Court dismissed compensation claim due to lack of causal link between illegal data access and actual damages.

Lietas arhīva Nr. A42-01010-18/34

ECLI:LV:ADRJJTN:2018:1122.A420314817.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2018. gada 22. novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L. Apšeniece,

piedaloties līdzpieteicējam /pers. A/, kurš pārstāv arī līdzpieteicēja /pers. B/ intereses, pārstāvei /pers. C/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas pārstāvim Vitālijam Verņekovskim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumā par morālā kaitējuma 1 500 euro un personiskā kaitējuma

4 500 euro atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas (turpmāk – policija vai atbildētājs) 2017. gada 5. septembra lēmumu Nr. 347 (turpmāk – Lēmums) līdzpieteicējiem /pers.

A/ (turpmāk – pieteicējs) un /pers. B/ (turpmāk – bērns) atteikts atlīdzināt personisko un morālo kaitējumu. Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.

[1.1] Policijas Zemgales reģionālās pārvaldes (turpmāk – pārvalde) veiktās pārbaudes rezultātā konstatēts, ka policijas amatpersona /pers. D/

lūdza savu kolēģi /pers. E/ no Iedzīvotāju reģistra Personu datu pārlūka (turpmāk – pārlūks) izdrukāt datus par viņas un bērna personas kodu un

deklarēto dzīvesvietu, kā arī informāciju par bērna vecākiem – māti /pers. D/ un pieteicēju, jo viņai pašai nav pieejas tiesību pārlūkam. Datu ieguves

pieprasīšanu /pers. D/ skaidro ar nepieciešamību aizpildīt aptaujas lapu atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumu saturošiem objektiem un tiesas

prasību, iesniedzot pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, pievienot bērna dzimšanas apliecības kopiju, laulības reģistrācijas apliecības

oriģinālu, dokumentus, kas apliecina, ka pieteicējs ir bērna tēvs. Tā kā /pers. D/ rīcībā bija tikai bērna dzimšanas apliecība, viņa nolēma ziņas par sevi un

bērnu iegūt no pārlūka. Pārvaldes ieskatā /pers. D/ nebija pamats izmantot un pārbaudīt datus pārlūkā, šo informāciju varēja iegūt citādā veidā, jo tā ir

iekļauta bērna dzimšanas apliecībā, bet deklarētā dzīvesvieta pieejama e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Tā kā pieteicējs ir /pers. D/ bijušais vīrs un

bērns – viņas dēls, ir objektīvs pamats uzskatīt, ka informācija pēc /pers. D/ lūguma pieprasīta un izmantota viņas personīgajiem nolūkiem, nevis dienesta

vajadzībām. /pers. D/ iegūto informāciju vēlāk iesniedza Jēkabpils rajona tiesā, sniedzot prasību par maza apmēra uzturlīdzekļu piedziņu, tātad –

izmantoja informāciju personīgos nolūkos.

Pārbaudes rezultātā policijas amatpersonai /pers. D/ izteikts aizrādījums, bet policijas amatpersonai /pers. E/ norādīts uz turpmāku precīzu

normatīvo aktu, t. sk. fizisko personu datu izmantošanu reglamentējošo, prasību ievērošanu.

[1.2] /pers. D/, kas uz datu iegūšanas brīdi bija pieteicēja sieva, rīcība, no pārlūka iegūstot datus par savu bērnu un vīru, kas viņai jau bija zināmi,

pieteicējam neradīja tādas sekas, par kurām var lūgt kaitējuma atlīdzinājumu. Iegūto informāciju /pers. D/ neiesniedza tam, kas datus varētu izmantot

ļaunprātīgi, bet gan izmantoja bērna interesēs, pievienojot to Jēkabpils rajona tiesā iesniegtajai prasībai par uzturlīdzekļu piedziņu no pieteicēja.

[1.3] Tā kā pierādījumus par nodarīto personisko kaitējumu pieteicējs nav iesniedzis, personiskais kaitējums nav vērtējams un nav atlīdzināms.

Ņemot vērā to, ka /pers. D/ iegūtos datus no pārlūka varēja iegūt arī citā, likumīgā, ceļā un, iesniedzot prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, dati

bija jāpievieno prasības pieteikumam, nepastāv cēloņsakarība zaudējumu atlīdzināšanai.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, līdzpieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā, pieteikumā norādot šādus apsvērumus.

[2.1] Izmantojot speciālajiem tiesību subjektiem paredzētās tiesības, amatpersona /pers. E/ pretlikumīgi ieguva līdzpieteicēju personas datus, ko

nodeva trešajai personai – policijas amatpersonai /pers. D/, kura datus nodeva trešajai personai – Jēkabpils rajona tiesai. Šo darbību rezultātā ir

aizskartas valsts pārvaldes un valsts drošības intereses, fizisko personu datu aizsardzības intereses, līdzpieteicēju drošības un tiesiskās aizsardzības

intereses.

Lai arī /pers. D/ uz datu iegūšanas brīdi juridiski bija pieteicēja sieva, tomēr faktiski viņi jau gadu dzīvoja šķirti. Nelikumīgās datu apstrādes brīdī

pieteicējs tiesā iesniedza prasību par laulības šķiršanu un saskarsmes tiesību noteikšanu ar bērnu, ko tiesa apmierināja. Savukārt /pers. D/ vēršas policijā

un tiesā ar nepamatotiem iesniegumiem un pieteikumiem.

Policija slēpj un nesauc pie atbildības valsts policijas amatpersonas, kas pret līdzpieteicējiem izdarījušas noziedzīgu nodarījumu.

Tā kā līdzpieteicēju tiesību apdraudējums izriet ne tikai no /pers. D/, bet arī /pers. E/ rīcības, absurdi ir apgalvot, ka nepamatotā personas datu

apstrāde notika bērna interesēs uzturlīdzekļu piedziņas lietā. Pieteicējs vienmēr uzturlīdzekļus ir maksājis labprātīgi.

Līdzpieteicēju dati tika izdrukāti un kādu laiku uzglabāti nezināmā vietā, tikai pēc tam iesniegti Jēkabpils rajona tiesā. Tātad dati netika iznīcināti, bet

gan uzglabāti ar mērķi izmantot nākotnē. Līdz ar to apdraudējums radās nelikumīgo personas datu apstrādes brīdī un nebeigsies nekad, jo nav zināms, kā

dati ir pavairoti un kādiem prettiesiskiem un/vai noziedzīgiem mērķiem tie tiks izmantoti.

[2.2] Nelikumīgas personas datu apstrādes gadījumā personiskais un morālais kaitējums nav jāpierāda, tas ir prezumējams fakts, kurš iestājas

personas datu nelikumīgas apstrādes brīdī, bet kaitējuma beigu brīdis noteikti nav nosakāms, atsevišķos gadījumos tas var turpināties visu personas datu

subjekta dzīves laiku.

Policijai nebija un nevarēja būt tiesisks pamats apstrādāt līdzpieteicēju datus, bet amatpersona /pers. D/ datus apstrādāja personīgiem nolūkiem,

nevis dienesta vajadzībām.

Lēmumā nav analizēts, ka personas datu nelikumīga apstrāde aizskar arī valsts intereses un rada apdraudējumu valstij, veicinot amatpersonu

patvaļu.

Bērna dati ir īpaši aizsargājami, jo viņš nespēj patstāvīgi aizsargāt savas aizskartās intereses, tiek izmantots bērna bezpalīdzības stāvoklis.

[2.3] Līdzpieteicējiem kaitējums ir nodarīts ar to, ka valsts amatpersonas /pers. E/ un /pers. D/ veica nelikumīgu viņu datu apstrādi, pretlikumīgi

datus ieguva un nodeva trešajām personām, sniedza apzināti nepatiesu informāciju par personas datu apstrādes mērķi, policijas un prokuratūras

struktūrvienības centās slēpt pret Latvijas Republiku un līdzpieteicējiem vērsto Krimināllikuma 329. pantā paredzēto noziedzīgo nodalījumu, atteicās atzīt

līdzpieteicējus par cietušajiem noziedzīgajā nodarījumā un izsniegt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, sniedza apzināti nepatiesu informāciju, ka nav

aizskartas līdzpieteicēju tiesības un likumīgās intereses.

[3] Rakstveida paskaidrojumā policija pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus norāda šādus apsvērumus.

[3.1] Personas dati tika iegūti un izmantoti bērna interesēs, bērna tiesību aizsardzībai, iesniedzot pārlūka izdrukas Jēkabpils rajona tiesā kopā ar

prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu. Iespējams, ka pieteicējs pienācīgi nepildīja vecāka pienākumus, citādi bērna

mātei /pers. D/ nebūtu bijis jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no viņa. Attiecīgi arī netiktu iegūtas un tiesā iesniegtas izdrukas

no pārlūka. Līdz ar to pieteicējs ir līdzatbildīgs par notikušo un nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējumu atlīdzinājumu.

[3.2] Iesniedzot izdrukas no pārlūka Jēkabpils rajona tiesā, /pers. D/ datus nenodeva trešajai personai, jo personas datu apstrāde ir atļauta, ja tās

veikšanai pastāv tiesisks pamats: tā nepieciešama likumā noteikta pienākuma izpildei vai nepieciešama personas likumīgo interešu ievērošanai. Tiesa,

izskatot lietas, ir uzskatāma par pārzini, nevis par trešo personu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu savā un bērna vārdā.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Sākotnēji tiesa akcentē, ka lietā nav strīda par to, ka policijas amatpersonu rīcība, apstrādājot līdzpieteicēju personas datus, ir prettiesiska,

policija to ir atzinusi. Arī administratīvā lieta nav ierosināta par šādu prasījumu, līdz ar to ir noraidāmi visi pieteicēja argumenti, kas vērsti uz amatpersonu

rīcības prettiesiskuma pārvērtēšanu.

Tiesa norāda, ka tās kompetencē neietilpst arī kriminālprocesuālo nolēmumu izvērtēšana, kuru prettiesiskumu pieteicējs pamato kā pieteikumā, tā

tiesas sēdē. Šīs lietas ietvaros tiesai nav arī jāpārbauda policijas amatpersonām piemēroto disciplinēšanas līdzekļu izvēle, kura pieteicēju neapmierina.

Šajā lietā prasījums aprobežojas vienīgi ar tiesas pienākumu pārbaudīt, vai pastāv pamats līdzpieteicējiem piešķirt kaitējuma atlīdzinājumu. Līdz ar

to tiesas spriedums tiek taisīts tikai konkrētā prasījuma robežās.

[6] Latvijas Republikas Satversmes 92. pants paredz, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko

kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Savukārt kārtību, kādā tiek atlīdzināti zaudējumi,

noteic Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Atlīdzināšanas likums), kura mērķis ir nodrošināt privātpersonai

Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 4. panta pirmajai daļai iestāde

zaudējumu var nodarīt ar darbību, veicot prettiesisku faktisko rīcību. Atlīdzināšanas likuma 6. pants noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas,

ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība.

Tādējādi, lai konstatētu zaudējuma atlīdzības tiesisko pamatu, ir jākonstatē: 1) prettiesiska rīcība; 2) kaitējuma esība un konkrēts apmērs; 3)

cēlonisks sakars starp prettiesisku rīcību un kaitējumu.

Tātad tiesai jāpārbauda, vai līdzpieteicēju pieprasītais kaitējuma atlīdzinājums ir cēloniskā saistībā ar prettiesisko rīcību.

[7] Atlīdzināšanas likuma 6. pants skaidro, ka cēloņsakarība starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu ir objektīva saikne

starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu

iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja

iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 96. pantam personai iespēju robežās ir jānorāda tie apstākļi, kas dod pamatu izvērtēt kaitējuma apmēru.

Pieteikumā norādīts, ka par līdzpieteicēju personas datu apstrādi pieteicējs uzzināja, iepazīstoties ar civillietas par uzturlīdzekļu piedziņu materiāliem.

Vienlaikus pieteicējs neiebilst policijas pārbaudē konstatētajiem faktiem, ka līdzpieteicēju personas datus /pers. E/ prettiesiski ieguva no pārlūka

pēc /pers. D/ pieprasījuma, kura tos iesniedza Jēkabpils rajona tiesā. Pieteicējs nenorāda, ka līdzpieteicēju personas dati būtu izmantoti citiem mērķiem,

lai arī neizslēdz iespēju, ka tas nākotnē varētu notikt.

Tādējādi lietas faktiskie apstākļi norāda uz to, ka līdzpieteicēju personas datus policijas amatpersonas prettiesiski ieguva ar mērķi, lai /pers. D/

varētu tiesā iesniegt prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no pieteicēja.

Ne no pieteikuma, ne tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa nekonstatē, kādas sekas līdzpieteicējiem ir radījusi policijas amatpersonu

prettiesiskā rīcība, lai gan reālu seku esība kā obligāts priekšnoteikums atlīdzinājuma prasīšanai ir jāpierāda pašam pieteicējam. Ir pašsaprotami, ka,

vēršoties tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, prasītājs iesniegs atbildētāja un bērna, kura labā uzturlīdzekļi tiek prasīti, personas datus. Tiesa piekrīt, ka veids,

kādā /pers. D/ ieguva līdzpieteicēju personas datus, nebija tiesisks, taču nav konstatējams, ka līdzpieteicējiem no tā būtu radušās faktiskas sekas.

Jebkurā gadījumā /pers. D/ šos datus būtu ieguvusi. Tātad, pat ja pieteicējs uzskatītu, ka līdzpieteicēju personas datu iesniegšana tiesā ir radījusi viņam

zaudējumus, šādas sekas būtu iestājušās arī tad, ja /pers. D/ šos datus būtu ieguvusi tiesiskā ceļā. Tātad nepastāv Atlīdzināšanas likumā definētā

cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un radītajām sekām, jo šādas sekas faktiski nepastāv.

[8] Ņemot vērā izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteikums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu par morālā kaitējuma 1 500 euro un personiskā kaitējuma 4 500 euro atlīdzinājumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Apšeniece