Cassation appeal dismissed as no legal doubts exist regarding the lower court's decision on planning requirements.

ECLI:LV:AT:2020:1127.A420221417.31.L

Lieta Nr. A420221417, SKA-992/2020

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2020.gada 27.novembrī

[1] Trešā persona SIA „AURAS CENTRS” iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 21.janvāra spriedumu, ar

kuru apmierināti biedrības „JELGAVAS ATTĪSTĪBAI”, biedrības „DIRECT IMPACT”, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/,

/pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/ un /pers. T/ pieteikumi un atcelti Jelgavas pilsētas domes

2017.gada 27.aprīļa lēmumi Nr. 5/7, Nr. 5/8 un Nr. 5/9.

Ar lietā pārsūdzētajiem domes lēmumiem atstāta negrozīta trešajai personai izsniegtā būvatļauja tirdzniecības ēkas (veikala-noliktavas „DEPO”)

būvniecībai Cukura ielā 2, Jelgavā.

Tiesa atzina, ka pārsūdzētie lēmumi ir atceļami, jo objekta būvniecībai konkrētajā Jelgavas pilsētas daļā bija nepieciešams izstrādāt detālplānojumu

atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr. 628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”

(turpmāk – noteikumi Nr. 628) 39.4.1.apakšpunktam.

[2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 338.1 panta otrās daļas 2.punktu tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja,

izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras

veidošanā. Izvērtējusi trešās personas iesniegto kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija atzīst, ka tajā norādītie iebildumi nerada šaubas par sprieduma

tiesiskumu.

[3] Lietā nav strīda, ka Jelgavas pilsētas teritorijas daļai, kurā paredzēts izvietot trešās personas iecerēto būvobjektu, iepriekš ir izstrādāts

lokālplānojums. Trešās personas ieskatā, apgabaltiesa šādos apstākļos nepamatoti piemērojusi noteikumu Nr. 628 39.4.1.apakšpunktu, kas nosaka

pienākumu pirms jaunas būvniecības uzsākšanas izstrādāt detālplānojumu, izņemot, ja plānotā būve atbilst esošajai dominējošajai apbūves funkcijai

attiecīgajā apbūves kvartālā un nav pretrunā ar esošo būvju apbūves parametriem, kā arī nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas

ietekmētu pieguļošās teritorijas un publisko piekļuvi tām (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzēto lēmumu

pieņemšanas brīdī). Trešā persona uzskata, ka apgabaltiesai bija jāpiemēro minēto noteikumu 41.punkts, atbilstoši kuram detālplānojumu neizstrādā, ja

teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, ar kuru pietiekami detalizētā pakāpē ir noteikti teritorijas izmantošanas veidi un to aprobežojumi, kā arī sniegti

kompleksi transporta infrastruktūras risinājumi.

Iepazīstoties ar pārsūdzētā sprieduma motivāciju, senatoru kolēģijai nerodas šaubas, ka lietas faktisko apstākļu izvērtējuma rezultātā noteikumu

Nr. 628 39.4.1.apakšpunkts piemērots pamatoti. Proti, apgabaltiesa ir vispusīgi pamatojusi gan to, kāpēc būvniecības iecere neatbilst esošajai

dominējošajai apbūves funkcijai attiecīgajā apbūves kvartālā un ir pretrunā esošo būvju apbūves parametriem, gan to, ka būvobjekta funkcionēšanai ir

nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmēs pieguļošās teritorijas (apgabaltiesas sprieduma 21.-23.punkts).

Tāpat apgabaltiesa pārsūdzētajā spriedumā ir pietiekami pamatojusi, kāpēc konkrētās lietas faktiskajos apstākļos nevar piemērot noteikumu

Nr. 628 41.punktu. Proti, apgabaltiesa ir vispusīgi izvērtējusi, vai lokālplānojumā ietvertie risinājumi pietiekamā detalizācijas pakāpē risina teritorijas

izmantošanas, kā arī transporta infrastruktūras jautājumus, kas varētu būt pamats normas piemērošanai. Apgabaltiesa salīdzināja lokālplānojumā

paredzētos satiksmes organizācijas risinājumus ar būvprojekta sastāvā ietvertajiem risinājumiem un atzina, ka transporta infrastruktūras kompleksi

risinājumi nav sniegti pietiekamā detalizācijas pakāpē (apgabaltiesas sprieduma 24.-25.punkts).

[4] Pretēji trešās personas uzskatam, apstāklis, ka teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, automātiski nav pamats atzīt, ka nav jāizstrādā

detālplānojums. Tāpat nav pietiekami vien ar to, ka lokālplānojumā vispārīgi ir ietverti satiksmes organizācijas risinājumi. Kā pamatoti norādījusi

apgabaltiesa, noteikumu Nr. 628 41.punkta mērķis ir administratīvā sloga būvniecībā mazināšana, nepieprasot tāda teritorijas attīstības plānošanas

dokumenta kā detālplānojums izstrādi, ja jau iepriekš citā plānošanas dokumentā pietiekamā detalizācijas pakāpē ir noregulēts jautājums par plānoto

teritorijas izmantošanu, tostarp sniegti transporta infrastruktūras risinājumi. Līdz ar to, lai atzītu, ka detālplānojums nav jāizstrādā, jākonstatē, ka

lokālplānojumā pietiekami detalizētā pakāpē noteikti teritorijas izmantošanas veidi un to aprobežojumi, kā arī sniegti kompleksi transporta infrastruktūras

risinājumi.

Kasācijas sūdzībā nav izteikti konkrēti kasācijas kārtībā pārbaudāmi iebildumi tiesas sniegtajam izvērtējumam par to, ka izskatāmajā gadījumā nav

konstatējumi priekšnoteikumi noteikumu Nr. 628 41.punkta piemērošanai. Trešā persona vien vispārīgi norāda, ka detālplānojums neapstrīdami ir ar

pietiekami augstu detalizācijas pakāpi. Tomēr trešā persona minēto nav pamatojusi, kā arī nav mēģinājusi atspēkot apgabaltiesas secinājumus, kas

pamato pretējo. Senatoru kolēģija secina, ka trešā persona nepiekrīt tiesas veiktajam lokālplānojuma izvērtējumam un tā rezultātā izdarītajiem

secinājumiem pēc būtības, kas nevar būt par pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

[5] Trešās personas ieskatā, tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā, ka lokālplānojuma izstrādes gaitā gan pašvaldībai, gan sabiedrībai bija pieejamas

iecerētā tirdzniecības centra vizualizācijas. Tādējādi tiesa nepareizi secinājusi, ka sabiedrībai lokālplānojuma izstrādes laikā tika sniegta informācija par to,

ka šajā teritorijā nav paredzēta likuma „Par ietekmi uz vidi novērtējumu” 2.pielikumā uzskaitīto darbību īstenošana.

Senatoru kolēģija konstatē, ka sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumus tiesa ir pamatojusi ar citiem apsvērumiem. Pirmkārt, tiesa atzinusi, ka

lokālplānojumā pietiekamā detalizācijas pakāpē nav sniegti transporta infrastruktūras kompleksi risinājumi, līdz ar to sabiedrības ieinteresētajai daļai

netika nodrošināta iespēja ar tiem iepazīties un izteikt viedokli (apgabaltiesas sprieduma 26.punkts). Otrkārt, apgabaltiesa vispusīgi pamatojusi, kāpēc

prasības par sabiedrības informēšanu netika ievērotas arī lokālplānojuma publiskās apspriešanas laikā (apgabaltiesas sprieduma 27.punkts). Treškārt,

jāņem vērā, ka secinājums par to, ka sabiedrībai lokālplānojuma izstrādes laikā tika sniegta informācija, ka strīdus teritorijā nav paredzēta likuma „Par

ietekmi uz vidi novērtējumu” 2.pielikumā uzskaitīto darbību īstenošana, nav pamatots ar to, ka sabiedrībai nebija pieejamas iecerētā tirdzniecības centra

vizualizācijas. Minēto tiesa secinājusi, izvērtējot lokālplānojumā ietverto un sabiedrībai sniegto informāciju par tā teritorijā paredzētajām darbībām jeb

būvobjektiem. Tiesa ņēmusi vērā, ka dome iesniegumā par plānošanas dokumentu, kas adresēts Vides pārraudzības valsts birojam, norādījusi, ka

lokālplānojuma teritorijā netiek paredzētas jaunas likuma „Par ietekmi uz vidi novērtējumu” 1. un 2.pielikumā paredzētās darbības (apgabaltiesas

sprieduma 28.punkts).

Trešā persona kasācijas sūdzībā nav norādījusi iebildumus par minētajiem tiesas secinājumiem. Līdz ar to, lai gan tiesa spriedumā nav atsevišķi

apskatījusi, vai sabiedrībai bija pieejamas tieši iecerētā tirdzniecības centra vizualizācijas, minētais iebildums nevar būt par pamatu kasācijas tiesvedības

ierosināšanai, jo kopumā nerada šaubas par tiesas secinājumu par konkrētajā gadījumā pieļauto sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu pamatotību.

[6] Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam, senatoru kolēģija nesaskata kasācijas sūdzībā norādītās pretrunas liecinieku liecībās. Senatoru kolēģijas

ieskatā, trešā persona nav apmierināta ar tiesas veikto liecību izvērtējumu pēc būtības, kas attiecas uz pierādījumu novērtēšanu, tādēļ nav izvērtējams

kasācijas kārtībā. Savukārt procesuālas kļūdas tiesas veiktajā liecinieku liecību novērtējumā nav saskatāmas.

[7] Acīmredzami nepamatots ir kasācijas sūdzībā norādītais, ka apgabaltiesa nedrīkstēja pati pievērsties kompleksu teritorijas plānošanas,

arhitektūras un ceļu būvniecības jautājumu vērtēšanai, jo tai nav speciālo zināšanu šajās nozarēs.

Senatoru kolēģija vērš trešās personas uzmanību, ka tiesa patstāvīgi novērtē pierādījumus, un tikai tajos gadījumos, ja atzīst, ka lietā nozīmīgu faktu

noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, tiesai ir tiesības piesaistīt konkrēto nozaru profesionāļus. Konkrētais iebildums formulēts vispārīgi,

trešā persona nav konkrēti norādījusi, kuri tiesas secinājumi nav pamatoti. Senatoru kolēģija tādus nekonstatē un atzīst, ka apgabaltiesa lietas faktisko un

tiesisko apstākļu vispusīga izvērtējuma rezultātā ir izdarījusi argumentētus, pierādījumos balstītus secinājumus.

[8] Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, senatoru kolēģija atzīst, ka kasācijas tiesvedības

ierosināšanai nav pamata.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar SIA „AURAS CENTRS” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada

21.janvāra spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore D. Mita Senatore J. Briede Senatore V. Kakste