Regional Administrative Court allows prisoner's appeal against prison administration's failure to ensure voting rights in local elections.

Lietas Nr. A420278914

Lietas arhīva Nr. AA43-0602-16/10

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 7.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente M.Osmane,

tiesneši V.Poķis un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Centrālās

vēlēšanu komisijas faktiskās rīcības, nenodrošinot viņa piedalīšanos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, atzīšanu par

prettiesisku, sakarā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada

22.decembra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas Centrālcietumā 2013.gada 14.martā saņemts pieteicēja /pers. A/ iesniegums, kurā lūgts nodrošināt dalību

pašvaldību vēlēšanās.

Rīgas Centrālcietums 2013.gada 10.aprīļa vēstulē sniedzis atbildi uz pieteicēja iesniegumu, kurā citētas Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma normas.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē 2013.gada 15.aprīlī saņemts pieteicēja iesniegums, kurā lūgts nodrošināt dalību pašvaldību

vēlēšanās.

Ieslodzījuma vietu pārvalde 2013.gada 15.maijā sniegusi atbildi uz pieteicēja iesniegumu.

Atbildē norādīts, ka vēlēšanas notiks atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta

ceturtajai daļai un Centrālās vēlēšanu komisijas 2013.gada 6.marta instrukcijas „Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības

instrukcija republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās” 93.punktam. Ieslodzījuma vietu pārvalde arī norādījusi,

ka tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņiem, sākot

no 18.gadu vecuma, un citējusi šā likuma 6.panta otro daļu un minētās instrukcijas 11., 56., 81., 82. un 85.punktu.

Rīgas Centrālcietums ar 2013.gada 31.maija vēstuli Nr.3/7-6566 informējis Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkni, ka

pieteicējs atrodas ieslodzījuma vietā un iekļauts sarakstā starp personām, kas vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Vēlēšanu komisijas 59.iecirkņa priekšnieks 2013.gada 1.jūnijā informējis pieteicēju, ka viņa dzīvesvieta nesaskan ar

teritoriju, kuru apkalpo 59.vēlēšanu iecirknis.

[2] Centrālajā vēlēšanu komisijā 2013.gada 5.jūnijā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā pieteicējs izteicis iebildumus par

to, ka nav nodrošināta viņa piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija 2013.gada 21.jūnijā sniegusi atbildi pieteicējam, ka apcietinātie var balsot, ja iekļauti tā

vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā, kura teritorijā atrodas apcietinājuma vieta.

Centrālā vēlēšanu komisija 2013.gada 28.novembrī saņēmusi atkārtotu pieteicēja iesniegumu.

Centrālā vēlēšanu komisija 2013.gada 15.decembra vēstulē Nr.02?01.17/228 norādījusi, ka Rīgas 59.vēlēšanu iecirkņa

komisija ir pareizi piemērojusi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.pantu, ļaujot nobalsot tikai

tām aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kuras iekļautas vēlētāju sarakstā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 21.martā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā izteikts lūgums atzīt par

prettiesisku iestāžu faktisko rīcību, kas izpaudusies kā pieteicēja tiesību piedalīties pašvaldības vēlēšanās nenodrošināšana.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] 2013.gada 1.jūnijā Rīgas Centrālcietuma administrācija izsniedza pieteicējam dokumentu, kurā norādīts, ka

pieteicēja dzīvesvieta nesakrīt ar vēlēšanu iecirkņa teritoriju, līdz ar to pieteicējam netika nodrošināta piedalīšanās

pašvaldību vēlēšanās.

[3.2] Pieteicēja tiesību piedalīties vēlēšanās nenodrošināšana ir Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk –

Satversme) 1. un 89.panta pārkāpums.

[4] Ieslodzījuma vietu pārvalde pirmās instances tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka

pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Rīgas Centrālcietuma administrācija informēja pieteicēju par Republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanu likumā noteikto kārtību, kas attiecas uz aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā

drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, saistībā ar pieteicēja izteikto lūgumu nodrošināt viņa piedalīšanos 2013.gada

pašvaldību vēlēšanās.

[4.2] Konkrētu atbildi par to, vai pieteicējam būs nodrošināta piedalīšanās 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās,

Rīgas Centrālcietuma administrācija 2014.gada 10.aprīlī vēl nevarēja sniegt, jo uz 2013.gada 10.aprīli vēl nebija zināms, cik

ieslodzītās personas iesniegs iesniegumus, kuros būs izteikts lūgums piedalīties 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Sakarā ar

2013.gada pašvaldību vēlēšanām Rīgas Centrālcietuma administrācija veica attiecīgā vēlēšanu iecirkņa (Rīgas

Centrālcietums atrodas Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa teritorijā) komisijas informēšanu par ieslodzītajām personām,

kuras bija izteikušas vēlēšanos piedalīties 2013.gada pašvaldību vēlēšanās savā atrašanās vietā – Rīgas Centrālcietuma

telpās, kā arī noformēja un veica sarakstu un iesniegumu iesniegšanu Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājam.

[4.3] Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2013.gada 6.marta instrukcijas „Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības

instrukcija republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās” 11.3.apakšpunktu, sākot no piektās dienas pirms

vēlēšanu dienas, vēlēšanu iecirkņa komisija pieņem rakstveida pieteikumus no vēlētājiem vai viņu pilnvarotajām personām,

kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, un reģistrē tos pieteikumu žurnālā balsošanai vēlētāju atrašanās

vietā.

Savukārt iepriekš minētās instrukcijas 85.punkts noteic, ka vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt

rakstveida pieteikumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten divpadsmitiem dienā pieņemtos pieteikumus

iecirkņa komisija apmierina, ja iespējams ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz pulksten desmitiem vakarā.

Ņemot vērā iepriekš minēto vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības regulējumu, Rīgas Centrālcietums sarakstus un

ieslodzīto iesniegumus varēja sākt iesūtīt vēlēšanu iecirkņa komisijai tikai no 2013.gada 27.maija, proti, sākot no piektās

dienas pirms vēlēšanu dienas.

[4.4] Rīgas Centrālcietuma administrācija 2013.gada 31.maijā nosūtīja Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa

priekšsēdētājam vēstuli, kurā norādīts, ka 2013.gada 1.jūnijā Rīgas Centrālcietumā tiks organizētas republikas pilsētas

domes un novada domes vēlēšanas un nosūtīts papildu saraksts, kurā norādītas sešas ieslodzītās personas, tostarp arī

pieteicējs, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās savā atrašanās vietā (Rīgas

Centrālcietumā), vēstules pielikumā pievienoti ieslodzīto iesniegumi.

No iepriekš minētā Ieslodzījuma vietu pārvalde secināja, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija 2013.gada 1.jūnijā bija

nodrošinājusi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu organizēšanu Rīgas Centrālcietuma telpās tām

ieslodzītajām personām, tostarp pieteicējam, kuras vērsās ar iesniegumiem, lūdzot iespēju piedalīties 2013.gada pašvaldību

vēlēšanās.

[4.5] Pieteicējam no Rīgas Centrālcietuma sniegtās atbildes nebija saprotama noteiktā kārtība, kādā notiek

apcietinājumā esošu personu piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās, tāpēc Ieslodzījuma vietu pārvalde norādīja, ka 2013.gada

1.jūnijā notiks Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas, kurās, pamatojoties uz Republikas pilsētas domes

un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturto daļu, balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs

atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā iekļautas ziņas par viņu.

Ieslodzījuma vietu pārvalde 2013.gada 15.maija vēstulē informēja pieteicēju par viņa iespējām piedalīties 2013.gada

pašvaldību vēlēšanās, kuras tiks organizētas Rīgas Centrālcietumā 2013.gada 1.jūnijā, kā arī par kārtību kādā notiek

balsošanas organizēšana personas atrašanās vietā. Ieslodzījuma vietu pārvalde informēja pieteicēju par tiesību normām, kas

attiecas uz gadījumiem, kad vēlēšanu iecirkņa komisija nepieņem pieteicēja iesniegumu (par to informē iesnieguma

iesniedzēju) un kādos gadījumos balsošana vēlētāja atrašanās vietā nav iespējama.

[4.6] Laika posmā no 2013.gada 15.aprīļa (datums, kad Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņemts pieteicēja apstrīdēšanas

iesniegums) līdz 2013.gada 15.maijam (datums, kad pieteicējam sniegta Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbilde uz

apstrīdēšanas iesniegumu), Ieslodzījuma vietu pārvalde vēl nevarēja izvērtēt Rīgas Centrālcietuma faktisko rīcību,

nenodrošinot pieteicēja piedalīšanos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kas būtu izpaudusies 2013.gada 1.jūnijā. Tādējādi

Ieslodzījuma vietu pārvalde varēja izvērtēt tikai to, vai Rīgas Centrālcietuma administrācija sniegusi pieteicējam atbildi pēc

būtības.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieskatā, jāņem vērā, ka atbildes sniegšana uz iesniegumu aprobežojas tieši ar atbildi uz

iesniegumu un neietver citas faktiskās vai tiesiskās darbības, kuras iestāde varētu veikt savas kompetences ietvaros nākotnē,

proti, pieteicējs jau laika posmā no 2013.gada 13.marta līdz 2013.gada 13.aprīlim vēlējās saņemt atbildi par Rīgas

Centrālcietuma administrācijas darbībām, kuras tā varēja veikt tikai sākot no 2013.gada 27.maija, proti, sākot no piektās

dienas pirms vēlēšanu dienas.

[4.7] Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs 2013.gada 1.jūnijā nepieņēma pieteicēja iesniegumu, jo

pieteicēja dzīvesvieta nesaskan ar teritoriju, kuru apkalpo Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirknis, par ko informēja arī

pieteicēju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieskatā, ar Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa izsniegto

atbildi pieteicējam tika paskaidrots, ka pieteicēja norādītā adrese (Jūrmalas pilsēta) neatrodas Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu

iecirkņa apkalpošanas teritorijā, taču balsošana vēlētāja atrašanās vietā (konkrētajā gadījumā Rīgas Centrālcietumā) notiek

tikai tad, ja vēlētājs (pieteicējs) atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā iekļautas ziņas par viņu.

[4.8] Rīgas Centrālcietumā 2013.gada 1.jūnijā tika organizētas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas,

kā arī tika nodrošināta ieslodzīto personu iesniegumu nosūtīšana Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa (Rīgas Centrālcietums

atrodas šī iecirkņa teritorijā) priekšniekam likumā noteiktajā termiņā. Lēmumu par to, vai pieteicējs, pamatojoties uz viņa

iesniegumu, var piedalīties balsošanā viņa atrašanās vietā (Rīgas Centrālcietumā), izvērtējot iesniegumā norādīto un

pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturto daļu, pieņem attiecīgā

vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs (Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs), kura teritorijā atrodas vēlētājs

(pieteicējs), par ko informē arī pieteicēju.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 30.jūlija lēmumu lietā atbildētāja pusē pieaicināta Centrālā

vēlēšanu komisija.

2014.gada 2.septembrī Administratīvās rajona tiesā saņemts Centrālās vēlēšanu komisijas paskaidrojums, kurā izteikti

turpmāk norādītie argumenti un apsvērumi.

[5.1] Atbilstoši Vēlēšanu reģistra likuma 12.panta ceturtajai daļai Republikas pilsētas un novada domes vēlēšanām

iecirkņa vēlētāju sarakstā iekļauj tikai tos vēlētājus, kuri ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgajam vēlēšanu iecirknim piederīgajās

adresēs.

[5.2] 2013.gada 5.jūnijā Centrālā vēlēšanu komisija saņēma sūdzību no pieteicēja par to, ka pieteicējam netika dota

iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, atrodoties Rīgas Centrālcietumā.

Pārbaudot sūdzību un sazinoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tika konstatēts, ka pieteicējs no 1991.gada

savu dzīvesvietu deklarējis /adrese/. Tādējādi Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa komisija, kas bija atbildīga par balsošanas

kārtību 2013.gada 1.jūnijā ieslodzījuma vietā – Rīgas Centrālcietumā (/adrese 2/), pareizi piemēroja Republikas pilsētas

domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta normas, ļaujot nobalsot tikai tām aizdomās turētām, apsūdzētām vai

tiesājamām personām, kuras iekļautas vēlēšanu iecirkņa sastāvā.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 22.decembra spriedumu pieteikums apmierināts. Tiesa atzina par

prettiesisku Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Centrālās vēlēšanu komisijas faktisko rīcību, nenodrošinot pieteicēja

piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās 2013.gada 1.jūnijā.

Spriedums motivēts šādi.

[6.1] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs deklarējis dzīvesvietu /adrese/ un 2013.gadā atradās apcietinājumā Rīgas

Centrālcietumā.

Lietā pastāv strīds par to, vai pamatoti pieteicējam nav nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas notika

2013.gada 1.jūnijā.

No Satversmes 101.panta izriet, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanas. Tiesības

piedalīties pašvaldību vēlēšanās nav uzskatāmas par absolūtām, jo Satversmes 101.pants paredz, ka tiesības piedalīties

pašvaldību darbā realizējamas likumā noteiktajā kārtībā.

Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā. Kaut arī tās ir

ierobežojamas, tomēr, tiesas ieskatā, ierobežojošie noteikumi nedrīkst būt tādi, kas traucētu izmantot šīs tiesības pēc

būtības. Ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem ar likumu, jākalpo leģitīma mērķa sasniegšanai un jābūt samērīgiem.

Ierobežojumi nedrīkst radīt vienlīdzības principa pārkāpumu.

[6.2] Eiropas cietuma noteikumu 24.11.punkts noteic, ka cietuma administrācija nodrošina ieslodzīto piedalīšanos

vēlēšanās, tautas nobalsošanā un citās sabiedriskās dzīves jomās, ciktāl ieslodzīto tiesības to darīt nav ierobežotas

attiecīgās valsts tiesību aktos.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 3.pants

noteic, ka puses apņemas ik pēc zināma saprātīga laika posma organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina

tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.

Vispārīgs aizliegums piedalīties vēlēšanas ir pretrunā Konvencijas Pirmā protokola 3.pantam. Tiesības piedalīties

vēlēšanās nav absolūtas tiesības, taču, lai tās ierobežotu, ir jābūt leģitīmam mērķim un ierobežojumam jābūt samērīgam ar

šo mērķi (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005.gada 6.oktobra spriedumu lietā Nr.74025/01 CASE OF HIRST v. THE

UNITED KINGDOM).

Lai ierobežojums piedalīties vēlēšanās būtu atbilstošs Konvencijai, lēmumam par ierobežojumu piedalīties vēlēšanās

jābūt noteiktam ar tiesas lēmumu, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, un izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam ir jābūt

saistībā ar vēlēšanu vai citu demokrātijas instrumentu drošību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 8.aprīļa

spriedumu lietā Nr.20201/04 CASE OF FRODL v. AUSTRIA).

[6.3] No Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 5.panta, 32.panta pirmās, ceturtās un astotās

daļas izriet, ka pašvaldību vēlēšanās apcietinātajām personām ir piemērojami tie paši noteikumi, kādi ir piemērojami

jebkuram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kas vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, proti, personas var piedalīties

pašvaldību vēlēšanās, nododot savu balsi vēlēšanu iecirknī vai balsojot savā atrašanās vietā tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā,

kurā šai personai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta (deklarēta) dzīvesvieta vai kurā tai pieder likumā noteiktā

kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

[6.4] Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 14.panta pirmo un otro daļu vēlētājs balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju

sarakstā viņš iekļauts saskaņā ar Reģistrā ietvertajām ziņām. Republikas pilsētas un novada domes vēlēšanās vēlētājam ir

tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izraugoties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā

viņš deklarējis savu dzīvesvietu vai kurā viņam atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Normatīvie akti neparedz īpašu iecirkņu maiņas kārtību apcietinājumā esošajām personām.

No iepriekš minētā izriet, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturtā daļa pēc

būtības liedz piedalīties pašvaldību vēlēšanās apcietinātajām personām, kuras atrodas izmeklēšanas cietumā ārpus savas

deklarētās dzīvesvietas (vai vietas, kurā personai pieder nekustamais īpašums) administratīvās teritorijas. Savukārt

personām, kuras atrodas apcietinājumā savas deklarētās dzīvesvietas (vai vietas, kurā personai pieder nekustamais

īpašums) administratīvajā teritorijā, ir iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

[6.5] Tiesas ieskatā, likumdevējs ir tiesīgs ieviest tādus ierobežojumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem,

lietderīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā. Tomēr ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar mērķi, kuru likumdevējs

centies sasniegt, ieviešot šos ierobežojumus.

Ņemot vērā, ka personas apcietinājumā var pavadīt pat 24 mēnešus (sk. Kriminālprocesa likuma 277.pantu), tiesas

ieskatā, ierobežojums nav samērīgs, jo persona ilgstoši uzturas ieslodzījuma vietā un tai ir iespējams nodrošināt

piedalīšanas pašvaldību vēlēšanās.

Tāpat tiesa nesaskata arī leģitīmu mērķi ierobežojumam, jo tikai faktiskās grūtības nodrošināt personas, kura ilgstoši

atrodas ieslodzījuma vietā, piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās nav uzskatāmas par leģitīmu mērķi.

No minētā tiesa secina, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta ceturtā daļa ir

pretrunā ar Konvencijas Pirmā Protokola 3.pantu un Satversmes 101.pantā noteiktajām tiesībām piedalīties pašvaldību

vēlēšanas tiktāl, ciktāl neparedz kārtību, kādā pašvaldību vēlēšanās var piedalīties apcietinājumā esošas personas.

[6.6] Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz apcietināto personu tiesības deklarēt dzīvesvietu izmeklēšanas

cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā, tādēļ, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, izmeklēšanas cietumam vai

izmeklēšanas cietuma nodaļai, kurā apcietinātā persona ir ievietota, ir jāatrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā,

kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu vai kurā tai pieder nekustamais īpašums 90 dienas pirms pašvaldību vēlēšanu

dienas.

Ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietas atrodas tikai dažās administratīvajās teritorijās, tiesas ieskatā, iepriekš minētajā

regulējumā saskatāms vienlīdzības principa pārkāpums, jo personām, kuras atrodas vienādos apstākļos – apcietinājumā,

tiek noteikts atšķirīgs tiesību apjoms atkarībā no to deklarētās dzīvesvietas. Tiesa šādai nevienlīdzīgai attieksmei nesaskata

leģitīmu mērķi un atbilstību samērīguma principam.

[6.7] Ieslodzījuma vietu pārvalde un Centrālā vēlēšanu komisija kā savas rīcības tiesiskuma pamatu norāda Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma normas.

Tiesa uzskata, ka šīs tiesību normas neattaisno pieteicēja tiesību ierobežojumu, jo gan iestādei, gan tiesai ir jāņem vērā

arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, veidojot Konvencijas Pirmā Protokola 3.panta piemērošanas praksi, kas valstij ir

saistoša.

Kā redzams no iepriekš minētajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tiesa parasti neaprobežojas tikai ar

formālu ierobežojumu pārbaudi, bet aplūko visus apstākļus kopumā.

Ņemot vērā Latvijai saistošā starptautiskā līguma prasības, Latvijas iestādes nevar atsaukties uz nacionālo regulējumu.

Kā to paredz Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa, ja tiek konstatēta pretruna starp starptautisko tiesību

normu un tāda paša spēka nacionālo tiesību normu, ir piemērojama starptautisko tiesību norma. Attiecībā uz cilvēktiesību

normām Satversmes tiesa, ņemot vērā Satversmes 89.pantu, ir īpaši norādījusi uz Satversmes 8.nodaļas interpretācijas

atbilstību starptautisko cilvēktiesību normām. Attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi Satversmes tiesa ir atzinusi,

ka tā ir obligāta attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu interpretāciju, un šī prakse izmantojama arī attiecīgo

Satversmes normu tulkošanai (sk. Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta sprieduma lietā Nr.2000-03-01 5.punktu).

[6.8] Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka tā nevarēja izskatīt pieteicēja iesniegumu pēc būtības, jo paredzētā

darbība, par kuru iebilda pieteicējs, vēl nebija notikusi.

Tiesas ieskatā, Ieslodzījuma vietu pārvaldes viedoklis nav pamatots, jo no Administratīvā procesa likuma 91.panta

pirmā un otrā daļa paredz arī plānotas un iesāktas faktiskās rīcības apstrīdēšanu.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 22.decembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts,

Ieslodzījuma vietu pārvalde iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā atkārtoti pirmās instances tiesai sniegtajos

paskaidrojumos ietvertie argumenti. Papildus norādīts turpmāk minētais.

[7.1] Tiesa kļūdaini izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un to atbilstību materiālajām tiesību normām, nevērtējot

Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu.

[7.2] Nepieciešams ņemt vērā faktu, ka lūgumu pieteicējs formulēja kā neobligātu „ja nepieciešams informēt Centrālo

vēlēšanu komisiju par to, ka es vēlos nobalsot RCC telpās gaidāmajās vēlēšanās”, tāpēc Ieslodzījuma vietu pārvalde

uzskata, ka ir rīkojusies saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta ceturto daļu.

[7.3] Galīgo lēmumu par pieteicēja nepiedalīšanos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās pieņēma nevis Ieslodzījuma vietu

pārvalde vai Rīgas Centrālcietuma administrācija, bet vēlēšanu iecirkņa komisija.

[8] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 22.decembra spriedumu Centrālā vēlēšanu komisija iesniedza

apelācijas sūdzību.

Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2015.gada 3.februāra lēmumu Centrālās vēlēšanu komisijas apelācijas

sūdzību atteikts pieņemt.

[9] Centrālās vēlēšanu komisijas paskaidrojumos par Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzību norādīts, ka

apelācijas sūdzība ir pamatota. Centrālā vēlēšanu komisija piekrīt tam, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Rīgas

Centrālcietuma rīcība ir bijusi tiesiska.

Centrālā vēlēšanu komisija uzskata, ka vēlēšanu organizatoram demokrātiskā valstī precīzi jāievēro likumi un savas

kompetences robežas. Jebkura skaidri noteiktas likuma normas paplašināta vai sašaurināta tulkošana būtu prettiesiska,

nenodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, varētu kalpot par pamatu vēlēšanu atzīšanai par neleģitīmām un radīt

draudus demokrātijai.

Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā, pastāvot esošajam tiesiskajam regulējumam, pieteicēja piedalīšanos 2013.gada

pašvaldību vēlēšanās nemaz nebija iespējams nodrošināt.

[10] Ar 2015.gada 3.marta iesniegumu Centrālā vēlēšanu komisija informējusi apgabaltiesu, ka saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 295.pantu pievienojas Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzībai.

[11] Paskaidrojumos par Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzību pieteicējs norāda, ka to neatzīst un uztur

savu prasību pilnā apjomā.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

M o t ī v u d a ļ a

[13] Vispirms noskaidrojamas lietas izskatīšanas robežas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmajai

daļai, kas noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

[13.1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 9.maija lēmumu pieņemts pieteicēja pieteikums par

Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, nenodrošinot viņa piedalīšanos 2013.gada

pašvaldību vēlēšanās, un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Ieslodzījuma vietu pārvalde. Ar Administratīvās

rajona tiesas tiesneša 2014.gada 30.jūlija lēmumu atbildētājas pusē pieaicināta otra iestāde Centrālā vēlēšanu komisija.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 255.panta trešo daļu, ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts

konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska.

Pirmās instances tiesa izskatījusi lietu un taisījusi spriedumu attiecībā uz abām iestādēm, atzīstot par prettiesisku gan

Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Centrālās vēlēšanu komisijas faktisko rīcību.

Apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza abas atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes.

Centrālās vēlēšanu komisijas apelācijas sūdzību ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2015.gada 3.februāra lēmumu

atteikts pieņemt. Lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā.

Sakarā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzību ierosināta apelācijas tiesvedība.

[13.2] Centrālā vēlēšanu komisija ar 2015.gada 3.marta iesniegumu informējusi apgabaltiesu, ka saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 295.pantu pievienojas Ieslodzījuma vietu pārvaldes apelācijas sūdzībai.

Administratīvā procesa likuma 295.panta pirmajā daļā noteikts, ka līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā

tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

Tā kā tiesības pievienoties apelācijas sūdzībai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 259.panta pirmajai daļai ir

piešķirtas tikai līdzpieteicējam un trešajai personai, Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegums par pievienošanos Ieslodzījuma

vietu pārvaldes apelācijas sūdzībai ir atstājams bez ievērības.

[13.3] Ievērojot minēto, apgabaltiesai ir jāizskata lieta pēc būtības /pers. A/ pieteikumā daļā par Ieslodzījuma vietu

pārvaldes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Savukārt attiecībā uz Centrālo vēlēšanu komisiju pirmās instances

tiesas spriedums ir stājies spēkā.

[14] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka Ieslodzījuma vietu

pārvaldes apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktiskās rīcības atzīšanu

par prettiesisku ir apmierināms.

[15] Pirmās instances tiesa atzina par prettiesisku Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktisko rīcību, nenodrošinot pieteicēja

piedalīšos pašvaldību vēlēšanās 2013.gada 1.jūnijā.

Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā (izņemot secinājumiem par Republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanu likuma 32.panta ceturtās daļas neatbilstību Konvencijas Pirmā Protokola 3.pantam un Satversmes

101.pantam), atzīstot to par pareizu un pietiekamu. Saskaņā ar minēto normu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Par apelācijas sūdzības argumentiem, pierādījumiem lietā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu

likuma 32.panta ceturtās daļas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[16] Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums neliedz vēlēšanu tiesības aizdomās turētajām,

apsūdzētajām vai tiesājamām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Šā likuma 6.panta 1., 2. un 3.punkts izsmeļoši nosauc tās personas, kurām Latvijas Republikā nav tiesību vēlēt domi,

proti: 1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām; 2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; 3)

kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir. Tādējādi likumdevējam nav bijis nolūks atņemt

tiesības balsot apcietinājumā esošām personām.

Kā pareizi atzinusi pirmās instances tiesa, apcietinātajām personām ir piemērojami tie paši noteikumi, kādi ir

piemērojami jebkuram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kas vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, proti, personas var

piedalīties pašvaldību vēlēšanās, nododot savu balsi vēlēšanu iecirknī vai balsojot savā atrašanās vietā tā vēlēšanu iecirkņa

teritorijā, kurā šai personai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta (deklarēta) dzīvesvieta vai kurā tai pieder likumā

noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Attiecīgi pieteicējam, pret kuru kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, saskaņā ar Republikas pilsētas

domes un novada domes vēlēšanu likuma 5.pantā noteikto bija tiesības piedalīties tās pašvaldības administratīvās

teritorijas, kurā deklarēta viņa dzīvesvieta vai reģistrēts nekustamais īpašums, domes vēlēšanās.

[17] Izskatāmajā gadījumā pieteicējs lūdzis nodrošināt iespēju balsot Jūrmalas vēlēšanu iecirknī, kur ir viņa deklarētā

dzīvesvieta un nekustamais īpašums.

Kā konstatēts iepriekš, pieteicējam bija tiesības balsot un saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanu likuma 5.pantā noteikto vēlēt Jūrmalas domi. Attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldei atbilstoši savai kompetencei un

sadarbojoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, nepieciešamības gadījumā lūdzot augstākas iestādes palīdzību, bija

jānodrošina pieteicējam šī iespēja, meklējot organizatoriskus un tehniskus risinājumus viņa izteiktās gribas īstenošanā.

Ieslodzījuma vietu pārvalde, nerisinot jautājumu par pieteicēja vēlēšanu tiesību nodrošināšanu, pēc būtības ir atteikusi

nodrošināt pieteicēja piedalīšanos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

[18] Nav šaubu, ka domes vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija, kā tas noteikts Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 11.pantā un likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 1.pantā.

Apgabaltiesa piekrīt iestāžu paskaidrotajam, ka katrai no tām ir sava kompetence, pienākumi un atbildība.

Attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci un funkcijām jāņem vērā, ka tās darbības mērķis ir īstenot valsts

politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā, bet viena no funkcijām –

ieslodzīto personu tiesību ievērošanas nodrošināšana (Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.827

„Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” 2.punkts, 4.2.apakšpunkts).

Šajā gadījumā Ieslodzījuma vietu pārvalde nav pat mēģinājusi operatīvi risināt jautājumu par vēlēšanu tiesību

nodrošināšanu pieteicējam, ja nepieciešams, iesaistot augstākstāvošu iestādi, sadarbojoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju un

attiecīgo vēlēšanu iecirkni pēc pieteicēja deklarētās dzīvesvietas.

Rīgas Centrālcietums, atbildot uz pieteicēja iesniegumu par iespēju piedalīties domes vēlēšanās Jūrmalas pilsētā, ir tikai

citējis Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32.panta pirmo, ceturto un astoto daļu, 35.panta otro

daļu, savukārt Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi, ka vēlēšanas notiks atbilstoši minētā likuma 32.panta ceturtajai daļai

un Centrālās vēlēšanu komisijas 2013.gada 6.marta instrukcijas „Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanās” 93.punktam, citējot šā likuma 6.panta otro daļu un minētās instrukcijas 11.,

56., 81., 82. un 85.punktu.

Atbildes uz pieteicēja jautājumiem – vai un kā tiks atrisināts pieteicēja lūgums nodrošināt viņa piedalīšanos domes

vēlēšanās, vai ir brīdināta Centrālā vēlēšanu komisija par viņa gribu, kā arī informēt, vai viņam būs tāda iespēja, ne Rīgas

Centrālcietuma, ne Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtā informācija nesatur. Konkrēti secinājumi attiecībā uz pieteicēja

situāciju nav izdarīti, un, kā norādīts iepriekš, nav arī veiktas nekādas darbības šīs situācijas operatīvai risināšanai.

Saraksta, kurā iekļauts arī pieteicējs, nodošana Rīgas pilsētas 59.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājam 2013.gada 31.maijā pati

par sevi nav uzskatāma par atbilstošu situācijas risinājumu, jo, pirmkārt, šī vēlēšanu iecirkņa teritorijā neatrodas pieteicēja

deklarētā dzīvesvieta, attiecīgi iecirknis pieteicēju vēlētāju sarakstā neiekļāva, otrkārt, dienu pirms vēlēšanām ir sarežģīti rast

risinājumu pieteicēja balsošanas organizēšanai. Kā izriet no lietas materiāliem, šāds risinājums nemaz netika meklēts.

Apgabaltiesas ieskatā, Ieslodzījuma vietu pārvaldei šajā situācijā bija pienākums vērsties gan Centrālajā vēlēšanu

komisijā, gan Tieslietu ministrijā, norādot uz radušos problēmu un lūdzot rast tās risinājumu, lai pieteicējs varētu īstenot

savas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tā kā Ieslodzījuma vietu pārvalde to nav darījusi, aprobežojoties ar visai

neskaidru atbildi pieteicējam un formālu atsaukšanos uz tiesisko regulējumu, tās rīcību nevar uzskatīt par tiesisku.

[19] Apgabaltiesa secina, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, lai arī piešķir tiesības

piedalīties pašvaldību vēlēšanās apcietinātajām personām, neregulē jautājumu, kā īstenojamas šīs tiesības tām apcietinājumā

esošām personām, kuras atrodas izmeklēšanas cietumā ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vai vietas, kurā personai pieder

nekustamais īpašums). Tādējādi šajā gadījumā ir konstatējama nevis šā likuma 32.panta ceturtās daļas neatbilstība augstāka

juridiskā spēka tiesību normām, bet gan tiesiskā regulējuma trūkums.

Uz šo problēmu (risinājumu neesību) ir norādīts arī Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2015.-2016.gadam

(dokuments pieejams ministrijas mājas lapā www.tm.gov.lv), sniedzot šādu risināmās problēmas aprakstu: „Neraugoties

uz to, ka ir veikta vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveide, joprojām praksē pastāv problēmas, kas neveicina visu potenciālo

vēlētāju iespējas īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šobrīd veidojas situācija, ka tehnisku risinājumu

neesamības dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, tiek ierobežotas tiesības piedalīties

pašvaldību vēlēšanās, jo viņi atrodas slēgta tipa iestādē un apcietinājuma vieta nesakrīt ar vēlēšanu iecirkni, kurā šī persona

ir reģistrēta kā vēlētājs: soda izciešana notiek citas pašvaldības teritorijā – ne tajā, kur attiecīgā persona ir deklarēta.

Vienlaikus ir jāatzīmē, ka šī problēma nav tikai tehniska rakstura, jo ieslodzīto pilsoņtiesību ierobežošana ir uzskatāma par

apcietināto personu tiesību pārkāpumu.”

Šai sakarā norādāms uz Administratīvā procesa likuma 15.panta 12.daļu, kas noteic, ka iestāde un tiesa nedrīkst

atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu

(iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka

šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu

attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī

tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās piemērošanā.

Kā atzinusi Satversmes tiesa, tiesību piemērotāja padotība likumam un tiesībām nozīmē, ka tam tiesību normu

piemērošanas procesā ir jātiecas sasniegt pēc iespējas taisnīgāks un lietderīgāks rezultāts, kas atbilstu tiesību sistēmai

kopumā. Ja likumā nav noregulēta situācija, tās risinājums sākotnēji jāmeklē tā paša likuma ietvaros un tālāk – visā tiesību

sistēmā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.marta lēmuma lietā Nr.2014-16-01 12.punktu).

Tiesību sistēmā ir ne tikai likums un Ministru kabineta noteikumi, kas speciāli regulē kādu gadījumu, bet arī

cilvēktiesības un vispārējie tiesību principi. Iestādei ir jāievēro ne tikai rakstītās tiesību normas, bet arī tiesību principi (sk.

Augstākās tiesas 2015.gada 10.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-0165-15 12.punktu).

Piedalīšanās vēlēšanās tiek atzītas par vienu no svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām (politiskajām

tiesībām).

ANO Ģenerālās Asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām

25.pantā citastarp uzsvērts, ka katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt

tiesībām un iespējai balsot.

Kā norādījis tiesībsargs, vēlēšanu tiesības – gan tiesības vēlēt, gan tikt ievēlētam – ir cieši saistītas ar tiesībām uz

līdzdalību valsts un pašvaldību darbību. Šīs tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un viens

no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Šīm tiesībām atbilst valsts pienākums gādāt, lai tiesības vēlēt un tikt ievēlētam

būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem. No tā izriet, ka pieļaujami tikai objektīvi pamatoti un

saprātīgi, likumā noteikti ierobežojumi. Tas attiecas arī uz vēlēšanu pieejamību (sk.

http://www.tiesibsargs.lv/cilvektiesibas).

Šajā gadījumā apgabaltiesa neredz nekādus objektīvus šķēršļus, kuru dēļ Ieslodzījuma vietu pārvalde, saņemot

pieteicēja iesniegumu, nevarēja nekavējoties informēt Centrālo vēlēšanu komisiju un Tieslietu ministriju par pieteicēja gribu

un problēmām vēlēšanu tiesību īstenošanā. Ieslodzījuma vietu pārvalde to nav darījusi, bet aprobežojusies ar formālu un

neskaidru atrakstīšanos, tādējādi nevis veicinot pieteicēja tiesību aizsardzību, bet kavējot to realizēšanu, kas rezultātā

novedis pie nepamatota pieteicēja vēlēšanu tiesību ierobežojuma. Apgabaltiesa norāda, ka organizatoriskā regulējuma

trūkums nevar būt pamats personas vēlēšanu tiesību ierobežošanai.

[20] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis

atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja.

Par pieteikumu maksājama valsts nodeva 28,46 euro. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 10.aprīļa

lēmumu valsts nodevas apmērs par pieteikumu /pers. A/ samazināts līdz 5 eiro. Tādējādi par labu pieteicējam piespriežami

5 eiro, bet par labu budžetam 23,46 eiro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā,

atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā

pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās

iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Tā kā attiecībā uz Centrālo vēlēšanu komisiju pirmās instances tiesas piespriestais valsts nodevas solidāras

atlīdzināšanas pienākums ir stājies spēkā, valsts nodevas atlīdzināšanas jautājums spriedumā izlemjams tikai attiecībā uz

Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo un otro daļu, 304.panta pirmo daļu, 307. un

309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

n o s p r i e d a

Apmierināt /pers. A/pieteikumu daļā.

Atzīt par prettiesisku Ieslodzījuma vietu pārvaldes faktisko rīcību, nenodrošinot /pers. A/ piedalīšanos 2013.gada

pašvaldību vēlēšanās.

Piespriest no Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes (solidāri ar Centrālo vēlēšanu

komisiju) par labu /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu 5 euro.

Piespriest no Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes (solidāri ar Centrālo vēlēšanu

komisiju) par labu valsts budžetam valsts nodevu 23,46 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) M.Osmane

Tiesneši (paraksts) V.Poķis

(paraksts) A.Šteinberga