Court orders mother to pay 30% of minimum wage for child's support despite low disability income.

Lieta Nr. C20 2029 15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2015.gada 3.septembrī

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kadeģe

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, un

k o n s t a t ē j a:

Prasītāja /pers. A/ 2015.gada 5.jūnijā iesniegusi Liepājas tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu aizbilstamā /pers. C/, dzimuša /datums/, uzturēšanai

mēnesī 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Prasība pamatota uz

Civillikuma 177., 179., 252., 256.pantu, 261.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra

noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Prasītāja norādījusi, ka ar Liepājas rajona Medzes pagasta pagasttiesas 2002.gada 14.jūnija

lēmumu iecelta par /pers. C/ aizbildni. Gandrīz 13 gadus uztur un audzina /pers.C/ savā ģimenē, veic visu

viņa ikdienas aizgādību. Ziņu par bērna tēvu nav. Atbildētāja nav izrādījusi nekādu interesi par bērnu,

uzturlīdzekļus nekad nav maksājusi un audzināšanā nav piedalījusies. /pers.C/ šogad beidz pamatskolu,

jāturpina izglītības ieguve un jāapgūst profesija, tam nepieciešami papildus līdzekļi.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai /pers. B/ ierakstītā pasta sūtījumā

uz deklarēto dzīvesvietu /Nosaukums A/, /adrese/, nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai.

Atbildētāja sniegusi paskaidrojumu (lietas 14.-17.lapa), norādot, ka ir /pers. C/ māte. Prasību

neatzīst, jo atbildētājas vienīgie ikmēneša ienākumi nav tik lieli, kādus valsts ir noteikusi par minimumu

bērna audzināšanas nodrošināšanai. Piekrīt, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem

vecākiem ir pienākums samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Norāda, ka kopš 2008.gada

13.novembra ir 2.grupas invalīde, vienīgie ienākumi ir invaliditātes pabalsts 76,84 EUR. Šī naudas

summa tiek izlietota ārstniecības izdevumu segšanai un ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai. Nevēlas

uzklausīšanu tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesnese saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.25panta pirmo daļu pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Pusēm nosūtīts paziņojums saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, norādot, ka

sprieduma norakstu varēs saņemt 2015.gada 3.septembrī Liepājas tiesas kancelejā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem – dzimšanas apliecības redzams, ka par /pers. C/, dzimuša /datums/, māti ir

reģistrēta atbildētāja /pers. B/ (lietas 8.lapa).

No Medzes pagasta pagasttiesas 2002.gada 14.jūnija lēmuma Nr.1-6/1-2002 redzams, ka par /pers.

C/ aizbildni iecelta /pers. A/ (lietas 7.lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno prasītāja, pie kuras

dzīvo bērns, ko apliecina Priekules novada Kalētu pagasta pārvaldes 2015.gada 4.jūnija izziņa Nr.2.9.3/25

(lietas 9.lapa).

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli

uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus

par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir

šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā daļa paredz,

ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto

minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Tādējādi atbilstoši Civillikuma 179.pantam sagaidāms, ka vecāki pienākumu uzturēt bērnu izpildīs

labprātīgi. Vienlaikus, ja vecāki norādīto pienākumu labprātīgi nepilda, var prasīt tā izpildi piespiedu

kārtā, tiesas ceļā nosakot maksājamo uzturlīdzekļu apmēru.

Tāpat no minētās tiesību normas satura izriet, ka tajā noteiktais vecāku pienākums bērnu apgādāt

ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums.

Ņemot vērā, ka likumdevējs ir noteicis vecāka pienākumu bērnam nodrošināt minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, par nepamatotiem

tiesa atzīst atbildētājas iebildumus, ka viņas ienākumi nav tik lieli, lai maksātu uzturlīdzekļus bērnam.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam” noteic, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus

līdz 7 gadu vecumam 25%, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Atbilstoši 2014.gada 2.decembra grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta

noteikumos Nr.665 ,,Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”

Latvijas valstī minimālā mēneša darba alga ar 2015.gada 1.janvāri noteikta 360 euro.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājai, neskatoties uz to, ka viņai pārtrauktas /pers. C/ aizgādības

tiesības, kā arī neatkarīgi no viņas spējām un mantas stāvokļa ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam

bērnam /pers. C/ uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Uzturlīdzekļi tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz

Civillikuma normas par vecāku pienākumu gādāt par bērnu uzturēšanu tulkojumu (skat. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr.SKC-556), piedzenami no

prasības iesniegšanas dienas tiesā 2015.gada 5.jūnija, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar

Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam spriedums

izpildāms nekavējoši, ņemot vērā, ka uzturlīdzekļu piedziņa skar bērna materiālās intereses, bet saskaņā

ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu bērna intereses ir prioritāras.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētājas valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai.

Atbildētāja/pers. B/ paskaidrojumā norādījusi, ka ir 2.grupas invalīde un vienīgie ienākumi ir

invaliditātes pabalsts 76,84 EUR, paskaidrojumam pievienojusi invalīda apliecību Nr./numurs/. Papildus

lūgusi atbrīvot viņu no tiesas izdevumu samaksas.

Civilprocesa likuma 43.panta ceturtajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās

personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā

arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir 2.grupas invalīde, viņas ikmēneša ienākumi ir invaliditātes pabalsts

76,84 EUR, tiesa uzskata, ka atbildētāja atbrīvojama no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 193., 199., 204.1, 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu aizbildnei /pers. A/, personas kods

/personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. C/, dzimuša /datums/, uzturam ik mēnesi 30% (trīsdesmit

procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 18 (astoņpadsmit)

gadu vecuma sasniegšanai vai apstākļu maiņai, uzturlīdzekļus piedzenot no 2015.gada 5.jūnija.

Atbrīvot /pers. B/no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Spriedums sastādīts 2015.gada 3.septembrī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kadeģe