Court imposes administrative detention for failure to appear at residence during police control order.

Lietas arhīva Nr. 1-0105-19/2

ECLI:LV:KURT:2019:0307.169010519.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2019.gada 7.martā

Kurzemes rajona tiesa, tiesnesis Jānis Bumbieris, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods

/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 30.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC254449 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2019.gada 5.janvārī

plkst.02:46 /pers. A/, kā persona, kurai ar Liepājas tiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole – neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, lai

gan ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ noteikts, ka viņam no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 jāatrodas savā dzīvesvietā.

Tādā veidā /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

177.pantā.

Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesā lietas dalībniekiem paziņots LAPK 268.1 panta noteiktajā kārtība (lietas 32.lapa), taču lietas dalībnieki uz

tiesas sēdi neieradās.

2019.gada 1.martā Kurzemes rajona tiesā saņemta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

vēstule, kurā norādīts, ka iestāde neizmantos LAPK 289.2 pantā paredzētās tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas33.-34.lapa).

Uzskatāms, ka nav pārkāptas lietas dalībnieku tiesības piedalīties lietas izskatīšanā un par lietas izskatīšanas laiku, vietu viņiem paziņots atbilstoši

likuma prasībām. Tiesā nav arī saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tiesnesis uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes, jo

administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, konstatēju, ka ar savu rīcību /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība

paredzēta LAPK 177.pantā.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesnesis likumā noteiktā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā. Tiesnesis, izskatot lietu, pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Liepājas tiesas 2017.gada 28.marta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem (lietas 10.-

16.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2017.gada 10.jūlija lēmumu /pers. A/ noteikts galīgais sods pēc Liepājas tiesas 2017.gada

28.marta sprieduma un Liepājas tiesas 2017.gada 13.aprīļa sprieduma ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem (lietas

17.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 6.aprīļa vēstules Nr.3/7-3804 tiesnesis konstatē,

ka /pers. A/ atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas 2018.gada 19.jūnijā (lietas 8.lapa).

Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa 2018.gada 5.decembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu /pers. A/ piemēroti sekojoši ierobežojumi: aizliegts atstāt dzīves vietu laikā no plkst.23:00 līdz 06:00; no plkst.20:00 līdz 08:00 aizliegts

uzturēties kafejnīcās, spēļu zālēs, kur tiek tirgots izlejamais alkohols; aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Liepājas iecirkņa apkalpojamās administratīvās teritorijas no plkst.23:00 līdz 06:00; uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī, t.i., 1 reizi nedēļā –

pirmdienās vai trešdienās laikā no plkst.14.00 līdz plkst.16.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī (lietas

9.lapa).

Ar papildsoda – policijas kontroles – izpildes kārtību un lēmumā noteiktajiem ierobežojumiem /pers. A/ iepazinies 2018.gada 5.decembrī, ko

apliecinājis ar savu parakstu, un kā savu dzīvesvietu norādījis /adrese/(lietas 9.lapa).

Kā redzams no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektoru uzziņas, 2019.gada 5.janvārī

plkst.02:46, pārbaudot /pers. A/ dzīvesvietas adresi /adrese A/, neviens nav atvēris durvis, lai gan pie durvīm zvanīts vairākas reizes (lietas 4.lapa).

Administratīvās lietvedības gaitā /pers. A/ nosūtīts uzaicinājums ierasties uz lietas izskatīšanu policijas iestādē, kā arī informēts, ka neierašanās

gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols tiks sastādīts bez viņa klātbūtnes (lietas 7.lapa), Protokols /pers. A/ nosūtīts uz lēmumā par policijas

kontroles ierobežojumu piemērošanu norādīto adresi (lietas 26.lapa).

Izvērtējot pierādījumus, tiesnesis secina, ka /pers. A/ ir informēts par viņam piemērotā papildsoda – policijas kontroles laikā noteiktajiem

ierobežojumiem, un neatrašanās savā dzīvesvietā Protokolā norādītājā laikā, ir neattaisnojama un šāda rīcība vērtējama kā apzināta un tīša policijas

kontroles noteikumu pārkāpšana, līdz ar ko viņš saucams pie administratīvās atbildības LAPK noteiktajā kārtībā.

LAPK 177.pants noteic, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Uzliekot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturs, pie administratīvās atbildības saucamās personas personība,

viņa atbildības pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību ietekmējošie apstākļi.

Agrāk /pers. A/ vairākkārt administratīvi sodīts reizes, ir daudz aktīvu sodāmību un nevienu no piemērotajiem naudas sodiem nav nomaksājis,

pēdējo reizi sodīts 2018.gada 13.jūlijā pēc LAPK 186.panta otrās daļas, par pārkāpumu, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību (lietas 18.lapa).

Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi lietā netiek konstatēti.

Izvērtējot par /pers. A/ personību iegūtās ziņas, izdarītā pārkāpuma raksturu un to, ka iepriekš piemērotie naudas sodi nav viņu atturējuši no jaunu

pārkāpumu izdarīšanas, tiesnesis uzskata, ka naudas sods nesasniegs administratīvā soda mērķi un viņam piemērojams sods administratīvā aresta veidā.

Nekonstatējot atbildību ietekmējošus apstākļus, administratīvā aresta sodu iespējams noteikt tuvāk tā zemākajam apmēram.

No lietas materiāliem tiesnesis nekonstatē apstākļus, kas izslēdz administratīvā aresta piemērošanu saskaņā ar LAPK 31.panta otro daļu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar LAPK 31.panta pirmo daļu, 177., 213.pantu, 289.6 panta septīto un devīto daļu, 289.13 panta

pirmo un otro daļu, 289.16 panta pirmo, trešo un ceturto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesnesis

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 2 (divām)

diennaktīm.

Spriedumu daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijai.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību

iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 7.marta.

Tiesnesis J.Bumbieris