada 17.decembra spriedumu atstāt negrozītu.

Procesuālos izdevumus 216,17 euro (divi simti sešpadsmit euro un septiņpadsmit centi), kas radušies kriminālprocesa

ietvaros – samaksa advokātam par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers. D/ apelācijas instances tiesā, segt no valsts

līdzekļiem.

Lietisko pierādījumu – slēdzenes gabalus, kas izņemti veicot dzīvokļa /adrese/ apskati – iznīcināt, spriedumam stājoties

likumīgā spēkā.

Pilns nolēmums būs pieejams 2014.gada 23.aprīlī.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā par kasācijas iemesliem, kas paredzēti

Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā, sūdzību iesniedzot Latgales apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Raciņš

Tiesneši I.Zalužinska

A.Vilmanis